Atzinums

Vēlams izmantot tikai terminu “mēneša atlīdzība”, nevis terminu “mēnešalga”. Pamatojums - valdes un padomes locekļi darbojas uz pilnvarojuma pamata, tiesisko ietvaru to mēneša atlīdzības noteikšanai veido Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums un Ministru kabineta noteikumi (šobrīd Ministru kabineta 04.02.2020. noteikumi Nr.63 "Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu, kā arī valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru"), bet nav piemērojams ne Darba likums, ne arī  Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, no kura izrietētu šī termina ietvars.  
 

2. Kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļa mēneša atlīdzība šo noteikumu izpratnē ir mēneša atlīdzība pirms nodokļu samaksas, un tajā neietilpst prēmijas, pilnvarojuma līgumā pielīgtā apdrošināšana un atsaukšanas pabalsts.

Ieteikums: Noteikumu projekta 5.punktā noteiktais dalījums tikai pēc kapitālsabiedrību lieluma, kas tiek izmantots mēneša atlīdzības  maksimālā apmēra noteikšanai (arī valdes un padomes locekļu skaita noteikšanai) var būt nepamatoti ierobežojošs. SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" (turpmāk - RAKUS) ierosina Noteikumu projekta II.daļā iekļaut detalizētākus diferenciācijas principus, kas būtu piemērojami  veselības aprūpes kapitālsabiedrībām, ņemot vērā to stratēģisko nozīmi, operatīvās vadības sarežģītības pakāpi un pastāvīgu augstu riska līmeni, īpaši pēc COVID-19 pieredzes.
Pamatojums: Slimnīcu valdes locekļiem, salīdzinot ar citām nozarēm, bieži jāpieņem augsta riska lēmumi un jāreaģē ārkārtas situācijās. Tāpat jānodrošina augsta personāla vadība un sabiedrības veselības aizsardzība.
Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 5.pantā noteiktajām kritēriju robežvērtībām:
(4) vidēja sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura nav maza sabiedrība un kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim šajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām:
1) bilances kopsumma — 25 000 000 euro;
2) neto apgrozījums — 50 000 000 euro;
3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250.
(5) Liela sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura bilances datumā pārsniedz vismaz divas no trim šā panta ceturtajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām.
Ja likums paredz  iedalījuma  robežvērtību starpības mazai un vidējai sabiedrībai -  20 milj. EUR  bilances kopsummas robežvērtībai,  vairāk kā 9 milj.  EUR neto apgrozījuma robežvērtībai un  200 darbnieku skaita robežvērtībai, tad  lielas kapitālsabiedrības, kuras pārsniedz robežvērtības vairāk kā  3 reizes, kā arī kuras sniedz noteiktus pakalpojumus būtu diferencējamas.      

