Atzinums

Regulators aicina Likumprojektā noteikt Ministru kabinetam deleģējumu kārtībai, kā tiks piemērots minētais 20% ierobežojums.
Tāpat Regulators aicina Likumprojektā vai anotācijā precizēt, vai elektroenerģijas pārpalikums, kas veido ne vairāk kā 20% no lietotāja saražotās elektroenerģijas, attiecas vai neattiecas uz neto norēķinu un neto uzskaites sistēmu, ievērojot, ka neviena no neto sistēmām nav definēta kā “pārdot vai kopīgot, iesaistīties elastības pakalpojumos vai energoefektivitātes shēmās”, bet vienlaikus neto sistēmās var piedalīties aktīvais lietotājs.
Regulators arī norāda, ka aktīvā lietotāja saražoto elektroenerģiju kopīgojot, kopīgošanas rezultātā patērēto elektroenerģiju būtu jāieskaita kā savām vajadzībām patērēto, t.i., no šobrīd piedāvātās definīcijas izriet, ka kopīgot var ne vairāk kā 20% no aktīvā lietotāja saražotās elektroenerģijas. Šāda pieeja ir pretrunā Elektroenerģijas tirgus likuma 37.⁶ pantam, 37.⁷ pantam un Enerģētikas likuma 17.¹ pantam, jo ierobežo iespēju elektroenerģiju kopā lietot energokopienā vai kopīgot ar citiem lietotājiem.
Regulatoram nav saprotama anotācijā ietvertā norāde uz Eiropas Komisijas dokumentu, kurā atrunāti nosacījumi investīciju un darbības atbalsta nosacījumi enerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem – ja privātpersonas un organizācijas, kas neveic saimniecisko darbību, pašpatēriņam izmanto vismaz 80% no to iekārtās saražotās elektroenerģijas, investīcijas šādās iekārtās netiek uzskatītas par valsts atbalstu un līdz ar to uz tām netiek attiecināti komercdarbības valsts atbalsta ierobežojumi. Elektroenerģijas tirgus likuma mērķis nav noteikt valsts atbalsta nosacījumus, bez tam valsts atbalsts attiecas tikai uz tā saņēmējiem, savukārt Likumprojekts šo nosacījumu attiecina uz visiem aktīvajiem lietotājiem.
Anotācijā teikts, ka aktīvais lietotājs var pārdot vai kopīgot ne vairāk kā 20% no saražotās enerģijas, kas novērš risku, ka aktīvā lietotāja statuss un tam izvirzāmās prasības un sniegtās priekšrocības varētu tikt izmantotas nereģistrētas un normatīvajiem aktiem neatbilstošas saimnieciskās darbības veikšanai, un radīt negatīvu ekonomisku un tiesisku stimulu komerciālai elektroenerģijas ražošanai un pārdošanai elektroenerģijas tirgū vai citiem lietotājiem. Regulators saskata lietderību procentuālā sliekšņa ieviešanai attiecībā uz elektroenerģijas pārdošanu, bet aicina detalizētāk izvērtēt procentuālā sliekšņa ieviešanu attiecībā uz elektroenerģijas kopīgošanu. Proti, vai nepastāv objektīvi apstākļi, kāpēc elektroenerģijas kopīgošanas proporcija var būt atšķirīga no proporcijas 80:20. Vienlaikus Regulators vērš uzmanību uz nepieciešamību atbildīgai ministrijai likumā paredzēt deleģējumu un sagatavot papildu regulējumu citos normatīvajos aktos, kas precizētu kārtību, kādā veidā piemēro minēto ierobežojumu (noteikt uzskaites kārtību, kontroles pienākumu, atbildību, u.c.).

-

Regulators rosina Likumprojektā nepārprotami norādīt, kas būtu saprotams ar vārdu “atjaunošana”. Proti, vai tā ir ražošanas iekārtu nomaiņa vai pieslēguma atjaunošana, vai abi. Ja atjaunošana attiecas uz iekārtu nomaiņu, būtu jāprecizē, vai ministrijas atļauja nepieciešama arī tādā gadījumā, ja jauda netiek mainīta. Regulators arī norāda, ka anotācijā minēts, ka atļauja atjaunošanai nepieciešama, ja jāuzsāk pieslēguma atjaunošana, t.i., nav saprotams, kāpēc nepieciešama jauna atļauja. Ja notikusi iekārtu nomaiņa, elektroenerģijas ražotājam jāievēro Regulatora 2013.gada 26.jūnija lēmuma Nr.1/4 “Tīkla kodekss elektroenerģijas nozarē” 26.punkta prasības.

-