Projekta ID
21-TA-1779Atzinuma sniedzējs
Satiksmes ministrija
Atzinums iesniegts
02.03.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzam izteikt noteikumu projekta 3.nodaļas nosaukumu jaunā redakcijā.
Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 22.punkta.
Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 22.punkta.
Piedāvātā redakcija
3. Amatu noteikšanas kārtība valsts tiešās pārvaldes iestādēs un informācijas sniegšana Valsts kancelejai.
2.
Noteikumu projekts
Iebildums
Noteikumu projekta 19.punktā ir noteikts, ka valsts tiešās pārvaldes iestādē amatpersonas (darbinieka) amatam atbilstošo saimi (apakšsaimi) un līmeni pēc darba grupas vai attiecīgās struktūrvienības vadītāja un personāla vadības speciālista ieteikuma nosaka iestādes vadītājs (ministrijā – valsts sekretārs).
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma normām iestādes vadītājs ir atbildīgs par iestādes darba organizēšanu, iestādes funkciju pildīšanu, kā arī iestādes administratīvā darba vadīšanu, nodrošinot tā nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu. Iestādes vadītājs sev likumā uzliktos pienākumus nevar īstenot un nodrošināt bez iestādes personāla resursiem, kas saņem veiktajam darbam atbilstošu samaksu - darba algu. Lai nodrošināt korektu normatīvo aktu ievērošanu, ievērojot vienlīdzības, tiesību normu saprātīgas piemērošanas un tiesiskuma principus, kā arī izvērtējot lietderības apsvērumus, nosakot iestādes pārvaldes amatpersonu un darbinieku darba (amata) pienākumus, ļoti skrupulozi tiek izvērtēti gan amata pienākumi, gan atbildības sfēras, gan pārraudzībā esošo realizējamo projektu lielums, gan pārraugāmo kapitālsabiedrību skaits, gan citi raksturojoši kritēriji.
Līdz ar to, nepamatota un nelietderīga ir prasība par amatu klasificēšanas rezultātu apkopojumu saskaņošanu ar Valsts kanceleju. Valsts sekretārs ir iestādes vadītājs un neviens cits, kā tikai iestādes vadītājs spēj objektīvi novērtēt nodarbināto pienākumus un to atbilstību attiecīgām amatu saimēm vai kategorijām atbilstoši šiem MK noteikumiem. SM ieskatā šai prasībai jābūt iestādes vadītāja kompetencē.
Atgādinām, ka par augstāko iestāžu vadītāju autonomo kompetenci amatu klasificēšanas procesā tika panākta vienošanās ar Valsts kanceleju jau 5-6 gadus atpakaļ. Par minēto jautājumu Valsts kancelejā vairākkārt notika ministriju personāla vadītāju tikšanās, kuru laikā Valsts kancelejas speciālisti atzina, ka iestādes amatu klasificēšanas procesu var nodrošināt patstāvīgi, ņemot vērā iegūto pieredzi daudzu gadu garumā, kā rezultātā Valsts kanceleja 2019.gada 11.novembrī prezentēja jaunā amata kataloga projektu (27. un 28.lp.), kurā nepārprotami ir norādīts, ka iestādes patstāvīgi klasificēs amatus un Valsts kanceleja nodrošinās iestāžu apmācību un konsultēšanu, klasifikācijas monitoringu, un auditu.
Iestādes vadītājs ir atbildīgs par amatu korektu sadalījumu saimēs un līmeņos, kā to paredz:
- Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3. pants, proti, publiska persona, kā arī kapitālsabiedrība rīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tas ir rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu;
- Likums par budžeta un finanšu vadību 46.panta pirmā daļa, proti, iestāžu vadītāji ir atbildīgi par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem.
Tāpat uzskatām, ka esošā 19.punkta redakcija ne tikai neļauj iestāžu vadītājiem patstāvīgi lemt par amatu klasifikāciju, bet arī ierobežo iestāžu vadītāju tiesības iebilst Valsts kancelejas redzējumam par amatu klasifikāciju. Ņemot vērā, ka iepriekšējā amatu kataloga redakcijā bija ietvertas iestādes tiesības vērsties Valsts sektora darba samaksas komisijā gadījumos, ja tā nepiekrīt Valsts kancelejas ierosinājumiem mainīt amatu kasifikāciju, tad esošajā noteikumu projekta redakcijā šadas tiesības iestādēm tiek liegtas.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma normām iestādes vadītājs ir atbildīgs par iestādes darba organizēšanu, iestādes funkciju pildīšanu, kā arī iestādes administratīvā darba vadīšanu, nodrošinot tā nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu. Iestādes vadītājs sev likumā uzliktos pienākumus nevar īstenot un nodrošināt bez iestādes personāla resursiem, kas saņem veiktajam darbam atbilstošu samaksu - darba algu. Lai nodrošināt korektu normatīvo aktu ievērošanu, ievērojot vienlīdzības, tiesību normu saprātīgas piemērošanas un tiesiskuma principus, kā arī izvērtējot lietderības apsvērumus, nosakot iestādes pārvaldes amatpersonu un darbinieku darba (amata) pienākumus, ļoti skrupulozi tiek izvērtēti gan amata pienākumi, gan atbildības sfēras, gan pārraudzībā esošo realizējamo projektu lielums, gan pārraugāmo kapitālsabiedrību skaits, gan citi raksturojoši kritēriji.
Līdz ar to, nepamatota un nelietderīga ir prasība par amatu klasificēšanas rezultātu apkopojumu saskaņošanu ar Valsts kanceleju. Valsts sekretārs ir iestādes vadītājs un neviens cits, kā tikai iestādes vadītājs spēj objektīvi novērtēt nodarbināto pienākumus un to atbilstību attiecīgām amatu saimēm vai kategorijām atbilstoši šiem MK noteikumiem. SM ieskatā šai prasībai jābūt iestādes vadītāja kompetencē.
Atgādinām, ka par augstāko iestāžu vadītāju autonomo kompetenci amatu klasificēšanas procesā tika panākta vienošanās ar Valsts kanceleju jau 5-6 gadus atpakaļ. Par minēto jautājumu Valsts kancelejā vairākkārt notika ministriju personāla vadītāju tikšanās, kuru laikā Valsts kancelejas speciālisti atzina, ka iestādes amatu klasificēšanas procesu var nodrošināt patstāvīgi, ņemot vērā iegūto pieredzi daudzu gadu garumā, kā rezultātā Valsts kanceleja 2019.gada 11.novembrī prezentēja jaunā amata kataloga projektu (27. un 28.lp.), kurā nepārprotami ir norādīts, ka iestādes patstāvīgi klasificēs amatus un Valsts kanceleja nodrošinās iestāžu apmācību un konsultēšanu, klasifikācijas monitoringu, un auditu.
Iestādes vadītājs ir atbildīgs par amatu korektu sadalījumu saimēs un līmeņos, kā to paredz:
- Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3. pants, proti, publiska persona, kā arī kapitālsabiedrība rīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tas ir rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu;
- Likums par budžeta un finanšu vadību 46.panta pirmā daļa, proti, iestāžu vadītāji ir atbildīgi par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem.
Tāpat uzskatām, ka esošā 19.punkta redakcija ne tikai neļauj iestāžu vadītājiem patstāvīgi lemt par amatu klasifikāciju, bet arī ierobežo iestāžu vadītāju tiesības iebilst Valsts kancelejas redzējumam par amatu klasifikāciju. Ņemot vērā, ka iepriekšējā amatu kataloga redakcijā bija ietvertas iestādes tiesības vērsties Valsts sektora darba samaksas komisijā gadījumos, ja tā nepiekrīt Valsts kancelejas ierosinājumiem mainīt amatu kasifikāciju, tad esošajā noteikumu projekta redakcijā šadas tiesības iestādēm tiek liegtas.
Piedāvātā redakcija
22. Ministrija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Pārresoru koordinācijas centrs amatu klasificēšanas rezultātu apkopojumu, kā arī saskaņotos padotības iestāžu amatu klasificēšanas rezultātu apkopojumus iesniedz informācijai Valsts kancelejā Microsoft Excel datu formā (3. pielikums), tiem pievienojot klasifikāciju pamatojošos dokumentus (amata aprakstus, amatu sarakstu, struktūrvienību reglamentus un struktūras shēmu). Valsts kancelejā iesniedzami tikai tie amatu klasifikāciju pamatojošie dokumenti, kas nav publiski pieejami.
3.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 22.punkta.
Lūdzam svītrot noteikumu projekta 23.punktu.
Lūdzam svītrot noteikumu projekta 23.punktu.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzam papildināt noteikumu projektu ar jaunu saimi “Kapitāla daļu pārvaldība”, attiecīgi mainot noteikumu projekta numerāciju.
SM ieskatā ir būtiski izdalīt ministrijām ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu kapitāla daļu turētāja funkciju. Jāpiebilst, ka kapitāla daļu turētāja funkcija gadu gaitā ir attīstījusies, būtiski paplašinot veicamo pienākumu apjomu un atbildību, kas ir sarežģīti, un prasa būtiskas iepriekšējās zināšanas par kapitālsabiedrību korporatīvo pārvaldību un finanšu uzraudzību.
SM ir valsts kapitāla daļu turētāja 14 kapitālsabiedrībās.
01.01.2020. stājās spēkā grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā. Minētā likuma 66.panta trešajā daļā noteikts, ka dalībnieku sapulce pilda padomes uzdevumus, ja sabiedrībā nav izveidota padome.
SM kapitāla daļu turētāja uzdevumus pilda 4 kapitālsabiedrībās, kurās nav izveidota padome (LVC, ATD, LJA, EDZL). Ja šajās sabiedrībās tiktu veidotas padomes minimālajā sastāvā tie ir 12 padomes locekļi.
Līdz ar likuma grozījumiem, SM papildus ir nākuši klāt uzdevumi un atbildība par likumā noteikto padomes uzdevumu izpildi. No 01.01.2020. ministrija pilda padomes uzdevumus, tostarp:
– apstiprina ikgadējo budžetu un uzrauga tā izpildi;
– uzrauga iekšējās kontroles un risku pārvaldības sistēmu darbību, pārskatīt to atbilstību un efektivitāti;
apstiprina būtiskākas politikas, kurās definēti sabiedrības darbības principi attiecībā uz risku pārvaldību, interešu konflikta novēršanu, korupcijas apkarošanu, korporatīvo pārvaldību un citiem jautājumiem.
SM ieskatā ir būtiski izdalīt ministrijām ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu kapitāla daļu turētāja funkciju. Jāpiebilst, ka kapitāla daļu turētāja funkcija gadu gaitā ir attīstījusies, būtiski paplašinot veicamo pienākumu apjomu un atbildību, kas ir sarežģīti, un prasa būtiskas iepriekšējās zināšanas par kapitālsabiedrību korporatīvo pārvaldību un finanšu uzraudzību.
SM ir valsts kapitāla daļu turētāja 14 kapitālsabiedrībās.
01.01.2020. stājās spēkā grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā. Minētā likuma 66.panta trešajā daļā noteikts, ka dalībnieku sapulce pilda padomes uzdevumus, ja sabiedrībā nav izveidota padome.
SM kapitāla daļu turētāja uzdevumus pilda 4 kapitālsabiedrībās, kurās nav izveidota padome (LVC, ATD, LJA, EDZL). Ja šajās sabiedrībās tiktu veidotas padomes minimālajā sastāvā tie ir 12 padomes locekļi.
Līdz ar likuma grozījumiem, SM papildus ir nākuši klāt uzdevumi un atbildība par likumā noteikto padomes uzdevumu izpildi. No 01.01.2020. ministrija pilda padomes uzdevumus, tostarp:
– apstiprina ikgadējo budžetu un uzrauga tā izpildi;
– uzrauga iekšējās kontroles un risku pārvaldības sistēmu darbību, pārskatīt to atbilstību un efektivitāti;
apstiprina būtiskākas politikas, kurās definēti sabiedrības darbības principi attiecībā uz risku pārvaldību, interešu konflikta novēršanu, korupcijas apkarošanu, korporatīvo pārvaldību un citiem jautājumiem.
Piedāvātā redakcija
5.2.51. Kapitāla daļu pārvaldība (51. saime) 114.Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēji nodrošina valsts kapitāla daļu pārvaldību, izstrādā, ievieš, uztur un pilnveido kapitāla daļu pārvaldes procesu, veic kapitālsabiedrības padomes uzdevumus kapitālsabiedrībās, kurās netiek veidota padome. Amati, kuru pienākumi ir saistīti ar valsts kapitāla daļu pārvaldi un kapitālsabiedrību finanšu rādītāju un budžeta analīzi un to izpildes kontroli, ir klasificējami šajā saimē. Saimē ir šādi līmeņi: 114.1. I līmenis (vecākais eksperts): 114.1.1. pilda atbildīgā darbinieka pienākumus; 114.1.2. koordinē un nodrošina nominācijas komisijas darbu; 114.1.3. koordinē un nodrošina kapitālsabiedrības padomes kompetencē esošo uzdevumu izpildi kapitālsabiedrībās, kurās netiek veidota padome; 114.1.4. izvērtē kapitālsabiedrību darbības stratēģijas un darbības rezultātus, uzrauga to izpildi; 114.1.5. izvērtē un koordinē valsts atbalsta jautājumus, kas saistīti ar valsts ieguldījumiem kapitālsabiedrībās; 114.1.6. izstrādā normatīvo tiesību aktu projektus, var piedalīties vai koordinēt to izstrādes procesu; 114.1.7. sagatavo atzinumus par citu iestāžu izstrādāto tiesību aktu projektiem; 114.1.8. vada, kontrolē vai uzrauga finanšu plānošanas, prognozēšanas un analīzes procesus kapitālsabiedrībā, kurā ministrijas ir kapitāla daļu turētāja; 114.1.9. vada, kontrolē vai uzrauga budžeta sastādīšanas procesu kapitālsabiedrībā, kurā ministrijas ir kapitāla daļu turētāja; 114.1.10. kontrolē budžeta izpildi kapitālsabiedrībā, kurā ministrijas ir kapitāla daļu turētāja; 114.1.11. konsultē iestādes vadību un darbiniekus kapitāla daļu pārvaldes jautājumos. 114.2. II līmenis (departamenta direktora vietnieks) veic I līmenim noteiktos pienākumus, kā arī: 114.2.1. var pārraudzīt citus darbiniekus, aizvietot struktūrvienības vadītāju; 114.2.2. piedalās vai var vadīt nominācijas komisijas. 114.3. III līmenis (departamenta direktors) veic I līmenim noteiktos pienākumus sarežģītos gadījumos, kā arī: 114.3.1. vada un uzrauga atbildīgā darbinieka pienākumu izpildi; 114.3.2. vada un uzrauga kapitālsabiedrības padomes kompetencē esošo uzdevumu izpildi kapitālsabiedrībās, kurās netiek veidota padome; 114.3.3. vada vai piedalās nominācijas komisijās; 114.3.4. organizē normatīvo tiesību aktu projektu sagatavošanu un nodrošina to virzību izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai Ministru kabineta sēdē un Saeimā; 114.3.5. vada un uzrauga valsts atbalsta jautājumus, kas saistīti ar valsts ieguldījumiem kapitālsabiedrībās; 114.3.6. sekmē labas korporatīvās pārvaldības principu ievērošanu un attīstību iestādē un kapitālsabiedrībās; 114.3.7. piedalās ar valsts interešu pārstāvību starptautiskajos tiesvedības procesos saistītu jautājumu izvērtēšanā un valsts interešu pozīcijas sagatavošanā; 114.3.8. piedalās darba grupās vai sanāksmēs, kas sagatavo attiecīgus priekšlikumus par valsts interešu pārstāvībai Eiropas Savienības tiesā; 114.3.9. konsultē iestādes vadību un politiskās amatpersonas kapitāla daļu pārvaldes jautājumos.
5.
Noteikumu projekts
Iebildums
Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (turpmāk - Civilās aviācijas aģentūra) kā daļa no integrētās Eiropas civilās aviācijas drošības sistēmas savā darbībā īsteno funkcijas, kas noteiktas Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (turpmāk - ICAO) un Eiropas Savienības (turpmāk - ES) tiesību normās, kā arī likumā "Par aviāciju". Civilās aviācijas aģentūra ir Latvijas Republikā nozīmēta kompetentā iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 4.jūlija Regulas (ES) 2018/1139 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr.996/2010, (ES) Nr.376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.552/2004 un (EK) Nr.216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr.3922/91, un tās īstenošanas regulu ieviešanai Latvijas Republikā. Šīs regulas galvenais mērķis ir izveidot un uzturēt augstu vienveidīgu civilās aviācijas drošības līmeni Eiropas Savienībā, kā arī tās aptvertajās jomās atvieglot preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti un personu brīvu pārvietošanos, nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem iekšējā aviācijas tirgus dalībniekiem un uzlabot Eiropas Savienības aviācijas nozares konkurētspēju.
Civilās aviācijas aģentūra īsteno sekojošas funkcijas gaisa kuģu lidojuma drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzībā:
1) Gaisa kuģu lidotspējas uzraudzība, kā arī personu un uzņēmumu, kas iesaistīti gaisa kuģu lidotspējas uzturēšanā, gaisa kuģu tehnikā apkopē, ražošanā un ekspluatācijā, sertifikācija un uzraudzība - Komisijas 2014. gada 26. novembra Regula (ES) Nr. 1321/2014 par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu un Komisijas 2012. gada 3. augusta Regula (ES) Nr. 748/2012, ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju;
2) Aviācijas personāla sertifikācija, uzraudzība un uzskaite, civilās aviācijas personāla mācību kursu un organizāciju sertificēšana un uzraudzība, lidojumu simulācijas trenažieru iekārtu (FSTD) kvalificēšana un uzraudzība - Komisijas 2011. gada 3. novembra Regulas (ES) Nr. 1178/2011, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpi atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 un Komisijas 2012. gada 30. marta un Komisijas Īstenošanas 2018. gada 14. decembra regula (ES) 2018/1976, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1139 paredz sīki izstrādātus planieru ekspluatācijas noteikumus un planieru lidojuma apkalpes locekļu licencēšanas noteikumus un Komisijas 2018. gada 13. marta Regula (ES) 2018/395, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1139 paredz sīki izstrādātus gaisa balonu ekspluatācijas noteikumus un gaisa balonu lidojuma apkalpes locekļu licencēšanas noteikumus;
3) Gaisa kuģu ekspluatantu sertificēšana un uzraudzība - Komisijas 2012. gada 5. oktobra Regulas (ES) Nr. 965/2012, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008;
4) Lidlauku, to ekspluatantu, ekspluatācijas procedūru un SMS (drošības pārvaldības sistēmas) sertifikācija un uzraudzība, lidlauku plānošanas un projektēšanas uzraudzība. Gaisa kuģu lidojumiem potenciāli bīstamu objektu būves saskaņošana un šķēršļu kontroles uzraudzība - Komisijas 2014. gada 12. februāra Regulas (ES) Nr. 139/2014, ar ko nosaka prasības un administratīvās procedūras saistībā ar lidlaukiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008;
5) Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju uzņēmumu un tajā iesaistīto personu sertifikācija un uzraudzība - Komisijas 2017. gada 1. marta īstenošanas Regulas (ES) 2017/373, ar ko nosaka kopīgas prasības gaisa satiksmes pārvaldības/aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un citu gaisa satiksmes pārvaldības tīkla funkciju nodrošinātājiem un to uzraudzībai, ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 482/2008, Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1034/2011, (ES) Nr. 1035/2011 un (ES) 2016/1377 un groza Regulu (ES) Nr. 677/2011 un Komisijas 2015. gada 20. februāra Regulas (ES) 2015/340, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa satiksmes vadības dispečeru licencēm un sertifikātiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008, groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 923/2012 un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 805/2011;
6) Civilās aviācijas drošības uzraudzība un tajā iesaistīto personu sertifikācija un uzraudzība - Eiropas parlamenta un padomes 2008.gada 11.marta regula (EK) Nr.300/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr.2320/2002 un Komisijas 2015. gada 5. novembra īstenošanas regula (ES) 2015/1998 ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā;
7) Aviācijas medicīnas centru un aviācijas medicīnas eksaminētāju apstiprināšana un uzraudzība. Aviācijas personāla veselības pārbaude un apliecības izsniegšana – Komisijas 2011. gada 3. novembra Regulas (ES) Nr. 1178/2011, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpi atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 un Komisijas 2012. gada 30. marta un Komisijas Īstenošanas regulai (ES) 2018/1976 (2018. gada 14. decembra) un Komisijas 2015. gada 20. februāra Regulas (ES) 2015/340, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa satiksmes vadības dispečeru licencēm un sertifikātiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008, groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 923/2012 un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 805/2011;
8) Bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošuma uzraudzība - Komisijas 2019. gada 24. maija Īstenošanas Regulu (ES) 2019/947 par bezpilota gaisa kuģu ekspluatācijas noteikumiem un procedūrām;
9) Ziņošanas sistēmas uzturēšana un tajā ietverto datu analīze - Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3.aprīļa Regula (ES) Nr. 376/2014 par ziņošanu, analīzi un turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz atgadījumiem civilajā aviācijā un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 996/2010 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/42/EK, Komisijas Regulas (EK) Nr. 1321/2007 un (EK) Nr. 1330/2007.
Lai nodrošinātu augsta gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības līmeņa uzturēšanu, Civilās aviācijas aģentūras darbību uzrauga Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO), Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA).
Noteikumu projekts noteic, ka saimē un apakšsaimē amatus sadala pa līmeņiem, kas raksturo galvenās atšķirības starp vienas saimes amatiem, ņemot vērā pienākumu sarežģītību, atbildību, vadības funkcijas un amata pienākumu izpildei nepieciešamo izglītību un profesionālo pieredzi. Ņemot vērā pienākumu sarežģītību, atbildību un amata pienākumu izpildei nepieciešamās kvalifikācijas prasības, Civilās aviācijas aģentūras darbinieku amata pienākumi neatbilst projektā iekļautajām amatu saimēm. Šādiem amatiem izvirzītās prasības nav tieši pielīdzināmas līdzīgas vērtības amatiem valsts pārvaldē, kuru izpildei netiek veikta minētā starptautiska līmeņa uzraudzība. Tādējādi, noteikumu projekta 28.saimē iekļauto apakšsaimju raksturojums neatbilst Civilās aviācijas aģentūras darbinieku amata ietvaros veicamo pienākumu nozīmībai, atbildības līmenim un nepieciešamajai kvalifikācijai, tātad neatbilst noteikumu projekta anotācijā definētajiem sasniedzamajam mērķim - pielāgoties darba tirgus realitātei, iekļaujot aktuālos amatus, amatu nosaukumus, amatu funkciju nosaukumus; nodrošināt, ka amatu līmeņu vērtējums atrodas pareizā mēnešalgu grupā. Noteikumu projektā vispārināti formulētā amatu klasifikācija sekmē Civilās aviācijas aģentūras amatu klasificēšanu neatbilstoši faktiskajai situācijai un nenodrošinot to atbilstību līdzvērtīgiem amatiem ar vienādi augstu atbildības līmeni, pienākumu sarežģītību, amata pienākumu izpildei nepieciešamo izglītību un profesionālo pieredzi.
Ņemot vērā periodiski klāt nākušās funkcijas, kas Civilās aviācijas aģentūrai noteiktas ES un starptautiskajā tiesiskajā regulējumā, kā kompetentajai iestādei civilās aviācijas jomā, pieaugošo pienākumu apjomu un sarežģītību un to, ka iestādē netiek palielināts apstiprināto amata vietu skaits, bet valsts pārvaldes reformu plāna izpildes ietvaros pat samazināts, funkciju izpildes nodrošināšanai regulāri tiek pārskatīti visi iestādes rīcībā esošie amati, un tie tiek papildināti ar jauniem amata pienākumiem, tajos iekļaujot arvien vairāk ES prasību izpildes uzdevumus, kā rezultātā lielākajai daļai iestādes darbinieku amatu pienākumos ir noteikti starptautisko prasību izpildes uzdevumi, pie tam visu šo pienākumu izpilde tiek uzraudzīta regulāros Civilās aviācijas aģentūrā notiekošajos ES un starptautiskajos auditos.
Līdz ar to būtu samērīgi diferencēt amatus ar līdzīgiem nosaukumiem un pamatfunkcijām valsts pārvaldē, no amatiem, kuru izpilde noteiktā nozarē tiek uzraudzīta no starptautisko un Eiropas Savienības institūciju puses.
Noteikumu projekts ir daļa no valsts atlīdzības sistēmas, tādējādi valstij ir svarīgi ar atbilstošu un efektīvu atlīdzības sistēmas mehānismu nodrošināt kompetenta Civilās aviācijas aģentūrai personāla piesaisti un motivēšanu. Tā kā uzraudzības iestāžu neatkarība un resursu pietiekamība noteikto uzdevumu veikšanai no Eiropas Aviācijas Drošības aģentūras (EASA), Eiropas Komisijas (EK) un Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) puses tiek īpaši uzraudzīta, tad neatbilstību gadījumā ir apdraudēta starptautiskajos, Eiropas Savienības un Latvijas Republikas tiesību aktos noteikto prasību izpilde, kas savukārt var novest pie aviācijas nozares uzraudzības sistēmas drošības līmeņa samazināšanās un starptautisko uzraudzības iestāžu ierosinātas pārkāpuma procedūras, nemaz nerunājot par to, ka šajā gadījumā var tikt apturēta civilās aviācijas jomā izsniegto sertifikātu darbība, gaisa kuģu lidojumu drošums un civilās aviācijas drošība.
Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 11.maija Regulu (ES) 2016/796 par Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr.881/2004 (turpmāk – Regula 2016/796) ir izveidota Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra. Ar Regulu 2016/796 nosaka Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras un dalībvalstu uzdevumus. Ar Regulu 2016/796 atbalsta vienotās Eiropas dzelzceļa telpas izveidi un, jo īpaši, mērķus, kas attiecas uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 11.maijs Direktīvā (ES) 2016/797 par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā (turpmāk – Direktīva 2016/797), Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas drošību, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 11.maija Direktīvā (ES) 2016/798 par dzelzceļa drošību (turpmāk – Direktīva 2016/798), un vilcienu vadītāju sertifikāciju, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.oktobra Direktīvā 2007/59/EK par to vilcienu vadītāju sertifikāciju, kuri vada lokomotīves un vilcienus Kopienas dzelzceļu sistēmā (turpmāk – Direktīva 2007/59/EK). Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras mērķis ir veicināt vienotas Eiropas dzelzceļa telpas turpmāku attīstību un efektīvu darbību, nodrošinot augstu dzelzceļa drošības un savstarpējas izmantojamības līmeni, vienlaikus uzlabojot dzelzceļa nozares konkurētspēju. Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra, jo īpaši, veicina Eiropas Savienības tiesību aktu īstenošanu tehniskos jautājumos, izstrādājot kopīgu pieeju drošībai Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmā un stiprinot savstarpējās izmantojamības līmeni Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmā. Saskaņā ar Regulas 2016/796 33.pantu Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra Eiropas Komisijas vārdā veic revīzijas un inspekcijas, uzrauga valstu drošības iestāžu darbību un lēmumu pieņemšanu.
Dzelzceļa likuma 33.panta pirmā prim daļa noteic, ka dzelzceļa drošību regulējošos tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos minētā valsts drošības iestāde Latvijā ir Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, kurai ir pieejami nepieciešamie cilvēkresursi un atbilstošs finansējums. Dzelzceļa likuma 33.panta trešā daļa noteic, ka Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas funkcijas cita starpā ir:
- izdot, atjaunot, grozīt un atsaukt vienotos drošības sertifikātus (Komisijas 2018.gada 8.marta Deleģētā Regula (ES) 2018/762, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798 izveido kopīgas drošības metodes, kas attiecas uz prasībām drošības pārvaldības sistēmām, un atceļ Komisijas Regulas (ES) Nr.1158/2010 un (ES) Nr.1169/2010; Komisijas 2018.gada 9.aprīļa Īstenošanas Regula (ES) 2018/763, ar ko nosaka praktisku kārtību vienoto drošības sertifikātu izdošanai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr.653/2007; Komisijas 2019.gada 16.maija Īstenošanas Regula (ES) 2019/773 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju, kas attiecas uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu un Lēmuma 2012/757/ES atcelšanu);
- piedalīties procesā, kas ļauj Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai izdot, atjaunot, grozīt un atsaukt vienotos drošības sertifikātus (Komisijas 2018.gada 8.marta Deleģētā Regula (ES) 2018/762, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798 izveido kopīgas drošības metodes, kas attiecas uz prasībām drošības pārvaldības sistēmām, un atceļ Komisijas Regulas (ES) Nr.1158/2010 un (ES) Nr.1169/2010; Komisijas 2018.gada 9.aprīļa Īstenošanas Regula (ES) 2018/763, ar ko nosaka praktisku kārtību vienoto drošības sertifikātu izdošanai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr.653/2007; Komisijas 2019.gada 16.maija Īstenošanas Regula (ES) 2019/773 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju, kas attiecas uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu un Lēmuma 2012/757/ES atcelšanu);
- uzraudzīt pārvadātājus, manevru darbu veicējus un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājus (Komisijas 2018.gada 16.februāra Deleģētā Regula (ES) 2018/761, ar ko izveido kopīgas drošības metodes uzraudzībai, ko valstu drošības iestādes veic pēc vienotā drošības sertifikāta vai drošības atļaujas izdošanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798, un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr.1077/2012; Komisijas 2012.gada 16.novembra Regula (ES) Nr.1078/2012 par kopīgo drošības metodi pārraudzībā, kas jāveic dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, infrastruktūras pārvaldītājiem pēc drošības sertifikāta vai drošības atļaujas saņemšanas un par tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrvienībām);
- izdot, atjaunot, grozīt un atsaukt drošības apliecības un pārbaudīt, kā drošības apliecības saņēmējs ievēro tajā ietvertos nosacījumus un normatīvo aktu prasības dzelzceļa transporta jomā (Komisijas 2018.gada 8.marta Deleģētā Regula (ES) 2018/762, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798 izveido kopīgas drošības metodes, kas attiecas uz prasībām drošības pārvaldības sistēmām, un atceļ Komisijas Regulas (ES) Nr.1158/2010 un (ES) Nr.1169/2010; Komisijas 2018.gada 16.februāra Deleģētā Regula (ES) 2018/761, ar ko izveido kopīgas drošības metodes uzraudzībai, ko valstu drošības iestādes veic pēc vienotā drošības sertifikāta vai drošības atļaujas izdošanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798, un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr.1077/2012);
- izdot, atjaunot, grozīt un atsaukt sertifikātus, kurus piešķir par tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrvienībām (Komisijas 2019.gada 16.maija Īstenošanas Regula (ES) 2019/779, ar ko paredz sīki izstrādātus par ritekļu apkopi atbildīgo struktūru sertifikācijas sistēmas noteikumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798 un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr.445/2011);
- uzraudzīt, kā par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības un pārējie dzelzceļa sistēmas dalībnieki īsteno nepieciešamos riska pārvaldības pasākumus (Komisijas 2012.gada 16.novembra Regula (ES) Nr.1078/2012 par kopīgo drošības metodi pārraudzībā, kas jāveic dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, infrastruktūras pārvaldītājiem pēc drošības sertifikāta vai drošības atļaujas saņemšanas un par tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrvienībām; Komisijas 2013.gada 30.aprīļa Īstenošanas Regula (ES) Nr. 402/2013 par kopīgo drošības metodi riska noteikšanai un novērtēšanai un par Regulas (EK) Nr.352/2009 atcelšanu);
- izdot, atjaunot, grozīt un atsaukt atļauju ritekļa laišanai tirgū (Komisijas 2018.gada 4.aprīļa Īstenošanas Regula (ES) 2018/545, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797 nosaka dzelzceļa ritekļa atļaujas un dzelzceļa ritekļa tipa atļaujas piešķiršanas procesa praktisko kārtību; Komisijas 2019.gada 12.februāra Īstenošanas Regula (ES) 2019/250 par dzelzceļa savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu ,,EK” deklarāciju un sertifikātu veidnēm, par paraugu deklarācijai par atbilstību atļautajam dzelzceļa ritekļa tipam un par apakšsistēmu ,,EK” verifikācijas procedūrām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797, un ar ko atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr.201/2011);
- piedalīties procesā, kas ļauj Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai izdot, atjaunot, grozīt un atsaukt atļaujas ritekļa un ritekļa tipa laišanai tirgū (Komisijas 2018.gada 4.aprīļa Īstenošanas Regula (ES) 2018/545, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797 nosaka dzelzceļa ritekļa atļaujas un dzelzceļa ritekļa tipa atļaujas piešķiršanas procesa praktisko kārtību; Komisijas 2019.gada 12.februāra Īstenošanas Regula (ES) 2019/250 par dzelzceļa savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu ,,EK” deklarāciju un sertifikātu veidnēm, par paraugu deklarācijai par atbilstību atļautajam dzelzceļa ritekļa tipam un par apakšsistēmu ,,EK” verifikācijas procedūrām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797, un ar ko atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr.201/2011);
- nodot ekspluatācijā vilcienu vadības un signalizācijas stacionāro lauka iekārtu, energoapgādes un infrastruktūras apakšsistēmas, kas veido Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmu (Komisijas 2014.gada 18.novembris Regula (ES) Nr.1299/2014 par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas infrastruktūras apakšsistēmai; Komisijas 2016.gada 27.maija Regula (ES) 2016/919 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām Eiropas Savienībā; Komisijas 2014.gada 18.novembris Regula (ES) Nr.1301/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Savienības dzelzceļu sistēmas energoapgādes apakšsistēmai; Komisijas 2014.gada 18.novembris Regula (ES) Nr.1300/2014 par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām attiecībā uz Savienības dzelzceļa sistēmas pieejamību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām; Komisijas 2014.gada 18.novembris Regula (ES) Nr.1303/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju saistībā ar Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas drošību dzelzceļa tuneļos);
- uzraudzīt, lai savstarpējas izmantojamības komponenti atbilstu pamatprasībām (Komisijas 2011.gada 5.maija Regula (ES) Nr.454/2011 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas dzelzceļu sistēmas pasažieru pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu; Komisijas 2014.gada 11.decembra Regula (ES) Nr.1305/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas kravas pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmai un Regulas (EK) Nr.62/2006 atcelšanu; Komisijas 2019.gada 16.maija Īstenošanas Regula (ES) 2019/773 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju, kas attiecas uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu, un Lēmuma 2012/757/ES atcelšanu; Komisijas 2014.gada 18.novembra Regula (ES) Nr.1302/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva apakšsistēmu ,,Lokomotīves un pasažieru ritošais sastāvs”; Komisijas 2013.gada 13.mart Regula (ES) Nr.321/2013 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas apakšsistēmu ,,Ritošais sastāvs – kravas vagoni” un par Komisijas Lēmuma 2006/861/EK atcelšanu; Komisijas 2014.gada 26.novembra Regula (ES) Nr.1304/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz apakšsistēmu ,,ritošais sastāvs – troksnis”, ar ko groza Lēmumu 2008/232/EK un atceļ Lēmumu 2011/229/ES; Komisijas 2014.gada 18.novembra Regula (ES) Nr.1299/2014 par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas infrastruktūras apakšsistēmai; Komisijas 2014.gada 18.novembra Regula (ES) Nr.1301/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Savienības dzelzceļu sistēmas energoapgādes apakšsistēmai; Komisijas 2014.gada 18.novembra Regula (ES) Nr.1300/2014 par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām attiecībā uz Savienības dzelzceļa sistēmas pieejamību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām; Komisijas 2014.gada 18.novembra Regula (ES) Nr.1303/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju saistībā ar Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas drošību dzelzceļa tuneļos);
- sniegt informāciju par dzelzceļa nozares iesaistīto pušu pienākumiem saistībā ar Komisijas 2014.gada 11.decembra Regulu (ES) Nr.1305/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas kravas pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmai un regulas (EK) Nr.62/2006 atcelšanu un Komisijas 2011.gada 5.maija Regulu (ES) Nr.454/2011 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas dzelzceļu sistēmas pasažieru pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu;
- atzīt novērtēšanas iestādes Komisijas 2013.gada 30.aprīļa Īstenošanas Regulas (ES) Nr.402/2013 par kopīgo drošības metodi riska noteikšanai un novērtēšanai un par regulas (EK) Nr.352/2009 atcelšanu izpratnē;
- izsniegt vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecības (Direktīva 2007/59/EK; Komisijas 2009.gada 3.decembra Regula (ES) Nr.36/2010 par Kopienas paraugiem, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/59/EK noteikti vilciena vadītāja apliecībām, papildu sertifikātiem, apliecinātām papildu sertifikātu kopijām un pieteikuma veidlapām vilciena vadītāja apliecību saņemšanai; Padomes 2005.gada 18.jūlija Direktīva 2005/47/EK par Nolīgumu starp Eiropas Dzelzceļa kopienu (CER) un Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF) par dažiem to mobilo darbinieku izmantošanas nosacījumu aspektiem, kuri sniedz savstarpējas izmantojamības pārrobežu pakalpojumus dzelzceļa
sektorā – Nolīgums starp Eiropas Transporta Darbinieku Federāciju (ETF) un Eiropas Dzelzceļa Kopienu (CER) par dažiem to mobilo darbinieku darba apstākļu aspektiem, kuri veic savstarpējas izmantojamības pārrobežu pakalpojumus);
- kārtot vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecību reģistru (Komisijas 2009.gada 29.oktobra Lēmums 2010/17/EK par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/59/EK paredzēto galveno parametru noteikšanu vilcienu vadītāju apliecību un papildu sertifikātu reģistriem).
Saskaņā ar Regulas 2016/796 33.panta 2., 3. un 4.punktu Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra 2021.gadā veica auditu par Eiropas Savienības tiesību aktu prasību izpildi Latvijā. Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra uzrauga Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas darbību un lēmumu pieņemšanu, lai nodrošinātu vienotu principu ieviešanu visās dalībvalstīs. Jo īpaši Regulas 2016/796 33.panta 2.punkts skaidri nosaka, ka auditi tiek nodrošināti, lai pārliecinātos par Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas spējām pildīt ar dzelzceļa drošību saistītus uzdevumus un savstarpēju savietojamību, kā arī, lai pārbaudītu Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas veiktās drošības pārvaldības uzraudzības sistēmu efektivitāti, kā tas minēts Direktīvas 2016/798 17.pantā attiecībā uz valsts drošības iestāžu uzdevumiem. Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra pārbauda, vai Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija piemēro spēkā esošos Eiropas Savienības tiesību aktus, tai skaitā tieši piemērojamajās kopīgās drošības metodes, par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības sertifikāciju un citus Eiropas Savienības tiesību aktus, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu 2016/797 un Direktīvu 2016/798.
Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra 2021.gadā auditēja Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas organizāciju, kompetenču pārvaldību, kā arī tās veiktās dzelzceļa sistēmas dalībnieku uzraudzības procedūras, drošības sertifikācijas un drošības atļauju piešķiršanas procedūras un ritekļu laišanas tirgū procedūras. Lai nodrošinātu Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras noteikto kompetenču pārvaldību, Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai jāievieš kompetenču pārvaldības sistēma katram amatam un uzdevumam, personāla pieņemšanu darbā atbilstoši izveidotajiem kompetences profiliem un personāla kompetenču uzturēšanu, pilnveidi un novērtēšanu atbilstoši izveidotajiem kompetences profiliem.
Pat pie esošās atalgojuma sistēmas, ieviešot šādu kompetenču pārvaldības sistēmu, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija nespēs ne noturēt esošo pieredzējušo personālu, ne pieņemt darbā jebkādu jaunu kompetenču sistēmai atbilstīgu personālu, jo:
- ir nepieciešams izveidot katrai lomai kompetenču profilu, kur tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktā specializētā kompetence pat par 70% pārsniedz valsts pārvaldē noteiktās kompetences;
- ņemot vērā to, ka Latvija ir neliela valsts, ierobežotā personāla skaita dēļ Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija izmanto vienu un to pašu personālu vairākos kompetenču profilos, tādējādi vēl vairāk palielinot specializēto kompetenču nepieciešamību;
- tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās specializētās kompetences ir tieši tādas pašas, ieskaitot arī svešvalodu zināšanas, kādas ir noteiktas arī Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras darbiniekiem, kas pilda identiskus pienākumus un kuru atalgojumu sistēma nav salīdzināma ar Latvijas valsts pārvaldē esošo atalgojumu;
- jāņem vērā arī vērienīgā Rail Baltic projekta ieviešana, kur jau tiek pārvilināti pieredzējuši eksperti, tai skaitā arī no valsts pārvaldes, nodrošinot tiem konkurētspējīgu atalgojumu.
Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai ir svarīgi ar atbilstošu un efektīvu atlīdzības mehānismu nodrošināt kompetenta personāla piesaisti Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajos procesos, saglabājot esošo kompetento personālu un nodrošinot iespēju piesaistīt specifisko kompetenču profiliem atbilstošus ekspertus. Tā kā uzraudzības iestāžu neatkarība un resursu pietiekamība noteikto uzdevumu veikšanai no Eiropas Komisijas puses tiek īpaši uzraudzīta, tad neatbilstību gadījumā ir apdraudēta Eiropas un Latvijas likumdošanā noteikto prasību izpilde, kas savukārt var novest pie dzelzceļa sistēmas drošības līmeņa samazināšanās un Eiropas Komisijas ierosinātas pārkāpuma procedūras, nemaz nerunājot par to, ka šajā gadījumā var tikt apturēta visiem dzelzceļa sistēmas dalībniekiem izsniegto atļauju darbība.
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt noteikumu projekta 5.1.apakšnodaļu ar jaunu punktu, attiecīgi mainot noteikumu projekta numerāciju.
Civilās aviācijas aģentūra īsteno sekojošas funkcijas gaisa kuģu lidojuma drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzībā:
1) Gaisa kuģu lidotspējas uzraudzība, kā arī personu un uzņēmumu, kas iesaistīti gaisa kuģu lidotspējas uzturēšanā, gaisa kuģu tehnikā apkopē, ražošanā un ekspluatācijā, sertifikācija un uzraudzība - Komisijas 2014. gada 26. novembra Regula (ES) Nr. 1321/2014 par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu un Komisijas 2012. gada 3. augusta Regula (ES) Nr. 748/2012, ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju;
2) Aviācijas personāla sertifikācija, uzraudzība un uzskaite, civilās aviācijas personāla mācību kursu un organizāciju sertificēšana un uzraudzība, lidojumu simulācijas trenažieru iekārtu (FSTD) kvalificēšana un uzraudzība - Komisijas 2011. gada 3. novembra Regulas (ES) Nr. 1178/2011, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpi atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 un Komisijas 2012. gada 30. marta un Komisijas Īstenošanas 2018. gada 14. decembra regula (ES) 2018/1976, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1139 paredz sīki izstrādātus planieru ekspluatācijas noteikumus un planieru lidojuma apkalpes locekļu licencēšanas noteikumus un Komisijas 2018. gada 13. marta Regula (ES) 2018/395, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1139 paredz sīki izstrādātus gaisa balonu ekspluatācijas noteikumus un gaisa balonu lidojuma apkalpes locekļu licencēšanas noteikumus;
3) Gaisa kuģu ekspluatantu sertificēšana un uzraudzība - Komisijas 2012. gada 5. oktobra Regulas (ES) Nr. 965/2012, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008;
4) Lidlauku, to ekspluatantu, ekspluatācijas procedūru un SMS (drošības pārvaldības sistēmas) sertifikācija un uzraudzība, lidlauku plānošanas un projektēšanas uzraudzība. Gaisa kuģu lidojumiem potenciāli bīstamu objektu būves saskaņošana un šķēršļu kontroles uzraudzība - Komisijas 2014. gada 12. februāra Regulas (ES) Nr. 139/2014, ar ko nosaka prasības un administratīvās procedūras saistībā ar lidlaukiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008;
5) Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju uzņēmumu un tajā iesaistīto personu sertifikācija un uzraudzība - Komisijas 2017. gada 1. marta īstenošanas Regulas (ES) 2017/373, ar ko nosaka kopīgas prasības gaisa satiksmes pārvaldības/aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un citu gaisa satiksmes pārvaldības tīkla funkciju nodrošinātājiem un to uzraudzībai, ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 482/2008, Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1034/2011, (ES) Nr. 1035/2011 un (ES) 2016/1377 un groza Regulu (ES) Nr. 677/2011 un Komisijas 2015. gada 20. februāra Regulas (ES) 2015/340, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa satiksmes vadības dispečeru licencēm un sertifikātiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008, groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 923/2012 un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 805/2011;
6) Civilās aviācijas drošības uzraudzība un tajā iesaistīto personu sertifikācija un uzraudzība - Eiropas parlamenta un padomes 2008.gada 11.marta regula (EK) Nr.300/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr.2320/2002 un Komisijas 2015. gada 5. novembra īstenošanas regula (ES) 2015/1998 ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā;
7) Aviācijas medicīnas centru un aviācijas medicīnas eksaminētāju apstiprināšana un uzraudzība. Aviācijas personāla veselības pārbaude un apliecības izsniegšana – Komisijas 2011. gada 3. novembra Regulas (ES) Nr. 1178/2011, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpi atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 un Komisijas 2012. gada 30. marta un Komisijas Īstenošanas regulai (ES) 2018/1976 (2018. gada 14. decembra) un Komisijas 2015. gada 20. februāra Regulas (ES) 2015/340, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa satiksmes vadības dispečeru licencēm un sertifikātiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008, groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 923/2012 un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 805/2011;
8) Bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošuma uzraudzība - Komisijas 2019. gada 24. maija Īstenošanas Regulu (ES) 2019/947 par bezpilota gaisa kuģu ekspluatācijas noteikumiem un procedūrām;
9) Ziņošanas sistēmas uzturēšana un tajā ietverto datu analīze - Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3.aprīļa Regula (ES) Nr. 376/2014 par ziņošanu, analīzi un turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz atgadījumiem civilajā aviācijā un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 996/2010 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/42/EK, Komisijas Regulas (EK) Nr. 1321/2007 un (EK) Nr. 1330/2007.
Lai nodrošinātu augsta gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības līmeņa uzturēšanu, Civilās aviācijas aģentūras darbību uzrauga Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO), Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA).
Noteikumu projekts noteic, ka saimē un apakšsaimē amatus sadala pa līmeņiem, kas raksturo galvenās atšķirības starp vienas saimes amatiem, ņemot vērā pienākumu sarežģītību, atbildību, vadības funkcijas un amata pienākumu izpildei nepieciešamo izglītību un profesionālo pieredzi. Ņemot vērā pienākumu sarežģītību, atbildību un amata pienākumu izpildei nepieciešamās kvalifikācijas prasības, Civilās aviācijas aģentūras darbinieku amata pienākumi neatbilst projektā iekļautajām amatu saimēm. Šādiem amatiem izvirzītās prasības nav tieši pielīdzināmas līdzīgas vērtības amatiem valsts pārvaldē, kuru izpildei netiek veikta minētā starptautiska līmeņa uzraudzība. Tādējādi, noteikumu projekta 28.saimē iekļauto apakšsaimju raksturojums neatbilst Civilās aviācijas aģentūras darbinieku amata ietvaros veicamo pienākumu nozīmībai, atbildības līmenim un nepieciešamajai kvalifikācijai, tātad neatbilst noteikumu projekta anotācijā definētajiem sasniedzamajam mērķim - pielāgoties darba tirgus realitātei, iekļaujot aktuālos amatus, amatu nosaukumus, amatu funkciju nosaukumus; nodrošināt, ka amatu līmeņu vērtējums atrodas pareizā mēnešalgu grupā. Noteikumu projektā vispārināti formulētā amatu klasifikācija sekmē Civilās aviācijas aģentūras amatu klasificēšanu neatbilstoši faktiskajai situācijai un nenodrošinot to atbilstību līdzvērtīgiem amatiem ar vienādi augstu atbildības līmeni, pienākumu sarežģītību, amata pienākumu izpildei nepieciešamo izglītību un profesionālo pieredzi.
Ņemot vērā periodiski klāt nākušās funkcijas, kas Civilās aviācijas aģentūrai noteiktas ES un starptautiskajā tiesiskajā regulējumā, kā kompetentajai iestādei civilās aviācijas jomā, pieaugošo pienākumu apjomu un sarežģītību un to, ka iestādē netiek palielināts apstiprināto amata vietu skaits, bet valsts pārvaldes reformu plāna izpildes ietvaros pat samazināts, funkciju izpildes nodrošināšanai regulāri tiek pārskatīti visi iestādes rīcībā esošie amati, un tie tiek papildināti ar jauniem amata pienākumiem, tajos iekļaujot arvien vairāk ES prasību izpildes uzdevumus, kā rezultātā lielākajai daļai iestādes darbinieku amatu pienākumos ir noteikti starptautisko prasību izpildes uzdevumi, pie tam visu šo pienākumu izpilde tiek uzraudzīta regulāros Civilās aviācijas aģentūrā notiekošajos ES un starptautiskajos auditos.
Līdz ar to būtu samērīgi diferencēt amatus ar līdzīgiem nosaukumiem un pamatfunkcijām valsts pārvaldē, no amatiem, kuru izpilde noteiktā nozarē tiek uzraudzīta no starptautisko un Eiropas Savienības institūciju puses.
Noteikumu projekts ir daļa no valsts atlīdzības sistēmas, tādējādi valstij ir svarīgi ar atbilstošu un efektīvu atlīdzības sistēmas mehānismu nodrošināt kompetenta Civilās aviācijas aģentūrai personāla piesaisti un motivēšanu. Tā kā uzraudzības iestāžu neatkarība un resursu pietiekamība noteikto uzdevumu veikšanai no Eiropas Aviācijas Drošības aģentūras (EASA), Eiropas Komisijas (EK) un Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) puses tiek īpaši uzraudzīta, tad neatbilstību gadījumā ir apdraudēta starptautiskajos, Eiropas Savienības un Latvijas Republikas tiesību aktos noteikto prasību izpilde, kas savukārt var novest pie aviācijas nozares uzraudzības sistēmas drošības līmeņa samazināšanās un starptautisko uzraudzības iestāžu ierosinātas pārkāpuma procedūras, nemaz nerunājot par to, ka šajā gadījumā var tikt apturēta civilās aviācijas jomā izsniegto sertifikātu darbība, gaisa kuģu lidojumu drošums un civilās aviācijas drošība.
Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 11.maija Regulu (ES) 2016/796 par Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr.881/2004 (turpmāk – Regula 2016/796) ir izveidota Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra. Ar Regulu 2016/796 nosaka Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras un dalībvalstu uzdevumus. Ar Regulu 2016/796 atbalsta vienotās Eiropas dzelzceļa telpas izveidi un, jo īpaši, mērķus, kas attiecas uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 11.maijs Direktīvā (ES) 2016/797 par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā (turpmāk – Direktīva 2016/797), Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas drošību, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 11.maija Direktīvā (ES) 2016/798 par dzelzceļa drošību (turpmāk – Direktīva 2016/798), un vilcienu vadītāju sertifikāciju, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.oktobra Direktīvā 2007/59/EK par to vilcienu vadītāju sertifikāciju, kuri vada lokomotīves un vilcienus Kopienas dzelzceļu sistēmā (turpmāk – Direktīva 2007/59/EK). Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras mērķis ir veicināt vienotas Eiropas dzelzceļa telpas turpmāku attīstību un efektīvu darbību, nodrošinot augstu dzelzceļa drošības un savstarpējas izmantojamības līmeni, vienlaikus uzlabojot dzelzceļa nozares konkurētspēju. Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra, jo īpaši, veicina Eiropas Savienības tiesību aktu īstenošanu tehniskos jautājumos, izstrādājot kopīgu pieeju drošībai Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmā un stiprinot savstarpējās izmantojamības līmeni Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmā. Saskaņā ar Regulas 2016/796 33.pantu Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra Eiropas Komisijas vārdā veic revīzijas un inspekcijas, uzrauga valstu drošības iestāžu darbību un lēmumu pieņemšanu.
Dzelzceļa likuma 33.panta pirmā prim daļa noteic, ka dzelzceļa drošību regulējošos tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos minētā valsts drošības iestāde Latvijā ir Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, kurai ir pieejami nepieciešamie cilvēkresursi un atbilstošs finansējums. Dzelzceļa likuma 33.panta trešā daļa noteic, ka Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas funkcijas cita starpā ir:
- izdot, atjaunot, grozīt un atsaukt vienotos drošības sertifikātus (Komisijas 2018.gada 8.marta Deleģētā Regula (ES) 2018/762, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798 izveido kopīgas drošības metodes, kas attiecas uz prasībām drošības pārvaldības sistēmām, un atceļ Komisijas Regulas (ES) Nr.1158/2010 un (ES) Nr.1169/2010; Komisijas 2018.gada 9.aprīļa Īstenošanas Regula (ES) 2018/763, ar ko nosaka praktisku kārtību vienoto drošības sertifikātu izdošanai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr.653/2007; Komisijas 2019.gada 16.maija Īstenošanas Regula (ES) 2019/773 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju, kas attiecas uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu un Lēmuma 2012/757/ES atcelšanu);
- piedalīties procesā, kas ļauj Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai izdot, atjaunot, grozīt un atsaukt vienotos drošības sertifikātus (Komisijas 2018.gada 8.marta Deleģētā Regula (ES) 2018/762, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798 izveido kopīgas drošības metodes, kas attiecas uz prasībām drošības pārvaldības sistēmām, un atceļ Komisijas Regulas (ES) Nr.1158/2010 un (ES) Nr.1169/2010; Komisijas 2018.gada 9.aprīļa Īstenošanas Regula (ES) 2018/763, ar ko nosaka praktisku kārtību vienoto drošības sertifikātu izdošanai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr.653/2007; Komisijas 2019.gada 16.maija Īstenošanas Regula (ES) 2019/773 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju, kas attiecas uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu un Lēmuma 2012/757/ES atcelšanu);
- uzraudzīt pārvadātājus, manevru darbu veicējus un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājus (Komisijas 2018.gada 16.februāra Deleģētā Regula (ES) 2018/761, ar ko izveido kopīgas drošības metodes uzraudzībai, ko valstu drošības iestādes veic pēc vienotā drošības sertifikāta vai drošības atļaujas izdošanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798, un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr.1077/2012; Komisijas 2012.gada 16.novembra Regula (ES) Nr.1078/2012 par kopīgo drošības metodi pārraudzībā, kas jāveic dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, infrastruktūras pārvaldītājiem pēc drošības sertifikāta vai drošības atļaujas saņemšanas un par tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrvienībām);
- izdot, atjaunot, grozīt un atsaukt drošības apliecības un pārbaudīt, kā drošības apliecības saņēmējs ievēro tajā ietvertos nosacījumus un normatīvo aktu prasības dzelzceļa transporta jomā (Komisijas 2018.gada 8.marta Deleģētā Regula (ES) 2018/762, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798 izveido kopīgas drošības metodes, kas attiecas uz prasībām drošības pārvaldības sistēmām, un atceļ Komisijas Regulas (ES) Nr.1158/2010 un (ES) Nr.1169/2010; Komisijas 2018.gada 16.februāra Deleģētā Regula (ES) 2018/761, ar ko izveido kopīgas drošības metodes uzraudzībai, ko valstu drošības iestādes veic pēc vienotā drošības sertifikāta vai drošības atļaujas izdošanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798, un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr.1077/2012);
- izdot, atjaunot, grozīt un atsaukt sertifikātus, kurus piešķir par tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrvienībām (Komisijas 2019.gada 16.maija Īstenošanas Regula (ES) 2019/779, ar ko paredz sīki izstrādātus par ritekļu apkopi atbildīgo struktūru sertifikācijas sistēmas noteikumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798 un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr.445/2011);
- uzraudzīt, kā par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības un pārējie dzelzceļa sistēmas dalībnieki īsteno nepieciešamos riska pārvaldības pasākumus (Komisijas 2012.gada 16.novembra Regula (ES) Nr.1078/2012 par kopīgo drošības metodi pārraudzībā, kas jāveic dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, infrastruktūras pārvaldītājiem pēc drošības sertifikāta vai drošības atļaujas saņemšanas un par tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrvienībām; Komisijas 2013.gada 30.aprīļa Īstenošanas Regula (ES) Nr. 402/2013 par kopīgo drošības metodi riska noteikšanai un novērtēšanai un par Regulas (EK) Nr.352/2009 atcelšanu);
- izdot, atjaunot, grozīt un atsaukt atļauju ritekļa laišanai tirgū (Komisijas 2018.gada 4.aprīļa Īstenošanas Regula (ES) 2018/545, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797 nosaka dzelzceļa ritekļa atļaujas un dzelzceļa ritekļa tipa atļaujas piešķiršanas procesa praktisko kārtību; Komisijas 2019.gada 12.februāra Īstenošanas Regula (ES) 2019/250 par dzelzceļa savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu ,,EK” deklarāciju un sertifikātu veidnēm, par paraugu deklarācijai par atbilstību atļautajam dzelzceļa ritekļa tipam un par apakšsistēmu ,,EK” verifikācijas procedūrām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797, un ar ko atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr.201/2011);
- piedalīties procesā, kas ļauj Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai izdot, atjaunot, grozīt un atsaukt atļaujas ritekļa un ritekļa tipa laišanai tirgū (Komisijas 2018.gada 4.aprīļa Īstenošanas Regula (ES) 2018/545, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797 nosaka dzelzceļa ritekļa atļaujas un dzelzceļa ritekļa tipa atļaujas piešķiršanas procesa praktisko kārtību; Komisijas 2019.gada 12.februāra Īstenošanas Regula (ES) 2019/250 par dzelzceļa savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu ,,EK” deklarāciju un sertifikātu veidnēm, par paraugu deklarācijai par atbilstību atļautajam dzelzceļa ritekļa tipam un par apakšsistēmu ,,EK” verifikācijas procedūrām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797, un ar ko atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr.201/2011);
- nodot ekspluatācijā vilcienu vadības un signalizācijas stacionāro lauka iekārtu, energoapgādes un infrastruktūras apakšsistēmas, kas veido Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmu (Komisijas 2014.gada 18.novembris Regula (ES) Nr.1299/2014 par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas infrastruktūras apakšsistēmai; Komisijas 2016.gada 27.maija Regula (ES) 2016/919 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām Eiropas Savienībā; Komisijas 2014.gada 18.novembris Regula (ES) Nr.1301/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Savienības dzelzceļu sistēmas energoapgādes apakšsistēmai; Komisijas 2014.gada 18.novembris Regula (ES) Nr.1300/2014 par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām attiecībā uz Savienības dzelzceļa sistēmas pieejamību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām; Komisijas 2014.gada 18.novembris Regula (ES) Nr.1303/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju saistībā ar Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas drošību dzelzceļa tuneļos);
- uzraudzīt, lai savstarpējas izmantojamības komponenti atbilstu pamatprasībām (Komisijas 2011.gada 5.maija Regula (ES) Nr.454/2011 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas dzelzceļu sistēmas pasažieru pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu; Komisijas 2014.gada 11.decembra Regula (ES) Nr.1305/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas kravas pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmai un Regulas (EK) Nr.62/2006 atcelšanu; Komisijas 2019.gada 16.maija Īstenošanas Regula (ES) 2019/773 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju, kas attiecas uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu, un Lēmuma 2012/757/ES atcelšanu; Komisijas 2014.gada 18.novembra Regula (ES) Nr.1302/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva apakšsistēmu ,,Lokomotīves un pasažieru ritošais sastāvs”; Komisijas 2013.gada 13.mart Regula (ES) Nr.321/2013 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas apakšsistēmu ,,Ritošais sastāvs – kravas vagoni” un par Komisijas Lēmuma 2006/861/EK atcelšanu; Komisijas 2014.gada 26.novembra Regula (ES) Nr.1304/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz apakšsistēmu ,,ritošais sastāvs – troksnis”, ar ko groza Lēmumu 2008/232/EK un atceļ Lēmumu 2011/229/ES; Komisijas 2014.gada 18.novembra Regula (ES) Nr.1299/2014 par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas infrastruktūras apakšsistēmai; Komisijas 2014.gada 18.novembra Regula (ES) Nr.1301/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Savienības dzelzceļu sistēmas energoapgādes apakšsistēmai; Komisijas 2014.gada 18.novembra Regula (ES) Nr.1300/2014 par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām attiecībā uz Savienības dzelzceļa sistēmas pieejamību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām; Komisijas 2014.gada 18.novembra Regula (ES) Nr.1303/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju saistībā ar Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas drošību dzelzceļa tuneļos);
- sniegt informāciju par dzelzceļa nozares iesaistīto pušu pienākumiem saistībā ar Komisijas 2014.gada 11.decembra Regulu (ES) Nr.1305/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas kravas pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmai un regulas (EK) Nr.62/2006 atcelšanu un Komisijas 2011.gada 5.maija Regulu (ES) Nr.454/2011 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas dzelzceļu sistēmas pasažieru pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu;
- atzīt novērtēšanas iestādes Komisijas 2013.gada 30.aprīļa Īstenošanas Regulas (ES) Nr.402/2013 par kopīgo drošības metodi riska noteikšanai un novērtēšanai un par regulas (EK) Nr.352/2009 atcelšanu izpratnē;
- izsniegt vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecības (Direktīva 2007/59/EK; Komisijas 2009.gada 3.decembra Regula (ES) Nr.36/2010 par Kopienas paraugiem, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/59/EK noteikti vilciena vadītāja apliecībām, papildu sertifikātiem, apliecinātām papildu sertifikātu kopijām un pieteikuma veidlapām vilciena vadītāja apliecību saņemšanai; Padomes 2005.gada 18.jūlija Direktīva 2005/47/EK par Nolīgumu starp Eiropas Dzelzceļa kopienu (CER) un Eiropas Transporta darbinieku federāciju (ETF) par dažiem to mobilo darbinieku izmantošanas nosacījumu aspektiem, kuri sniedz savstarpējas izmantojamības pārrobežu pakalpojumus dzelzceļa
sektorā – Nolīgums starp Eiropas Transporta Darbinieku Federāciju (ETF) un Eiropas Dzelzceļa Kopienu (CER) par dažiem to mobilo darbinieku darba apstākļu aspektiem, kuri veic savstarpējas izmantojamības pārrobežu pakalpojumus);
- kārtot vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecību reģistru (Komisijas 2009.gada 29.oktobra Lēmums 2010/17/EK par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/59/EK paredzēto galveno parametru noteikšanu vilcienu vadītāju apliecību un papildu sertifikātu reģistriem).
Saskaņā ar Regulas 2016/796 33.panta 2., 3. un 4.punktu Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra 2021.gadā veica auditu par Eiropas Savienības tiesību aktu prasību izpildi Latvijā. Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra uzrauga Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas darbību un lēmumu pieņemšanu, lai nodrošinātu vienotu principu ieviešanu visās dalībvalstīs. Jo īpaši Regulas 2016/796 33.panta 2.punkts skaidri nosaka, ka auditi tiek nodrošināti, lai pārliecinātos par Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas spējām pildīt ar dzelzceļa drošību saistītus uzdevumus un savstarpēju savietojamību, kā arī, lai pārbaudītu Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas veiktās drošības pārvaldības uzraudzības sistēmu efektivitāti, kā tas minēts Direktīvas 2016/798 17.pantā attiecībā uz valsts drošības iestāžu uzdevumiem. Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra pārbauda, vai Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija piemēro spēkā esošos Eiropas Savienības tiesību aktus, tai skaitā tieši piemērojamajās kopīgās drošības metodes, par tehnisko apkopi atbildīgās struktūrvienības sertifikāciju un citus Eiropas Savienības tiesību aktus, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu 2016/797 un Direktīvu 2016/798.
Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra 2021.gadā auditēja Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas organizāciju, kompetenču pārvaldību, kā arī tās veiktās dzelzceļa sistēmas dalībnieku uzraudzības procedūras, drošības sertifikācijas un drošības atļauju piešķiršanas procedūras un ritekļu laišanas tirgū procedūras. Lai nodrošinātu Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras noteikto kompetenču pārvaldību, Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai jāievieš kompetenču pārvaldības sistēma katram amatam un uzdevumam, personāla pieņemšanu darbā atbilstoši izveidotajiem kompetences profiliem un personāla kompetenču uzturēšanu, pilnveidi un novērtēšanu atbilstoši izveidotajiem kompetences profiliem.
Pat pie esošās atalgojuma sistēmas, ieviešot šādu kompetenču pārvaldības sistēmu, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija nespēs ne noturēt esošo pieredzējušo personālu, ne pieņemt darbā jebkādu jaunu kompetenču sistēmai atbilstīgu personālu, jo:
- ir nepieciešams izveidot katrai lomai kompetenču profilu, kur tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktā specializētā kompetence pat par 70% pārsniedz valsts pārvaldē noteiktās kompetences;
- ņemot vērā to, ka Latvija ir neliela valsts, ierobežotā personāla skaita dēļ Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija izmanto vienu un to pašu personālu vairākos kompetenču profilos, tādējādi vēl vairāk palielinot specializēto kompetenču nepieciešamību;
- tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās specializētās kompetences ir tieši tādas pašas, ieskaitot arī svešvalodu zināšanas, kādas ir noteiktas arī Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras darbiniekiem, kas pilda identiskus pienākumus un kuru atalgojumu sistēma nav salīdzināma ar Latvijas valsts pārvaldē esošo atalgojumu;
- jāņem vērā arī vērienīgā Rail Baltic projekta ieviešana, kur jau tiek pārvilināti pieredzējuši eksperti, tai skaitā arī no valsts pārvaldes, nodrošinot tiem konkurētspējīgu atalgojumu.
Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai ir svarīgi ar atbilstošu un efektīvu atlīdzības mehānismu nodrošināt kompetenta personāla piesaisti Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajos procesos, saglabājot esošo kompetento personālu un nodrošinot iespēju piesaistīt specifisko kompetenču profiliem atbilstošus ekspertus. Tā kā uzraudzības iestāžu neatkarība un resursu pietiekamība noteikto uzdevumu veikšanai no Eiropas Komisijas puses tiek īpaši uzraudzīta, tad neatbilstību gadījumā ir apdraudēta Eiropas un Latvijas likumdošanā noteikto prasību izpilde, kas savukārt var novest pie dzelzceļa sistēmas drošības līmeņa samazināšanās un Eiropas Komisijas ierosinātas pārkāpuma procedūras, nemaz nerunājot par to, ka šajā gadījumā var tikt apturēta visiem dzelzceļa sistēmas dalībniekiem izsniegto atļauju darbība.
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt noteikumu projekta 5.1.apakšnodaļu ar jaunu punktu, attiecīgi mainot noteikumu projekta numerāciju.
Piedāvātā redakcija
30. Klasificējot tādus amatus, kuru darba izpilde tiek veikta pēc starptautiskām vai Eiropas Savienības noteiktām vienotām prasībām un to izpilde tiek uzraudzīta no starptautisko vai Eiropas Savienības institūciju puses, amatus nosaka par vienu līmeni augstāk attiecīgajā saimē (apakšsaimē).
6.
Noteikumu projekts
Iebildums
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 18. un 31.pantā ir noteikta ministrijas kompetence, iestāžu hierarhiskā sistēma, no kā secināms, ka ministrijas kompetence un attiecīgi arī amatpersonu kompetence un atbildība ir lielāka un sarežģītāka, nekā padotības iestāžu kompetence un atbildība. Ņemot vērā minēto, lūdzam izteikt noteikumu projekta 29.punktu jaunā redakcijā.
Piedāvātā redakcija
29. Klasificējot struktūrvienību un grupu vadītāju amatus, noteicošais ir iestādes vieta valsts pārvaldes hierarhiskajā sistēmā, hierarhiski un (vai) funkcionāli padoto amatu skaits, atbildība par politikas jomām, nozarēm vai apakšnozarēm un funkcijas ietekme iestādes stratēģisko mērķu sasniegšanā
7.
Noteikumu projekts
Iebildums
Resora augstākajā iestādē (ministrijā) 1.saimē klasificēts ne tikai iestādes vadītāja amats, bet arī Administratīvā departamenta direktora amats, kuru amata pienākumos ietilpst vairākas administratīvās vadības funkcijas ar plašu padotību, piemēram, personāla vadība, publiskie iepirkumi ministrijā un ministrijas resorā centralizācijas ietvaros, publiskie līgumi, dokumentu un elektroniskā pārvalde, valdījumā vai lietošanā nodotā valsts vai pašvaldības īpašuma uzturēšana un apsaimniekošana, kā arī ministrijas padotības iestāžu personāla vadības funkcijas metodiskā vadība un koordinēšana ar departamenta kompetenci saistītajos jautājumos. Pēc būtības plašais funkciju tvērums ietilpst 1.saimē un esošajā noteikumu projekta redakcijā nav atrodama atbilstoša tā klasifikācija citā saimē. Paredzot, ka administratīvo funkciju nodrošina ne tikai augstākā līmeņa vadītāji, lūdzam izteikt noteikumu projekta 32.punkta ievaddaļu jaunā redakcijā.
Piedāvātā redakcija
32. Šajā apakšsaimē ietilpst tādi amati, kuru veicēju pienākums ir vadīt iestāžu darbu, atbildēt par iestādes stratēģijas izstrādi un rezultātu sasniegšanu, par iestādes (augstākajā iestādē – arī resora) budžeta izstrādi un izpildi, pārstāvēt iestādi sarunās ar vietējiem un starptautiskajiem sadarbības partneriem, sniegt sabiedrībai un medijiem oficiālo viedokli par iestādes kompetencē esošajiem jautājumiem. Raksturīgākie amati: valsts sekretārs, iestādes vadītājs, direktors, priekšnieks, departamenta direktors augstākā iestādē. Vadītāja vietnieks valsts iestādē tiek klasificēts vienu līmeni zemāk nekā attiecīgās iestādes vadītājs. Teritoriālās struktūrvienības vadītājs, ja viņa pamatfunkcija ir administratīvā vadība, klasificējams divus līmeņus zemāk nekā iestādes vadītājs. Klasificējot valsts iestāžu vadītāju amatus, ņem vērā iestādes veidu (augstākā iestāde vai padotības iestāde), iestādē esošo amata vietu skaitu un iestādes gada administrējamo budžeta izdevuma apmēru. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:
8.
Noteikumu projekts
Iebildums
Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumiem Nr.1075 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs” (turpmāk - Noteikumiem Nr.1075) Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja (turpmāk – TNGIIB) transporta nelaimes gadījumu izmeklētāji līdz šim ir bijuši klasificēti 10.amatu saimē “Ekspertīze”.
Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulas (ES) Nr. 996/2010 par nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu un novēršanu civilajā aviācijā un ar ko atceļ Direktīvu 94/56/EK (turpmāk - Regula Nr.996/2010) un 1944.gada 7.decembra Čikāgas Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju (turpmāk - Čikāgas konvencija) 13. pielikumā “Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana” noteikto, kā ārī nacionālajos normatīvajos aktos, kas regulē civilās aviācijas nelaimes gadījumu, dzelzceļa satiksmes negadījumu un jūras negadījumu izmeklēšanu, noteikto, TNGIIB izmeklētāji veic transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu, kas ietver sevī eksperta darbu – pierādījumu vākšana notikuma vietā, transportlīdzekļa, tostarp gaisa kuģa, atlieku vai detaļu kontrolēta paņemšana ekspertīzes vai analīzes nolūkā, avarējuša transportlīdzekļa maketēšana, nobeiguma pārskatu sagatavošana un drošības rekomendāciju izstrāde, izstrādāto drošības rekomendāciju ieviešanas kontrole un tamlīdzīgi.
Ņemot vērā minēto, noteikumu projektā TNGIIB transporta nelaimes gadījumu izmeklētāji būtu klasificējami turpat pie “Ekspertīzes”, kas ir 13.amatu saime. Ievērojot noteikuma projekta 13.amatu saimē “Ekspertīze” ietverto regulējumu un, ņemot vērā TNGIIB transporta negadījumu izmeklētāju darba specifiku, būtu nepieciešams noteikuma projektā amatu saimi “Ekspertīze” papildināt ar TNGIIB izmeklētājiem raksturīgajiem darba pienākumiem. Ir arī svarīgi, lai TNGIIB izmeklētājiem netiktu pazemināta esošā mēnešalgu grupa (nodaļu vadītājiem-izmeklētājiem 12., bet izmeklētājiem – 10.). TNGIIB kopš 2021.gada augusta ir viena vakanta aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklētāja vieta. TNGIIB pusgada laikā ir rīkojis trīs konkursus uz šo vakanto vietu, bet tie beidzās bez rezultātiem, jo pretendenti ar atbilstošu izglītību un darba pieredzi nevēlas nākt un strādāt par tik zemu darba samaksu, kādu šobrīd var piedāvāt saskaņā ar normatīvajos aktos paredzēto. Saskaņā ar TNGIIB piedāvāto priekšlikumu TNGIIB nodaļu vadītāji-izmeklētāji ietilpst 12.mēnešalgu grupā, bet izmeklētāji - 11.mēnešalgu grupā. Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt noteikumu projekta 5.2.13. apakšnodaļu “Ekspertīze (13. saime)” ar jauniem punktiem.
Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Regulas (ES) Nr. 996/2010 par nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu un novēršanu civilajā aviācijā un ar ko atceļ Direktīvu 94/56/EK (turpmāk - Regula Nr.996/2010) un 1944.gada 7.decembra Čikāgas Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju (turpmāk - Čikāgas konvencija) 13. pielikumā “Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana” noteikto, kā ārī nacionālajos normatīvajos aktos, kas regulē civilās aviācijas nelaimes gadījumu, dzelzceļa satiksmes negadījumu un jūras negadījumu izmeklēšanu, noteikto, TNGIIB izmeklētāji veic transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu, kas ietver sevī eksperta darbu – pierādījumu vākšana notikuma vietā, transportlīdzekļa, tostarp gaisa kuģa, atlieku vai detaļu kontrolēta paņemšana ekspertīzes vai analīzes nolūkā, avarējuša transportlīdzekļa maketēšana, nobeiguma pārskatu sagatavošana un drošības rekomendāciju izstrāde, izstrādāto drošības rekomendāciju ieviešanas kontrole un tamlīdzīgi.
Ņemot vērā minēto, noteikumu projektā TNGIIB transporta nelaimes gadījumu izmeklētāji būtu klasificējami turpat pie “Ekspertīzes”, kas ir 13.amatu saime. Ievērojot noteikuma projekta 13.amatu saimē “Ekspertīze” ietverto regulējumu un, ņemot vērā TNGIIB transporta negadījumu izmeklētāju darba specifiku, būtu nepieciešams noteikuma projektā amatu saimi “Ekspertīze” papildināt ar TNGIIB izmeklētājiem raksturīgajiem darba pienākumiem. Ir arī svarīgi, lai TNGIIB izmeklētājiem netiktu pazemināta esošā mēnešalgu grupa (nodaļu vadītājiem-izmeklētājiem 12., bet izmeklētājiem – 10.). TNGIIB kopš 2021.gada augusta ir viena vakanta aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklētāja vieta. TNGIIB pusgada laikā ir rīkojis trīs konkursus uz šo vakanto vietu, bet tie beidzās bez rezultātiem, jo pretendenti ar atbilstošu izglītību un darba pieredzi nevēlas nākt un strādāt par tik zemu darba samaksu, kādu šobrīd var piedāvāt saskaņā ar normatīvajos aktos paredzēto. Saskaņā ar TNGIIB piedāvāto priekšlikumu TNGIIB nodaļu vadītāji-izmeklētāji ietilpst 12.mēnešalgu grupā, bet izmeklētāji - 11.mēnešalgu grupā. Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt noteikumu projekta 5.2.13. apakšnodaļu “Ekspertīze (13. saime)” ar jauniem punktiem.
Piedāvātā redakcija
51.4. IV A līmenis (piemēram, vecākais ārsts eksperts, vecākais tiesu eksperts, vadošais vērtētājs, galvenais eksperts (ķīmiķis analītiķis), laboratorijas (struktūrvienības) vadītājs, eksperts transporta drošuma izmeklēšanas jomā):
...
51.4.11. piedalās negadījuma notikuma vietas izpētē un modelēšanā;
51.4.12. veic avarējuša transportlīdzekļa maketēšanu tā atlūzu tehniskai pārbaudei un laboratoriskai izpētei;
51.4.13. sagatavo pierādījumus nosūtīšanai uz ārzemju laboratorijām;kontrolē drošuma rekomendāciju ieviešanas izpildi nozares institūcijās;
51.4.14. piedalās normatīvo aktu, metožu un metodiku izstrādē;
51.4.15. var pārraudzīt valsts, pašvaldību vai privātu iestāžu darbu notikuma vietā.
...
51.4.11. piedalās negadījuma notikuma vietas izpētē un modelēšanā;
51.4.12. veic avarējuša transportlīdzekļa maketēšanu tā atlūzu tehniskai pārbaudei un laboratoriskai izpētei;
51.4.13. sagatavo pierādījumus nosūtīšanai uz ārzemju laboratorijām;kontrolē drošuma rekomendāciju ieviešanas izpildi nozares institūcijās;
51.4.14. piedalās normatīvo aktu, metožu un metodiku izstrādē;
51.4.15. var pārraudzīt valsts, pašvaldību vai privātu iestāžu darbu notikuma vietā.
9.
Noteikumu projekts
Iebildums
Saskaņā ar Noteikumiem Nr.1075 TNGIIB transporta nelaimes gadījumu izmeklētāji līdz šim ir bijuši klasificēti 10.amatu saimē “Ekspertīze”.
Ņemot vērā Regulas Nr. 996/2010 un Čikāgas konvencija 13. pielikumā “Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana” noteikto, kā ārī nacionālajos normatīvajos aktos, kas regulē civilās aviācijas nelaimes gadījumu, dzelzceļa satiksmes negadījumu un jūras negadījumu izmeklēšanu, noteikto, TNGIIB izmeklētāji veic transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu, kas ietver sevī eksperta darbu – pierādījumu vākšana notikuma vietā, transportlīdzekļa, tostarp gaisa kuģa, atlieku vai detaļu kontrolēta paņemšana ekspertīzes vai analīzes nolūkā, avarējuša transportlīdzekļa maketēšana, nobeiguma pārskatu sagatavošana un drošības rekomendāciju izstrāde, izstrādāto drošības rekomendāciju ieviešanas kontrole un tamlīdzīgi.
Ņemot vērā minēto, noteikumu projektā TNGIIB būtu klasificējami turpat pie “Ekspertīzes”, kas ir 13.amatu saime. Ievērojot noteikuma projekta 13.amatu saimē “Ekspertīze” ietverto regulējumu un, ņemot vērā TNGIIB transporta negadījumu izmeklētāju darba specifiku, lūdzam noteikuma projekta amatu saimi “Ekspertīze” papildināt ar TNGIIB izmeklētājiem raksturīgajiem darba pienākumiem. Ir arī svarīgi, lai TNGIIB izmeklētājiem netiktu pazemināta esošā mēnešalgu grupa (nodaļu vadītājiem-izmeklētājiem 12., bet izmeklētājiem – 10.). TNGIIB kopš 2021.gada augusta ir viena vakanta aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklētāja vieta. TNGIIB pusgada laikā ir rīkojis trīs konkursus uz šo vakanto vietu, bet tie beidzās bez rezultātiem, jo pretendenti ar atbilstošu izglītību un darba pieredzi nevēlas nākt un strādāt par tik zemu darba samaksu, kādu šobrīd varam piedāvāt saskaņā ar normatīvajos aktos paredzēto. Saskaņā ar TNGIIB piedāvāto priekšlikumu TNGIIB nodaļu vadītāji-izmeklētāji ietilpst 12.mēnešalgu grupā, bet izmeklētāji - 11.mēnešalgu grupā. Līdz ar to lūdzam papildināt noteikumu projekta 5.2.13. apakšnodaļu “Ekspertīze (13. saime)” ar jauniem apakšpunktiem.
Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 51.4.apakšpunkta.
Ņemot vērā Regulas Nr. 996/2010 un Čikāgas konvencija 13. pielikumā “Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana” noteikto, kā ārī nacionālajos normatīvajos aktos, kas regulē civilās aviācijas nelaimes gadījumu, dzelzceļa satiksmes negadījumu un jūras negadījumu izmeklēšanu, noteikto, TNGIIB izmeklētāji veic transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu, kas ietver sevī eksperta darbu – pierādījumu vākšana notikuma vietā, transportlīdzekļa, tostarp gaisa kuģa, atlieku vai detaļu kontrolēta paņemšana ekspertīzes vai analīzes nolūkā, avarējuša transportlīdzekļa maketēšana, nobeiguma pārskatu sagatavošana un drošības rekomendāciju izstrāde, izstrādāto drošības rekomendāciju ieviešanas kontrole un tamlīdzīgi.
Ņemot vērā minēto, noteikumu projektā TNGIIB būtu klasificējami turpat pie “Ekspertīzes”, kas ir 13.amatu saime. Ievērojot noteikuma projekta 13.amatu saimē “Ekspertīze” ietverto regulējumu un, ņemot vērā TNGIIB transporta negadījumu izmeklētāju darba specifiku, lūdzam noteikuma projekta amatu saimi “Ekspertīze” papildināt ar TNGIIB izmeklētājiem raksturīgajiem darba pienākumiem. Ir arī svarīgi, lai TNGIIB izmeklētājiem netiktu pazemināta esošā mēnešalgu grupa (nodaļu vadītājiem-izmeklētājiem 12., bet izmeklētājiem – 10.). TNGIIB kopš 2021.gada augusta ir viena vakanta aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklētāja vieta. TNGIIB pusgada laikā ir rīkojis trīs konkursus uz šo vakanto vietu, bet tie beidzās bez rezultātiem, jo pretendenti ar atbilstošu izglītību un darba pieredzi nevēlas nākt un strādāt par tik zemu darba samaksu, kādu šobrīd varam piedāvāt saskaņā ar normatīvajos aktos paredzēto. Saskaņā ar TNGIIB piedāvāto priekšlikumu TNGIIB nodaļu vadītāji-izmeklētāji ietilpst 12.mēnešalgu grupā, bet izmeklētāji - 11.mēnešalgu grupā. Līdz ar to lūdzam papildināt noteikumu projekta 5.2.13. apakšnodaļu “Ekspertīze (13. saime)” ar jauniem apakšpunktiem.
Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 51.4.apakšpunkta.
Piedāvātā redakcija
51.5. V līmenis (piemēram, vecākais eksperts transporta drošuma izmeklēšanas jomā, struktūrvienības (nodaļas, daļas, departamenta) vadītājs (direktors)) veic IV līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:
...
51.5.5. veic izvērtēšanu un pieņem lēmumus par transporta negadījumu izmeklēšanu;
51.5.6. piedalās Starptautisko organizāciju nozares dokumentu, projektu vai procedūru izstrādē un sniedz atzinumus;
51.5.7. pārstāv iestādes un valsts intereses attiecībās ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, trešajām valstīm un starptautiskajām organizācijām;
51.5.8. var aizvietot iestādes vadītāju;
51.5.9. vada un organizē ekspertu, tajā skaitā arī starptautisko ekspertu, grupas darbu.”
10.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lai sniegtu skaidru un nepārprotamu priekšstatu par iekšējo auditu, norādot ka šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēju pamatpienākums ir veikt uz risku novērtējumu balstītus iekšējos auditus un sniegt konsultācijas pārvaldības, risku vadības un kontroles jomā, lūdzam izteikt noteikumu projekta 60.punktu jaunā redakcijā.
Piedāvātā redakcija
60. Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēju pamatpienākums ir veikt uz risku novērtējumu balstītus iekšējos auditus un sniegt konsultācijas pārvaldības, risku vadības un kontroles jomā, sniegt viedokli par iekšējās kontroles sistēmu, nodrošināt iekšējo un ārējo auditu, tostarp Valsts kontroles revīziju ieteikumu ieviešanas uzraudzību. Prasība par iekšējā auditora sertifikātu struktūrvienības vadītājam nav attiecināma uz pašvaldību iestādēm.
11.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lai sniegtu skaidru un nepārprotamu priekšstatu, norādot, ka ne tikai iegūst un apkopo, bet arī uzkrāj un sistematizē iekšējā audita veikšanai nepieciešamo informāciju, kā arī darbības veic atbilstoši audita vadītāja noteiktajam plānam un izstrādātajām programmām, lūdzam izteikt noteikumu projekta 60.1.1.apakšpunktu jaunā redakcijā.
Piedāvātā redakcija
60.1.1. iegūst, apkopo, uzkrāj un sistematizē iekšējā audita veikšanai nepieciešamo informāciju audita vadītāja noteiktajam plānam un izstrādātajām programmām.
12.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lai sniegtu skaidru un nepārprotamu priekšstatu, norādot, ka veic ne tikai audita vadītāja uzraudzībā, bet arī vadošā auditora uzraudzībā, lūdzam izteikt 60.1.3.apakšpunktu jaunā redakcijā.
Piedāvātā redakcija
60.1.3. piedalās un veic uz risku novērtējumu balstītus iekšējos auditus atsevišķos to posmos pamatdarbības, vadības un atbalsta funkciju sistēmās tiešā audita vadītāja (vadošā auditora) uzraudzībā
13.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzam izteikt noteikumu projekta 60.2.apakšpunktu jaunā redakcijā, papildinot to ar vārdiem "vecākais auditors", attiecīgi svītrojot vārdus "sertificēts auditors, vecākais auditors", jo auditors noteikts jau I līmenī, savukārt sertificēts auditors ir III līmenis. II līmenis noteic, ka ir vēlams iekšējā auditora sertifikāts, savukārt IV līmenis noteic, jau ka iekšējā auditora sertifikāts ir nepieciešams.
Piedāvātā redakcija
60.2. II līmenis (vecākais auditors):
14.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lai sniegtu skaidru un nepārprotamu priekšstatu, lūdzam svītrot noteikumu projekta 60.2.3.apakšpunktu, jo pienākums vadīt un koordinēt ir noteikts nākamos līmeņos.
Piedāvātā redakcija
-
15.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lai sniegtu skaidru un nepārprotamu priekšstatu par III līmeņa pienākumiem, lūdzam papildināt noteikumu projekta 60.3.apakšpunktu ar diviem jauniem apakšpunktiem par veicamām darbībām attiecībā uz ārējiem auditoriem, tostarp Valsts kontroli, kā arī norādām, ka viens no III līmeņa pienākumiem ir izstrādāt vai piedalīties iekšējā audita veikšanas procedūru un (vai) metodikas izstrādē.
Piedāvātā redakcija
60.3.8. uzrauga ārējo auditoru, tostarp Valsts kontroles revīziju ieteikumu ieviešanu, koordinē informācijas apmaiņu ar ārējiem auditoriem;
60.3.9. izstrādā vai piedalās iekšējā audita veikšanas procedūru un (vai) metodikas izstrādē;
60.3.9. izstrādā vai piedalās iekšējā audita veikšanas procedūru un (vai) metodikas izstrādē;
16.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lai sniegtu skaidru un nepārprotamu priekšstatu par IV līmeņa pienākumiem, lūdzam izteikt noteikumu projekta 60.4.apakšpunktu jaunā redakcijā, papildinot ar struktūrvienības vadītāja vietnieka amatu atbilstoši struktūrai, kā arī papildināt to ar jauniem apakšpunktiem par veicamām darbībām attiecībā uz ārējiem auditoriem, tostarp Valsts kontroli, kā arī viens no IV līmeņa pienākumiem ir informēt vadību un nodrošināt mācības pārvaldību.
Piedāvātā redakcija
60.4. IV līmenis (struktūrvienības vadītājs, direktors, funkcijas vadītājs vai struktūrvienības vadītāja vietnieks)
...
60.4.8. informē vadību par iekšējā audita struktūrvienības darbības rezultātiem un kvalitātes nodrošināšanas un uzlabošanas sistēmas darbību;
60.4.9. nodrošina ārējo auditoru, tostarp Valsts kontroles revīziju ieteikumu ieviešanas uzraudzību;
60.4.10. nodrošina mācības pārvaldības, risku vadības un kontroles jomā;
...
60.4.8. informē vadību par iekšējā audita struktūrvienības darbības rezultātiem un kvalitātes nodrošināšanas un uzlabošanas sistēmas darbību;
60.4.9. nodrošina ārējo auditoru, tostarp Valsts kontroles revīziju ieteikumu ieviešanas uzraudzību;
60.4.10. nodrošina mācības pārvaldības, risku vadības un kontroles jomā;
17.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lai sniegtu skaidru un nepārprotamu priekšstatu, lūdzam izteikt noteikumu projekta 60.4.1.apakšpunktu jaunā redakcijā,norādot, kur nodrošina iekšējā audita funkciju - iestādē.
Piedāvātā redakcija
60.4.1. vada vai nodrošina iekšējā audita struktūrvienības darbu vai pilnu iekšējā audita funkciju iestādē;
18.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lai sniegtu skaidru un nepārprotamuu priekšstatu par V līmeņa pienākumiem un faktiski veicamiem pienākumiem, lūdzam papildināt noteikumu projekta 60.5.apakšpunktu ar jauniem apakšpunktiem par veicamām darbībām attiecībā uz ārējiem auditoriem, tostarp Valsts kontroli, kā arī ar vadības informēšanu, mācību pārvaldību, konsultāciju sniegšanu un metodisko vadību.
Piedāvātā redakcija
60.5.5. nodrošina ārējo auditoru, tostarp Valsts kontroles revīziju ieteikumu ieviešanas uzraudzību, sniedzot atbalstu vadībai, ministrijas padotības iestādēm un kapitālsabiedrībām;
60.5.6. informē vadību par iekšējā audita struktūrvienības darbības rezultātiem un kvalitātes nodrošināšanas un uzlabošanas sistēmas darbību;
60.5.7. nodrošina mācības pārvaldības, risku vadības un kontroles jomā;
60.5.8. var veikt iekšējos auditus un konsultācijas ministrijas padotības iestādēs un kapitālsabiedrībās, kurās nozares ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja;
60.5.9. var koordinēt un metodiski vadīt padotības iestāžu un kapitālsabiedrību iekšējā audita struktūrvienības vai auditorus.
60.5.6. informē vadību par iekšējā audita struktūrvienības darbības rezultātiem un kvalitātes nodrošināšanas un uzlabošanas sistēmas darbību;
60.5.7. nodrošina mācības pārvaldības, risku vadības un kontroles jomā;
60.5.8. var veikt iekšējos auditus un konsultācijas ministrijas padotības iestādēs un kapitālsabiedrībās, kurās nozares ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja;
60.5.9. var koordinēt un metodiski vadīt padotības iestāžu un kapitālsabiedrību iekšējā audita struktūrvienības vai auditorus.
19.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lai sniegtu skaidru un nepārprotamu priekšstatu par amata pienākumiem atbilstoši centralizētai iekšējā audita funkcijai, lūdzam izteikt noteikumu projekta 60.5.1.apakšpunktu jaunā redakcijā.
Piedāvātā redakcija
60.5.1. vada iekšējā audita struktūrvienības darbu resorā (centralizēta iekšējā audita funkcija) vai iekšējā audita struktūrvienības darbs aptver vairākas nozares;
20.
Noteikumu projekts
Iebildums
SM ieskatā sevišķās lietvedības pienākumu veikšana vērtējama augstāk nekā vienkārši lietvedības nodrošināšana, ņemot vērā specifiskās prasības (nepieciešama speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu) un atbildību.
SM ieskatā lietvedības funkcijas vadība klasificējama IV līmenī, kā tas ir vairumā amatu saimju amatu katalogā, kā arī noteikto lielo pienākumu apjomu III līmenī (15 pienākumi, tostarp sevišķās lietvedības nodrošināšana).
Apakšsaime iedalāma četros līmeņos, kur I līmenī nosakāmi vienkāršoti lietvedības pienākumi, II līmenī vienkāršotie lietvedības pienākumi tiek papildināti ar dokumentu kontroles, uzraudzības un kvalitātes pārbaudes pienākumu, konsultēšanas pienākumu, III līmenī tiek noteikta t.sk. sevišķās lietvedības veikšana un IV līmenī tiek noteikti lietvedības funkcijas vadības pienākumi.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt un papildināt noteikumu projekta 64.punktu, pievienojot IV A līmeni (64.4. apakšpunkts) un attiecīgi mainot III B līmeni uz IVB līmeni (64.5. apakšpunkts), kā arī attiecīgi precizēt noteikumu projekta 1.pielikumu, nosakot IV A un IV B līmeni 10.mēnešalgu grupā.
SM ieskatā lietvedības funkcijas vadība klasificējama IV līmenī, kā tas ir vairumā amatu saimju amatu katalogā, kā arī noteikto lielo pienākumu apjomu III līmenī (15 pienākumi, tostarp sevišķās lietvedības nodrošināšana).
Apakšsaime iedalāma četros līmeņos, kur I līmenī nosakāmi vienkāršoti lietvedības pienākumi, II līmenī vienkāršotie lietvedības pienākumi tiek papildināti ar dokumentu kontroles, uzraudzības un kvalitātes pārbaudes pienākumu, konsultēšanas pienākumu, III līmenī tiek noteikta t.sk. sevišķās lietvedības veikšana un IV līmenī tiek noteikti lietvedības funkcijas vadības pienākumi.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt un papildināt noteikumu projekta 64.punktu, pievienojot IV A līmeni (64.4. apakšpunkts) un attiecīgi mainot III B līmeni uz IVB līmeni (64.5. apakšpunkts), kā arī attiecīgi precizēt noteikumu projekta 1.pielikumu, nosakot IV A un IV B līmeni 10.mēnešalgu grupā.
