Atzinums

Ja informatīvā ziņojuma 1. pielikuma 20. un 22. punktā minētais attiecināms uz tiesā izmantotām MI sistēmām, tad TM svītrojama kā atbildīgā iestāde par normatīvā regulējuma izstrādi. Vienlaikus vēršam uzmanību, ja šādi risinājumi nākotnē tiks izstrādāti un ieviesti tiesu darbā, tad tam tiks laikus izstrādāts arī tiesiskais regulējums.
Savukārt, ja informatīvā ziņojuma 1. pielikuma 20. un 22. punktā minētais attiecināms uz citu TM kompetences jomu, lūdzam to iekavās konkrēti norādīt, lai nevarētu pārprast, ka šajos punktos minētais attiecināms uz tiesā izmantotām MI sistēmām

-

Informatīvā ziņojuma 4. pielikuma rindās, kur kā atbildīgā iestāde norādīta "Dalībvalsts", nepieciešams norādīt, konkrēti kura Latvijas iestāde izpildīs atbildīgā iestādes pienākumu, jo dalībvalsts pati par sevi ir apzīmējums Eiropas Savienības dalībvalstij - šajā gadījumā Latvijai, bet Latvijas saistības pret Eiropas Savienību pilda konkrētas valsts iestādes atbilstoši savai kompetencei.

-

Atbilstoši MI akta 113. panta b) punktam no 2025. gada 2. augusta piemēro MI akta III nodaļas 4. iedaļu, nevis visu III nodaļu kā noradīts informatīvā ziņojuma 3. sadaļas 2. punktā. Ievērojot minēto, lūdzam attiecīgi precizēt informatīvo ziņojumu.
Papildus iesakām rūpīgi pārskatīt informatīvo ziņojumu kopumā attiecībā uz vietām, kur ir pārrakstītas vai citētas MI akta normas, un nepieciešamības gadījumā precizēt to, lai izvairītos no nekorektas MI akta normu interpretācijas (sašaurinot vai paplašinot normu tvērumu).

-

Atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. pantam direktīvas nav tieši piemērojams tiesību akts, bet gan Eiropas Savienības dalībvalstīm direktīvas ir jāpārņem savos nacionālajos tiesību aktos. Līdz ar to, lūdzam atsauces uz direktīvam aizstāt ar atsaucēm uz nacionālajiem tiesību aktiem, kuros šīs direktīvas pārņemtas (kuros noteiktas attiecīgās valsts iestādes un kompetentās iestādes).

-

Par cik informatīvais ziņojums ir par MI akta prasību ieviešanu Latvijā, nepieciešams to papildināt ar informāciju (vai atsevišķu pielikumu) par to, kura(-s) iestāde(-s) ir atbildīga(-s) par zemāk uzskaitītajās MI akta normās noteikto dalībvalsts pienākumu izpildi:
18. panta 2. punktā;
28. panta 1. punktā;
57. panta 1. punktā;
57. panta 4. punktā;
60. panta 6. punktā;
62. panta 1. punktā;
64. panta 2. punktā;
65. panta 3. punktā;
70. panta 1. punktā;
70. panta 3. punktā;
74. panta 8. punktā
74. panta 10. punktā;
95. panta 1. punktā;
95. panta 2. punktā;
99. panta 1. punktā;
99. panta 8. punktā.
Tas pats attiecas arī uz zemāk uzskaitītajām MI akta normām, kurās ir paredzēta dalībvalsts rīcības brīvība (proti, jāizdara izvēle un jāsaprot, vai Latvija (konkrētā atbildīgā iestāde) izvēlēsies īstenot šo rīcības brīvību vai nē, to attiecīgi pamatojot):
5. panta 5. punkts;
26. panta 10. punkta septītā rindkopa;
28. panta 2. punkts;
31. panta 9. punkts;
69. panta 1. punkts;
69. panta 2. punkts;
74. panta 3. punkta otrā rindkopa;
74. panta 7. punkta pirmā rindkopa.
Norādā arī, ka pašreizējā redakcijā informatīvais ziņojums ir ļoti šaurs, mērķēts un būtu nepieciešams to papildināt plašākā kontekstā, lai pēc kāda laika nav jāsniedz Ministru kabinetam jauni informatīvie ziņojumi un jālabo mākslīgā intelekta uzraudzības sistēma Latvijā. Proti, informatīvajā ziņojumā būtu jāmin arī citi Latvijai saistoši mākslīgā intelekta regulējošie akti, kas ietekmēs MI akta īstenošanu, proti, CoE Framework Convention on Artificial Intelligence, Human Rights, Democracy, and the Rule of Law, kuru septembra sākumā visu dalībvalstu vārdā parakstīja Eiropas Savienība un kas attiecas uz pamattiesību kontroli un sasaucas ar MI aktu, kā arī OECD mākslīgā intelekta principi, kas šogad tika atjaunināti un veido būtisku daļu mākslīgā intelekta regulācijā.
Ievērojot minēto, lūdzam attiecīgi precizēt un papildināt informatīvo ziņojumu un, ja nepieciešams, Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu.

