Atzinums

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā" (turpmāk – projekts) paredz paralēli likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" paredzētajam ārkārtējās situācijas mehānismam ieviest līdzīgu mehānismu attiecībā uz valsts robežas aizsardzību, proti, robežapsardzības sistēmas darbības pastiprinātu režīmu (turpmāk – pastiprinātais režīms). Projektā ietvertais regulējums paredz, ka pastiprināto režīmu izsludina ar Ministru kabineta lēmumu, kuru apstiprina Saeima, kā arī paredz ārkārtējās situācijas mehānismam līdzīgus pasākumus, kurus Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt. Likums "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" paredz, ka ārkārtējo situāciju var izsludināt uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trīs mēnešiem. Lai arī vienlaikus ir paredzēta iespēja ārkārtējo situāciju pagarināt, secināms, ka ārkārtējai situācijai nav pastāvīga rakstura, tādējādi arī ar to noteiktajiem pasākumiem nav ilgstoša rakstura. Proti, ārkārtējās situācijas mērķis ir ātri reaģēt uz valsts apdraudējuma situāciju, ātri pielāgojot valsts iestāžu darbību un ierobežojot personu tiesības uz noteiktu termiņu. Tomēr norādāms, ka ilgstoši ar Ministru kabineta rīkojumu nevar tikt regulēta valsts iestāžu darbība un ierobežotas personu tiesības. Projektā paredzētajam pastiprinātajam režīmam ir konstatējams tāds pats mērķis kā ārkārtējai situācijai, tādējādi nav saprotama nepieciešamība ieviest vēl vienu īpašu tiesisko režīmu, kas pastāvēs paralēli ārkārtējās situācijas mehānismam. Uzsverams, ka likums "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" ļauj noteikt visus pastiprinātā režīma izsludināšanas gadījumā paredzamos pasākumus, tādējādi pastiprinātā režīma izsludināšanas vietā būs iespējams izsludināt arī ārkārtējo situāciju, neparedzot plašāku pasākumu kopumu, kā paredzēts projektā. Vēršam uzmanību uz to, ka jebkuram īpašam tiesiskajam režīmam ir īslaicīgs raksturs, taču ārkārtējā situācija uz Latvijas – Baltkrievijas robežas jau pastāv vismaz 20 mēnešus un tā ir pagarināta līdz 2023. gada 10. augustam, tādējādi līdz šim termiņam tā būs izsludināta jau divus gadus. Ņemot vērā situācijas uz Latvijas – Baltkrievijas robežas ilgumu, secināms, ka tā nav īslaicīga, tādējādi arī vairs nav uzskatāma par ārkārtēju, lai tās risināšanai būtu nosakāmi īslaicīgi īpaša režīma pasākumi. Ievērojot minēto, Tieslietu ministrija neatbalsta projektā paredzēto pastiprināta režīma izsludināšanas mehānismu, ja tas netiek padarīts vienkāršāks, ātrāks un efektīvāks, tā izsludināšanā neiesaistot Ministru kabinetu un Saeimu.

