Atzinums

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija (turpmāk – Komisija) 2024. gada 20. martā ir nosūtījusi Ministru kabinetam vēstuli Nr. 142.1.9/5-15-14/24, ar kuru izvērtēšanai un turpmākam darbam ir nodots kolektīvais iesniegums “Valsts valodas statusa nodrošināšana”. Komisija aicina Ministru kabinetu tā pārraudzībā nodrošināt, ka nozaru ministrijas un citi iesaistītie sadarbībā izvērtē ne tikai jauna likumprojekta iniciatīvu, bet arī situācijas problemātiku kopumā, tai skaitā kontekstā ar jau spēkā esošo normatīvo regulējumu. Tiek aicināts izstrādāt visaptverošu pasākumu kopumu valsts valodas lietojuma stiprināšanai, identificējot normatīvajā regulējumā mērķa sasniegšanai nepieciešamās izmaiņas un attiecīgi sagatavojot un virzot normatīvo aktu projektus.

Ministru kabinets atbalsta valsts valodas lomas stiprināšanu, ņemot vērā arī Latvijas Republikas Satversmē (turpmāk – Satversme) un Valsts valodas likumā noteikto attiecībā uz valsts valodas aizsardzību un stiprināšanu.  Ministru kabinets apņemas īstenot visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu latviešu valodas kā vienīgās konstitucionāli noteiktās valsts valodas ilgtspēju, stiprinātu tās lietojumu visās sabiedrības darbības jomās un mazinātu tās sabiedrības daļas diskrimināciju, kuri pārvalda tikai valsts valodu un Eiropas Savienības oficiālās valodas. Minētā mērķa sasniegšanai ir uzsākts un mērķtiecīgi tiks turpināts darbs pie kompleksiem risinājumiem valsts valodas politikas jomā.

Atsaucoties Komisijas aicinājumam, Ministru kabinets sniedz viedokli par identificētajiem valsts valodas lietojuma regulējuma trūkumiem un uzsāktajiem un plānotajiem pasākumiem tās lietojuma stiprināšanai, kā arī jaunām likumdošanas pilnveides iniciatīvām.

Satversmes 4. pantā noteikts, ka valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Šī norma uzliek valstij atbildību stiprināt valsts valodu un veicināt tās lietojumu dažādās sabiedrības dzīves sfērās, vienlaikus apzinoties Latvijas piederību Eiropas Savienības kultūrtelpai.

Satversme latviešu valodai nosaka valsts valodas statusu un piešķir konstitucionālu vērtību (sk. Osipova S. Valsts valoda kā konstitucionāla vērtība. Jurista vārds, 18.10.2011., Nr. 42, 6. lpp.). Satversmes 4. pants ir viens no tiem pantiem, kuri veido valsts konstitucionālo pamatu, nosakot Latvijas valsts iekārtas politiski juridisko raksturu (sk. Levits E. Par latviešu valodu Satversmes 4. pantā nacionālas valsts kontekstā. Grām.: Levits E. Valstsgriba. Idejas un domas Latvijai 1985–2018. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2019, 555. lpp.). Tātad latviešu valoda Latvijā ir vienotā demokrātiskas sabiedrības diskursa valoda. Satversmes ievada pirmā rindkopa atklāj vēsturiskos apstākļus, kuru rezultātā latviešu tauta īstenoja pašnoteikšanās tiesības, dibinot Latvijas valsti, kā arī definē valsts mērķi, proti, “garantēt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem” (sk. Satversmes ievada pirmo rindkopu). Ievērojot to, ka Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur var tikt garantēta latviešu valodas un līdz ar to arī latviešu kā valstsnācijas pastāvēšana un attīstība, latviešu valodas kā valsts valodas statusa un lietošanas sašaurinājums valsts teritorijā nav pieļaujams un var tikt uzskatīts arī par valsts demokrātiskās iekārtas apdraudējumu (sk. Satversmes tiesas 2001. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2001-04-0103 secinājumu daļas 3.2. punktu, 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 21.1. punktu).

