Atzinums

Ņemot vērā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.237 apstiprināto Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plānu 2024.-2027.gadam, Augšdaugavas novada pašvaldība ir izstrādājusi rīcības plānu komunālo notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai Augšdaugavas novadā. Izstrādes ietvaros tika veikta padziļināta datu analīze un vērtētas  notekūdeņu dūņu savākšanas-apstrādes un pārstrādes alternatīvas. Izvērtējuma rezultātā par ekonomiski izdevīgāko risinājumu tika atzīta alternatīva, kas paredz, ka savāktās notekūdeņu dūņas bez priekšapstrādes (jo maksimālais notekūdeņu dūņu apjoms, kas varētu rasties, ir 6116 m3)  tiek nodotas biogāzes ražošanas uzņēmumam. MK noteikumu projekta redakcija neparedz šādas alternatīvas izvēli pat kā pagaidu risinājumu līdz dūņu pārstrādes centra izveidei, kaut arī anotācijā ir skaidri norādīts, ka šāda centra izveide prasīs vairākus gadus. Ja ir iespējams rast ekonomiski izdevīgāko risinājumu, tad šāda izvēle ir jāizmanto, izslēdzot iespēju nepamatoti palielināt ūdenssaimniecības tarifus iedzīvotājiem, jo tas radītu sociālo spriedzi bez garantētiem vides ieguvumiem. Tādējādi MK noteikumu projektā būtu jāparedz, ka pašvaldībai un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam ir rīcības brīvība, izstrādājot konkrētai administratīvajai teritorijai atbilstošu, ekonomiski izdevīgu dūņu apsaimniekošanas modeli, neizslēdzot iespēju izmantot lokālus dūņu apsaimniekošanas risinājumus, kas nav tiešā dūņu pārstrādes centra pārziņā (piemēram, apsaimniekošana lauksaimniecības organizāciju infrastruktūrā), ja tie ir ekonomiski pamatoti un  nerada papildu riskus videi.
Tāpat uzsverams, ka dūņu kompostēšana, kas atzīta par piemērotāko dūņu pārstrādes metodi, ir atbalstāma tikai tajā gadījumā, ja kompostam būs pieprasījums. Garantēt šādu pieprasījumu nevar, jo tas ir tikai teorētisks pieņēmums. Tādējādi atteikties no iespējas jau šobrīd atgūt resursu no dūņām esošā biogāzes ražotnē, piesaistot ārpakalpojumu,  bet plānot teritorijas, kurās  tiks uzkrātas lielos apjomos dūņas un ilgstoši uzglabātas, ir neracionāli.  

-

Ja pašvaldība ar datiem var pamatot cita risinājuma izvēli, un tas nenovedīs pie lielāka ūdenssaimniecības tarifu pieauguma salīdzinājumā ar Plānā iekļauto piedāvājumu. Pašvaldībām ir jābūt tiesībām lemt par Dūņu centru izvietojumu, kas nesakrīt ar Plānā noteikto, kā arī par dūņu pārstrādes veidu. Pašvaldības apsaimniekotājs notekūdeņu dūņas var savākt arī paša apsaimniekotajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās.

-

Lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas gan ūdenssaimniecības, gan atkritumu apsaimniekošanas sabiedriskā pakalpojuma sniedzējiem sniegt reģiona pašvaldībām efektīvu un pilnvērtīgu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas un pārstrādes pakalpojumu, svītrot MK noteikumu projekta 3. vārdu “ūdenssaimniecības”, kas sašaurina pakalpojuma sniedzēju loku.
 

Sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās pašvaldība pieņem lēmumu, kurā nosaka vienu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, kas nodrošinās notekūdeņu dūņu savākšanu no komunālajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām visā attiecīgās pašvaldības teritorijā un savākto dūņu pārstrādi. Par novada dūņu savākšanu un pārstrādi atbildīgais pakalpojumu sniedzējs šī uzdevuma izpildi uzsāk ne vēlāk kā ar dienu, kad darbu uzsāk par šīs pašvaldības dūņu pārstrādi atbildīgais dūņu centrs.