Piedāvātā redakcija
64.4. IV A (piemēram, kancelejas vadītāja vietnieks, kancelejas vadītājs, nodaļas vadītāja vietnieks, nodaļas vadītājs):
64.4.1. vada lietvedības funkciju vai struktūrvienību, kurā dokumentu pārvaldība apvienota ar arhīva pārvaldību un (vai) sekretariātu;
64.4.2. vada un kontrolē dokumentu un arhīva pārvaldības vai sevišķās lietvedības struktūrvienības darbu;
64.4.3. izstrādā un ievieš dokumentu pārvaldības procedūras, seko to ieviešanai un nodrošina dokumentu pārvaldības jomas attīstību iestādē vai citās saistītās iestādēs;
64.4.4. organizē iestādes dokumentu pārvaldības sistēmas izstrādi, ieviešanu un attīstību;
64.4.5. atbilstoši kompetencei sagatavo iestādes iekšējos normatīvos aktus un metodiskos dokumentus;
64.4.6. izstrādā lietu nomenklatūru;
64.4.7. kontrolē datu ievades apjomu un kvalitāti un reģistrē datus informācijas nesējos;
64.4.8. nodrošina speciālistu profesionālās kvalifikācijas pilnveidi dokumentu un arhīva pārvaldības jomā;
64.4.9. sniedz konsultācijas dokumentu pārvaldības jautājumos;
64.4.10. var vadīt NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas apriti un aizsardzību;
64.4.11. var nodrošināt valsts noslēpuma objektu aizsardzības pasākumu ieviešanu institūcijā;
64.4.12. var izstrādāt un ieviest ar slepenības režīma nodrošināšanu un valsts noslēpuma objektu aizsardzību saistītos normatīvos aktus institūcijā;
64.4.13. var organizēt un nodrošināt institūcijā apmācību valsts noslēpuma aizsardzības jomā;
64.4.14. organizē apmeklētāju pieņemšanu kancelejā;
64.4.15. kontrolē lietu savlaicīgu nodošanu arhīvā;
64.4.1. vada lietvedības funkciju vai struktūrvienību, kurā dokumentu pārvaldība apvienota ar arhīva pārvaldību un (vai) sekretariātu;
64.4.2. vada un kontrolē dokumentu un arhīva pārvaldības vai sevišķās lietvedības struktūrvienības darbu;
64.4.3. izstrādā un ievieš dokumentu pārvaldības procedūras, seko to ieviešanai un nodrošina dokumentu pārvaldības jomas attīstību iestādē vai citās saistītās iestādēs;
64.4.4. organizē iestādes dokumentu pārvaldības sistēmas izstrādi, ieviešanu un attīstību;
64.4.5. atbilstoši kompetencei sagatavo iestādes iekšējos normatīvos aktus un metodiskos dokumentus;
64.4.6. izstrādā lietu nomenklatūru;
64.4.7. kontrolē datu ievades apjomu un kvalitāti un reģistrē datus informācijas nesējos;
64.4.8. nodrošina speciālistu profesionālās kvalifikācijas pilnveidi dokumentu un arhīva pārvaldības jomā;
64.4.9. sniedz konsultācijas dokumentu pārvaldības jautājumos;
64.4.10. var vadīt NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas apriti un aizsardzību;
64.4.11. var nodrošināt valsts noslēpuma objektu aizsardzības pasākumu ieviešanu institūcijā;
64.4.12. var izstrādāt un ieviest ar slepenības režīma nodrošināšanu un valsts noslēpuma objektu aizsardzību saistītos normatīvos aktus institūcijā;
64.4.13. var organizēt un nodrošināt institūcijā apmācību valsts noslēpuma aizsardzības jomā;
64.4.14. organizē apmeklētāju pieņemšanu kancelejā;
64.4.15. kontrolē lietu savlaicīgu nodošanu arhīvā;
21.
Noteikumu projekts
Iebildums
Ņemot vērā, ka klasificētajiem dokumentiem ir dažādi līmeņi - ierobežotas pieejamības informācija (Informācijas atklātības likums) un valsts noslēpumu saturoša informācija (likums "Par valsts noslēpumu", Ministru kabineta 2004.gada 6.janvāra noteikumi Nr.21 "Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr.21)) un šiem klasifikācijas līmeņiem ir noteikta atšķirīga pieeja, uzglabāšana un aizsardzība, nepieciešams precizēt dokumentu klasifikācijas līmeni, ar kādu strādā I un II līmenis. Ņemot vērā specifikās prasības valsts noslēpuma saturošas informācijas apstrādei (speciālā atļauja, telpas, aprīkojums) un likumā noteikto atbildību, uzskatām, ka sevišķā lietvedība (Noteikumu Nr.21 izpratnē) nosakāma III līmenī. Līdz ar to lūdzam izteikt noteikumu projekta 64.1.2.apakšpunktu jaunā redakcijā.
Piedāvātā redakcija
64.1.2. kontrolē dokumentu, arī klasificēto dokumentu (dokumentiem ar klasifikācijas statusu, kas nav augstāks par Informācijas atklātības likumā noteikto), izpildes termiņu;
22.
Noteikumu projekts
Iebildums
SM ieskatā sevišķās lietvedības pienākumu veikšana klasificējam augstāk nekā vienkārši lietvedības nodrošināšana, ņemot vērā specifiskās prasības (nepieciešama speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu) un atbildību, tāpat SM ieskatā lietvedības funkcijas vadība klasificējama IV līmenī, kā tas ir vairumā amatu saimju amata katalogā, II līmenī nepieciešams paredzēt pienākumus ar klasificētajiem dokumentiem ar klasifikācijas statusu, kas nav augstāks par Informācijas atklātības likumā noteikto un funkcijas vadītāja vietnieka pienākums nosakāms III līmenī. Ņemot vērā minēto, lūdzam izteikt noteikumu projekta 64.2.apakšpunkta ievaddaļu jaunā redakcijā.
Piedāvātā redakcija
64.2. II līmenis (piemēram, vecākais lietvedis, vecākais lietvedības pārzinis, vecākais speciālists):
23.
Noteikumu projekts
Iebildums
Ņemot vērā, ka klasificētajiem dokumentiem ir dažādi līmeņi - ierobežotas pieejamības informācija (Informācijas atklātības likums) un valsts noslēpumu saturoša informācija (likums "Par valsts noslēpumu", Noteikumi Nr.21) un šiem klasifikācijas līmeņiem ir noteikta atšķirīga pieeja, uzglabāšana un aizsardzība, nepieciešams precizēt dokumentu klasifikācijas līmeni, ar kādu strādā I un II līmenis. Ņemot vērā specifikās prasības valsts noslēpuma saturošas informācijas apstrādei (speciālā atļauja, telpas, aprīkojums) un likumā noteikto atbildību, uzskatām, ka sevišķā lietvedība (Noteikumu Nr.21 izpratnē) nosakāma III līmenī. Līdz ar to lūdzam izteikt noteikumu projekta 64.2.3.apakšpunktu jaunā redakcijā.
Piedāvātā redakcija
64.2.3. veic dokumentu pārvaldības (dokumentiem ar klasifikācijas statusu, kas nav augstāks par Informācijas atklātības likumā noteikto) iekšējo kontroli un uzraudzību;
24.
Noteikumu projekts
Iebildums
SM ieskatā dokumentu pārvaldība sadalāma četros līmeņos, līdz ar to šis pienākums nosakāms III līmenī un svītrojams no II līmeņa pienākumiem.
Piedāvātā redakcija
Lūdzam svītrot noteikumu projekta 64.2.5.apakšpunktu.
25.
Noteikumu projekts
Iebildums
SM ieskatā dokumentu pārvaldība sadalāma četros līmeņos, šis pienākums nosakāms III līmenī un svītrojams no II līmeņa pienākumiem.
Piedāvātā redakcija
Lūdzam svītrot noteikumu projekta 64.2.9.apakšpunktu.
26.
Noteikumu projekts
Iebildums
SM ieskatā sevišķās lietvedības pienākumu veikšana klasificējam augstāk nekā vienkārši lietvedības nodrošināšana, ņemot vērā specifiskās prasības (nepieciešama speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu) un atbildību.
SM ieskatā lietvedības funkcijas vadība klasificējama IV līmenī, kā tas ir vairumā amatu saimju amata katalogā, apakšsaime iedalāma četros līmeņos. III līmenī nosakāmi pienākumi, kas ietver sevišķās lietvedības nodrošināšanu Noteikumu Nr.21 izpratnē. Lietvedības funkcijas vadības pienākumi iekļaujami IV līmenī. Ņemot vērā minēto, lūdzam izteikt noteikumu projekta 64.3. apakšpunktu jaunā redakcijā.
SM ieskatā lietvedības funkcijas vadība klasificējama IV līmenī, kā tas ir vairumā amatu saimju amata katalogā, apakšsaime iedalāma četros līmeņos. III līmenī nosakāmi pienākumi, kas ietver sevišķās lietvedības nodrošināšanu Noteikumu Nr.21 izpratnē. Lietvedības funkcijas vadības pienākumi iekļaujami IV līmenī. Ņemot vērā minēto, lūdzam izteikt noteikumu projekta 64.3. apakšpunktu jaunā redakcijā.
Piedāvātā redakcija
64.3. III (piemēram, vecākais lietvedis, kancelejas vadītāja vietnieks, sevišķais lietvedis):
64.3.1. nodrošina dokumentu pārvaldības funkciju iestādē (arī sevišķo lietvedību);
64.3.2. izvērtē, atlasa un kārto dokumentus informatīvā atbalsta nodrošināšanai dažādos dokumentu pārvaldības posmos (arī sevišķo lietvedību);
64.3.3. veic dokumentu pārvaldības (arī sevišķās lietvedības) iekšējo kontroli un uzraudzību;
64.3.4. nodrošina dokumentu glabāšanu, izmantošanu un pieejamību (arī sevišķās lietvedības);
64.3.5. piedalās iestādes dokumentu pārvaldības sistēmas izstrādē;
64.3.6. konsultē par dokumentu noformēšana prasībām un dokumentu apriti (arī sevišķās lietvedības);
64.3.7. piedalās dokumentu projektu sagatavošanā atbilstoši kompetencei;
64.3.1. nodrošina dokumentu pārvaldības funkciju iestādē (arī sevišķo lietvedību);
64.3.2. izvērtē, atlasa un kārto dokumentus informatīvā atbalsta nodrošināšanai dažādos dokumentu pārvaldības posmos (arī sevišķo lietvedību);
64.3.3. veic dokumentu pārvaldības (arī sevišķās lietvedības) iekšējo kontroli un uzraudzību;
64.3.4. nodrošina dokumentu glabāšanu, izmantošanu un pieejamību (arī sevišķās lietvedības);
64.3.5. piedalās iestādes dokumentu pārvaldības sistēmas izstrādē;
64.3.6. konsultē par dokumentu noformēšana prasībām un dokumentu apriti (arī sevišķās lietvedības);
64.3.7. piedalās dokumentu projektu sagatavošanā atbilstoši kompetencei;
27.
Noteikumu projekts
Iebildums
SM ieskatā sevišķās lietvedības pienākumu veikšana vērtējama augstāk nekā vienkārši lietvedības nodrošināšana, ņemot vērā specifiskās prasības (nepieciešama speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu) un atbildību.
SM ieskatā lietvedības funkcijas vadība klasificējama IV līmenī, kā tas ir vairumā amatu saimju amatu katalogā, kā arī noteikto lielo pienākumu apjomu III līmenī (15 pienākumi, tajā skaitā sevišķās lietvedības nodrošināšana), apakšsaime iedalāma četros līmeņos.
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt noteikumu projekta 64.punktu ar jaunu apakšpunktu, pievienojot IV A līmeni (64.4. apakšpunkts) un attiecīgi mainot III B līmeni uz IV B līmeni (64.5. apakšpunkts), kā arī attiecīgi mainot 64.punkta numerāciju.
SM ieskatā lietvedības funkcijas vadība klasificējama IV līmenī, kā tas ir vairumā amatu saimju amatu katalogā, kā arī noteikto lielo pienākumu apjomu III līmenī (15 pienākumi, tajā skaitā sevišķās lietvedības nodrošināšana), apakšsaime iedalāma četros līmeņos.
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt noteikumu projekta 64.punktu ar jaunu apakšpunktu, pievienojot IV A līmeni (64.4. apakšpunkts) un attiecīgi mainot III B līmeni uz IV B līmeni (64.5. apakšpunkts), kā arī attiecīgi mainot 64.punkta numerāciju.
Piedāvātā redakcija
64.5. IVB līmenis (piemēram, slepenības režīma nodaļas vadītājs):
64.5.1. nodrošina klasificēto dokumentu pārvaldību un valsts noslēpuma aizsardzībai nepieciešamo slepenības režīmu;
64.5.2. vada sevišķās lietvedības struktūrvienības personālu;
64.5.3. organizē klasificēto dokumentu, tai skaitā operatīvajā izstrādē vai tiesvedībā esošo dokumentu pārvaldības sistēmas izstrādi, nodrošina jauninājumu un uzlabojumu ieviešanu;
64.5.4. nodrošina informācijas sistēmu darbam ar valsts noslēpumu akreditāciju nacionālajā drošības iestādē;
64.5.5. veic dienesta pārbaudes par valsts noslēpuma aizsardzības pasākumu neievērošanu;
64.5.6. sniedz atbalstu drošības iestāžu darbiniekiem ar slepenības režīmu saistītu pasākumu nodrošināšanā;
64.5.7. var vadīt NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas apriti un aizsardzību.
28.
Noteikumu projekts
Iebildums
Nav saprotama tikai Ģenerālprokuratūras klasificēto dokumentu pārvaldības noteikšanas noteikumu projekta 64.4.1.apakšpunka ietvaros. Ņemot vērā, ka ārī citās iestādēs šis pienākums tiek veikts, lūdzam izteikt noteikumu projekta 64.4.1.apakšpunktu jaunā redakcijā vai attiecīgi to skaidrot noteikumu projekta anotācijā.
Piedāvātā redakcija
64.4.1. nodrošina klasificēto dokumentu pārvaldību un valsts noslēpuma aizsardzībai nepieciešamo slepenības režīmu;
29.
Noteikumu projekts
Iebildums
Nav saprotama tieši Ģenerālprokuratūras pienākuma noteikšanas noteikumu projekta 64.4.3.apakšpunka ietvaros. Ņemot vērā, ka arī citās iestādēs notiek jauninājumu un uzlabojumu ieviešana, lūdzam izteikt noteikumu projekta 64.4.3.apakšpunktu jaunā redakcijā vai attiecīgi to skaidrot noteikumu projekta anotācijā.
Piedāvātā redakcija
64.4.3. organizē klasificēto dokumentu, tai skaitā operatīvajā izstrādē vai tiesvedībā esošo dokumentu pārvaldības sistēmas izstrādi, nodrošina jauninājumu un uzlabojumu ieviešanu;
30.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzam izteikt noteikumu projekta 77.2.5.apakšpunktu jaunā redakcijā, parezot pienākumu II līmenim (piemēram, juriskonsults, jurists) konsultēt arī kontroles jautājumos.
Piedāvātā redakcija
77.2.5. konsultē citas struktūrvienības juridiskajos vai kontroles jautājumos;
31.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzam svītrot noteikumu projekta 79.punkta otro teikumu “Amati, kuru veicēji izstrādā visas nozares, kā arī lielas vai ļoti lielas iestādes komunikācijas stratēģiju, klasificējami saimē "Politikas plānošana"”. Šis formulējums ir pretrunā ar dokumenta mērķi novērst saimju un līmeņu dublēšanos, jo atbildība par nozares komunikācijas stratēģijas izstrādi ir noteikta noteikumu projekta 79.4.2.apakšpunktā "izstrādā un vada iestādes un (vai) nozares komunikācijas stratēģijas īstenošanu un tās sasniegto rezultātu izvērtēšanu".
Tāpat, iestādes lielums (darbinieku skaits) nav noteicošais, jo jāņem vērā iestādes statuss – augstākā vai padotības.
Tāpat, iestādes lielums (darbinieku skaits) nav noteicošais, jo jāņem vērā iestādes statuss – augstākā vai padotības.
Piedāvātā redakcija
79. Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēji nodrošina iestādes komunikāciju atbilstoši mūsdienu tendencēm un tehnoloģiskajām iespējām: stratēģiski plānotu, proaktīvu, integrētu un dialogā ar mērķauditorijām balstītu. Saimē ir šādi līmeņi:
32.
Noteikumu projekts
Iebildums
Augstākās iestādes atbildībā ir vairāk par vienu nozari un komunikācijas speciālista darba saturs pēc būtības ir sarežģītāks un atšķiras no komunikācijas speciālista darba satura, kas strādā padotības iestādē. Komunikācijas speciālistam ministrijā ir jānodrošina visu nozaru, ne tikai vienas jomas, komunikācija.
Ņemot vērā minēto, lūdzam izteikt noteikumu projekta 79.2.apakšpunkta ievaddaļu jaunā redakcijā.
Ņemot vērā minēto, lūdzam izteikt noteikumu projekta 79.2.apakšpunkta ievaddaļu jaunā redakcijā.
Piedāvātā redakcija
79.2. II līmenis (piemēram, vecākais komunikācijas speciālists vai augstākās iestādes komunikācijas speciālists) veic I līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:
33.
Noteikumu projekts
Iebildums
Augstākās iestādes atbildībā ir vairāk par vienu nozari un komunikācijas speciālista darba saturs pēc būtības ir sarežģītāks un atšķiras no komunikācijas speciālista darba satura, kas strādā padotības iestādē. Komunikācijas speciālistam augstākā iestādē ir jānodrošina visu nozaru, ne tikai vienas jomas, komunikācija.
Ņemot vērā minēto, lūdzam izteikt noteikumu projekta 79.3.apakšpunkta ievaddaļu jaunā redakcijā.
Ņemot vērā minēto, lūdzam izteikt noteikumu projekta 79.3.apakšpunkta ievaddaļu jaunā redakcijā.
Piedāvātā redakcija
79.3. III līmenis (vecākais komunikācijas speciālists, augstākās iestādes komunikācijas speciālists, vadītāja vietnieks, vadītājs) veic II līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:
34.
Noteikumu projekts
Iebildums
Augstākās iestādes atbildībā ir vairāk par vienu nozari un struktūrvienības vadītāja atbildība un darba saturs pēc būtības ir sarežģītāks un atšķiras no struktūrvienības vadītāja darba satura, kas strādā padotības iestādē. Augstākās iestādes struktūrvienības vadītājam ir jānodrošina visu nozaru, ne tikai vienas jomas, komunikācija.
Ņemot vērā minēto, lūdzam izteikt noteikumu projekta 79.5. apakšpunktu jaunā redakcijā.
Ņemot vērā minēto, lūdzam izteikt noteikumu projekta 79.5. apakšpunktu jaunā redakcijā.
Piedāvātā redakcija
79.5. IV B līmenis (stratēģiskais komunikācijas partneris Valsts kancelejā)
79.5.1. nodrošina valsts pārvaldes stratēģiskās komunikācijas koordinācijas plānošanu, īstenošanas uzraudzību, rezultātu analizēšanu;
79.5.2. darbojas kā stratēģiskais komunikācijas partneris struktūrvienībām par visiem ar komunikāciju saistītajiem jautājumiem un procesiem;
79.5.3. atbalsta struktūrvienību vadītājus komunikācijas jautājumu vadībā, nodrošina komunikācijas stratēģijas un aktivitāšu īstenošanu (piemēram, vēstījumu formulēšana, mērķauditoriju noteikšana, informatīvās telpas analīze, iesaistīto pušu argumentu identificēšana);
79.5.4. ierosina un īsteno komunikācijas procesu uzlabojumus un jaunu metožu ieviešanu;
79.5.5. atbalsta struktūrvienību vadītājus un iestādes vadītāju krīzes komunikācijas īstenošanā
vai
Augstākās iestādes struktūrvienības (grupas)vadītājs:
79.5.6. vada galvenās iestādes struktūrvienības (grupas) darbu;
79.5.7. izstrādā un vada iestādes un (vai) nozares komunikācijas stratēģijas īstenošanu un tās sasniegto rezultātu izvērtēšanu;
79.5.8. nodrošina mediju un sociālo tīklu monitoringu par iestādes un (vai) nozares pārziņā esošiem jautājumiem, atbild par komunikācijas risku izvērtēšanu un novēršanu savā nozarē vai iestādē, ieskaitot informatīvajā telpā;
79.5.9. atbild par krīzes komunikācijas koordināciju iestādē, nozarē;
79.5.10. atbild par visiem ar komunikāciju saistītajiem jautājumiem iestādē;
79.5.11. sniedz priekšlikumus par komunikācijas budžeta, personāla, tehnoloģisko u.c. resursu un inovāciju nepieciešamību un nodrošina struktūrvienības pārziņā esošo resursu administrēšanu un inovācijas;
79.5.12. konsultē iestādes vadību un darbiniekus komunikācijas jomā;
79.5.13. vada komunikācijas pasākumu plānošanu, īstenošanu un rezultātu izvērtēšanu;
79.5.14. plāno un koordinē ministrijas, padotības iestāžu un (vai) valsts pārvaldes iestāžu komunikācijas struktūrvienību kopējo komunikāciju;
79.5.1. nodrošina valsts pārvaldes stratēģiskās komunikācijas koordinācijas plānošanu, īstenošanas uzraudzību, rezultātu analizēšanu;
79.5.2. darbojas kā stratēģiskais komunikācijas partneris struktūrvienībām par visiem ar komunikāciju saistītajiem jautājumiem un procesiem;
79.5.3. atbalsta struktūrvienību vadītājus komunikācijas jautājumu vadībā, nodrošina komunikācijas stratēģijas un aktivitāšu īstenošanu (piemēram, vēstījumu formulēšana, mērķauditoriju noteikšana, informatīvās telpas analīze, iesaistīto pušu argumentu identificēšana);
79.5.4. ierosina un īsteno komunikācijas procesu uzlabojumus un jaunu metožu ieviešanu;
79.5.5. atbalsta struktūrvienību vadītājus un iestādes vadītāju krīzes komunikācijas īstenošanā
vai
Augstākās iestādes struktūrvienības (grupas)vadītājs:
79.5.6. vada galvenās iestādes struktūrvienības (grupas) darbu;
79.5.7. izstrādā un vada iestādes un (vai) nozares komunikācijas stratēģijas īstenošanu un tās sasniegto rezultātu izvērtēšanu;
79.5.8. nodrošina mediju un sociālo tīklu monitoringu par iestādes un (vai) nozares pārziņā esošiem jautājumiem, atbild par komunikācijas risku izvērtēšanu un novēršanu savā nozarē vai iestādē, ieskaitot informatīvajā telpā;
79.5.9. atbild par krīzes komunikācijas koordināciju iestādē, nozarē;
79.5.10. atbild par visiem ar komunikāciju saistītajiem jautājumiem iestādē;
79.5.11. sniedz priekšlikumus par komunikācijas budžeta, personāla, tehnoloģisko u.c. resursu un inovāciju nepieciešamību un nodrošina struktūrvienības pārziņā esošo resursu administrēšanu un inovācijas;
79.5.12. konsultē iestādes vadību un darbiniekus komunikācijas jomā;
79.5.13. vada komunikācijas pasākumu plānošanu, īstenošanu un rezultātu izvērtēšanu;
79.5.14. plāno un koordinē ministrijas, padotības iestāžu un (vai) valsts pārvaldes iestāžu komunikācijas struktūrvienību kopējo komunikāciju;
35.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzam papildināt noteikumu projekta 5.2.28.apakšnodaļu ar jaunu 5.2.28.4.apakšnodaļu, attiecīgi mainot numerāciju, paredzot jaunu apakšsaimi un līmeņus.
Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 5.1.nodaļas “Vispārējas prasības”.
Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 5.1.nodaļas “Vispārējas prasības”.
