Atzinums

Latvijas darba devēju konfederācija (turpmāk arī LDDK) ir iepazinusies ar Zemkopības ministrijas (turpmāk arī ZM) precizēto Informatīvā ziņojuma projektu "Par pievienotās vērtības nodokļa likmes diferencēšanu pārtikai" un uztur šādus iebildumus:

LDDK uztur iebildumu pret sadaļas “Kopsavilkums un secinājumi” 20.punktā ietverto vārdkopu “PVN pēc būtības ir regresīvs nodoklis”
Pamatojums
Pievienotās vērtības nodoklis ir proporcionāls un katra mājsaimniecība maksā to atbilstīgi patēriņam. Un tas, ka trūcīgāko mājsaimniecību patēriņa struktūrā lielāks īpatsvars ir pārtikai, nepadara PVN par regresīvu nodokli.
Tas, ka dažādos dokumentos argumentācijas paspilgtināšanai tiek izmantoti dažādi apzīmējumi, nepadara PVN par progresīvu nodokli. Progresīva nodokļa pamatpazīme ir pieaugoša [efektīvā] likme.

LDDK uztur iebildumu pret sadaļas “Kopsavilkums un secinājumi” 21.punktā ietverto vārdkopu “PVN likmes samazinājums svaigai gaļai, svaigām zivīm, piena pamatproduktiem un olām ir viens no atbalsta instrumentiem, kas ļautu daļēji kompensēt iedzīvotāju pirktspējas samazinājumu, kas veidojies augstās inflācijas dēļ, visvairāk pozitīvi ietekmējot tieši maznodrošinātos iedzīvotājus, kuru patēriņa grozā izdevumu īpatsvars par pārtikas produktiem ir augstāks nekā vidēji situētās mājsaimniecībās.”
Pamatojums
Saskaņā ar Engela likumu, nabadzīgākās mājsaimniecības pārtikai tērē lielāku daļu no rīcībā esošajiem līdzekļiem, tomēr nevar neņemt vērā, ka PVN likmes samazinājums līdz 5% pārtikas produktiem vislielāko pienesumu naudas izteiksmē dotu 5.kvintiles mājsaimniecībām, savukārt vismazāko - 1.kvintiles mājsaimniecībām.
No tā izriet, ka šāda veida modelis, kura ietvaros turīgākās mājsaimniecības saņem monetāri lielāku pienesumu, nav uzskatāms par efektīvu sociālā atbalsta instrumentu.
Jebkurā gadījumā, lai teksts sniegtu skaidru un patiesu priekštatu, sadaļas “Kopsavilkums un secinājumi” šajā vai nākamajā rindkopā ir jābūt informācijai, ka PVN samazinājums pārtikas produktiem vislielāko pienesumu naudas izteiksmē dotu 5.kvintiles mājsaimniecībām, savukārt vismazāko - 1.kvintiles mājsaimniecībām.
No sociāli atbildīgas valsts skatu punkta daudz labāk ir iekasēt PVN no visiem pārtikas patērētājiem un koncentrētā veidā jāsniedz mērķēts atbalsts sociāli mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām.  
Papildus jānorāda, ka nav pamatojuma izvēlētajām pārtikas preču grupām, turklāt, nav nevienas pozīcijas, ko varētu attiecināt, piemēram, uz vegāniem. 
Viedoklis
Ja Latvijas budžetā ir brīva fiskālā telpa, tad tā ir jāizmanto:
1.1.Darba nodokļu samazināšanai, kas Latvijas pārtikas ražotājiem dotu priekšrocības (patiesībā izlīdzinātu konkurētspēju) pret citu valstu pārtikas ražotājiem;
1.2.Tiešam atbalstam trūcīgākajām mājsaimniecībām
2. Tas, ka pētnieki pētījuma sagatavošanas laikā pārtikas grozu apzīmēja par Iztikas minimuma pārtikas grozu, neuzliek valstij saistības ikkatram to nodrošināt. Tā nav nejaušība, ka pēc pētījuma sagatavošanas tam tika izvēlēts nosaukums Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžets.
 

-