Atzinums

Kā projekta izdošanas tiesiskais pamatojums citstarp norādīts Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 3. punkts, kas paredz, ka Ministru kabinets var izdot ārējus normatīvos aktus — noteikumus, ja tas nepieciešams Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanai un ja attiecīgais jautājums ar likumu nav noregulēts. Šādi noteikumi nevar ierobežot privātpersonas pamattiesības. Vēršam uzmanību, ka minētais pilnvarojums tika izstrādāts, lai paspētu ieviest steidzamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kamēr attiecīgais pilnvarojums Ministru kabinetam nav ietverts attiecīgo jomu regulējošā likumā. Tāpat jāuzsver, ka Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 3. punktā ietvertajam pilnvarojumam Ministru kabinetam ir izņēmuma raksturs. Uzsveram, ka minētais pilnvarojums tika vēsturiski izstrādāts saistībā ar Latvijas Republikas iestāšanos Eiropas Savienībā, lai paspētu pārņemt visus Eiropas Savienības tiesību aktus.
No anotācijā ietvertās informācijas izriet, ka minētais pilnvarojums izmantots, lai nodrošinātu korektu Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 25. oktobra Regulas (ES) 2017/1938 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010 (Dokuments attiecas uz EEZ.) (turpmāk - Regula 2017/1938) piemērošanu ("Lai nodrošinātu korektu Regulas Nr.2017/1938 piemērošanu, Noteikumu projektā tiek noteikti īstenojamie pasākumi dabasgāzes sistēmas stabilas darbības nodrošināšanai atbilstoši Regulā Nr.2017/1938 ietvertajiem nosacījumiem."). Norādām, ka anotācijā nav ietverts skaidrojums pēc būtības, kas tieši likumos nav noregulēts (kāds pilnvarojums likumos nav ietverts) un kāpēc noteikumus nepieciešams izdot uz minētā pilnvarojuma pamata. Turklāt, ņemot vērā, ka minētā regula ir pieņemta 2017. gadā, vēl jo vairāk nav skaidrs, kādēļ attiecīgais pilnvarojums tiek izmantots projektā, ņemot vērā iepriekš minēto par pilnvarojuma izņēmuma un steidzamības raksturu. Attiecīgi lūdzam svītrot tiesiskā pamatojuma norādē norādi uz Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 3. punktu, attiecīgi precizējot arī 1. punktu un, ja nepieciešams, citas projekta normas, kā arī izvērtēt un izstrādāt attiecīgus grozījumus likumā vai likumos, ja tādi ir nepieciešami.

-

Tieslietu ministrijā ir izskatīts Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Enerģijas lietotāju apgādes kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā” (turpmāk – projekts) un par to izsakām šādu iebildumu.
Projekta 1.3. apakšpunktu saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 100.2. apakšpunktu nepieciešams izteikt precīzi atbilstoši Mobilizācijas likuma 9.panta 7.punkta “a” apakšpunktam. Vēršam uzmanību, ka Mobilizācijas likuma pilnvarojums paredz noteikt kārtību apgādei ar gāzi (nevis dabasgāzi) un elektroenerģiju. Enerģētikas likums paredz dažādus gāzes veidus, ne tikai dabasgāzi, kā arī nodalītu tiesisko regulējumu par dabasgāzes un sašķidrinātas dabasgāzes operatoriem. Turklāt projektā nav atbilstoši izpildīts Mobilizācijas likuma 9. panta 7. punkta “a” apakšpunktā noteiktais pilnvarojums, proti, projektā netiek paredzēts regulējums par elektroenerģijas sadali mobilizācijas gadījumos, bet projekta 67. punktā tiek paredzēta Mobilizācijas likuma pilnvarojumā neminēta šo institūciju centralizētā siltumapgāde. Tieslietu ministrija var pieļaut, ka enerģētiskās krīzes regulējums var aptvert jebkuru valsts institūciju, bet tāpēc projektā korekti, ar atsevišķi nodalītu un pārskatāmu regulējumu jāizpilda Mobilizācijas likuma 9. panta 7. punkta “a” apakšpunktā noteiktais pilnvarojums. Tieslietu ministrija, ņemot vērā projekta 1.punkta ievaddaļā paredzēto, piedāvā Mobilizācijas likuma pilnvarojumu projekta 1.3 apakšpunktā izteikt šādi.
 

