Atzinums

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (turpmāk – LBAS) vairākkārt un daudzu gadu garumā ir ierosinājusi  izveidot darba grupu, kas pārskatīs visu ar nodarbināto veselību saistīto normatīvo regulējumu valstī (Obligātās veselības pārbaudes, arodslimību noteikšana un sociālo garantiju noteikšana arodslimību gadījumos), jo ir pagājis ilgs laiks kopš šo normatīvu pieņemšanas un tie ir jāpilnveido, balstoties uz reāli izveidojušos situāciju.
Uzskatām, ka šāds Projektā piedāvātais risinājums tikai īslaicīgi spēs atrisināt Valsts darba inspekcijas amatpersonu administratīvā sloga samazināšanu,  pārceļot šo slogu uz Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca” Aroda un radiācijas ārstu medicīnas centra (turpmāk  - Centrs) arodslimības ārstu pleciem. Tas noteikti palielinās arī Atzinumu pārsūdzēšanu un Administratīvo tiesu iesaistīšanu šo procesu risinājumā.
 

-

Piedāvātajā Projekta realizācijā  galvenais jautājums -  tiek būtiski mazināta Valsts darba inspekcijas lomā Darba vides higiēnas raksturojuma (turpmāk – DVHR) sastādīšanā. Projekta ideja ir atteikšanās no neatkarīga un kompetenta Valsts darba inspekcijas skatījuma uz šo konkrēto gadījumu. Pāris gadus atpakaļ, konsultējoties ar Labklājības ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas un  LBAS tika piedāvāts risinājums, ka šajos īpašos gadījumos, ja pieprasa Centrs DVHR dokumentus varētu gatavot Sociālo partneru izveidota DA speciālistu un arodslimību ārstu  grupa. Šis piedāvājums nerada risinājumu, jo noteicošie, laikam,  bija finansiālie aspekti, kurš par to maksās,  un iepriekšējais ESF projekts ir noslēdzies…
Ja uzņēmumā, uzskatot, ka šajā darba vidē nodarbinātais ir strādājis tikai vienā uzņēmumā, tad praktiski jau ir visi svarīgākie dokumenti darba vides risku noteikšanai (darba vides risku noteikšanas protokoli, pasākumu plāni, Obligāto veselības pārbaužu protokoli) par vismaz pēdējiem sešiem gadiem. Tad nu, pieprasot no uzņēmuma šos dokumentu apliecinātas kopijas, Centra komisija iegūs gana precīzu ainu.
Skatīt VDI 2023.gada pārskata tabulu Nr.9
Kaut arī šķiet, ka vislielākais pirmreizējo arodslimnieku skaits uzņēmumos virs 500 strādājošajiem, tomēr situācija ir bēdīga ar uzņēmumiem līdz 249 strādājošajiem, te viens no galvenajiem nosacījumiem, kas atainoti Pārskatā ir Ministru kabineta noteikumos Nr.660 “Darba vides iekšējās uzraudzības kārtība” pārkāpumi . Ja jau riski nav izvērtēti kvalitatīvi, nav sastādīts un realizēts Pasākumu plāns, tad pēc Centra aicinājuma, sastādot DVHR, tas būs patiess un kvalitatīvs…
Skatīt VDI 2023.gada pārskata tabulu Nr.10
Pirmreizējie arodslimnieki jau nostrādājot līdz 5 gadiem ar noteiktajiem darba vides riska faktoriem, iegūst arodslimību! Kāds preventīvais darbs uzņēmumā  tiek veikts? Un iespējams,– ka sastādītajā DVHR  tiks nepilnīgi raksturots darba process un iespējamie darba vides riski. Tas radīs nepieciešamību topošajam pirmreizējam arodslimniekam pārsūdzēt Atzinumu par arodslimību, tai skaitā arī tiesas ceļā. Ja tiks pārsūdzēts DVHR vai tiks lūgta Valsts darba inspekcijas amatpersonu palīdzība, tad centrā pagarināsies Atzinumu izsniegšanas laiks. Bieži  būs gadījumi, ka neapmierinātais klients pārsūdzēs likumā noteiktajā kārtībā Atzinumu,bet kā arguments no Centra puses būs – nav apstrīdēts DVHR….
Pirmreizējie arodslimnieki kļūst jaunāki, un diemžēl šis fakts neraksturo pozitīvi darba vides iekšējās uzraudzības sistēmu šajos uzņēmumos, jo tā neveic pašu darba aizsardzības sistēmas uzdevumu  – nodrošināt nodarbināto drošību un veselību. Vai šajā situācijā uzņēmuma sastādītais DVHR būs patiess…
Skatīt VDI 2023.gada pārskata tabulu Nr.13
Šī tabula noteikti rosina uz pārdomām – pirmā rinda atspoguļo to, ka nospiedošā pārsvarā nav veikti darba vides riska faktoru mērījumi. Tad kā var objektīvi izvērtēt riskus, kaut gan otrajā tabulas datu rindā tiek apliecināts, ka instruktāžas ir veiktas. Varbūt Centrs var izskatīt šo instruktāžu kvalitāti? Bet tad jau kā Centrs 1500 un vairāk arodslimniekus noteiks gada laikā, jo pamatīga analīze prasīs arī atbilstošu laiku. Trešā rinda Obligāto veselības pārbaužu veikšana, laikam jau kvalitātē vai periodiskums (maksimālais termiņš ir trīs gadi, tad nu Centrs var apskatīt vismaz divas pēdējās – pirmreizējo un kārtējo Obligātās veselības pārbaudes karti un saņemt minimālu informāciju. Šeit minētais spilgti atspoguļojas tabulas pēdējā rindā. Gandrīz visiem ir izsniegti IAL un tos nelieto tikai divos gadījumos no 888 pirmreizējiem arodslimniekiem. Kas tie par IAL, kas nepilda galveno funkciju – pasargāt lietotāju. Varbūt, jo noteicošās ir nervu sistēmas  slimības, un šie IAL ir bijuši neefektīvi, varbūt plašāk vajadzēja izmantot kolektīvos aizsardzības līdzekļus - pauzes, vingrojumus utt. Tas viss norāda uz nepilnīgu darba vides risku novērtējumu.






 

-