-

Ieteikums: Saglabāt amatu savienošanu un principus vienotās atlīdzības  noteikšanai attiecībā uz tiem amatiem, kuri paredzēti likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 6.panta 4. daļas 2.punktā (t.i. pedagoga, zinātnieka, ārsta, veterinārārsta, profesionāla sportista vai radošo darbu).  Noteikumu projektā nepieciešams skaidri noteikt, kādos gadījumos valdes loceklis var pildīt arī citus pienākumus, sevišķi veselības aprūpes nozares kapitālsabiedrībā (piemēram, medicīniskos uzraudzības vai klīniskās vadības uzdevumus), nodrošinot, ka šie pienākumi ir strukturēti un nav uzskatāmi par amatu “pārklāšanos” ar pamatfunkcijām.
Pamatojums:  Lai  gan Anotācijā norādīts par vienotās atlīdzības regulējuma neiekļaušanu, ka Ministru kabinetam likumā nav dots pilnvarojums regulēt jautājumus, kas skar valdes locekļa atlīdzības apmēru par cita amata pienākumu izpildi kapitālsabiedrībā, tomēr uzskatām, ka ir iespējams noteikt pieļaujamo atlīdzības par citu pienākumu veikšanu maksimālo proporciju, sasaistot to ar noslodzes aspektu - valdes locekļa darbs atbilst pilnas slodzes amatam. Lai nerastos  situācija, ka praksē atlīdzība par likumā pieļauto amatu savienošanu tiek noteikta atšķirīgi,  uzskatām, ka nosakāms vienotās atlīdzības noteikšanas princips, balstoties uz potenciālo noslodzi, un nosakot atlīdzības par cita amata pienākumu veikšanu pieļaujamā maksimālā proporciju (nepārsniedz 20%).  Veselības aprūpes nozarē tas ir sevišķi nozīmīgi.
Šāda proporcija atbilst arī maksimālajai noslodzei, pēc analoģijas piemērojot Darba likuma 131.pantā noteikto par normālo darba laiku (nedrīkst pārsniegt 8 stundas, bet normālais nedēļas darba laiks — 40 stundas) un  136.panta 5. daļā noteikto virsstundu darba ierobežojumu (nedrīkst pārsniegt vidēji 8 stundas 7 dienu periodā,ko aprēķina pārskata periodā, kas nepārsniedz četrus mēnešus),  secināms, ka būtu pieļaujama amatu savienošana, kas nepārsniedz 48h nedēļā.  RAKUS praksē un veselības nozares kapitālsabiedrībā valdes loceklis nereti veic arī  klīnisko darbību (ierobežotā apjomā).  Šādas situācijas ir pamatotas un pieļaujamas, nav traktējamas kā interešu konflikts, ja pastāv atbilstoša dokumentācija un saņemta atļauja.
Anotācijā kā pamatojums minēts:   Arī Valsts kontroles revīzijas ziņojumā uzsvērts, ka par neatbilstošu ir uzskatāma tāda tiesību normu piemērošana, kur valdes loceklis ieņem kapitālsabiedrībā otru amatu par pienākumu izpildi, kas ietilpst vai daļēji ietilpst katra valdes locekļa atsevišķā kompetencē, t. i., kuru ietvaros veicamie amata pienākumi satur detalizētāk noteiktu katra valdes locekļa atbildības jomu un veicamos pienākumus. Valsts kontroles ieskatā šādi noslēgtu darba līgumu mērķis ir nepamatoti palielināt valdes locekļu atlīdzību un nodrošināt tiem darba koplīgumos vai citos iekšējos normatīvos aktos paredzētus labumus, kas neatbilst Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktajai prasībai ar līdzekļiem rīkoties likumīgi un lietderīgi.” Faktiski atbilstoši vadlīnijām, ar valdes locekli var būt spēkā viens pilnvarojuma līgums, kurā noteikta vienotā atlīdzība par citu pienākumu izpildi tajā pašā kapitālsabiedrībā. Svītrojot  noteikumus par vienoto atlīdzību, tiesiskā  situācija netiks uzlabota, bet, iespējams, tiks sasniegts pretējs efekts.   
 

-

Ieteikums: Vienlaikus būtu nepieciešams Noteikumu projektā ietvert  regulējumu attiecībā mēneša atlīdzības izmaksu un valdes locekļu atpūtas dienām. Šobrīd šāds normatīvais regulējums nepastāv, bet ieteikumu veidā izriet no Valsts kancelejas (iepriekš Pārresoru koordinācijas centrs) vadlīnijām “Vadlīnijas publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlīdzības noteikšanai”. Vadlīniju 43.punkts nosaka, ka  “Lai nodrošinātu valdes loceklim tiesības uz atpūtu6 , kas ir vienas no pamattiesībām, pilnvarojuma līgumā var noteikt atpūtas dienas, ievērojot Darba likumā noteiktos principus par atvaļinājumu, t.i., vismaz 28 atpūtas dienas (kalendārās dienas) kalendārā gada laikā, t.i., attaisnotu prombūtni. Jāņem vērā, ka valdes loceklis savu amatu ieņem no iecelšanas līdz atsaukšanas brīdim, un par šo laikposmu viņš saņem pielīgto mēneša atlīdzību, jo nepārtraukti pārstāv kapitālsabiedrību (statuss, ne tikai darbība) un ir atbildīgs par pieņemtajiem lēmumiem. Tāpēc arī gadījumā, kad valdes loceklis izmanto atpūtas dienas, viņš saņem mēneša atlīdzību, un tas nav uzskatāms par ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu Darba likuma tvērumā. Kārtību un nosacījumus, piemēram, maksimālo nepārtraukto prombūtnes laiku, saskaņošanas kārtību prombūtnei, var detalizēti atrunāt pilnvarojuma līgumā vai atsevišķā valdes darbību reglamentējošā dokumentā.
 