Piedāvātā redakcija
5.2.28.4. Paaugstināta drošuma un drošības riska komplicētu nozaru privātpersonu kontrole (28.4.apakšsaime) 84. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru kompetencē ir veikt kontroli un uzraudzību augsta drošuma un drošības riska komplicētās nozarēs, kā arī, kuru kompetencē ir veikt personu un izmantojamo produktu (ražojumu) sertifikāciju un atbilstības uzturēšanas uzraudzību, ieskaitot produktu un pakalpojumu drošuma pārvaldības sistēmas izvērtēšanu. Apakšsaimē ir šādi līmeņi:84.1. I līmenis (piemēram, eksperts, inspektors, vecākais eksperts vai vecākais inspektors ar specifiskām kompetencēm minimālā līmenī):84.1.1. pārzina starptautiskos un tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktus nozares jomā;84.1.2. pārzina uzraudzības vai novērtēšanas rīkus un metodes;84.1.3. piedalās tehnisko sistēmu un produktu (ražojumu) novērtēšanā;84.1.4. piedalās nozares privātpersonu veiktspējas uzraudzībā un novērtēšanā;84.1.5. piedalās atzinumu un pārskatu sagatavošanā;84.1.6. piedalās nozares privātpersonu uzraudzības un novērtēšanas intervijās;84.1.7. pārbauda, kā nozares privātpersonas ievēro normatīvos aktus, un noformē administratīvā procesa dokumentāciju;84.2. II līmenis (piemēram, eksperts, inspektors vai vecākais inspektors, vecākais eksperts ar specifiskām kompetencēm pamata līmenī) veic I līmenim noteiktos amata pienākumus, kā arī: veic tehnisko sistēmu un produktu (ražojumu) vērtētāja pienākumus; veic nozares privātpersonu veiktspējas vērtētāja pienākumus; veic nozares privātpersonu veiktspējas uzraudzību; veic nozares privātpersonu uzraudzības un novērtēšanas intervijas; gatavo atzinumus;pieņem lēmumus par drošumu vai drošību nozarē; uzrauga neatbilstību novēršanas korektīvo darbību izpildi;piedalās nozares profesiju speciālistu kompetences pārbaudē; izmanto Eiropas Savienības un starptautisko institūciju datu bāzes, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju rīkus; sadarbojas ar attiecīgajiem Eiropas Savienības un starptautisko institūciju, kā arī citu dalībvalstu iestāžu darbiniekiem, kuri veic analoģiskus pienākumus uzraudzības vai novērtēšanas jomā; nodrošina datu, kas nepieciešami uzraudzības funkciju veikšanai, vākšanu, analīzi un iekļaušanu datubāzēs;III līmenis (piemēram, vecākais vai galvenais inspektors, vai vecākais eksperts ar specifiskām kompetencēm augstākajā līmenī) veic II līmenim noteiktos amata pienākumus, kā arī:veic tehnisko sistēmu un produktu (ražojumu) vadošā vērtētāja pienākumus;veic nozares privātpersonu veiktspējas vadošā vērtētāja pienākumus;piedalās strīdu izskatīšanā;sniedz atzinumus par nestandarta situācijām vai novirzēm;sniedz priekšlikumus par drošuma vai drošības pilnveidošanas pasākumiem;vada nozares privātpersonu uzraudzības vai veiktspējas novērtēšanas grupas darbu;var piedalīties Eiropas Savienības un starptautisko institūciju organizētajos auditos;konsultē personas par normatīvo aktu prasībām, aicina novērst pārkāpumus vai veikt darbības normatīvo aktu ievērošanai;izstrādā nozares normatīvos aktus;pieņem lēmumus pārbaudes lietās, kur nepieciešama pieredze un dziļa attiecīgās jomas izpratne;identificē riskus un neatbilstības;ierosina pārtraukt to nozares privātpersonu darbību, kuras pārkāpj normatīvajos aktos noteiktās prasības; ierosina efektīvāko uzraudzības instrumentu izmantošanu pārkāpumu novēršanai; veic likumā noteiktos pasākumus, lai piedzītu bezstrīda kārtībā valsts noteiktos maksājumus;izstrādā un ievieš sabiedrības izglītošanas un informētības pasākumus nepilnību un pārkāpumu ietekmes mazināšanai; pieņem ierobežota satura lēmumus īpaši sarežģītās lietās;IV līmenis (piemēram, daļas vai nodaļas vadītājs, vietnieks, vai vecākais inspektors vai vecākais eksperts ar specifiskām kompetencēm augstākajā līmenī) veic III līmenim noteiktos amata pienākumus, kā arī:vada nozares privātpersonu uzraudzības vai veiktspējas novērtēšanas grupu darbu; analizē datus, kas nepieciešami uzraudzības veikšanai vai nozares privātpersonu veiktspējas novērtēšanai;izstrādā nozares privātpersonu uzraudzības vai veiktspējas novērtēšanas rīkus un metodes;izvērtē un izstrādā riska novērtēšanas metodes;sniedz atzinumus par nacionālo prasību piemērošanu;sniedz atzinumus par Eiropas Savienības tiesību aktiem;pārstāv iestādi Eiropas Savienības un starptautiskajās institūcijās;veic mentora pienākumus darbinieku specifisko kompetenču pilnveidošanā;izstrādā nozares normatīvos aktus un kontroles procedūras; pieņem lēmumu par efektīvāko uzraudzības instrumentu izmantošanu pārkāpumu novēršanai;izstrādā un ievieš vienotus principus dažādu uzraudzības instrumentu izmantošanai;koordinē sabiedrības izglītošanas un informētības pasākumus nepilnību un pārkāpumu ietekmes mazināšanai;pieņem lēmumus pārbaudes lietās, kur nepieciešama liela pieredze un dziļa vairāku jomu izpratne; nodrošina pirmstiesas strīdu izskatīšanas procesā iestādes galīgā lēmuma sagatavošanu;sniedz atzinumus un izsniedz dokumentus (sertifikātus, atļaujas, izziņas);var atbildēt par starptautisko datu apmaiņu, kas ir saistīta ar drošumu un drošību;V līmenis (piemēram, departamenta, daļas vai nodaļas vadītājs, vietnieks ar specifiskām kompetencēm augstākajā līmenī) veic IV līmenī noteiktos pienākumus, kā arī:vada struktūrvienības darbu;gatavo stratēģijas un plānus; pieņem lēmumus par piemērotākajiem nozares privātpersonu uzraudzības vai veiktspējas novērtēšanas rīkiem;izvērtē nozares privātpersonu drošuma vai drošības līmeņus;izveido kompetenču pārvaldības sistēmu un novērtē tās veiktspēju;veic darbinieku specifisko kompetenču novērtēšanu;vada lietu izmeklēšanu un normatīvo aktu izstrādāšanu noteiktā jomā, nodrošina tirgus pētījumu veikšanu;vada pirmstiesas strīdu izskatīšanu;koordinē vienveidīgas administratīvās prakses piemērošanu;izsniedz dokumentus (sertifikātus, atļaujas, izziņas);pārstāv nozari starptautiska līmeņa darba grupās;VI līmenis (piemēram, iestādes vadītājs vai vadītāja vietnieks ar specifiskām kompetencēm augstākajā līmenī) veic V līmenī noteiktos pienākumus, kā arī:pārrauga vairāku struktūrvienību darbu;izstrādā un pieņem lēmumus par nozares drošuma vai drošības politiku;pieņem lēmumus par nozares drošuma vai drošības līmeni;pieņem lēmumus par pasākumiem nozares drošuma vai drošības pilnveidošanai;pārstāv iestādi valsts un starptautiskajās institūcijās.”;atbild par privātpersonu kontroli un uzraudzību paaugstināta drošuma vai drošības riska komplicētā nozarē.
36.
Noteikumu projekts
Iebildums
Resora augstākās iestādes (ministrijas) personāla vadības funkcija ir atšķirīga no padotības iestāžu personāla funkcijām un ministrijas personāla funkcija ietver ne tikai standarta pakalpojumu un nodrošinājuma sniegšanu, kas minēta noteikumu projektā, bet arī dažādu procesu koordinēšanu un nodrošināšanu resora līmenī, piemēram, padotības iestāžu amatu klasificēšanas rezultātu izvērtēšana un konsultāciju sniegšana amatu klasifikācijas pārskatīšanai, iestāžu vadītāju novērtēšana un motivācija, dalība iestāžu vadītāju personāla atlases procesa koordinēšanā, apbalvošana, priekšlikumu un atzinumu sniegšana normatīvajiem aktiem, padotība iestāžu konsultēšana, kā arī dažādas citas specifiskas funkcijas un informācijas apkopošana resorā. Minēto personāla vadības funkciju atšķirība netiek atspoguļota esošā noteikumu projekta 34.saimes “Personāla vadība” redakcijā. Ņemot vērā minēto, lūdzam izteikt noteikumu projekta 91.4.apakšpunkta ievaddaļu jaunā redakcijā.
Piedāvātā redakcija
91.4. III līmenis (piemēram, stratēģiskais personāla vadības partneris, biznesa partneris, vecākais personāla speciālists lielā pašvaldībā) veic II A vai II B līmenim noteiktos pienākumus ļoti lielā, īpaši lielā vai augstākā iestādē, kā arī:
37.
Noteikumu projekts
Iebildums
Resora augstākās iestādes (ministrijas) personāla vadības funkcija ir atšķirīga no padotības iestāžu personāla funkcijām un ministrijas personāla funkcija ietver ne tikai standarta pakalpojumu un nodrošinājuma sniegšanu, kas minēta noteikumu projekta, bet arī dažādu procesu koordinēšanu un nodrošināšanu resora līmenī, piemēram, padotības iestāžu amatu klasificēšanas rezultātu izvērtēšana un konsultāciju sniegšana amatu klasifikācijas pārskatīšanai, iestāžu vadītāju novērtēšana un motivācija, dalība iestāžu vadītāju personāla atlases procesa koordinēšanā, apbalvošana, priekšlikumu un atzinumu sniegšana normatīvajiem aktiem, padotība iestāžu konsultēšana, kā arī dažādas citas specifiskas funkcijas un informācijas apkopošana resorā. Minēto personāla vadības funkciju atšķirība netiek atspoguļota esošā Noteikumu projekta 34.saimes “Personāla vadība” redakcijā. Esošā redakcija kā vienīgo kritēriju klasificēšanai V amatu līmenī definē IV līmenim noteikto pienākumu veikšana vairākās resora iestādēs vai lielā, vai ļoti lielā, vai īpaši lielā iestādē. Ņemot vērā, ka šobrīd personāla lietvedības funkcijas centralizācijas modeļa izstrādes un ieviešanas process ir tikai izpētes stadijā, kura laikā tiks vērtētas katras iestādes personāla lietvedības funkciju centralizācijas iespējas, ievērojot arī atsevišķu iestāžu īpašo statusu, noteikt kā obligātu nosacījumu nodrošināt personāla funkciju vairākās resora iestādēs klasificēšanai V amatu līmenī, būtu nepamatoti. SM nav veikusi personāla lietvedības funkciju centralizāciju padotības iestādēs, jo nav skaidra centralizācijas ietekme uz padotības iestāžu neatkarību, ko nosaka ES regulas, līdz ar to arī process, kā to nodrošināt, lai nepārkāptu šo neatkarības principu. Neskatoties uz to, ka personāla funkcija netiek nodrošināta vairākās iestādēs un SM nav klasificējama kā liela vai ļoti liela iestāde, atbildība par padotības iestāžu metodisko vadību, kā arī daudzu personāla vadības procesu (dalība padotības iestāžu vadītāju atlases procesā, padotības iestāžu vadītāju novērtēšanas procesa koordinēšana) nodrošināšana atšķiras no, piemēram, padotības iestāžu personāla vadības funkcijām.
Ņemot vērā minēto, lūdzam izteikt 91.6.apakšpunktu jaunā redakcijā.
Ņemot vērā minēto, lūdzam izteikt 91.6.apakšpunktu jaunā redakcijā.
Piedāvātā redakcija
91.6. V līmenis (piemēram, vadītājs, personālvadības departamenta direktors, pārvaldes direktors, pārvaldes direktora vietnieks) veic IV līmenim noteiktos pienākumus vairākās resora iestādēs, lielā, ļoti lielā, īpaši lielā vai augstākā iestādē.
38.
Noteikumu projekts
Iebildums
Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr.242 “Satiksmes ministrijas nolikums” paredz SM kompetenci 2 nozarēs, 4 apakšnozarēs un 6 jomās. Praksē kompetences jomu skaits ir krietni lielāks un ik gadu papildinās nacionālo un starptautisko normatīvo aktu iniciatīvu rezultātā. Tostarp, SM arvien vairāk iesaistās dažādu starpnozaru politikas jomu problemātikas risināšanā. Kopumā citu ministriju nolikumu kontekstā nav konsekvences atbildības nozaru, apakšnozaru un jomu definēšanā. Ievērojot minēto, lai uzlabotu SM kompetences definējumu saprotamību un vienkāršotu amatu katalogā lietoto terminoloģiju, lūdzam svītrot terminu “apakšnozare” un saglabāt terminus “nozare” un “joma”.
SM ieskatā politikas plānošanā (37.saime) ir jāpaplašina pienākumu loks, pamatojoties uz Attīstības plānošanas sistēmas likuma 5.pantā noteiktajiem pamatprincipiem.
Nozaru normatīvie akti iekļauj arī nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, kas nozīmē, ka horizontālā līmenī tiek izstrādāta valsts politika transporta un sakaru nozarēs (dzelzceļš, ceļi, ostas, lidostas, sakari). Šajos normatīvajos aktos tiek izstrādāts specifisks regulējums rīcībai ar nekustamiem īpašumiem (izmantošanas mērķi, apsaimniekošanas atbildības, rīcības un pilnvarojuma apjoms), lai var paredzēt un plānot finanšu iegūšanas un apgūšanas (izlietošanas mērķu) veidus un avotus. Pakārtoti tiek izstrādāts speciāli regulējumi, lai nodrošinātu tautsaimniecības vajadzībām nepieciešamo attīstības projektu īstenošanu, tai skaitā nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Ņemot vērā minēto, lūdzam izteikt noteikumu projekta 94.punkta ievaddaļu jaunā redakcijā.
SM ieskatā politikas plānošanā (37.saime) ir jāpaplašina pienākumu loks, pamatojoties uz Attīstības plānošanas sistēmas likuma 5.pantā noteiktajiem pamatprincipiem.
Nozaru normatīvie akti iekļauj arī nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, kas nozīmē, ka horizontālā līmenī tiek izstrādāta valsts politika transporta un sakaru nozarēs (dzelzceļš, ceļi, ostas, lidostas, sakari). Šajos normatīvajos aktos tiek izstrādāts specifisks regulējums rīcībai ar nekustamiem īpašumiem (izmantošanas mērķi, apsaimniekošanas atbildības, rīcības un pilnvarojuma apjoms), lai var paredzēt un plānot finanšu iegūšanas un apgūšanas (izlietošanas mērķu) veidus un avotus. Pakārtoti tiek izstrādāts speciāli regulējumi, lai nodrošinātu tautsaimniecības vajadzībām nepieciešamo attīstības projektu īstenošanu, tai skaitā nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Ņemot vērā minēto, lūdzam izteikt noteikumu projekta 94.punkta ievaddaļu jaunā redakcijā.
Piedāvātā redakcija
94. Šajā saimē ietilpst amati, kuru veicēju pienākums ir izstrādāt nozares politiku vai koordinēt vienas vai vairāku nozaru politikas izstrādi, nodrošinot institūciju darbības plānošanu, tostarp nekustamo īpašumu pārvaldīšanas jomā, pārraudzīt konkrētas nozares vai politikas jomas attīstību valstī, sniegt atzinumus par normatīvajiem aktiem, tautsaimniecības vajadzībām nepieciešamu attīstības projektu īstenošanai plānveidīgi veikt nekustamo īpašumu atsavināšanu vai nodrošināt institūciju darbības plānošanu, vai plānot starptautiskās sadarbības pasākumus nozares ietvaros, sagatavot starptautisko tiesību aktu projektus vai nodrošināt Latvijas pievienošanos tiem. Starpnozaru koordinācija, kā arī noteiktas funkcijas veikšana vairākās nozarēs šīs saimes kontekstā uzskatāma par atsevišķu nozari. Amati, kuru pienākumi ir saistīti ar stratēģisko un finanšu plānošanu valsts tiešās pārvaldes iestādēs un atvasināto publisko personu attīstības plānošanu, ir klasificējami šajā saimē. Saimē ir šādi līmeņi:
39.
Noteikumu projekts
Iebildums
Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumi Nr.242 “Satiksmes ministrijas nolikums” paredz SM kompetenci 2 nozarēs, 4 apakšnozarēs un 6 jomās. Praksē kompetences jomu skaits ir krietni lielāks un ik gadu papildinās nacionālo un starptautisko normatīvo aktu iniciatīvu rezultātā. Tostarp, SM arvien vairāk iesaistās dažādu starpnozaru politikas jomu problemātikas risināšanā. Kopumā citu ministriju nolikumu kontekstā nav konsekvences atbildības nozaru, apakšnozaru un jomu definēšanā. Ievērojot minēto, lai uzlabotu ministriju kompetences definējumu saprotamību un vienkāršotu amatu katalogā lietoto terminoloģiju, ierosinām atteikties no termina “apakšnozare” lietojuma un saglabāt terminus “nozare” un “joma”, kā arī attiecīgi precizēt noteikumu projekta 94.1.1., 94.2.1., 94.2.2., 94.4.1. un 94.5.1. apakšpunkta redakciju.
Vienlaikus, ievērojot ministriju valsts pārvaldes amatpersonu plašo atbildības jomu loku, kā arī darbu dažādu starpnozaru politikas jomu attīstībā, ierosinām ministriju vecākajiem referentiem, kuru atbildībā ir vairākas politikas jomas, noteikt 37.saimes III līmeni, bet ministriju departamentu direktoriem – V līmeni, attiecīgi precizējot noteikumu projektu 94.4.apakšpunktu, papildinot noteikumu projekta 94.punktu ar 94.4.6.apakšpunktu, kā arī precizējot noteikumu projekta 94.5., 94.5.2. un 94.5.3.apakšpunktu.
SM nesaskata pamatojumu Pārresoru koordinācijas centra struktūrvienību vadītājiem piešķirt hierarhiski augstāku amatu līmeni iepretim nozaru ministriju struktūrvienību vadītājiem, kuru atbildības jomu un ikdienas darba formātu ir ievērojami vairāk. Nemot vērā minēto, lūdzam klasificēt IV līmenī vai vienādi ar ministriju struktūrvienību vadītājiem V līmenī, attiecīgi precizējot noteikumu projekta 94.7.apakšpunktu.
Vienlaikus, ievērojot ministriju valsts pārvaldes amatpersonu plašo atbildības jomu loku, kā arī darbu dažādu starpnozaru politikas jomu attīstībā, ierosinām ministriju vecākajiem referentiem, kuru atbildībā ir vairākas politikas jomas, noteikt 37.saimes III līmeni, bet ministriju departamentu direktoriem – V līmeni, attiecīgi precizējot noteikumu projektu 94.4.apakšpunktu, papildinot noteikumu projekta 94.punktu ar 94.4.6.apakšpunktu, kā arī precizējot noteikumu projekta 94.5., 94.5.2. un 94.5.3.apakšpunktu.
SM nesaskata pamatojumu Pārresoru koordinācijas centra struktūrvienību vadītājiem piešķirt hierarhiski augstāku amatu līmeni iepretim nozaru ministriju struktūrvienību vadītājiem, kuru atbildības jomu un ikdienas darba formātu ir ievērojami vairāk. Nemot vērā minēto, lūdzam klasificēt IV līmenī vai vienādi ar ministriju struktūrvienību vadītājiem V līmenī, attiecīgi precizējot noteikumu projekta 94.7.apakšpunktu.
Piedāvātā redakcija
94.1.1. izstrādā priekšlikumus valsts politikas veidošanai un attīstībai noteiktā politikas jomā;
40.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzam papildināt noteikumu projekta 94.2.apakšpunku ar jaunu apakšpunktu, attiecīgi mainot noteikumu projekta numerāciju.
Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 94.punkta.
Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 94.punkta.
Piedāvātā redakcija
94.2.2. tautsaimniecības vajadzībām nepieciešamu attīstības projektu īstenošanai plānveidīgi veic nekustamo īpašumu atsavināšanu;
41.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzam izteikt noteikumu projekta 94.2.1.apakšpunktu jaunā redakcijā.
Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 94.punkta un 94.1.1.apakšpunkta.
Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 94.punkta un 94.1.1.apakšpunkta.
Piedāvātā redakcija
94.2.1. izstrādā priekšlikumus valsts politikas veidošanai un attīstībai vienā vai vairākās politikas jomās, tai skaitā nekustamo īpašumu pārvaldīšanas jomā;
42.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzam izteikt noteikumu projekta 94.2.2.apakšpunktu jaunā redakcijā.
Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 94.1.1.apakšpunkta.
Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 94.1.1.apakšpunkta.
Piedāvātā redakcija
94.2.2. veic uzdevumus, kur nepieciešama vairāku jautājumu vai vairāku jomu pārzināšana;
43.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzam izteikt noteikumu projekta 94.2.5.apakšpunktu jaunā redakcijā, jo sabiedrības līdzdalība jānodrošina arī tiesību aktu izstrādes procesā.
Piedāvātā redakcija
94.2.5. nodrošina sabiedrības līdzdalību politikas vai tiesību aktu izstrādes procesā;
44.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzam papildināt noteikumu projekta 94.4.apakšpunktu ar jaunu apakšpunktu, attiecīgi mainot apakšpunkta numerāciju.
Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 94.punkta.
Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 94.punkta.
Piedāvātā redakcija
94.4.2. koordinē nekustamo īpašumu atsavināšanas procesu tautsaimniecības vajadzībām nepieciešamu attīstības projektu īstenošanai;
45.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzam papildināt 37. saimes III līmeņa amata pamatpienākumu sarakstu ar likumā "Par aviāciju" 6.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto funkciju.
Minētie divpusējie un daudzpusējie līgumi ir apakšnozares darbības pamats, bez kuriem aviācija kā starptautiska transporta apakšnozare nevar darboties. Tikai uz starptautisku līgumu pamata valstis apmainās ar lidojumu tiesībām to suverēnajā gaisa telpā, kā to nosaka Konvencija par starptautisko civilo aviāciju. Minēto līgumu izstrāde, vienošanās ar ārvalstīm un šo līgumu pienācīgas piemērošanas nodrošināšana veido ļoti lielu daļu no Aviācijas departamenta visu līmeņu darbinieku darba pienākumiem.
Visu līmeņu Aviācijas departamenta darbinieku lielu daļu darba laika aizņem tiesību aktu projektu gatavošana, lai nodrošinātu apakšnozares darbības tiesisko regulējumu. Pie tiem pieskaitāmi arī administratīvie akti - lidojumu atļaujas, kas tiek izsniegtas saskaņā ar likuma “Par aviāciju” 6.panta pirmās daļas 6.punktu. Lidojumu atļaujas nodrošina tiesības trešo valstu gaisa kuģiem veikt pārvadājumus uz Latviju, tādējādi nodrošinot apakšnozares darbību.
Papildus norādām, ka vairākām transporta apakšnozarēm to darbības nodrošināšanai starptautiskajā jomā jānoslēdz starptautiski līgumi.
Minētie divpusējie un daudzpusējie līgumi ir apakšnozares darbības pamats, bez kuriem aviācija kā starptautiska transporta apakšnozare nevar darboties. Tikai uz starptautisku līgumu pamata valstis apmainās ar lidojumu tiesībām to suverēnajā gaisa telpā, kā to nosaka Konvencija par starptautisko civilo aviāciju. Minēto līgumu izstrāde, vienošanās ar ārvalstīm un šo līgumu pienācīgas piemērošanas nodrošināšana veido ļoti lielu daļu no Aviācijas departamenta visu līmeņu darbinieku darba pienākumiem.
Visu līmeņu Aviācijas departamenta darbinieku lielu daļu darba laika aizņem tiesību aktu projektu gatavošana, lai nodrošinātu apakšnozares darbības tiesisko regulējumu. Pie tiem pieskaitāmi arī administratīvie akti - lidojumu atļaujas, kas tiek izsniegtas saskaņā ar likuma “Par aviāciju” 6.panta pirmās daļas 6.punktu. Lidojumu atļaujas nodrošina tiesības trešo valstu gaisa kuģiem veikt pārvadājumus uz Latviju, tādējādi nodrošinot apakšnozares darbību.
Papildus norādām, ka vairākām transporta apakšnozarēm to darbības nodrošināšanai starptautiskajā jomā jānoslēdz starptautiski līgumi.