-

Informatīvā ziņojuma 4. pielikuma tabulas 1. rindā ir paredzēta Tieslietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas atbildība par MI akta 5. panta 5. punktā noteikto dalībvalsts pienākumu 30 dienu laikā iesniegt ziņojumu Eiropas Komisijai par normatīvā regulējuma, ar ko tiek noteikta kārtība regulas 5. panta 3. punktā minēto reāllaika biometriskās tālidentifikācijas sistēmu izmantošanas publiski piekļūstamās vietās tiesībaizsardzības nolūkos atļauju pieprasīšanai, izsniegšanai un izmantošanai, kā arī šo atļauju uzraudzībai un ziņošanai, pieņemšanu. 
Pirmkārt, vēršam uzmanību, ka MI akta 5. panta 5. punkts sniedz dalībvalstīm rīcības brīvību (kas 4. pielikuma tabulas 1. rindā nav atspoguļots, bet gan ir ietverts tikai daļējs MI akta 5. panta 5. punkta atspoguļojums) - dalībvalstīm ir dotas tiesības izvēlēties iespēju pilnīgi vai daļēji atļaut reāllaika biometriskās tālidentifikācijas sistēmu izmantošanu publiski piekļūstamās vietās tiesībaizsardzības nolūkos. Respektīvi, šajā sakarā dalībvalstij ir jāizdara izvēle, primāri balstoties uz šādu tehnoloģiju izmantošanas nepieciešamību un lietderīgumu, vērtējot šos aspektus sabiedriskās kārtības un drošības, noziedzības novēršanas un apkarošanas kontekstā. Attiecīgi MI akta 5. panta 5. punktā minētais ziņošanas pienākums iestājas tikai tad, ja dalībvalsts izvēlas atļaut reāllaika biometriskās tālidentifikācijas sistēmu izmantošanu publiski piekļūstamās vietās tiesībaizsardzības nolūkos.
Otrkārt, atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 22. septembra noteikumu Nr. 589 “Iekšlietu ministrijas nolikums” 4. punktam Iekšlietu ministrija izstrādā, organizē un koordinē politiku, cita starpā, sabiedriskās kārtības un drošības, noziedzības novēršanas un apkarošanas jomā. No minētā konstatējams, ka izvēles izdarīšana attiecībā uz reāllaika biometriskās tālidentifikācijas sistēmu publiski piekļūstamās vietās tiesībaizsardzības nolūkos pilnīgu vai daļēju atļaušanu primāri ir Iekšlietu ministrijas pārziņā esošs jautājums. Tieslietu ministrijai nav informācijas par to, vai šāda izvēle no Iekšlietu ministrijas puses ir izdarīta.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma 4. pielikuma tabulas 1. rindu:
1) ietverot (citējot) visu MI akta 5. panta 5. punkta redakciju;
2) svītrojot Tieslietu ministrijas atbildību attiecībā uz MI akta 5. panta 5. punktā minētā ziņojuma iesniegšanu;
Kā arī aicinām sadarbībā ar Iekšlietu ministriju izvērtēt, vai Latvija izvēlēsies īstenot MI akta 5. panta 5. punktā paredzēto rīcības brīvību dalībvalstīm un līdz ar to, vai vispār informatīvā ziņojuma 4. pielikumā nepieciešams noteikt atbildību par MI akta 5. panta 5. punktā noteiktā ziņojuma iesniegšanu. Jebkurā gadījumā, izdarot izvēli ieviest vai neieviest MI akta 5. panta 5. punktu, būs nepieciešams pamatot, kādēļ ir vai nav izmantota MI aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij ieviest/neieviest MI akta 5. panta 5. punkta akta normas.