-

Lūdzam izvērtēt projektā ietverto Latvijas Republikas valsts robežas likuma (turpmāk – Likums) 35.¹ pantu un papildināt projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (turpmāk – anotācija), ievērojot turpmāk minētos apsvērumus:
1) Projektā ietvertā Likuma 35.¹ panta pirmā daļa paredz Ministru kabineta tiesības izsludināt pastiprinātu režīmu, ja ir konstatēts nesamērīgi liels nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaits. Anotācijā skaidrots, ka "termins "nesamērīgi liels nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaits" nozīmē nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaitu, kas īsā laika periodā ir skaitliski ievērojami augstāks, skatot proporcionāli iepretim līdzīgam laika posmam, un turpinās ilgākā laika posmā." Ārkārtējā situācija uz Latvijas – Baltkrievijas robežas ir izsludināta jau vismaz 20 mēnešus. Tādējādi, ja tiek vērtēts nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas gadījumu vai tās mēģinājumu skaits, piemēram, attiecībā pret 2022. gadu vai 2022. gada noteiktiem mēnešiem, secināms, ka šobrīd nebūtu konstatējams augstāks nelikumīgas robežas šķērsošanas gadījumu vai tās mēģinājumu skaits. Ievērojot minēto, rodas jautājums, kādā laika periodā būtu jākonstatē noteikts nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas gadījumu vai tās mēģinājumu skaits, lai uzskatītu, ka tā ir normāla, nevis ārkārtējā situācija.
Anotācijā norādīts, ka "nesamērīgi liels nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma gadījumu skaits būtu uzskatāms par sasniegtu, ja valsts robežu tam neparedzētā vietā un laikā šķērsotu vai mēģinātu šķērsot orientējoši 15 līdz 20 cilvēki vienas diennakts ietvaros vai aptuveni 70 un vairāk cilvēku nedēļas laikā un 10 dienas pēc kārtas ir noturīgs šis skaits." No minētā izriet, ka pirms pastiprinātā režīma izsludināšanas ir vismaz 10 dienas pēc kārtas jākonstatē anotācijā minētais nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas gadījumu vai tās mēģinājumu skaits. Tādējādi secināms, ka vismaz šīs 10 dienas Valsts robežsardze var nodrošināt valsts robežas neaizskaramību un nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas novēršanu pati, jo Valsts robežsardzes likums paredz tai tādu pienākumu. Vienlaikus norādāms, ka Ministru kabineta lēmums par pastiprinātā režīma izsludināšanu netiks sagatavots un pieņemts vienā dienā, tādējādi visticamāk Valsts robežsardzei valsts robežas neaizskaramība un nelikumīgas robežas šķērsošanas novēršana būs jānodrošina ilgāk nekā 10 dienas. Papildus anotācijā minēts, ka Ministru kabineta izsludināts pastiprinātais režīms ļautu "ātri, efektīvi, koordinēti un centralizēti valsts līmenī reaģēt uz minēto situāciju". Vēršam uzmanību uz to, ka, piemēram, iekšlietu ministra lēmums vai Valsts robežsardzes priekšnieka lēmums, ļautu reaģēt ievērojami ātrāk. Papildus norādām, ka, piemēram, saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 10. jūlija noteikumos Nr. 485 "Terorisma draudu līmeņa izsludināšanas kārtība" noteikto iekšlietu ministrs pieņem lēmumu par attiecīgā terorisma draudu līmeņa izsludināšanu, kas ir ne mazāk nopietns valsts apdraudējums.
2) Anotācijā norādīts, ka bez pastiprināta režīma izsludināšanas būtu "nepieciešamība vērsties pie katras iestādes, piemēram, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, atsevišķi un lūgt sniegt palīdzību cilvēkresursu veidā". Vēršam uzmanību uz to, ka projektā ietvertā Likuma 35.¹ panta otrā daļa neparedz Ministru kabinetam tiesības pastiprinātā režīma nodrošināšanas nolūkos iesaistīt citas valsts iestādes. Valsts robežsardzes likuma 5. panta pirmās daļas 4. punkts paredz Valsts robežsardzes un Nacionālo bruņoto spēku sadarbību. Likuma 8. panta pirmā un otrā daļa paredz, ka valsts robežas drošība ir Likumā un citos normatīvajos aktos noteiktais pasākumu kopums valsts robežas neaizskaramības garantēšanai un valsts apdraudējuma novēršanai. Minētajos pasākumos ietilpst arī konsulāro amatpersonu un Iekšlietu ministrijas specializēto atašeju (sakaru virsnieku) aktivitātes ārzemēs, valsts pārvaldes iestāžu starptautiskā sadarbība, pilnvaroto robežas pārstāvju sadarbība, ikdienā savstarpēji koordinēta kompetento iestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu darbība uz valsts robežas un valsts iekšienē. Vienlaikus šobrīd spēkā ir Ministru kabineta 2010. gada 5. maija instrukcija Nr. 5 "Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sadarbojas valsts robežas drošības jautājumos", kurā nepieciešamības gadījumā var noteikt detalizētāku sadarbības kārtību, tostarp, gadījumos, kad tā ir steidzama, jo konstatēts nesamērīgi liels valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājumu skaits. Sadarbības ietvaros ir iespējams regulēt arī nepieciešamo resursu pārdali.
3) Projektā ietvertajā Likuma 35.¹ panta otrās daļas ievaddaļā ir norādīts, ka Ministru kabinetam ir tiesības noteikt konkrētus pasākumus, ciktāl tas nepieciešams un ir samērīgi attiecīgā apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai. Vienlaikus anotācijā ir norādīts, ka pastiprināta režīma neieviešana "var palēnināt paaugstinātas nelikumīgas robežas šķērsošanas situācijas normalizēšanas iespēju un paaugstināt nelikumīgi valstī ieceļojušo personu skaitu vai to personu skaitu, kas valstī mēģina ieceļot nelikumīgi." Vēršam uzmanību uz to, ka nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas gadījumu vai tās mēģinājumu skaits nav atkarīgs no pasākumiem, kas tiek īstenoti, lai novērstu personu nelikumīgu iekļūšanu Latvijas teritorijā. Ārkārtējā situācija uz Latvijas – Baltkrievijas robežas ir izsludināta jau vismaz 20 mēnešus, kas nozīmē, ka ārkārtējās situācijas ietvaros noteiktie pasākumi nav novērsuši vai pārvarējuši situāciju uz Latvijas – Baltkrievijas robežas vai normalizējuši to, proti, nav likuši personām ievērot likumīgu valsts robežas šķērsošanas kārtību vai nemēģināt ierasties Latvijā.
4) Projektā ietvertajā Likuma 35.¹ panta otrajā daļā paredzētos pasākumus var ietvert attiecīgi Likumā, Valsts robežsardzes likumā vai speciālajos normatīvajos aktos. Piemēram, Likuma 16. panta otrā daļa paredz publisku pasākumu organizēšanas kārtību, savukārt minētā panta astotā daļa paredz iespēju slēgt ceļus, lai novērstu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu. Likuma 17. pants noteic ierobežojumus kuģošanai, zvejai un makšķerēšanai. Saskaņā ar Likuma 16. panta ceturto daļu medības pierobežas joslā notiek saskaņā ar medību organizēšanas kārtību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Attiecīgos pasākumus varētu attiecināt arī uz pierobežu, tādējādi dodot iespēju šos pasākumus ieviest plašākā apjomā, kad tiek konstatēts nesamērīgi liels valsts robežas šķērsošanas gadījumu vai tās mēģinājumu skaits. Saistībā ar izņēmumiem attiecībā uz Publisko iepirkumu likumā paredzētā regulējuma piemērošanu jāvērš uzmanība uz to, ka to var risināt Valsts robežsardzes likumā, kurā paredzēts noteikt, ka, neļaujot personai ieceļot valstī tam neparedzētā vietā un laikā, vajadzības gadījumā iespēju robežās sniedzams primārais nodrošinājums. Projekta 35.¹ panta otrās daļas 7. punktā ietverto regulējumu var paredzēt Valsts robežsardzes likumā, nosakot, pie kādiem apstākļiem tas ir pieļaujams. Savukārt atļauju izsniegšanu var paredzēt Likuma 18. pantā, nosakot gadījumus, kuros tas varētu būt nepieciešams. Attiecībā uz robežšķērsošanas vietu slēgšanu vai darbības ierobežošanu norādāms, ka attiecīgie starpvalstu līgumi paredz šādu iespēju, nenosakot, kas pieņem lēmumu un pie kādiem apstākļiem. Minētais dod iespēju Latvijas normatīvajos aktos noteikt apstākļus, pie kādiem, piemēram, iekšlietu ministrs vai ārlietu ministrs pieņem attiecīgu lēmumu. Tādējādi anotācijā nav pietiekami izvērtētas iespējamās alternatīvas, kas ļautu ātrāk un efektīvāk reaģēt uz valsts apdraudējuma situāciju, vienlaikus arī ātrāk noteiktus pasākumus atcelt, ja tie vairs nav nepieciešami.
5) Projektā paredzētais pastiprinātais režīms tiek ieviests, ņemot vērā Tieslietu ministrijas iebildumu par vairākkārtīgu ārkārtējās situācijas uz Latvijas – Baltkrievijas robežas pagarināšanu. Anotācijā norādīts, ka "pastiprināta robežapsardzības režīma noteikšana var kalpot par efektīvu līdzekli pilnīgai apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai, kas, tādējādi, arī varētu pasargāt no iespējamās nepieciešamības izmantot  likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" noteikto mehānismu." Vēršam uzmanību uz to, ka Tieslietu ministrija pēc būtības neiebilst pret ārkārtējās situācijas esamību, bet gan iebilst pret to, ka tā tiek vairākkārtīgi pagarināta, nesniedzot pietiekamu pamatojumu tās nepieciešamībai. Vēršam uzmanību uz to, ka arī pastiprinātais režīms būs īpašs stāvoklis noteiktās teritorijās un paredzēs noteiktus ierobežojumus, tādējādi arī par tā pagarināšanu Tieslietu ministrija iebildīs, ja tā pagarināšanai netiks sniegts pietiekams pamatojums.
 