Piedāvātā redakcija
94.4.10. var izstrādāt starptautisko līgumu projektus, tos saskaņo ar ārvalstu attiecīgo nozaru institūcijām un nodrošina to parakstīšanu;
94.4.11. var izstrādāt tiesību aktu projektus.
94.4.11. var izstrādāt tiesību aktu projektus.
46.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzam papildināt noteikumu projekta 94.4.apakšpunktu ar 94.4.6.apakšpunktu šādā redakcijā: "94.4.6. valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu īstenošanu valsts kapitālsabiedrībās un deleģēšanas līgumu izpildi;", attiecīgi mainot apakšpunktu numerāciju.
Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 94.1.1.apakšpunkta.
Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 94.1.1.apakšpunkta.
Piedāvātā redakcija
94.4. III līmenis (piemēram, konsultants, vecākais referents ministrijā, vadošais eksperts, nodaļas vadītājs, daļas vadītājs):
47.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzam izteikt noteikumu projekta 94.4.1.apakšpunktu jaunā redakcijā.
Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 94.1.1.apakšpunkta.
Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 94.1.1.apakšpunkta.
Piedāvātā redakcija
94.4.1. analizē situāciju vairākās politikas jomās, identificē jomas un starpnozaru jautājumus, kuriem nepieciešams pievērst uzmanību politikas plānošanas un izstrādes procesā, var piedalīties ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentu izstrādē;
48.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzam izteikt noteikumu projekta 94.4.3.apakšpunktu jaunā redakcijā.
Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 94.punkta.
Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 94.punkta.
Piedāvātā redakcija
94.4.3. izstrādā tiesību aktu, politikas veidošanas un attīstības plānošanas dokumentu projektus vienā vai vairākās politikas jomās, tai skaitā nekustamo īpašumu pārvaldīšanas jomā;
49.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzu ņemt vērā Attīstības plānošanas likumā 5.pantā noteiktos pamatprincipus. Iestādē nav vairs tikai nodarbinātie, kas šauri nodarbojas tikai ar politikas plānošanu. Attīstības plānošana ir cieši saistīta ar budžeta plānošanu, tāpēc amata pienākumi būtu jāpaplašina arī ar finanšu plānošanas un kontroles funkcijām. Ņemot vērā minēto, lūdzam izteikt noteikumu projekta 94.4.5.apakšpunktu jaunā redakcijā.
Piedāvātā redakcija
94.4.5. veic tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu juridisko, stratēģisko, finansiālo un pārresoru ekspertīzi, sekmējot tiesiskuma principu ievērošanu un attīstību valsts pārvaldē;
50.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lai nepārprotami būtu skaidrs, kāda veida procesā jāpiedalās III līmeņa darbiniekam, lūdzam izteikt noteikumu projekta 94.4.7.apakšpunktu jaunā redakcijā.
Piedāvātā redakcija
94.4.7. piedalās institūcijas darbības stratēģijas plānošanā un nozares attīstības projektu izstrādes un īstenošanas procesā;
51.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzam papildināt noteikumu projekta 94.4.apakšpunktu ar jauniem apakšpunktiem, ņemot vērā kopējo iebildumu par amata saimes veicamo uzdevumu papildinājumu atbilstoši Attīstības plānošanas sistēmas likuma pamatprincipiem. Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 94.punkta.
Piedāvātā redakcija
94.4.10 veic politikas ietekmes un tiesību aktu projektu finanšu analīzi. izvērtē un saskaņo ministrijas vai tās padotībā esošo iestāžu iesniegtos rīcībpolitikas priekšlikumus un tiesību aktu projektus;
94.4.11. sagatavo priekšlikumus par papildu finanšu līdzekļu piešķiršanu atbilstoši attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem, piedalās budžeta izstrādē, prioritāro pasākumu un rezultatīvo rādītāju izstrādē, kontrolē finanšu līdzekļu sadali un izlietojumu atbilstoši attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem;
94.4.12. izstrādā un ievieš uzraudzības un kontroles metodes, tai skaitā nozares nekustamo īpašumu pārvaldes jomā.
94.4.11. sagatavo priekšlikumus par papildu finanšu līdzekļu piešķiršanu atbilstoši attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem, piedalās budžeta izstrādē, prioritāro pasākumu un rezultatīvo rādītāju izstrādē, kontrolē finanšu līdzekļu sadali un izlietojumu atbilstoši attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem mērķiem;
94.4.12. izstrādā un ievieš uzraudzības un kontroles metodes, tai skaitā nozares nekustamo īpašumu pārvaldes jomā.
52.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzam papildināt 37. saimes IV A līmeņa amata pamatpienākumu sarakstu ar likumā "Par aviāciju" 6.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto funkciju.
Minētie divpusējie un daudzpusējie līgumi ir apakšnozares darbības pamats, bez kuriem aviācija kā starptautiska transporta apakšnozare nevar darboties. Tikai uz starptautisku līgumu pamata valstis apmainās ar lidojumu tiesībām to suverēnajā gaisa telpā, kā to nosaka Konvencija par starptautisko civilo aviāciju. Minēto līgumu izstrāde, vienošanās ar ārvalstīm un šo līgumu pienācīgas piemērošanas nodrošināšana veido ļoti lielu daļu no Aviācijas departamenta visu līmeņu darbinieku darba pienākumiem.
Visu līmeņu Aviācijas departamenta darbinieku lielu daļu darba laika aizņem tiesību aktu projektu gatavošana, lai nodrošinātu apakšnozares darbības tiesisko regulējumu. Pie tiem pieskaitāmi arī administratīvie akti - lidojumu atļaujas, kas tiek izsniegtas saskaņā ar likuma “Par aviāciju” 6.panta pirmās daļas 6.punktu. Lidojumu atļaujas nodrošina tiesības trešo valstu gaisa kuģiem veikt pārvadājumus uz Latviju, tādējādi nodrošinot apakšnozares darbību.
Papildus norādām, ka vairākām transporta apakšnozarēm to darbības nodrošināšanai starptautiskajā jomā jānoslēdz starptautiski līgumi.
Minētie divpusējie un daudzpusējie līgumi ir apakšnozares darbības pamats, bez kuriem aviācija kā starptautiska transporta apakšnozare nevar darboties. Tikai uz starptautisku līgumu pamata valstis apmainās ar lidojumu tiesībām to suverēnajā gaisa telpā, kā to nosaka Konvencija par starptautisko civilo aviāciju. Minēto līgumu izstrāde, vienošanās ar ārvalstīm un šo līgumu pienācīgas piemērošanas nodrošināšana veido ļoti lielu daļu no Aviācijas departamenta visu līmeņu darbinieku darba pienākumiem.
Visu līmeņu Aviācijas departamenta darbinieku lielu daļu darba laika aizņem tiesību aktu projektu gatavošana, lai nodrošinātu apakšnozares darbības tiesisko regulējumu. Pie tiem pieskaitāmi arī administratīvie akti - lidojumu atļaujas, kas tiek izsniegtas saskaņā ar likuma “Par aviāciju” 6.panta pirmās daļas 6.punktu. Lidojumu atļaujas nodrošina tiesības trešo valstu gaisa kuģiem veikt pārvadājumus uz Latviju, tādējādi nodrošinot apakšnozares darbību.
Papildus norādām, ka vairākām transporta apakšnozarēm to darbības nodrošināšanai starptautiskajā jomā jānoslēdz starptautiski līgumi.
Piedāvātā redakcija
94.5.9. izstrādā starptautisko līgumu projektus, tos saskaņo ar ārvalstu attiecīgo nozaru institūcijām un nodrošina to parakstīšanu;
94.5.10. izstrādā tiesību aktu projektus.
94.5.10. izstrādā tiesību aktu projektus.
53.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzam izteikt noteikumu projekta 94.5.apakšpunkta ievaddaļu jaunā redakcijā.
Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 94.1.1.apakšpunkta.
Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 94.1.1.apakšpunkta.
Piedāvātā redakcija
94.5. V līmenis (piemēram, departamenta direktors ministrijā, direktora vietnieks, departamenta vadītājs):
54.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzam izteikt noteikumu projekta 94.5.1.apakšpunktu jaunā redakcijā.
Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 94.punkta un 94.1.1.apakšpunkta.
Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 94.punkta un 94.1.1.apakšpunkta.
Piedāvātā redakcija
94.5.1. pārrauga vairāku struktūrvienību (grupu) darbu vai atbild par vairāku politikas jomu plānošanu, piedalās ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentu izstrādē vai pārrauga nekustamo īpašumu atsavināšanu tautsaimniecības vajadzībām nepieciešamu attīstības projektu īstenošanai.
55.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzam izteikt noteikumu projekta 94.5.2.apakšpunktu jaunā redakcijā.
Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 94.1.1.apakšpunkta.
Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 94.1.1.apakšpunkta.
Piedāvātā redakcija
94.5.2. piedalās nozares politikas plānošanā, analizē situāciju attiecīgajā nozarē, identificē jomas un starpnozaru jautājumus, kuriem nepieciešams pievērst uzmanību politikas plānošanas un izstrādes procesā;
56.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzam izteikt noteikumu projekta 94.5.3.apakšpunktu jaunā redakcijā.
Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 94.1.1.apakšpunkta.
Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 94.1.1.apakšpunkta.
Piedāvātā redakcija
94.5.3. nodrošina sabiedrības līdzdalību politikas izstrādes procesā un skaidrojumu sniegšanu medijiem par politikas jomu iniciatīvām un aktuālajām problēmām;
57.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzam papildināt noteikumu projekta 94.6.apakšpunktu ar jaunu apakšpunktu, jo šis amats pārstāv valsti ne tikai Eiropas Savienības darba grupās, bet arī citos formātos, tostarp vidēja līmeņa, kuros diskutē par ES politikas nākotni konkrētā jomā jeb piedalās tās veidošanā.
Piedāvātā redakcija
94.6.6. pārstāv valsti nozari Eiropas Savienībā vai ārvalstu institūcijās, vai starptautiskajās organizācijās.
58.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzam izteikt noteikumu projekta 94.7.apakšpunkta ievaddaļu jaunā redakcijā.
Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 94.1.1.apakšpunkta.
Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 94.1.1.apakšpunkta.
Piedāvātā redakcija
94.7. IV A līmenis (struktūrvienības vadītājs Pārresoru koordinācijas centrā) veic IV B līmenim noteiktos pienākumus, kā arī:
59.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzam izteikt noteikumu projekta 94.7.2.apakšpunktu jaunā redakcijā.
Papildinājums ir pamatojams ar to, ka šis amats arī nodarbojas ar nacionālo indentificēšanu Eiropas Savienības līmenī, tostarp izstrādā nacionālās pozīcijas, jo pamatojoties uz Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.96 “Kārtība, kādā izstrādā, saskaņo, apstiprina un aktualizē Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības jautājumos” 3.punktu nacionālā pozīcija aizstāj politikas plānošanas dokumentus, ja attiecīgajā nozarē nav noteikti valdības politikas pamatprincipi, attīstības mērķi un prioritātes, rīcības virzieni, galvenie uzdevumi vai sasniedzamie rezultāti par Eiropas Savienības sanāksmes darba kārtībā iekļauto jautājumu.
Papildinājums ir pamatojams ar to, ka šis amats arī nodarbojas ar nacionālo indentificēšanu Eiropas Savienības līmenī, tostarp izstrādā nacionālās pozīcijas, jo pamatojoties uz Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.96 “Kārtība, kādā izstrādā, saskaņo, apstiprina un aktualizē Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības jautājumos” 3.punktu nacionālā pozīcija aizstāj politikas plānošanas dokumentus, ja attiecīgajā nozarē nav noteikti valdības politikas pamatprincipi, attīstības mērķi un prioritātes, rīcības virzieni, galvenie uzdevumi vai sasniedzamie rezultāti par Eiropas Savienības sanāksmes darba kārtībā iekļauto jautājumu.
Piedāvātā redakcija
94.7.2. koordinē jautājumus, kas saistīti ar valsts investīcijām, nacionālo prioritāšu, tostarp Eiropas Savienības institūcijās, definēšanu un ilgtermiņa attīstības plānošanu;
60.
Noteikumu projekts
Iebildums
ES fondu finansējums ir visnozīmīgākās investīcijas Latvijā, kas veido lielāku daļu no kopējā publiskā finansējuma. Šī Latvijas tautsaimniecībai būtiskā finansējuma administrēšanu nodrošina vairākas valsts institūcijas, kuru kompetenci, pienākumus un tiesības nosaka Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likums, uz šī likuma pamata izdotie tiesību akti un vairāki citi normatīvie dokumenti.
Ņemot vērā minēto un lai valsts un pašvaldību amatu katalogs ietvertu visas būtiskākās valsts institūciju veicamās funkcijas, lūdzam amatu katalogā norādītās 39.2. apakšsaimes “Projektu vadība, īstenošana un uzraudzība. Projektu uzraudzība” aprakstu un III, IV , V līmeņa amatu pamatpienākumu sarakstus papildināt ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likumā noteiktajām ES fondu administrēšanā iesaistīto institūciju funkcijām (analoģiskas funkcijas ir paredzētas arī likumprojektā “Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda vadības likums” (atbalstīts Ministru kabineta 25.01.2022.sēdē), jo, ņemot vērā institūciju pieredzi un zināšanas, paredzēta esošās (2014.-2020.gada) ES fondu administratīvās sistēmas turpināšana), kas ir nošķiramas no projektu uzraudzības pamatfukcijām.
Ņemot vērā minēto un lai valsts un pašvaldību amatu katalogs ietvertu visas būtiskākās valsts institūciju veicamās funkcijas, lūdzam amatu katalogā norādītās 39.2. apakšsaimes “Projektu vadība, īstenošana un uzraudzība. Projektu uzraudzība” aprakstu un III, IV , V līmeņa amatu pamatpienākumu sarakstus papildināt ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likumā noteiktajām ES fondu administrēšanā iesaistīto institūciju funkcijām (analoģiskas funkcijas ir paredzētas arī likumprojektā “Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda vadības likums” (atbalstīts Ministru kabineta 25.01.2022.sēdē), jo, ņemot vērā institūciju pieredzi un zināšanas, paredzēta esošās (2014.-2020.gada) ES fondu administratīvās sistēmas turpināšana), kas ir nošķiramas no projektu uzraudzības pamatfukcijām.
Piedāvātā redakcija
97. Šajā apakšsaimē ietilpst amati, kuru veicēju pienākums ir projektu iesniegumu atlase, apstiprināšana, uzraudzība un izvērtēšana, kā arī iesaiste ārvalstu finanšu instrumentu (tai skaitā Eiropas Savienības fondu) projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju izstrādē, un Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistīto atbildīgo iestāžu, sadarbības iestāžu, vadošās iestādes, revīzijas iestādes un sertifikācijas iestādes amati, kuru veicēju pienākums ir Eiropas Savienības fondu aktivitāšu un projektu īstenošana, uzraudzība un kontrole. Ja amata pamatfunkcija ir politikas plānošana vai ieviešana un projekti ir instruments amata mērķu sasniegšanai, to klasificē saimē "Politikas ieviešana" vai saimē "Politikas plānošana". Ja amata pamatfunkcija ir projekta grāmatvedība, to klasificē saimē "Grāmatvedība". Ja amata pamatfunkcija ir projekta finanšu plānošana, to klasificē saimē "Finanšu analīze un vadība". Ja amata pamatfunkcija ir projektu uzraudzības politikas plānošana, to klasificē saimē "Politikas plānošana". Ja amata pamatfunkcija ir projektu uzraudzības sistēmas ieviešana, to klasificē saimē "Politikas ieviešana". Ja amata pamatfunkcija ir komunikācija un sabiedriskās attiecības, to klasificē saimē "Komunikācija un sabiedriskās attiecības". Apakšsaimē ir šādi līmeņi:
61.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzam izteikt noteikumu projekta 97.3.apakšpunktu jaunā redakcijā.
Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 97.punkta.
Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 97.punkta.
Piedāvātā redakcija
97.3. III līmenis (piemēram, nodaļas vadītājs, vecākais eksperts, nodaļas vadītāja vietnieks):
97.3.1. veic projektu īstenošanas uzraudzības kontroli;
97.3.2. nodrošina projektu atlases kārtības izstrādi, veic projektu atlasi un vērtēšanu un pieņem lēmumu;
97.3.3. izstrādā projektu ieviešanas un uzraudzības metodiskās vadlīnijas, nodrošina metodiskās konsultācijas;
97.3.4. analizē vērtēšanas un uzraudzības procesu efektivitāti un administratīvo slogu un izstrādā priekšlikumus regulējuma pilnveidei;
97.3.5. izstrādā un saskaņo plānošanas dokumentus, tiesību aktus, sākotnējos izvērtējumus un iesniegumu atlases kritērijus un to piemērošanas metodiku;
97.3.6. saskaņo sadarbības iestādes sagatavotos projektu iesniegumu atlases nolikumus un nodrošina atbildīgās iestādes pārstāvību sadarbības iestādes organizētajās projektu iesniegumu vērtēšanas komisijās;
97.3.7. nodrošina specifisko atbalstu mērķu un to pasākumu rezultātu sasniegšanu, tai skaitā iznākuma un rezultāta rādītāju sasniegšanu atbilstoši plānošanas dokumentos noteiktajam, uzraudzību un kontroli;
97.3.8. analizē specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu ietvaros sasniegtos rādītājus un sniedz priekšlikumus specifisko atbalsta mērķu snieguma uzlabošanai;
97.3.9. piedalās sadarbības iestādes organizētajās pārbaudēs specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu ietvaros apstiprināto projektu īstenošanās vietās un sniedz atzinumu par minētajās pārbaudēs konstatēto atbilstoši starpresoru vienošanās ar sadarbības iestādi noteiktajam
97.3.10. nodrošina starpinstitūciju komunikāciju un sadarbību;
97.3.1. veic projektu īstenošanas uzraudzības kontroli;
97.3.2. nodrošina projektu atlases kārtības izstrādi, veic projektu atlasi un vērtēšanu un pieņem lēmumu;
97.3.3. izstrādā projektu ieviešanas un uzraudzības metodiskās vadlīnijas, nodrošina metodiskās konsultācijas;
97.3.4. analizē vērtēšanas un uzraudzības procesu efektivitāti un administratīvo slogu un izstrādā priekšlikumus regulējuma pilnveidei;
97.3.5. izstrādā un saskaņo plānošanas dokumentus, tiesību aktus, sākotnējos izvērtējumus un iesniegumu atlases kritērijus un to piemērošanas metodiku;
97.3.6. saskaņo sadarbības iestādes sagatavotos projektu iesniegumu atlases nolikumus un nodrošina atbildīgās iestādes pārstāvību sadarbības iestādes organizētajās projektu iesniegumu vērtēšanas komisijās;
97.3.7. nodrošina specifisko atbalstu mērķu un to pasākumu rezultātu sasniegšanu, tai skaitā iznākuma un rezultāta rādītāju sasniegšanu atbilstoši plānošanas dokumentos noteiktajam, uzraudzību un kontroli;
97.3.8. analizē specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu ietvaros sasniegtos rādītājus un sniedz priekšlikumus specifisko atbalsta mērķu snieguma uzlabošanai;
97.3.9. piedalās sadarbības iestādes organizētajās pārbaudēs specifisko atbalsta mērķu un to pasākumu ietvaros apstiprināto projektu īstenošanās vietās un sniedz atzinumu par minētajās pārbaudēs konstatēto atbilstoši starpresoru vienošanās ar sadarbības iestādi noteiktajam
97.3.10. nodrošina starpinstitūciju komunikāciju un sadarbību;
62.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzam izteikt noteikumu projekta 97.4.apakšpunktu jaunā redakcijā.
Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 97.punkta.
Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 97.punkta.
Piedāvātā redakcija
97.4. IV līmenis (piemēram, nodaļas vadītājs, departamenta vadītāja vietnieks):
97.4.1. vada vienas struktūrvienības darbu, palīdz struktūrvienības vadītājam vadīt vairākas struktūrvienības;
97.4.2. plāno, vada un koordinē specifisko atbalstu mērķu un to pasākumu rezultātu sasniegšanu un citu Eiropas Savienības fondu ieviešanu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikto atbildīgās iestādes pienākumu izpildi;
97.4.3. piedalās nozares attīstības stratēģijas plānošanā;
97.4.4. īsteno kvalitātes vadības procesus;
97.4.5. nodrošina specifisko atbalstu mērķu un to pasākumu uzraudzības procesu efektivitātes un administratīvā sloga novērtējumu un izstrādā priekšlikumus regulējuma pilnveidei;
97.4.6. nodrošina projektu, kā arī specifisko atbalstu mērķu un to pasākumu uzraudzības, ieviešanas analītisku izvērtējumu un priekšlikumu izstrādi identificēto problēmu mazināšanai;
97.4.6. nodrošina procedūru izstrādi;
97.4.1. vada vienas struktūrvienības darbu, palīdz struktūrvienības vadītājam vadīt vairākas struktūrvienības;
97.4.2. plāno, vada un koordinē specifisko atbalstu mērķu un to pasākumu rezultātu sasniegšanu un citu Eiropas Savienības fondu ieviešanu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikto atbildīgās iestādes pienākumu izpildi;
97.4.3. piedalās nozares attīstības stratēģijas plānošanā;
97.4.4. īsteno kvalitātes vadības procesus;
97.4.5. nodrošina specifisko atbalstu mērķu un to pasākumu uzraudzības procesu efektivitātes un administratīvā sloga novērtējumu un izstrādā priekšlikumus regulējuma pilnveidei;
97.4.6. nodrošina projektu, kā arī specifisko atbalstu mērķu un to pasākumu uzraudzības, ieviešanas analītisku izvērtējumu un priekšlikumu izstrādi identificēto problēmu mazināšanai;
97.4.6. nodrošina procedūru izstrādi;
63.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzam izteikt noteikumu projekta 97.5.apakšpunktu jaunā redakcijā.
Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 97.punkta.
Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 97.punkta.
Piedāvātā redakcija
97.5. V līmenis (piemēram, departamenta vadītājs):
97.5.1. administratīvi vada vairākas struktūrvienības;
97.5.2. nodrošina nozaru attīstībai nepieciešamo Eiropas Savienības fondu, Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta un citu ārējo finanšu instrumentu investīciju plānošanu, atbalsta piešķiršanas un izlietošanas kārtību reglamentējošo tiesību aktu izstrādi;
97.5.3. nodrošina tiesību aktiem atbilstošas Eiropas Savienības fondu atbildīgās iestādes iekšējās kontroles sistēmas izveidi, tai skaitā uztur atbilstīgu risku pārvaldību;
97.5.4. nodrošina specifisko atbalstu mērķu un to pasākumu uzraudzību un izstrādā priekšlikumus pilnveidei un risku mazināšanai;
97.5.5. nodrošina jomas (nozares) investīciju projektu uzraudzību un izstrādā priekšlikumus projektu ieviešanas pilnveidei un risku mazināšanai;
97.5.6. īsteno kvalitātes vadības procesus un tos pilnveido;
97.5.7. piedalās nozares attīstības stratēģijas plānošanā, iestādes stratēģijas izstrādē.
97.5.1. administratīvi vada vairākas struktūrvienības;
97.5.2. nodrošina nozaru attīstībai nepieciešamo Eiropas Savienības fondu, Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta un citu ārējo finanšu instrumentu investīciju plānošanu, atbalsta piešķiršanas un izlietošanas kārtību reglamentējošo tiesību aktu izstrādi;
97.5.3. nodrošina tiesību aktiem atbilstošas Eiropas Savienības fondu atbildīgās iestādes iekšējās kontroles sistēmas izveidi, tai skaitā uztur atbilstīgu risku pārvaldību;
97.5.4. nodrošina specifisko atbalstu mērķu un to pasākumu uzraudzību un izstrādā priekšlikumus pilnveidei un risku mazināšanai;
97.5.5. nodrošina jomas (nozares) investīciju projektu uzraudzību un izstrādā priekšlikumus projektu ieviešanas pilnveidei un risku mazināšanai;
97.5.6. īsteno kvalitātes vadības procesus un tos pilnveido;
97.5.7. piedalās nozares attīstības stratēģijas plānošanā, iestādes stratēģijas izstrādē.