-

Ieteikums: Papildināt Noteikumu projekta III. daļu ar papildu punktu, nosakot  vienotus izmaksājamās mēneša atlīdzības aprēķina principus, ja amata pienākumu izpilde tiek uzsākta vai amats tiek atstāts, nenostrādājot pilnu kalendāro mēnesi. Praksē atšķiras aprēķins proporcionāli nostrādātajam laikam  (atbilstoši kalendāra dienā vai darbdienām),  Gadījumā, ja amata pienākumu izpilde tiek uzsākta vai amats tiek atstāts, nenostrādājot pilnu kalendāro mēnesi, izmaksājamās mēneša atlīdzības apmēru nosaka proporcionāli nostrādātajam laikam (kalendāra dienām) mēnesī.
 

-

RAKUS iesaka, ka Noteikumu projekta 11.1.punktā, salīdzinot atlīdzību ar līdzīga lieluma kapitālsabiedrībām privātajā sektorā, būtu jāņem vērā arī nozares specifika un darba intensitātes indikatori. Piemēram, veselības aprūpes nozares kapitālsabiedrībām -  ārstēto pacientu skaits, stacionēšanas biežums, un neatliekamās palīdzības noslodze.
Pamatojums: Veselības aprūpes  nozares kapitālsabiedrību valdes lēmumu sarežģītība un sociālā atbildība bieži vien nav tieši salīdzināma ar komercuzņēmumu, tādēļ nepieciešami korekcijas koeficienti.

 

-

RAKUS iesaka pārskatīt vai izslēgt Noteikumu projekta 12.2. punktā noteiktā  “eksportspējas” kritērija piemērošanu visām kapitālsabiedrībām. Tas pirmšķietami rada diskriminējošus apstākļus kapitālsabiedrībām, kuras nodrošina pakalpojumus vietējā tirgū.  To saglabājot un piemērojot arī veselības aprūpes nozares kapitālsabiedrībām, vai arī sniegt precīzu metodiku tā piemērošanai medicīnas pakalpojumu eksporta (piemēram, ārvalstu pacientu) kontekstā. RAKUS uzskatā eksportspēja nav vienīgais papildu kritērijs un būtu nepieciešams noteikt arī citus kritērijus, ņemot vērā gan kapitālsabiedrības darbības nozari, gan ietekmi uz pamatpakalpojumu sniegšanu  iedzīvotājiem, gan uz tautsaimniecību.  Šis kritērijs var nebūt tieši piemērojams veselības aprūpes kapitālsabiedrībām, kā arī citām kapitālsabiedrībām, kuras sniedz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus  iedzīvotājiem  klasiskā izpratnē. Slimnīcām atsevišķos gadījumos ārvalstu pacientu ārstēšana varētu būt definēta kā “eksportspēja”. Nepieciešama skaidrība.
Pamatojums: Noteikumu projekta anotācijā noteikts, ka “Ņemot vērā Ministru prezidenta rezolūcijā doto uzdevumu un Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā doto pilnvarojumu, noteikumu projektā papildus tiek iekļauti iepriekš Atlīdzības vadlīnijās ietvertie valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības apmēra noteikšanas kritēriji, kā arī tiek noteikts jauns kritērijs, kas saistīts ar kapitālsabiedrības eksportspēju”, nesniedzot pamatojumu, ne ari izvērtējumu par iespējamu citu papildu kritēriju noteikšanu.
 

-

1. Ieteikums:  Lūdzam Ministru kabinetam izvērtēt iespēju atcelt vai mīkstināt ierobežojumu, kas atlīdzību ļauj palielināt tikai par 2.6%, ja tā nav palielināta iepriekšējos divos gados, īpaši gadījumos, kad izveidojas jauna valde vai tiek būtiski mainīts darbības apjoms.
Pamatojums: Šāds mehānisms var kavēt izcilu speciālistu piesaisti un motivāciju reformēt veselības aprūpes iestādes sarežģītā ekonomiskajā vidē.

2. Ieteikums: Ierosināt pārskatīšanas mehānismu, kas ļauj elastīgāk reaģēt uz strauji mainīgiem darba tirgus apstākļiem, piemēram, ārkārtas situācijām vai būtisku inflācijas pieaugumu, negaidot likuma grozījumus vai jaunu MK noteikumu apstiprināšanu.
Pamatojums: Veselības sektorā darbinieku noturēšana un motivācija ir īpaši kritiska. Ar stingriem griestiem bez iespējām pielāgoties, slimnīcas riskē zaudēt profesionāļus privātajam sektoram vai ārzemēm.
 