-

Lūdzam precizēt projektā ietverto Likuma 35.¹ panta piekto daļu, nosakot, uz kādu termiņu ir iespējams pagarināt pastiprināto režīmu.

-

Lūdzam skaidrot anotācijā, kurā brīdī tiks uzskatīts, ka apdraudējums, kas bija pamats pastiprinātā režīma izsludināšanai, ir novērsts vai pārvarēts, lai atbilstoši projektā ietvertajai Likuma 35.¹ panta sestajai daļai atceltu pastiprināto režīmu.

-

Lūdzam skaidrot anotācijā, kāpēc projektā ietvertajā Likuma 35.¹ panta septītajā daļā paredzēts, ka konkrēto lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neapturēs to darbību. Administratīvā procesa likumā paredzēts vispārīgais princips, ka administratīvā akta apstrīdēšana un pārsūdzēšana aptur tā darbību, tādējādi izņēmuma gadījumi ir attiecīgi jāpamato.

-

Lūdzam projektā ietvertajā Likuma 35.¹ panta sestajā daļā noteikt, ka Ministru kabinets atceļ lēmumu pirms termiņa. Proti, vēršam uzmanību uz to, ka pastiprinātais režīms būs spēkā tik ilgi, cik ilgs būs tā termiņš, tādējādi to būs jāatceļ tikai pirms šī termiņa.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 2.1. apakšsadaļu, ņemot vērā to, ka valsts iestādes nav juridiskas personas, kuras ietekmēs projekts.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 7.1. apakšsadaļu, ņemot vērā to, ka projekta izpildi nodrošinās arī, piemēram, Valsts robežsardze.

-