20 gadu ir uzskatāms par nesamērīgi garu un ierobežojošu. Šāda ilgtermiņa saistība būtiski apgrūtina pašvaldību spēju pielāgoties mainīgajiem tehnoloģiskajiem, ekonomiskajiem un tirgus apstākļiem, tostarp iedzīvotāju skaita svārstībām vai jaunu sadarbības iespēju rašanās gadījumā. Gan dūņu kompostēšana, gan biogāzes ieguve ir potenciāli nozīmīgas un atbalstāmas dūņu apstrādes metodes, tomēr to ilgtspēja ir tieši atkarīga no stabila pieprasījuma pēc gala produktiem – komposta vai biogāzes ražošanas blakusproduktiem. Ņemot vērā tirgus nepastāvību, šādu pieprasījumu nav iespējams precīzi prognozēt 20 gadu perspektīvā. Ja pieprasījums samazināsies vai izzudīs, dūņu apsaimniekotājam nāksies meklēt jaunus risinājumus, neskatoties uz iepriekš veiktu ilgtermiņa izvērtējumu, kas balstīts tikai uz teorētiskiem pieņēmumiem.
Iebildums
Lūdzam skaidrot noteikumos vai to anotācijā, kas ir domāts ar terminu “vārtu maksa” - vai ar to ir domāts Noteikumu projekta 12.3.punktā paredzētais notekūdeņu dūņu pieņemšanas tarifs, vai tā ir kāda cita maksa?
Atbilstoši Ūdenssaimniecības pakalpojuma likuma 1.panta 9) punktam un 5.panta (1) daļas 2) punktam notekūdeņu dūņu pārstrāde un sagatavošana utilizācijai ir sabiedriskie ūdenssaimniecības pakalpojumi, un tos gadījumā, ja dūņu centra operators sniedz citam sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam (dalībniekam), regulē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Līdz ar ko notekūdeņu dūņu pieņemšanas tarifu visticamāk noteiks Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.
 

-

20 gadu ir uzskatāms par nesamērīgi garu un ierobežojošu. Šāda ilgtermiņa saistība būtiski apgrūtina pašvaldību spēju pielāgoties mainīgajiem tehnoloģiskajiem, ekonomiskajiem un tirgus apstākļiem, tostarp iedzīvotāju skaita svārstībām vai jaunu sadarbības iespēju rašanās gadījumā. Gan dūņu kompostēšana, gan biogāzes ieguve ir potenciāli nozīmīgas un atbalstāmas dūņu apstrādes metodes, tomēr to ilgtspēja ir tieši atkarīga no stabila pieprasījuma pēc gala produktiem – komposta vai biogāzes ražošanas blakusproduktiem. Ņemot vērā tirgus nepastāvību, šādu pieprasījumu nav iespējams precīzi prognozēt 20 gadu perspektīvā. Ja pieprasījums samazināsies vai izzudīs, dūņu apsaimniekotājam nāksies meklēt jaunus risinājumus, neskatoties uz iepriekš veiktu ilgtermiņa izvērtējumu, kas balstīts tikai uz teorētiskiem pieņēmumiem

-

Lūdzam precizēt ,norādot, kam un kādā laika periodā  iesniegt minēto ikgadējo ziņojumu
 

-

Lūdzam norādīt, kādās sabiedrības informēšanas un izglītības programmās ir jāiesaistās dūņu centra operatoram.

-

Lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas gan ūdenssaimniecības, gan atkritumu apsaimniekošanas sabiedriskā pakalpojuma sniedzējiem sniegt reģiona pašvaldībām efektīvu un pilnvērtīgu notekūdeņu dūņu pārstrādes pakalpojumu, svītrot MK noteikumu projekta 13.punktā vārdu “ūdenssaimniecības”, kas sašaurina pakalpojuma sniedzēju loku.
 

Ja pašvaldība maina savu atbilstoši 3. punktam pieņemto lēmumu par sabiedrisko  pakalpojumu sniedzēju, kas veic notekūdeņu dūņu savākšanu visā attiecīgās pašvaldības teritorijā, ar jauno lēmumu noteiktajam pakalpojuma sniedzējam ir pienākums viena mēneša laikā pēc minētā lēmuma pieņemšanas noslēgt šo noteikumu 12. punktā minēto līgumu.

SIA “Rīgas ūdens” informē, ka neseskata nepieciešamību ar normatīvo tiesību aktu paredzēt notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas reģionālā centra izveidošanu Rīgā, jo notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas stacijas „Daugavgrīva” tehnoloģiskajā procesā radušās notekūdeņu dūņas, attīrot Rīgas valstpilsētas centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadītos notekūdeņus, jau tiek savāktas, apsaimniekotas un izmantotas, ņemot vēro to kvalitāti un izmantošanas iespējas.
 

-

Lūdzam salāgot anotācijas tekstu ar LPS izteiktajiem iebildumiem par Projekta redakciju

-

Atbilstoši Ūdenssaimniecības pakalpojuma likuma 1.panta 9) punktam un 5.panta (1) daļas 2) punktam notekūdeņu dūņu pārstrāde un sagatavošana utilizācijai ir sabiedriskie ūdenssaimniecības pakalpojumi, un tos gadījumā, ja dūņu centra operators sniedz citam sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam (dalībniekam) regulē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Līdz ar ko notekūdeņu dūņu pieņemšanas tarifu visticamāk noteiks Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Līdz ar to nav saprotams, kas būtu domāts ar Noteikumu projekta 12.3.punktā noteikto notekūdeņu dūņu pieņemšanas tarifa aprēķina veidu.

12.3.notekūdeņu dūņu pieņemšanas tarifs un piemērošanas kārtība;

Ņemot vērā to, ka atbilstoši Ūdenssaimniecības pakalpojuma likuma 1.panta 7³) punktā ietvertajai definīcijai dūņu centrs ir vieta (teritorija, būve), tad tai nevar būt atrunāti pienākumi.

dūņu centra operatoram savā darbībā noteikt pienākumus: