Atzinums

Vēršam uzmanību, ka problemātika piekļuvei pirmsskolas izglītības iestādēm vislielākā ir Rīgas un Pierīgas reģionā, kurā koncentrējas 989 525 iedzīvotāji (https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRS030/table/tableViewLayout1/) jeb 52,8% no visiem Latvijas iedzīvotājiem (1 875 757) uz 2022. gada sākumu. Atbilstoši bērnu rindām uz PII uz 2022. gada 1.oktobri Papildus minētajam iedzīvotāju skaits Rīgas un Pierīgas pašvaldībās ir samazinājies vien par 1% pēdējo desmit gadu salīdzinājumā ar 20% Latgales reģionā. Viens no iedzīvotāju skaita samazinājuma iemesliem Latvijas mazāk attīstītajos reģionos ir zemā ekonomiskā aktivitāte šajā reģionā. Līdz ar to cilvēku migrācijas, iedzīvotājiem pārceļoties no mazāk attīstītajiem reģioniem uz attīstītajiem reģioniem, rezultātā Rīgā un Pierīgas pašvaldībās ir pieaudzis jeb precīzāk nav radījis iedzīvotāju skaita samazinājumu. Līdz ar to ir arī saasinājusies problēma bērnudārzu pieejamībai visiem pirmskolas vecuma bērniem Rīgas un Pierīgas pašvaldībās. Papildus minētajam Kohēzijas politikas 4.politikas mērķa “Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru” uzdevums ir nodrošināt visu iedzīvotāju labklājību, samazinot atšķirības un izvairoties no marginalizācijas. Savukārt diferencēts ERAF atbalsts 4.politikas mērķī pirmsskolas infrastruktūras attīstības investīcijām neveicinās reģionālo atšķirību mazināšanos, jo 4.2.1.7. pasākuma investīcijas nav vērstas uz uzņēmējdarbības un reģionu attīstību. Papildus minētajam Kohēzijas politikas (273) rindā ir minēts, ka tiks izvērtētas iespējas atbalsta sniegšanā pirmsskolas izglītības pieejamībai paredzēt atšķirīgu līdzfinansējuma likmi Pierīgas pašvaldībām, savukārt Ministru kabineta noteikumu anotācijā nav sniegti objektīvi un ekonomiski pamatojumi diferencētas ERAF likmes piemērošanā, bet gan ir tieši uzsvērts, ka visakūtākā problēma ar bērnudārzu pieejamību ir tieši Rīgā un Pierīgas reģiona pašvaldībās. No minētā izriet, ka mazākas ERAF likmes piemērošana Rīgas un Pierīgas pašvaldību investīciju projektiem, mūsuprāt, nav pamatota.
 

14. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums projektā nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

Lūdzam 20.2. apakšpunktā svītrot izvirzīto prasību par prognozi “valstspilsētu noteikto teritoriālo iedalījumu griezumā”, kas noteikumu projekta anotācijā tiek skaidrota kā “valstspilsētu noteikto teritoriālo iedalījumu (apkaimju, mikrorajonu, u.c.) griezumā”, ņemot vērā, ka oficiālie statistikas dati par valstspilsētu iedzīvotājiem netiek izdalīti valstspilsētu teritoriālo iedalījumu griezumā. Prognožu izteikšana par bērnu skaitu tajos drīzāk būtu spekulatīva un neobjektīva. Lūdzam noteikt, ka valstspilsētas minēto informāciju par pirmsskolas vecuma bērnu skaita prognozi turpmākajos piecos gados sniedz par valstspilsētu kopumā.
 

20.2. prognozi par pirmsskolas vecuma bērnu skaitu turpmākajos piecos gados novada teritoriālo vienību vai valstspilsētu griezumā, kas pamato projekta ilgtspēju, tai skaitā, izvērtējot un analizējot citus risinājumus pirmsskolas pieejamības veicināšanai.

Avansa maksājuma ierobežojums līdz 50% palielina pašvaldību nepieciešamību piesaistīt aizņēmuma resursus projekta īstenošanai.
Pašvaldību aizņemšanās apjoma palielināšana projektu īstenošanai atstātu negatīvu ietekmi uz valdības sektora kopējo parāda apjomu, ietekmējot valsts kopējos finanšu stabilitātes rādītājus un ņemot vērā straujo % likmju kāpumu, palielinās finanšu slogu pašvaldību budžetiem.

43. Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu un izvērtējot plānotā avansa apmēru, tā pamatojumu un spēju to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros (projekta iesniedzējam ir pabeigts būvdarbu iepirkums vai noslēgts būvdarbu līgums), var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu līdz 90 procentiem no projektam piešķirtā ERAF finansējuma pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas.

Lūdzam sniegt skaidrojumu un attiecīgi papildināt arī anotāciju, vai vienā projekta iesniegumā viena pašvaldība ietver visas pirmsskolas izglītības iestādes, kurās plāno izveidot jaunas bērnu vietas, vai par  katru pirmsskolas izglītības iestādi ir jāiesniedz savs projekta pieteikums.

-

Lūgums skaidrot, par kādu periodu pirms projekta īstenošanas  nepieciešams iesniegt 23. punktā minēto informāciju.

-

Liepājas valstspilsētas pašvaldības priekšlikums.
Lūdzam paaugstināt noteikumu projekta 29.punktā noteikto maksimālo ERAF finansējumu vienas jaunas vietas izveidei pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē vismaz šādā apmērā:
“29.1. 26 400 euro - ja projekta ietvaros tiek veikta jaunas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes būvniecība;
29.2.  19 008 euro - ja projekta ietvaros tiek veikta esošas pirmsskolas izglītības iestādes pārbūve vai esošas ēkas atjaunošana vai pārbūve, pielāgojot to pirmsskolas izglītības pakalpojuma sniegšanai, tai skaitā energoefektivitātes paaugstināšana.”

Finansējuma apmēra pieaugums aprēķināts, izmantojot VARAM anotācijā norādīto maksimālo limitu aprēķinu, kas veikts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2021.gada 14.decembra noteikumiem Nr.834 “Kārtība, kādā izvērtē pašvaldību investīciju projektus jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībai vai esošo pirmsskolas izglītības iestāžu paplašināšanai” un piemērojot 20% pieaugumu. Minēto MK noteikumu 3.punktā noteikts, ka jaunas PII būvniecībai vai esošas PII paplašināšanai valsts budžeta maksimālais atbalsts vienas vietas izveidei nepārsniedz 22 000 euro jaunas PII būvniecībai un ar to saistīto būvju būvdarbiem un 15 840 euro citos gadījumos, kas nav saistīti ar jaunas PII būvniecību - esošo ēku pārbūves un paplašināšanas gadījumos.
Pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes sniegto informāciju par būvniecības izmaksu līmeņa palielinājumu gada laikā (skat. https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/razotaju-cenas/preses-relizes/10311-buvniecibas-izmaksu ), MK noteikumu Nr.834 noteiktajiem izmaksu limitiem piemērots 20% pieaugums.

-