64.
Noteikumu projekts
Iebildums
Veicamo pienākumu apraksts nav korekts un neatspoguļo patieso situāciju valsts pārvaldes iestādēs starptautisko sakaru jomā, kas pārsniedz koordinēšanas funkciju un organizatorisku jautājumu risināšanu. Attiecīgi nav korekts arī mēnešalgu grupu sadalījums. Iztrūkst amatu saime starp 1.(organizatorisko) un 2. (vadītāja) līmeni. Lūdzam papildināt noteikumu projektu, nosakot amatu, kurā pienākumi papildināti pēc analoģijas ar noteikumu projekta 5.2.9. apakšnodaļā "Diplomātiskā un konsulārā darbība (9.saime)" uzskaitītajiem Ārlietu ministrijas amatpersonu veiktajiem pienākumiem, tostarp, izstrādā priekšlikumus vadībai turpmākai divpusējo attiecību veidošanai un pozīciju definēšanai sadarabības valstī nozares kompeteces jomās; sniedz priekšlikumus iestādes vadībai un citām valsts augstākajām amatpersonām sarunu tēmām ar ārvalsti sadarabības partneriem nozares kompetences jomās. Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt noteikumu projekta 105.2.apakšpunktu ar jauniem apakšpunktiem.
Piedāvātā redakcija
105.2.6. veic I līmenim noteiktos pienākumus, kā arī: apkopo un analizē informāciju par Latvijas Republikas un attiecīgās valsts divpusējām attiecībām nozares kompetences jomā; 105.2.7. izstrādā priekšlikumus vadībai turpmākai nozares divpusējo attiecību veidošanai ar sadarbības valstīm; 105.2.8. sniedz priekšlikumus sarunu tēmām vadībai un citām valsts augstākajām amatpersonām par nozares kompetences jautājumiem starptautiskās sadarbības attīstīšanai.
65.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzam izteikt noteikumu projekta 105.3.apakšpunktu jaunā redakcijā, jo minētā amata ietvaros tiek veikti papildu uzdevumi,
kas pārsniedz noteikumu projekta 45.saimes 105.2.apakšpunktā norādītā II līmeņa noteiktā sadalījuma funkcijas, taču nepārsniedz un netiek veiktas atbilstoši noteikumu projekta IV līmenī noteiktajām vadītāja funkcijām.
III līmenī papildus tiek veiktas funkcijas, kas saistītas ar starptautisko līgumu izpildes kontroles nodrošināšanu, tiek koordinēta valsts ārējo sakaru veidošanu vairākās iestādes darbības jomās, koordinēta un nodrošināta sadarbība starptautisko sakaru un transporta politikas izstrādāšanā, un īstenošanā ar nozares un citām institūcijām, tostarp ārvalstu institūcijām, Latvijas Republikas Pārstāvniecībām; koordinēti starptautiskās sadarbības projekti līgumsaistību jautājumos; tiek realizēta sadarbība ar Latvijas un ārvalstu institūcijām transporta nozares starptautisko organizāciju jautājumos, Latvijas pievienošanās kontekstā atbilstoši nozares interesēm, to darba grupu un citu pasākumu ietvaros, kā arī jautājumi, kas saistīti ar starptautisko līgumprojektu izstrādi, sagatavošanu parakstīšanai, pievienošanās procedūru koordinēšanu un kontroli, kā arī ar līgumsaistību izpildi un citu nacionālo procedūru nodrošināšanu atbilstoši starptautisko tiesību un saistību normām.
kas pārsniedz noteikumu projekta 45.saimes 105.2.apakšpunktā norādītā II līmeņa noteiktā sadalījuma funkcijas, taču nepārsniedz un netiek veiktas atbilstoši noteikumu projekta IV līmenī noteiktajām vadītāja funkcijām.
III līmenī papildus tiek veiktas funkcijas, kas saistītas ar starptautisko līgumu izpildes kontroles nodrošināšanu, tiek koordinēta valsts ārējo sakaru veidošanu vairākās iestādes darbības jomās, koordinēta un nodrošināta sadarbība starptautisko sakaru un transporta politikas izstrādāšanā, un īstenošanā ar nozares un citām institūcijām, tostarp ārvalstu institūcijām, Latvijas Republikas Pārstāvniecībām; koordinēti starptautiskās sadarbības projekti līgumsaistību jautājumos; tiek realizēta sadarbība ar Latvijas un ārvalstu institūcijām transporta nozares starptautisko organizāciju jautājumos, Latvijas pievienošanās kontekstā atbilstoši nozares interesēm, to darba grupu un citu pasākumu ietvaros, kā arī jautājumi, kas saistīti ar starptautisko līgumprojektu izstrādi, sagatavošanu parakstīšanai, pievienošanās procedūru koordinēšanu un kontroli, kā arī ar līgumsaistību izpildi un citu nacionālo procedūru nodrošināšanu atbilstoši starptautisko tiesību un saistību normām.
Piedāvātā redakcija
105.3. III līmenis (piemēram, nodaļas (daļas) vadītāja vietnieks, vadītājs, padomnieks, konsultants vai vecākais eksperts):
105.3.1. vada personālu vai koordinē valsts ārējo sakaru veidošanu vairākās iestādes darbības jomās;
105.3.2. koordinē starptautisko sakaru politikas un stratēģijas izstrādāšanu un īstenošanu;
105.3.3. koordinē starptautiskās sadarbības projektus un programmas;
105.3.4. sadarbojas ar Latvijas un ārvalstu institūcijām;
105.3.5. nodrošina vai koordinē starptautisko klientu (partneru) piesaisti vai starptautisko sadarbību vairākās iestādes darbības jomās;
105.3.6. var nodrošināt studentu mobilitāti, iestādes darbinieku piedalīšanos starptautisko projektu un pieredzes apmaiņas programmu ietvaros;
105.3.7. koordinē starptautiskās sadarbības rezultātā iegūtās pieredzes, zināšanu un tehnisko risinājumu ieviešanu vidējā, lielā, ļoti lielā vai īpaši lielā iestādē;
105.3.1. vada personālu vai koordinē valsts ārējo sakaru veidošanu vairākās iestādes darbības jomās;
105.3.2. koordinē starptautisko sakaru politikas un stratēģijas izstrādāšanu un īstenošanu;
105.3.3. koordinē starptautiskās sadarbības projektus un programmas;
105.3.4. sadarbojas ar Latvijas un ārvalstu institūcijām;
105.3.5. nodrošina vai koordinē starptautisko klientu (partneru) piesaisti vai starptautisko sadarbību vairākās iestādes darbības jomās;
105.3.6. var nodrošināt studentu mobilitāti, iestādes darbinieku piedalīšanos starptautisko projektu un pieredzes apmaiņas programmu ietvaros;
105.3.7. koordinē starptautiskās sadarbības rezultātā iegūtās pieredzes, zināšanu un tehnisko risinājumu ieviešanu vidējā, lielā, ļoti lielā vai īpaši lielā iestādē;
66.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzam izteikt noteikumu projekta 118.punktu jaunā redkcijā.
Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 22.punkta.
Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 22.punkta.
Piedāvātā redakcija
118. Amatu klasifikācijas pārskatīšanu atbilstoši šo noteikumu 5. nodaļai iestādes nodrošina līdz 2022. gada 31. decembrim. Iestāde nosūta Valsts kancelejai pilnu (atbilstoši iestādes personāla sarakstam) amatu klasificēšanas rezultātu apkopojumu (3. pielikums), piezīmju daļā norādot amata klasifikāciju, kā arī precizētos amatu aprakstus, ja tajos veiktas būtiskas izmaiņas, kas ietekmē amata klasifikāciju.
67.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzam precizēt noteikumu projekta 1.pielikumu, lai nodrošinātu iekšējā audita profesijas attīstību veicinošas mēnešalgu grupas 18.amata saimes amatu līmeņiem.
Šodien iekšējais audits ir ministrijas vadības instruments – neatkarīgs iekšējās kontroles sistēmas darbības, kā arī ES fondu, ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Atveseļošanas fonda vadības un kontroles sistēmas darbības uzraudzības mehānisms, novērtējot, pilnveidojot un efektivizējot pārvaldības, riska vadības un kontroles pasākumu darbību, palīdzot sasniegt stratēģiskos, operacionālos, finanšu un atbilstības mērķus. Iekšējais audits vērš augstākās vadības uzmanību uz pastāvošiem būtiskiem trūkumiem un augstiem riskiem nozarē (jomā), kā arī tiek pieaicināts kā uzticams padomdevējs pārmaiņu un inovāciju projektos, tādejādi veicinot iestāžu darbības attīstību.
Lielākoties iekšējā audita funkcija ir pilnībā centralizēta ministriju līmenī, līdz ar to šobrīd iekšējā audita struktūrvienību pamatuzdevums ir sniegt viedokli par pārvaldības, riska vadības un kontroles pasākumu darbības atbilstību, ekonomiskumu, efektivitāti un produktivitāti visās resora iestādēs. Ņemot vērā ļoti ievērojamo iekšējā audita struktūrvienību darba apjomu, no iekšējiem auditoriem arī tiek prasītas ne tikai specifiskās iekšējā audita metodoloģijas zināšanas, bet arī vispusīgas zināšanas un padziļināta izpratne par iestāžu (resora) pamatdarbības, vadības un atbalsta funkciju procesiem, proti tāds daudzveidīgu kompetenču komplekss/tvērums, kāds tiek prasīts no iekšējiem auditoriem.
Īstenojot valsts pārvaldes dažādās reformas, kā arī iekšējā audita funkcijas centralizācijas pasākumus, pēdējos gados ir ievērojami samazināts iekšējā audita personāls (auditoru īpatsvara samazinājums ir ievērojami lielāks nekā kopējā valsts iestādēs nodarbināto skaita samazinājums), līdz ar to 18.amata saime aptver ļoti mazu mērķgrupu, proti, 21 iekšējā audita struktūrvienība ar kopumā 81 amata vietu.
Ņemot vērā iekšējā audita jomas pārstāvju pienākumu sarežģītību (tvērumu), atbildību, vadības funkcijas un amata pienākumu izpildei nepieciešamo izglītību un profesionālo pieredzi, jāpārskata 18.amata saimes “Iekšējais audits” mēnešalgas grupu klasificēšana. Kvalitatīva, profesionāla un efektīva pakalpojuma garants ir augsti kompetenti eksperti, kas pieprasa atbilstoši augstu atalgojumu. MK noteikumu projekts “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs” piedāvātajā redakcijā nākotnē nedos iespējas piesaistīt profesionālus ekspertus iekšējā audita struktūrvienībās un pastiprinās esošo pieredzējušo iekšējo auditoru un audita vadītāju intensīvāku aizplūšanu no valsts pārvaldes.
Arī Iekšējā audita padome, kura kā konsultatīva institūcija veicina iekšējā audita kvalitātes paaugstināšanu, iekšējā audita politikas un metodikas ieviešanu un attīstību ministrijās un iestādēs, atzinumā par Informatīvo ziņojumu par iekšējā audita darbību ministrijās un iestādēs 2020. gadā[1] vērš uzmanību, ka iekšējā audita funkcijas atalgojumam jābūt līdzvērtīgam iestādes pamatdarbības amatu atalgojumam, kas sniegtu iespēju stiprināt iekšējā audita funkcijas kapacitāti, tai skaitā piesaistot darbā iekšējā audita struktūrvienībā ekspertus no pamatdarbības funkcijām.
Līdz ar to iebilstam noteiktajām mēnešalgu grupām un sniedzam sekojošus priekšlikums 18.amata saimes “Iekšējais audits”:
- iekšējo auditoru amatus klasificēt 9.-11.mēnešalgu grupā (Amatu kataloga projekts paredz klasificēšanu 7., 8. un 10.mēnešlagu grupā);
- iekšējā audita vadītājus klasificēt 12. un 13.mēnešalgu grupā, augstākajā mēnešalgu grupā ierindojot vadītājus, kuri atbild par centralizētas iekšējā audita funkcijas vadīšanu resorā vai iekšējā audita struktūrvienības darbs aptver vairākas nozares;
- iekšējā audita vadītāju vietniekus attiecīgi klasificēt 11. un 12.mēnešalgu grupā.
Papildus vēlamies uzsvērt, noraidot piedāvājumu precizēt mēnešalgu grupas, būs nepieciešamība samazināt iekšējā audita jomas pārstāvjiem izvirzītās pienākumu, izglītības un profesionālās pieredzes prasības, kas rezultātā negatīvi ietekmēs iekšējā audita pakalpojuma profesionalitāti, kvalitāti un izpildījuma efektivitāti un produktivitāti valsts pārvaldē.
[1] Iekšējā audita padomes 29.09.2021. vēstule Nr. 9.2/15-1/72 (https://www.fm.gov.lv/lv/2020-gada )
Šodien iekšējais audits ir ministrijas vadības instruments – neatkarīgs iekšējās kontroles sistēmas darbības, kā arī ES fondu, ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Atveseļošanas fonda vadības un kontroles sistēmas darbības uzraudzības mehānisms, novērtējot, pilnveidojot un efektivizējot pārvaldības, riska vadības un kontroles pasākumu darbību, palīdzot sasniegt stratēģiskos, operacionālos, finanšu un atbilstības mērķus. Iekšējais audits vērš augstākās vadības uzmanību uz pastāvošiem būtiskiem trūkumiem un augstiem riskiem nozarē (jomā), kā arī tiek pieaicināts kā uzticams padomdevējs pārmaiņu un inovāciju projektos, tādejādi veicinot iestāžu darbības attīstību.
Lielākoties iekšējā audita funkcija ir pilnībā centralizēta ministriju līmenī, līdz ar to šobrīd iekšējā audita struktūrvienību pamatuzdevums ir sniegt viedokli par pārvaldības, riska vadības un kontroles pasākumu darbības atbilstību, ekonomiskumu, efektivitāti un produktivitāti visās resora iestādēs. Ņemot vērā ļoti ievērojamo iekšējā audita struktūrvienību darba apjomu, no iekšējiem auditoriem arī tiek prasītas ne tikai specifiskās iekšējā audita metodoloģijas zināšanas, bet arī vispusīgas zināšanas un padziļināta izpratne par iestāžu (resora) pamatdarbības, vadības un atbalsta funkciju procesiem, proti tāds daudzveidīgu kompetenču komplekss/tvērums, kāds tiek prasīts no iekšējiem auditoriem.
Īstenojot valsts pārvaldes dažādās reformas, kā arī iekšējā audita funkcijas centralizācijas pasākumus, pēdējos gados ir ievērojami samazināts iekšējā audita personāls (auditoru īpatsvara samazinājums ir ievērojami lielāks nekā kopējā valsts iestādēs nodarbināto skaita samazinājums), līdz ar to 18.amata saime aptver ļoti mazu mērķgrupu, proti, 21 iekšējā audita struktūrvienība ar kopumā 81 amata vietu.
Ņemot vērā iekšējā audita jomas pārstāvju pienākumu sarežģītību (tvērumu), atbildību, vadības funkcijas un amata pienākumu izpildei nepieciešamo izglītību un profesionālo pieredzi, jāpārskata 18.amata saimes “Iekšējais audits” mēnešalgas grupu klasificēšana. Kvalitatīva, profesionāla un efektīva pakalpojuma garants ir augsti kompetenti eksperti, kas pieprasa atbilstoši augstu atalgojumu. MK noteikumu projekts “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs” piedāvātajā redakcijā nākotnē nedos iespējas piesaistīt profesionālus ekspertus iekšējā audita struktūrvienībās un pastiprinās esošo pieredzējušo iekšējo auditoru un audita vadītāju intensīvāku aizplūšanu no valsts pārvaldes.
Arī Iekšējā audita padome, kura kā konsultatīva institūcija veicina iekšējā audita kvalitātes paaugstināšanu, iekšējā audita politikas un metodikas ieviešanu un attīstību ministrijās un iestādēs, atzinumā par Informatīvo ziņojumu par iekšējā audita darbību ministrijās un iestādēs 2020. gadā[1] vērš uzmanību, ka iekšējā audita funkcijas atalgojumam jābūt līdzvērtīgam iestādes pamatdarbības amatu atalgojumam, kas sniegtu iespēju stiprināt iekšējā audita funkcijas kapacitāti, tai skaitā piesaistot darbā iekšējā audita struktūrvienībā ekspertus no pamatdarbības funkcijām.
Līdz ar to iebilstam noteiktajām mēnešalgu grupām un sniedzam sekojošus priekšlikums 18.amata saimes “Iekšējais audits”:
- iekšējo auditoru amatus klasificēt 9.-11.mēnešalgu grupā (Amatu kataloga projekts paredz klasificēšanu 7., 8. un 10.mēnešlagu grupā);
- iekšējā audita vadītājus klasificēt 12. un 13.mēnešalgu grupā, augstākajā mēnešalgu grupā ierindojot vadītājus, kuri atbild par centralizētas iekšējā audita funkcijas vadīšanu resorā vai iekšējā audita struktūrvienības darbs aptver vairākas nozares;
- iekšējā audita vadītāju vietniekus attiecīgi klasificēt 11. un 12.mēnešalgu grupā.
Papildus vēlamies uzsvērt, noraidot piedāvājumu precizēt mēnešalgu grupas, būs nepieciešamība samazināt iekšējā audita jomas pārstāvjiem izvirzītās pienākumu, izglītības un profesionālās pieredzes prasības, kas rezultātā negatīvi ietekmēs iekšējā audita pakalpojuma profesionalitāti, kvalitāti un izpildījuma efektivitāti un produktivitāti valsts pārvaldē.
[1] Iekšējā audita padomes 29.09.2021. vēstule Nr. 9.2/15-1/72 (https://www.fm.gov.lv/lv/2020-gada )
Piedāvātā redakcija
18. Iekšējais audits, norādot, ka mēnešalgas 9.grupai ir I līmenis, 10. grupai - II līmenis, 11.grupai - III līmenis, 12.grupai – VI līmenis un 13.grupai - V līmenis.
68.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzam papildināt noteikumu projekta 1.pielikuma tabulu ar 28.4.apakšpunktu.
Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 5.1.nodaļas.
Lūdzam iebilduma pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 5.1.nodaļas.
Piedāvātā redakcija
28.4. Paaugstināta drošuma un drošības riska komplicētu nozaru privātpersonu kontrole, norādot, ka mēnešalgas 7.grupai ir I līmenis, 9.grupai - II, 11.grupai - III, 12.grupai - IV, 13.grupai - V un 14.grupai - VI līmenis.
69.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzam papildināt noteikumu projekta 1.pielikuma tabulu ar 51.punktu.
Lūdzam pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 5.nodaļas.
Lūdzam pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 5.nodaļas.
Piedāvātā redakcija
51. Kapitāla daļu pārvaldība, norādot, ka mēnešalgas 12. grupai ir I līmenis, 13.grupai - II un 14.grupai - III līmenis.
70.
Anotācija (ex-ante)
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Iebildums
Noteikumu projekta 4. punktā ir noteikts, ka amatu klasifikācijas sistēma ir izveidota, lai izstrādātu darba samaksas sistēmu, kā arī veicinātu personāla vadību un attīstību. Ņemot vērā, ka tiesību aktos ir nostiprināta Civilās aviācijas aģentūras darba samaksas sistēma, kas atšķiras no vispārīgās valsts pārvaldes darba samaksas sistēmas, visi ar darba samaksas sistēmu saistītie tiesību aktu projekti būtu virzāmi kopā. Pretējā gadījuma rodas grūtības izvērtēt projektu un nav atbalstāms, ka mijiedarbībā esošie MK noteikumu projekti tiek virzīti pa vienam, kā tas notiek patlaban. Nav iespējams objektīvi izvērtēt projekta un citu MK noteikumu projektu iespējamo ietekmi uz Civilās aviācijas aģentūras darba samaksas sistēmu.
Noteikumu projekta pašreizējā redakcija civilās aviācijas nozari uzraugošās iestādes darbiniekiem radīs nemotivējošu atalgojuma sistēmu kopumā, kā rezultātā tiks radīta situācija, kas nenovērsīs starptautiska līmeņa auditos konstatētās personāla nepietiekamības problēmas. Kas var novest pie aviācijas nozares uzraudzības sistēmas efektivitātes samazināšanās un starptautisko uzraudzības iestāžu ierosinātas pārkāpuma procedūras, nemaz nerunājot par to, ka šajā gadījumā var tikt apturēta civilās aviācijas jomā izsniegto sertifikātu darbība, kā arī var tikt apdraudēts gaisa kuģu lidojumu drošums un civilās aviācijas drošība.
Civilās aviācijas jomas nepietiekama uzraudzība var novest pie atgadījumiem civilajā aviācijā, piemēram, aviokatastrofām, kas skar sabiedrības intereses kopumā un atgadījuma civilajā aviācijā sekas nav attiecināmas tikai uz aviācijas nozari.
Noteikumu projekta pašreizējā redakcija civilās aviācijas nozari uzraugošās iestādes darbiniekiem radīs nemotivējošu atalgojuma sistēmu kopumā, kā rezultātā tiks radīta situācija, kas nenovērsīs starptautiska līmeņa auditos konstatētās personāla nepietiekamības problēmas. Kas var novest pie aviācijas nozares uzraudzības sistēmas efektivitātes samazināšanās un starptautisko uzraudzības iestāžu ierosinātas pārkāpuma procedūras, nemaz nerunājot par to, ka šajā gadījumā var tikt apturēta civilās aviācijas jomā izsniegto sertifikātu darbība, kā arī var tikt apdraudēts gaisa kuģu lidojumu drošums un civilās aviācijas drošība.
Civilās aviācijas jomas nepietiekama uzraudzība var novest pie atgadījumiem civilajā aviācijā, piemēram, aviokatastrofām, kas skar sabiedrības intereses kopumā un atgadījuma civilajā aviācijā sekas nav attiecināmas tikai uz aviācijas nozari.
Piedāvātā redakcija
Lūdzam aizpildīt noteikumu projekta anotācijas 4.sadaļu, norādot, ka noteikumu projekts tiek virzīts vienlaikus ar Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību".
71.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Dzelzceļa likuma 30. panta ceturtās daļas 41 punkts nosaka,ka (Valsts dzelzceļa administrācijai norādījumus lietās, kas saistītas ar Valsts dzelzceļa administrācijas personāla komplektēšanas un personālvadības jautājumos Valsts dzelzceļa administrācijas direktoram un citām amatpersonām nevar dot ne Ministru kabinets, ne satiksmes ministrs, ne citas personas. Minētajās lietās Valsts dzelzceļa administrācija nesaskaņo uzziņu ar Satiksmes ministriju. Ņemot vērā minēto Valsts dzelzceļa administrācija izsaka priekšlikumu papildināt noteikumu projekta 21.punktu šādā redakcijā
Piedāvātā redakcija
Padotības iestāde apkopo amatu klasificēšanas rezultātus un iesniedz saskaņošanai augstākajā iestādē, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Divu nedēļu laikā pēc padotības iestādes amatu klasificēšanas rezultātu apkopojuma saņemšanas augstākā iestāde izvērtē tos. Ja atsevišķu amatu klasificēšanas rezultāti neatbilst šajos noteikumos noteiktajiem amatu klasificēšanas principiem, augstākā iestāde iesaka padotības iestādei pārskatīt attiecīgo amatu klasifikāciju un norāda atbilstošo klasifikāciju.
72.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Vēršam uzmanību, ka nevienā no iepriekšējiem noteikumu projekta 97.punkta apakšpunktiem nav minēti investīciju projekti. Tādēļ lūdzam pārliecināties, vai nav saglabājusies iepriekšējo pienākumu versija.
Piedāvātā redakcija
-