-

Ieteikums: Tā kā kapitālsabiedrības darbības rezultātu vērtēšanas rādītājus, tostarp finanšu rādītājus,  un  kārtību nosaka spēkā esošie Ministru kabineta  2016. gada 9. februāra noteikumi Nr. 95 “Kārtība, kādā tiek vērtēti darbības rezultāti un finanšu rādītāji kapitālsabiedrībai, kurā valstij ir izšķirošā ietekme”, nav skaidra piedāvātās 24.punkta redakcijas būtība, kas sašaurina vērtējumu.  Ierosinām 24.punktu svītrot vai izteikt tādā redakcijā, kas atbilstu minētajiem Ministru kabineta noteikumiem.
 

-

Ieteikums:  Noteikumu projekta 1.pielikumā noteiktais kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu skaits ieskatā ir nepamatots un neadekvāts, ņemot vērā, ka valdes locekļu funkcija ir operatīvā vadība, kuras nodrošināšanai būtu nepieciešams paredzēt lielāku skaitu valdes locekļu, kurpretim padomes locekļu – uzraudzības funkcija, kuras nodrošināšanai ir pietiekams mazāks locekļu skaits. Būtu saglabājama iespēja  noteikt  valdes un padomes locekļu skaitu, nepārsniedzot  maksimālo noteikto skaitu,  un to nosakot ne tikai atkarībā no piederības kapitālsabiedrības kategorijai (liela, vidēja, maza) un kapitālsabiedrības finansējuma kategorijai, bet ņemot vērā arī citus faktorus, tostarp  kapitālsabiedrības faktisko lielumu, kapitālsabiedrībai noteikto vispārējo stratēģisko mērķi u.c.    
Pamatojums: Lai ilustrētu priekšlikuma nepiemērotību - RAKUS ir veselības nozares kapitālsabiedrība, kura pēc kritēriju robežvērtībām atbilst lielai kapitālsabiedrībai, savukārt atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 24.1. pantā noteiktajam iedalījumam pēc finansējuma avota atbilst no publiskas personas atkarīga nekomerciāla publiskas personas kapitālsabiedrība (t.i. vispārējās valdības sektorā iekļauta kapitālsabiedrība, kura primāri nodrošina nefinanšu mērķu īstenošanu un kurai valsts vai pašvaldības budžeta finansējums pēdējo triju gadu laikā pārsniedz 90 procentus no kapitālsabiedrības vidējā kopējā apgrozījuma šajā periodā). Tādējādi saskaņā ar Noteikumu projekta 1. pielikumu RAKUS valdē butu jābūt ne vairāk kā 2 valdes locekļiem m savukārt padomē ne vairāk kā 5 locekļiem.  Šobrīd RAKUS valdē ir 4 locekļi, kas ņemot vērā RAKUS darbības jomas, metodiskās vadības funkcijas, realizējamos infrastruktūras, digitalizācijas   attīstības projektus  jau šobrīd ir nepietiekams skaits. Ar valdes locekļi skaitu ne vaiŗāk kā 2, kapitālsabiedrības pārvaldība un tai noteikto nefinanšu un finanšu mērķu sasniegšanu RAKUS gadījumā nebūs iespējams pienācīgi nodrošināt. Paredzot  Noteikumu projektā uzraudzības funkcijai ne vairāk kā 5  padomes locekļus, nav skaidrs likumdevēja mērķis.  Anotācijā  norādītais Problēmas apraksts (Saskaņā ar Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 78. panta piekto daļu un 106. panta otro daļu kapitālsabiedrības padomes locekļu skaits ir ne mazāks kā trīs un ne lielāks kā septiņi. Ministru kabinets nosaka padomes locekļu skaitu atbilstoši sabiedrības lielumam. Saskaņā ar Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 79. panta pirmo daļu un 114. panta pirmo daļu Ministru kabinets nosaka valdes locekļu skaitu atbilstoši sabiedrības lielumam) un Risinājuma apraksts (Noteikumu projekta 1. pielikumā ir ietverts regulējums kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu skaitam atkarībā no kapitālsabiedrības iedalījuma kategorijā pēc lieluma un grupā pēc finansējuma avotiem) nesniedz pamatojumu šādām izmaiņām.  
 

-