No Satversmes ievada un 4. panta pirmā teikuma izriet valsts pienākums ne vien tiesiski nodrošināt latviešu valodas statusu, bet arī ar valsts rīcībā esošajiem līdzekļiem gādāt par to, lai latviešu valoda patiešām pilda savu valsts valodas funkciju (sal. sk. Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu. Konstitucionālo tiesību komisijas viedoklis un materiāli. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2012, 134. lpp.). Valstij ir jāveicina un jāstiprina latviešu valodas lietojums Latvijā, lai latviešu valoda varētu efektīvi pildīt valsts valodas funkcijas. Citstarp valstij ir pozitīvs pienākums veicināt valsts valodas lietojumu ikvienā izglītības pakāpē (sal. sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11. jūnija sprieduma lietā Nr. 2019-12-01 27. punktu, 2024. gada 10. jūlija sprieduma lietā Nr. 2022-45-01 32. punktu).

Vajadzība pēc mērķtiecīgas valsts valodas stiprināšanas politikas nav zudusi vai zaudējusi savu aktualitāti. Arī vairāk nekā trīsdesmit gadus pēc neatkarības atgūšanas novērojama nepieciešamība novērst padomju okupācijas sekas, jo sabiedrībā tās konkrētajā attīstības stadijā ievērojama Latvijas valstspiederīgo daļa nepārzina latviešu valodu pietiekamā līmenī, lai spētu pilnvērtīgi iekļauties sabiedrības dzīvē, komunicējot ar valsti un pārējiem sabiedrības locekļiem, vai izvēlas to nelietot. To savukārt veicina krievu valodas plašā izplatība un no tā izrietošā krievu valodas lietotāju pašpietiekamība. Tas daļai sabiedrības liedz arī pilnvērtīgu demokrātisko līdzdalību. Faktiskā situācija rāda, ka, sniedzot un saņemot dažādus pakalpojumus, bieži vien tiek izmantota krievu valoda, tādējādi vājinot valsts valodas pozīcijas sabiedrībā. Turklāt daļa no pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem nepārvalda krievu valodu, kas attiecīgi šīs personas nostāda nelabvēlīgā situācijā. Ņemot vērā Latvijas vēsturisko pieredzi un to, ka pašlaik latviešu valodas kā valsts valodas prasmes un lietojums nav pietiekams, valstij nepieciešams veikt pozitīvus pasākumus un pastiprināti aizsargāt valsts valodas lietojumu. Lai latviešu valoda kļūtu par sabiedrību vienojošu un uz valodas pamata saliedētu Latvijā dzīvojošos cilvēkus, ir jāveicina valsts valodas faktiska lietošana publiskajā vidē.

Līdz ar to laikā kopš komisijas vēstules saņemšanas ministrijas ir virzījušas vairākas iniciatīvas, kas vērstas uz valsts valodas lietojuma veicināšanu.

Ir stājušies spēkā grozījumi Pacientu tiesību likumā, kas noteic valsts valodas lietošanu starp ārstniecības personu un pacientu gadījumos, kad pacients nepārvalda valsts valodu (grozījumi Pacientu tiesību likuma 15. pantā, stājās spēkā 2024. gada 12. jūlijā).

Lai stiprinātu valsts valodas lietojumu darba tirgū, kā arī aizstāvētu darbinieku tiesības darba pienākumu veikšanās laikā izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām krievu valodas prasībām, Saeima 2024. gada 19. septembrī trešajā lasījumā pieņēma likumu “Grozījumi Darba likumā” (Nr. 354/Lp14) .

Lai veicinātu Ukrainas civiliedzīvotāju integrāciju, Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi un Saeima 2024. gada 5. septembrī pieņēmusi pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 636/Lp14), obligātās izglītības vecumu sasniegušam nepilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam, kuram ir tiesības saņemt pagaidu aizsardzības statusu, paredzot pienākumu uzsākt piecgadīgu vai sešgadīgu bērnu pirmsskolas izglītības programmas vai vispārējās pamatizglītības programmas apguvi Latvijā reģistrētā izglītības iestādē. Savukārt, lai nepilngadīgiem Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošinātu iespēja iegūt izglītību vispārējās izglītības un profesionālās izglītības programmās, 2024. gada 1. septembrī stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 26. jūlija noteikumos Nr. 488 “Kārtība, kādā nepilngadīgam patvēruma meklētājam nodrošina izglītības ieguves iespējas”, kas precizē finansēšanas noteikumus. 

