Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk tekstā - LDDK) ir iepazinusies ar Kultūras ministrijas (KM) izstrādāto projektu (turpmāk tekstā - Projekts) un atbalsta nepieciešamību radikāli reformēt izdienas pensiju sistēmu. Tomēr LDDK ieskatā ar iesniegto Projektu ir plānots pavisam nedaudz mazināt nevienlīdzību pret vispārējās pensijas pretendentiem un saņēmējiem, nedaudz mīkstināt izdienas pensiju sistēmas nelabvēlīgo ietekmi uz valsts iespējām piešķirt pietiekamus līdzekļus atalgojuma paaugstināšanai darba laikā un nelabvēlīgo ietekmi uz nodarbinātību, tomēr izraudzītais risinājums nav pietiekams. Ņemot vērā augšminēto, LDDK iebilst pret Projektu kopumā. 
Pamatojums:
Kopumā izdienas pensiju sistēma ir maksājumu pārcelšana laikā:
Šobrīd nodarbinātās personas daļu atalgojuma saņem darba laikā, bet vēl lielāka daļa atalgojuma tiek pārlikta uz laiku, kad persona nestrādās konkrētajā darbā.
Šobrīd nodarbinātajām personām daļu atalgojuma maksā esošā valdība, bet vēl lielāka maksājumu daļa tiek pārlikta uz nākotnes nodokļu maksātājiem.
Vispārīga informācija:
 Latvijā notiek strauja sabiedrības novecošanās;
 Samazinās darbspējas vecuma personu īpatsvars;
 Palielinās pensijas vecuma personu īpatsvars;
 Lai nodrošinātu vismaz cerības uz sociālā budžeta ilgtspēju, ir veikta vispārējā pensijas vecuma paaugstināšana. Piemēram, sievietēm, kuras pensionējas šogad, uzsākot darba gaitas bija tiesības paļauties, ka varēs pensionēties sasniedzot 55 gadu vecumu. Šobrīd šis vecums ir palielināts par 10 gadiem.
 Lai ar samērīgiem nodokļiem pensiju sistēma varētu normāli funkcionēt, darbspējas periodam vidēji aptuveni divas reizes ir jāpārsniedz vecuma pensijas saņemšanas periods;

Izdienas pensiju sistēmas īpatnības:
 Ļoti zems pensionēšanās vecums;
 Relatīvi neliels kvalifikācijas stāžs;
 Ļoti ilgs prognozētais pensijas saņemšanas periods;
Augsts atvietojama līmenis;
 Augsts valsts uzņemto saistību apjoms par katru stāža gadu;
Augsts valsts uzņemto saistību apjoms prognozētajā pensijas saņemšanas periodā;
Esošā izdienas pensiju sistēma ierobežo valsts iespējas noteikt augstāku atalgojumu šajās profesijās strādājošajām personām aktīvajā darba periodā;

Par pensionēšanās vecumu
Vecums, no kura personas var pretendēt uz izdienas pensiju, ir ļoti zems un tam nav nekāda sakara ar vispārējo vecuma darbspēju zudumu, bet gan ar iespēju samazināšanos strādāt konkrētā profesijā;
Tas, ka vairākās profesijās vispārējās prasības pret veselības stāvokli un fizisko sagatavotību ir augstākas, kā arī tas, ka, pieaugot vecumam, pieaug risks  zaudēt iespēju turpināt darbu atsevišķās profesijās, ir iepriekš zināms faktors;
Tas, ka persona medicīnisku vai citu iemeslu dēļ zaudē tiesības turpināt darbu konkrētā profesijā, neliecina par personas vispārēju darbspēju zudumu;
 Personu, kuras var pretendēt uz izdienas pensiju, veselības stāvoklis un darbspēju līmenis parasti nav sliktāks par vienaudžu  veselības stāvokli un darbspēju līmeni, bet absolūtā vairumā gadījumu pat ievērojami labāks;
Ja kaut kādu iemeslu dēļ kādas konkrētas personas veselības stāvoklis ir sliktāks un darbspēju līmenis ir būtiski zemāks, ir jāvērtē un jārisina individuāli (ārstēšana, rehabilitācija, individualizēts sociālais atbalsts, tostarp invaliditātes pensiju sistēmas ietvaros u.c.). Katrā ziņā tas nevar būt iemesls noteikt pazeminātu pensionēšanās vecumu visai profesijai piederošajai vecumgrupai.
Par darba stāžu
Vidējais stāžs līdz piešķiršanai izdienas pensijām ir 25 gadi, vidējais stāžs līdz vecuma pensijas piešķiršanai ir 39 gadi. 
Par prognozēto pensijas saņemšanas periodu
Vidējais prognozētais pensijas saņemšanas periods izdienas pensijām ir 29 gadi, Vidējais prognozētais pensijas saņemšanas periods vecuma pensijām ir 17 gadi.
Par vidējo atvietojamības līmeni
Vidējais ienākumu atvietojamības līmenis 2024.gadā piešķirtajām izdienas pensijām bija 93%. 
Vidējais ienākumu atvietojamības līmenis vecuma pensijām bija 42%. 
Par valsts uzņemto saistību apjomu
Valsts uzņemto saistību vidējais apjoms vienai saskaņā ar šo likumu pensionētai personai  prognozētajā saņemšanas periodā par katru stāža gadu 2024.gadā bija 11,3 tūkst. euro, vecuma pensijām – 2,7 tūkst. euro. 
Savukārt valsts uzņemto saistību vidējais apjoms vienai saskaņā ar šo likumu pensionētai personai  prognozētajā saņemšanas periodā 2024.gadā bija 282 tūkst. euro, vecuma pensijām – 108 tūkst. euro. 
Par izdienas pensiju sistēma ietekmi uz valsts iespējām noteikt augstāku atalgojumu personām aktīvajā darba periodā
Novirzot relatīvi lielus finanšu resursus izdienas pensijām, tiek mazinātas valsts iespējas noteikt augstāku atalgojumu šajās profesijās strādājošajām personām aktīvajā darba periodā un samazina šo personu iespējas uzturēt savas ģimenes. 

 

Lai novērstu mūsdienu situācijai neatbilstīgās izdienas pensiju sistēmas ietekmi uz valsts iespējām nākotnē segt uzņemtās saistības, tā pakāpeniski ir jāaizstāj ar atbalsta sistēmu profesijas maiņai ar papildelementu - darba devēju iemaksām  trešā līmeņa pensiju sistēmā vai paaugstinātām iemaksām otrā līmeņa pensiju sistēmā.
Izņēmums var būt personas 2 līdz 5 gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma, kad, iespējams, profesijas maiņas periods un pārprofilēšanas izmaksas var nebūt samērīgas ar atlikušo periodu līdz vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanai.

Lai sistēmas maiņas periodā neciestu personas, kuras, uzsākot dienesta gaitas, rēķinājās ar izdienas pensiju, ir jānotarificē katrs nostrādātais gads, un pārejas periodā atbilstoši šim tarifam par šīm personām pēc pašu personu izvēles ir jānodrošina iemaksas pirmajā, otrajā vai trešajā pensiju līmenī par stāžu līdz reformas sākuma brīdim.