-

Savulaik Valsts valodas centrs konsultējis Saeimas Juridisko biroju par termina "regulatory sandbox" atveidi latviešu valodā. Termins "regulatīvā smilškaste", lai gan lietots ES tiesību aktos, ir tiešs pārnesums no angļu valodas, kura būtība latviešu valodas lietotājiem nav skaidri nolasāma un neatbilst labam juridiskās latviešu valodas stilam. Savulaik, kad tika izskatīts toreizējais Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma projekts, kurā arī parādījās termins "regulatīvā smilškaste", centrs Saeimas Juridiskajam birojam ieteica apsvērt šādus atveidojumus:
1. "Speciālais regulatīvais režīms". Šāds jēdziens uzsvērtu faktu, ka konkrēta produkta, tehnoloģijas un pakalpojuma testēšanas kārtību un saistītos aspektus regulē noteikts tiesiskais ietvars. Tomēr būtu vērtējams, vai šāda termina tvērums attiecīgajā dokumentā pārāk šaurs, jo svarīgs faktors ir arī vide, kurā konkrētais process tiek veikts.
2. "Speciālā regulatīvā vide". Šo terminu uzskatām par vispārīgāku, ar vārdu "vide" apzīmējot gan fizisko vidi, kurā notiek testēšana un pārbaudes, gan regulatīvo režīmu, līdz ar to dodam priekšroku šādam atveidojumam.

Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma spēkā esošajā redakcijā redzams, ka centra piedāvātā atbilsme "speciālā regulatīvā vide" savulaik ir apstiprināta un tiek lietota, līdz ar to centrs aicina šādu terminu lietot arī šajā un turpmākajos tiesību aktu projektos.

-

Norādām, ka Ministru kabineta lēmumi ir saistoši tikai un vienīgi Ministru kabineta padotībā esošajām institūcijām. Līdz ar to šādā lēmumā nevar noteikt tiesības vai pienākumus ārpus Ministru kabineta padotības esošām institūcijām un privātpersonām, tai skaitā valstij piederošām komercsabiedrībām, - to pienākumi un tiesības nosakāmas ārējā normatīvajā aktā (likumā, Ministru kabineta noteikumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos).
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu. Tas pats attiecas arī uz informatīvajā ziņojumā, tai skaitā tā pielikumos minētam privātpersonām un ārpus Ministru kabineta padotības esošām institūcijām.

-

Lūdzam atsauces uz Eiropas Savienības tiesību aktiem noformēt atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 „Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 4. nodaļai, atsaucē uz Eiropas Savienības tiesību aktu norādot šādu informāciju: institūcija (Komisija, Padome, Eiropas Parlaments), kas izdevusi attiecīgo tiesību aktu; tiesību akta pieņemšanas datums; veids (regula, direktīva, lēmums); numurs un nosaukums atbilstoši tiesību akta nosaukumam latviešu valodā EUR-Lex datu bāzē. Piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija regula Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93.

-

Ņemot vērā, ka saīsinājums NMIC  (sk. informatīvā ziojuma 7.lpp.) nekur informatīvā ziņojuma tekstā netiek lietots, ierosinām nelietot šo saīsinājumu, kā arī pārskatīt citu saīsinājumu lietošanu ziņojuma tekstā.

-

Izsakām priekšlikumu precizēt informatīvā ziņojuma otro sadaļu "2. Esošā situācija Latvijā",  norādot pasākumu norises datumus, vietas u.c. un ielikt hipersaites, ja tas ir iespējams.

-

Informatīvā ziņojuma 15. lpp. ir nepieciešams veikt redakcionālu precizējumu. Proti, vārdus "administratīvo pārkāpumu procesu" ir nepieciešams aizstāt ar vārdiem "administratīvā pārkāpuma procesu". 

-

Attiecībā uz projekta 1.pielikumā ietverto izpildes plānu veikt iestāžu darbību reglamentējošajos aktos grozījumus, lai noteiktu to sadarbību ar Tiesībsarga biroju, aicinām izvērtēt iespēju sadarbības kārtību starp iestādēm un Tiesībsarga biroju MI akta nolūkiem ietvert vienā tiesību aktā. No informatīvā ziņojuma projekta izriet, ka ir nepieciešams nacionālā līmenī paredzēt sadarbības kārtību starp Tiesībsarga biroju un tirgus uzraudzības iestādēm un MI akta III pielikumā noteikto augsta riska MI jomu uzraugošajām iestādēm. Lai neveicinātu normatīvo aktu plūdus, efektīvi un ar optimāliem resursiem ieviestu MI akta prasības, kā arī ņemot vērā to, ka grozījumu būtība paredzēs Tiesībsarga biroja sadarbību ar citām iestādēm, šo sadarbības kārtību būtu iespējams ietvert vienā tiesību aktā, piemēram, Tiesībsarga likumā, neveicot grozījumus katrā uzraudzības iestādes darbību reglamentējošajā aktā atsevišķi.

-