Atzinums

Finanšu ministrija uztur izteikto iebildumu, kas iekļauts izziņas 50.punktā, ņemot vērā, ka izziņā un konceptuālajā ziņojumā sniegtais skaidrojums nesniedz pietiekamu pamatojumu, kādēļ varētu secināt, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (turpmāk - LIAA) plānotās darbības (kas uzskaitītas I. pielikumā) ir uzskatāmas par nesaimnieciskām.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) sniegto skaidrojumu e-wiki sistēmā (2017.06.27 EK atbilde uz Bulgārijas jautājumiem. Pieejams: https://webgate.ec.europa.eu/fpfis/wikis/pages/viewpage.action?pageId=195926589), lai kādu darbību kvalificētu par valsts varas īstenošanu, fakts, ka šāda darbība ir noteikta normatīvajā aktā, nav noteicošs, bet no svara ir attiecīgās darbības būtība. Vienlaikus, ja attiecīgā dalībvalsts ievieš tirgus mehānismus noteiktai darbībai, bet turpina to veikt arī pati, tā vairs nevar apgalvot, ka īsteno valsts varu, bet faktiski veic saimniecisku darbību, konkurējot ar privātajiem uzņēmējiem attiecīgajā tirgū.
Papildus nav skaidrs, kā konceptuālajā ziņojumā iekļautā atsauce uz EK lēmumu 2020/391 (2019. gada 20. septembris) par pasākumu SA.34402, pamato Ekonomikas ministrijas piedāvāto alternatīvo risinājumu, jo EK šajā lēmumā konstatēja, ka "(132) Vācija nav pietiekami pierādījusi, kāpēc šajā gadījumā ir piemērojama Pētniecības un izstrādes nostādņu koncepcija par papildinošu saimniecisku darbību. Vācija, piemēram, nav pierādījusi, ka mazapjoma pārdošana ir “darbība, kura ir tieši saistīta ar pētniecības organizācijas vai pētniecības infrastruktūras darbību un tai nepieciešama vai ir cieši saistīta ar tās galveno nesaimniecisko izmantojumu” Pētniecības un izstrādes nostādņu 20. punkta nozīme (sk. 72. apsvēruma f) punktu un 43. zemsvītras piezīmi).". Lai arī konceptuālajā ziņojumā iekļautā teorija par komercdarbības atbalstu ir korekta, Finanšu ministrijas ieskatā arī 27. un 28.zemsvītras atsaucē minētie EK lēmumi nav piemērojami LIAA gadījumā, jo LIAA gadījumā darbības, kuras minētas konceptuālā ziņojuma 1.pielikumā, kuras var veikt arī tirgus, ir iespējams nodalīt no LIAA pamatdarbības. Kā arī tie nepamato izziņas 50.punktā skaidroto, ka arī uz subjekta darbību ir attiecināms papildinošas saimnieciskās darbības (80% un 20%) princips.
Papildus lūdzam konceptuālajā ziņojumā sniegt skaidrojumu, vai tas ir saskaņots ar Konkurences padomi un kāds ir tās viedoklis par LIAA iesaistīšanos tirgū. Vēršam uzmanību, ka, piemēram, konceptuālā ziņojuma 1.pielikumā minētās darbības ([1] darbības zem "Valsts uzdevumi"), piemēram, pakalpojumi, kas ietverti šūnās C8, C9, C15, C19, ir tādi, ko var nodrošināt arī citi tirgus dalībnieki. Saskatām bažas, ka ne visi plānotie jaunie maksas pakalpojumi būs saistīti un nepieciešami konkrētu LIAA uzticēto valsts uzdevumu izpildei, jo tiem ir tirgus.

-

Attiecībā uz konceptuālā ziņojuma 2.1.apakšsadaļā "Pamatojums LIAA institucionālās reformas nepieciešamībai" izceltajām divpadsmit būtiskājām jomām , kurās būtu nepieciešams rast risinājumu iestāžu efektīvākai sadarbībai un rīcības koordinācijai, vēršam uzmanību, ka augstākminētās būtiskākās jomas, daļēji pārklājas/ ir ietvertas RIS3 jomu ietvaros, kurām jau nacionāli ir noteikta sava noteikta pārvaldība, sadarbība starp institūcijām un lēmumu pieņemšanas process RIS3 ietvaros. Līdz ar to aicinām papildināt šo punktu ar atsauci uz Ministru kabineta 2022.gada 12.aprīļa sēdē apstiprināto informatīvo ziņojumu “Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu” (prot. Nr.20 40.§).
Lūdzam skaidrot, vai pareizi saprotam, ka kontekstā kā tālāk konceptuālajā ziņojumā minēto, ka pārveidojot LIAA par atvasinātu publisku personu, ir iespējams izstrādāt jaunu (pielāgotu) institucionālās pārvaldības modeli ar padomi un valdi un nodrošināt, ka atvasinātas publiskas personas padomē tiek iesaistīti pārstāvji gan no vairākām nozaru ministrijām, gan privātā sektora vienlaikus, tā rezultātā tiktu uzlabota koordinācija RIS3 ekosistēmu ietvaros, ar augstākminēto ir saprotams tikai  efektīvas sadarbības starp institūcijām un savstarpējas rīcības koordinācijas jautājums, nevis tas ir attiecināms uz kādām RIS3 pārvaldību, t.sk. RIS3 vadības grupu dublējošām darbībām. Lūdzam to skaidri atrunāt konceptuālajā ziņojumā.