“1.3. Nacionālo bruņoto spēku, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, mobilizējamo civilās aizsardzības formējumi valsts apdraudējuma gadījumā apgādājami ar gāzi un elektroenerģiju.”
 

Kontekstā ar noteikumu projektā ietverto regulējumu lūdzam anotācijā skaidrot, kuram Regulas 2017/1938 11. panta 1. punktā minētajam krīzes līmenim atbilst Enerģētikas likuma 60. pantā minētā valsts enerģētiskā krīze, kā arī skaidrot, kāda ir korelācija starp regulā minētajiem krīzes līmeņiem un Enerģētikas likumā ietverto regulējumu. Lūdzam skaidrot, vai ar valsts enerģētiskās krīzes izsludināšanu saprot to pašu, kas regulā apzīmēta ar ārkārtas stāvokli un tā izsludināšanu, kā arī skaidrot, kādēļ projekta 3. nodaļā ir runa par pasākumiem pirms un saistībā ar agrīno brīdināšanu un trauksmes izsludināšanu, bet ne ar ārkārtas stāvokli Regulas 2017/1938 11. panta 1. punkta "c" apakšpunkta izpratnē. Kontekstā ar minēto lūdzam skaidrot, par kādiem Ministru kabineta rīkojumiem ir runa 3.2. un 3.3. apakšnodaļā (proti, vai ar jebkuru no tiem tiek izsludināta valsts enerģētiskā krīze; salīdzinājumam sk. Ministru kabineta 2011.gada 19.aprīļa noteikumu Nr.312 "Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā" 2. punktu par dažādiem valsts enerģētiskās krīzes līmeņiem). Attiecīgi lūdzam sniegt izvērstāku skaidrojumu anotācijā.

-

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288.panta otro daļu „regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs.” Regulas ir aizliegts pārņemt nacionālajos tiesību aktos un tās automātiski kļūst par nacionālās tiesību sistēmas sastāvdaļu. Regulu pārņemšanas aizliegums ir noteikts Eiropas Savienības Tiesas spriedumā lietā Nr. 39/72 Komisija pret Itāliju, kur tiesa noteica, ka regula automātiski ir nacionālās tiesiskās sistēmas sastāvdaļa. Tādēļ ir prettiesiski tādi nacionālie regulas normas īstenošanas mehānismi, kas rada šķēršļus regulas tiešam efektam un apdraud vienlaicīgu un vienādu tās piemērošanu Eiropas Savienībā, bet tai pašā laikā ir jānodrošina to tiešā piemērošana katrā dalībvalstī. Tas nozīmē, ka dalībvalstij ir pienākums nodrošināt tādu normatīvo bāzi, lai regulas būtu iespējams tieši piemērot. Tātad, dalībvalsts izstrādā tiesību aktus regulas piemērošanai tikai gadījumos, ja regulā ir tieši paredzēts dalībvalstij kāds konkrēts pienākums, piemēram, jānosaka kompetentā vai atbildīgā iestāde, jāparedz sankcijas vai sods par regulas normu pārkāpumu vai nepildīšanu, jānosaka administratīvā procedūra regulā noteikto pasākumu īstenošanai u.tml.

Attiecīgi lūdzam izvērtēt, vai kādās projekta normās nav ietverts Regulas 2017/1938 prasību dublējošs regulējums un to svītrot vai sniegt attiecīgu skaidrojumu. Piemēram, projekta 28., 37. un 54. punkts, iespējams, vismaz daļēji dublē Regulas 2017/11938 11. panta 2. punktā jau noteikto pienākumu kompetentajai iestādei, ja tā izsludina kādu no krīzes līmeņiem, nekavējoties informēt Komisiju, kā arī to dalībvalstu kompetentās iestādes, ar kurām tā ir tieši savienota). Turklāt minētajā regulas normā ir runa par "dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ar kurām tā ir tieši savienota", savukārt projekta normā ir uzskaitītas konkrētu dalībvalstu kompetentās iestādes, kādēļ var tikt saskatīts arī regulas normas dažādas interpretācijas risks, kas nav pieļaujams. Attiecīgi lūdzam izvērtēt un precizēt projektu vai sniegt skaidrojumu. Līdzīgi lūdzam izvērtēt arī projekta 33. un 42. punktu kontekstā ar Regulas 2017/1938 11. panta 9. punktu. Papildus, ņemot vērā, ka regula paredz, ka kompetentā iestāde izsludina kādu no krīzes līmeņiem, kā arī informē attiecīgās institūcijas par to (sk. Regulas 2017/1938 11. panta 2. punktu), saistībā ar minēto lūdzam arī skaidrot, kas ir kompetentā iestāde Latvijā, kas nodrošina Regulas 2017/1938 minēto pasākumu īstenošanu (sk. Regulas 2017/1938 2. panta 7. punktu). No projektā ietvertā regulējuma, šķiet, izriet, ka kompetentās iestādes ir dažādas - krīzes līmeņus izsludina Ministru kabinets, savukārt informēšanu veic Klimata un enerģētikas ministrija. Attiecīgi lūdzam sniegt skaidrojumu. Ja nepieciešams, veikt attiecīgus precizējumus projektā.