Lai nodrošinātu visiem bērniem pilnvērtīgas tiesības apgūt izglītību latviešu valodā un veicinātu vienotas skolas pieejas ieviešanu, Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi un izskatīšanai Bērnu lietu sadarbības padomē iesniegusi priekšlikumu grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. pantā. Tas paredz noteikt ierobežojumus bērnu pieskatītāju un skolotāju palīgu profesiju pārstāvjiem, kuri neprot un līdz ar to nav spējīgi lietot valsts valodu viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā, strādāt izglītības iestādēs. Līdzīgs ierobežojums izglītības iestāžu vadītājiem un pedagogiem strādāt izglītības iestādē jau šobrīd ir noteikts Izglītības likuma 30. panta septītajā un astotajā daļā, 48. panta septītajā un astotajā daļā un 50. panta pirmās daļas 3. punktā.

Tieslietu ministrija savukārt ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta 2005. gada 15. februāra noteikumos Nr. 130 “Noteikumi par valodu lietošanu informācijā”” (24-TA-347), ar kuru plānots noteikt, ka, sniedzot publisku informāciju sabiedrībai pieejamās vietās, līdztekus valsts valodai var lietot kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, ja šī informācija ir saistīta ar sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanu, ieceļojot un izceļojot no Latvijas, vai nodrošinot nokļūšanu starptautiska mēroga transporta infrastruktūras objektā, vai no tā.

Papildus likumdošanas iniciatīvām Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam īstenošanas plānu 2024.–2027. gadam (23-TA-1809), lai nodrošinātu latviešu valodas kā vienīgās konstitucionāli noteiktās valsts valodas ilgtspēju, tās lietojumu visās sabiedrības darbības jomās, sekmējot valodas izpēti un valodas resursu attīstību un digitalizāciju, stiprinot sabiedrības līdzdalību un individuālo atbildību valsts valodas politikas īstenošanā.

Lai arī šobrīd tiek īstenota gan valsts valodas apguve, gan valsts valodas prasmju pārbaude, lai nodrošinātu cilvēku atgriešanos darba tirgū, turklāt Latviešu valodas aģentūras 2023. gada pētījumā secināts, ka, salīdzinot ar situāciju pirms pieciem gadiem, formālās saziņas situācijās latviešu valodas lietojums ir palielinājies, tomēr latviešu valodas pozīcijas pilnībā neatbilst valsts valodas statusam. Joprojām daļa sabiedrības publiskajā saziņā latviešu valodu joprojām nelieto vai nelieto pietiekamā apjomā.

Ministru kabinets izprot to, ka ir nepieciešama sabiedrības izpratnes maiņa par latviešu valodas kā valsts valodas nozīmi. Tālab ir turpināms darbs pie latviešu valodas apguves un prasmju pilnveides, kā arī grozījumiem normatīvajos aktos, lai nodrošinātu, ka publiskajā vidē, tostarp sniedzot dažāda satura pakalpojumus, pārdodot preces, sniedzot klientiem informāciju, saziņa notiktu valsts valodā. Izņēmums no minētā būtu pamatojams ar  nepieciešamību nodrošināt informācijas pieejamību Eiropas Savienības vai noteiktos gadījumos arī Latvijas prioritāro mērķa tirgus valodās (tūrisms, eksports, starptautiskā sadarbība).

Lai to nodrošinātu, par valsts valodas politiku atbildīgajai Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar citām kompetentajām ministrijām un iestādēm ir uzdots līdz 2024. gada 15. novembrim sagatavot un iesniegt izskatīšanai Stratēģiskās vadības tematiskās komitejas sēdē priekšlikumus publisko pakalpojumu un institucionālās sistēmas pilnveidei ar mērķi stiprināt valsts valodas lietojumu.