 

-

Atsaucoties uz konceptuālā ziņojuma  V. sadaļas "Veicamās darbības, lai nodrošinātu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras funkcionalitāti pēc institucionālā modeļa maiņas" otrajā rindkopā minēto, ka, lai LIAA turpinātu sekmīgi veikt šīs funkcijas, atvasinātai publiskai personai nepieciešams saglabāt esošo nosaukumu “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra”, jo ar to ir iegūta starptautiska atpazīstamība gan izstāžu stendos, gan EXPO, gan investīciju piesaistes un inovāciju veicināšanas jomās, aicinām  skaidrot, kā tas iet kopā ar piedāvājumu, ka LIAA angliskais nosaukums būs "Enterprise Latvia".

 

-

Lai nodrošinātu pilnīgu informāciju, aicinām konceptuālā ziņojuma 3.2.apakšsadaļas  "LIAA šobrīd administrētās un nākotnē plānotās atbalsta programmas"  3.1.tabulas (LIAA administrēšanai nodotās valsts atbalsta programmas) kolonnas "Plānotās atbalsta programmas" informāciju papildināt arī ar ESIF 2021-2027 plānotajām atbalsta programmām, kuras administrēs LIAA.

 

-

Aicinām pārskatīt konceptuālā ziņojuma 3.1. apakšsadaļas zemāk minēto rindkopas ievaddaļu (19.lpp.) vai to svītrot (skat.zemāk pasvītroto), jo nav skaidra doma, ko ar to ir mēģināts pateikt.

Ja tiek apšaubīta LIAA visu īstenoto un plānoto darbību kvalifikācija kā tāda, kas ir ar saimniecisku darbību nesaistīta darbība, alternatīvi, LIAA darbībām kopumā nav piemērojams komercdarbības atbalsts, jo LIAA sniegtie un plānotie maksas pakalpojumi, jebkurā gadījumā, ir atzīstami par papildinošu saimniecisko darbību normatīvajos aktos definētajām LIAA darbībām, kas ir ar saimniecisku darbību nesaistītas darbības (valsts definēto uzdevumu izpilde) (skatīt detalizētu informāciju Ziņojuma 1. pielikumā).

 

-

Aicinām redakcionāli precizēt konceptuālā ziņojuma 1.2.apakšsadaļas "LIAA līdzšinējā darbība" otro rindkopu (5.lpp.), norādot, ka Latvijai 2020. gadā piesaistīto investīciju apjoms bija lielākais iepriekšējo septiņu gadu laikā, pretējā gadījumā teikums var būt dažādi interpretējams.



 

[..] 2020. gadā Latvijai piesaistīto investīciju apjoms bija lielākais iepriekšējo septiņu gadu laikā, investīcijās piesaistot 252,4 miljonus euro un izveidojot 2833 jaunas darbavietas. 

 
 

Lūdzam papildināt konceptuālā ziņojuma 3.2.apakšsadaļas "LIAA šobrīd administrētās un nākotnē plānotās atbalsta programmas" trešo rindkopu, skaidri norādot, ka nosacījums "LIAA kā līdzfinansējuma saņēmēju tiek piešķirts atbalsts gala labuma guvējiem, kas nepārsniedz 200 000 euro" attiecas uz Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014-2020.gada plānošanas periodu.

-

Aicinām konceptuālā ziņojuma VI. sadaļu “Riski, ja LIAA institucionālais modelis netiks mainīts” papildināt ar informāciju par konsekvecēm Latvijai, ja statuss netiek mainīts (prognostiskie ieguvumi finansiālā izteiksmē pēc statusa maiņas, kas pozitīvi ietekmētu Latvijas ekonomiku, tautsaimniecību, un ko nav iespējams sasniegt esošajā tiesiskajā statusā).

-

Lai no konceptuālajā ziņojumā ietvertās informācijas būtu viennozīmīgi saprotams, kāds turpmāk būs LIAA statuss no finansēšanas viedokļa Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē, un kā tās resursi un izdevumi tiks atspoguļoti valsts budžetā, lūdzam papildināt konceptuālā ziņojuma IV. sadaļu “LIAA darbības finansiālais nodrošinājums” ar rindkopu šādā redakcijā:

“LIAA pēc statusa maiņas no finansēšanas viedokļa Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē būs valsts budžeta iestāde, kurai finanšu līdzekļi tiks ieplānoti gadskārtējā valsts budžeta un vidēja termiņa ietvara likumā un izdevumi attiecīgajās budžeta programmās atspoguļoti apropriācijā. Piešķirtie līdzekļi tiks izlietoti izdevumu finansēšanai atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta un vidēja termiņa ietvara likumā apstiprinātajai apropriācijai saskaņā ar iestādei apstiprināto finansēšanas plānu."