-

Lūdzam precizēt projekta 41. punktu vai sniegt skaidrojumu, par kādu "enerģētisko krīzi dabasgāzē" ir runa. Proti, ja domāta "valsts enerģētiskā krīze" atbilstoši Enerģētikas likuma 60. pantam, tad lūdzam lietot konsekventu terminoloģiju un precizēt normu. Alternatīvi lūdzam sniegt skaidrojumu, par kādu enerģētisko krīzi ir runa.

-

Anotācijas 1.1. sadaļā un 5.3. sadaļā norādīts: "Lai nodrošinātu korektu Regulas Nr.2017/1938 piemērošanu, Noteikumu projektā tiek noteikti īstenojamie pasākumi dabasgāzes sistēmas stabilas darbības nodrošināšanai atbilstoši Regulā Nr.2017/1938 ietvertajiem nosacījumiem." Ņemot vērā, ka anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulā ir norāde tieši un tikai uz Regulas 2017/1938 11. pantu, kas regulē krīzes līmeņus un krīzes izsludināšanu, nav pilnīgi skaidrs, par kādiem nosacījumiem, kas attiecas uz pasākumiem dabasgāzes sistēmas stabilas darbības nodrošināšanai, ir runa. Attiecīgi papildus lūdzam anotācijā izvērstāk skaidrot, kas ir tie regulas nosacījumi, kuriem atbilstoši tiek noteikti īstenojamie pasākumi dabasgāzes sistēmas stabilas darbības nodrošināšanai. Aicinām arī skaidrojumā ietvert attiecīgas atsauces uz konkrētām regulas vienībām un, ja nepieciešams, papildināt anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu, ja projektā ir ieviestas vēl kādas regulas vienības prasības.

-

Ņemot vērā, ka Regulas 2017/1938 11. pantam ir apakšvienības, kurās ir ietvertas dažāda satura normas, kā arī projekta 3. nodaļā ir ietvertas dažāda satura normas, pašreiz nav skaidrs, kura Regulas 2017/1938 norma ir ieviesta kurā projekta normā un kādā veidā attiecīgās projekta normas nodrošina regulas prasību piemērošanu. Piemēram, nav skaidrs, vai un kā projektā ir vai nav izmantota Regulas 2017/1938 11. panta 7. punktā ietvertā norma, kas turklāt paredz dalībvalsts rīcības brīvību. Turklāt, kaut arī tabulā norādīts, ka regulas 11. pants ieviests projekta 3. nodaļā, arī citviet projektā, šķiet, ir normas, kas ievieš regulas prasības (piemēram, 54. punkts). Attiecīgi lūdzam izvērtēt un detalizētāk aizpildīt anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu, norādot konkrētāku un detalizētāku informāciju par regulas prasību ieviešanu projektā, tostarp arī aizpildot aili par regulā paredzētās rīcības brīvības izmantošanu projektā.
 

-

Aicinām normas vieglākas piemērošanas labad izvērtēt iespēju ietvert attiecīgu sasaisti ar jeb atsauci uz Regulas 2017/1938 attiecīgo vienību, kas noteic, kas ir agrīnās brīdināšanas līmenis. Līdzīgi lūdzam izvērtēt arī citas projekta normas, piemēram, 35. punktu.

-