Atzinums

Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk - ministrija) ir izskatījusi Iekšlietu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu "Par Latvijas Republikas Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā, kas izraisa trešo valstu pilsoņu masveida ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” ziņojumā iekļauto ieteikumu īstenošanu". Augsti novērtējam Parlamentārās izmeklēšanas komisijas analīzi un ieteikumus, lai mazinātu nelegālās migrācijas riskus un stiprinātu valsts drošību. Vienlaikus Ministrija atzinīgi novērtē, ka ir ņemti vērā iepriekš izteiktie priekšlikumi.
Ministrija apzinās izglītības sistēmas nozīmīgo lomu šo jautājumu risināšanā un valsts drošības stiprināšanā, vienlaikus aicinām atkārtoti izvērtēt atsevišķus informatīva ziņojumā iekļautos pasākumus un izskatīt šādus priekšlikumus uzdevumu kvalitatīvākai izpildei:

1. Par (7.) 4. uzdevumu – “Precizēt IeM informatīvā ziņojuma “Par trešo valstu pilsoņu uzturēšanās Latvijā tiesiskā regulējuma pilnveidošanu” 1.6. punktu, paredzot, ka ārvalstu studentiem ir jāapmeklē studijas vismaz 70,0 % apmērā, un no augstskolas ir atskaitāmi studenti, kuri mācību gada laikā bez attaisnojoša iemesla ir kavējuši vairāk nekā trīs dienas. “ -ministrija atbalsta un piekrīt, ka apmeklējums ir nozīmīgs faktors imigrācijas kontroles nodrošināšanā, augsti vērtējam izrādīto iniciatīvu un uzsveram, ka jau šobrīd tiek izstrādāti grozījumi, paredzot 80 % studiju apmeklējumu mēnesī, kā arī paredzot, ka studējošais bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies studiju procesā ilgāk par piecām dienām ir eksmatrikulējams 20 dienu laikā.
Ministrijas ieskatā šāds risinājums ļautu līdzsvarot nepieciešamību stiprināt augstskolu atbildību par studējošo dalību studiju procesā ar studiju procesa organizācijas daudzveidību un augstskolu tiesībām patstāvīgi organizēt studiju procesu. Vienlaikus piecu dienu termiņš nodrošinātu savlaicīgāku rīcību gadījumos, kad studējošais bez attaisnojoša iemesla ilgstoši nepiedalās studiju procesā, tādējādi sniedzot papildu ieguldījumu nelegālās migrācijas risku mazināšanā un valsts drošības stiprināšanā.
Ņemot vērā minēto, ministrija aicina informatīvajā ziņojumā paredzēto trīs dienu termiņu aizstāt ar piecu dienu termiņu, kas, ministrijas ieskatā, nodrošinātu samērīgāku pieeju un vienlaikus ļautu savlaicīgi identificēt gadījumus, kad studējošais faktiski nepiedalās studiju procesā.
 
2. Par (7.)15. uzdevumu – “Izstrādāt grozījumus normatīvajā regulējumā, nosakot visām augstskolām aizliegumu slēgt līgumus ar studentu rekrutēšanas aģentūrām par trešo valstu studentu piesaisti, valstīs, kas iekļautas sarkanajā sarakstā.” – ministrija atkārtoti aicina Iekšlietu ministriju izvērtēt attiecīgajā pasākumā paredzēto risinājumu, vienlaikus uzsverot nepieciešamību turpināt pilnveidot prasības trešo valstu pilsoņiem, kuri Latvijā ieceļo studiju nolūkā. Šajā kontekstā ministrija jau strādā pie grozījumiem normatīvajos aktos, kuru mērķis ir stiprināt uzņemšanas nosacījumus un noteikt stingrākas prasības studējošo uzņemšanai.
Augstskolas izmanto studentu rekrutēšanas aģentūras kā priekšatlases mehānismu – aģenti pārbauda vai students atbilst uzņemšanas prasībām vēl pirms viņš nonāk pie pašas augstskolas, tādējādi aģenti palīdz mazināt administratīvo slogu gan augstskolām, gan valsts iestādēm, kas atbildīgas par migrācijas jautājumiem, jo neatbilstoši studenti tik tālu nemaz var netikt.
Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka aģentu darbības ierobežošana pati par sevi ne vienmēr nodrošinās iecerēto. Tieši pretēji, pārmērīgi ierobežojumi šajā jomā varētu ietekmēt procesa caurskatāmību un radīt nepieciešamību meklēt citus, mazāk pārraugāmus risinājumus. Tādēļ ministrijas ieskatā būtu lietderīgi papildus izvērtēt iespējamos alternatīvos risinājumus, kas vienlaikus ļautu stiprināt trešo valstu pilsoņu uzņemšanas prasības un saglabāt procesa pārskatāmību.
 
3. Par (7.)17. uzdevumu: “Izglītības kvalitātes valsts dienestam iegūt sertifikāciju, lai varētu īstenot ārvalstnieku angļu valodas faktisko pārbaudi.” – ministrija aicina atkārtoti izvērtēt attiecīgā pasākuma īstenošanai paredzēto atbildīgo institūciju, tostarp apsverot iespēju tā īstenošanu uzticēt citai institūcijai, kuras kompetence un funkcijas būtu vairāk atbilstošas valodas prasmju novērtēšanai. Vienlaikus ministrija vērš uzmanību, ka Izglītības kvalitātes valsts dienesta viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir izglītības procesa kvalitātes uzraudzība un kontrole, kā arī ieteikumu sniegšana konstatēto trūkumu novēršanai. Dienests var pārliecināties par ārvalstu studentu uzņemšanas prasību ievērošanu augstskolās, tostarp pārliecināties par augstskolu veikto interviju ar ārzemniekiem un par starptautiskās testēšanas institūcijas pārbaudījumu angļu valodā esamību, nevis vērtēt ārvalstu studentu faktiskās angļu valodas prasmes. Ņemot vērā minēto, ministrijas ieskatā būtu lietderīgi papildus izvērtēt, vai angļu valodas prasmju pārbaudes veikšana atbilst Izglītības kvalitātes valsts dienesta kompetencei un līdzšinējām funkcijām.
 

-