Atzinums

Uzturam spēkā iepriekš izteiktos iebildumus.

Noteikumu projekta 8.3. apakšpunkts precizējams (lūdzu skatīt LTAB piedāvāto redakciju), jo:
Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma (turpmāk – OCTA likums) 19.panta otrās daļas 4.punktā noteikts, ka ceļu satiksmes negadījumā (turpmāk – CSNg) personai nodarītie nemateriālie zaudējumi (morālais kaitējums) ir zaudējumi, kas saistīti ar sāpēm un garīgām ciešanām sakarā ar apgādnieka, apgādājamā vai laulātā 1.grupas invaliditāti. Tas nozīmē, ka likumdevējs ir vēlējies morālo kaitējumu noteikt tikai un vienīgi tajos gadījumos, kad CSNg rezultātā apgādniekam, apgādājamajam vai laulātajam tiek noteikta 1.grupas invaliditāte. Atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam, proti, Invaliditātes likumam, izriet, ka personai I invaliditātes grupa tiek noteikta tikai un vienīgi pilngadīgām personām no 18 gadu vecuma, turklāt, personai I invaliditātes grupa tiek noteikta par ļoti smagu invaliditāti, kad darbspēju zaudējums ir 80—100 procentu apmērā.  Lai netiku izslēgtas no apdrošināšanas atlīdzības (morālā kaitējuma) apmēra personas, kuru apgādībā ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, kas CSNg rezultātā kļuvuši par bērniem ar invaliditāti, jo bērniem saskaņā ar Invaliditātes likumu netiek noteikts invaliditātes dalījums invaliditātes grupās, noteikumu projektā ir nepieciešams paredzēt, ka arī personām, kuru apgādībā ir bērni līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti ar ļoti smagiem un stabiliem funkcionēšanas ierobežojumiem, tiek noteikta morālā kaitējuma atlīdzība, lai vienlaikus tiktu ievērots arī OCTA likuma 19.panta otrās daļas 4.punktā noteiktais princips, ka apdrošināšanas atlīdzība pienākas par ļoti smagu veselībai nodarīto kaitējumu. Lai arī bērniem invaliditāti nosaka, pamatojoties uz Ministru kabineta 23.12.2014 noteikumu Nr.805 ”Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību” (turpmāk - Noteikumi Nr. 805) 4.pielikumā minētiem kritērijiem, nevis pamatojoties uz funkcionēšanas ierobežojumu pakāpi, kā tas ir I, II, III invaliditātes grupas noteikšanai, tomēr nevarētu teikt, ka bērniem vispār nevērtē funkcionēšanas ierobežojumu pakāpi. Pretējā gadījumā Noteikumu Nr. 805 20.1.2.3.apakšpunktā nebūtu norādīts, ka invaliditāti personai līdz 18 gadu vecumam nosaka uz periodu līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, ja ir stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi, kuru dēļ invaliditāte ir bijusi nepārtraukti noteikta ne mazāk kā vienu gadu. Vienlaikus jāpiebilst, ka bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu piešķirot, VDEĀVK arī sniedz atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību smagu fizisku un funkcionālu traucējumu dēļ.



 

Piedāvātā redakcija
Izteikt 8.3.apakšpunktu šādā redakcijā:
"8.3. ja apgādājamais kļuvis par personu ar I invaliditātes grupu vai apgādājamais bērns līdz 18 gadu vecumam kļuvis par bērnu ar invaliditāti ar ļoti smagiem un stabiliem funkcionēšanas ierobežojumiem, – apgādājamā dzimšanas apliecības kopiju (uzrāda oriģinālu);".

Uzturam spēkā iepriekš izteiktos iebildumus.

Noteikumu projekta pielikuma 4.3., 4.4. un 4.5. apakšpunkts precizējams (lūdzu skatīt LTAB piedāvāto redakciju), lai netiku izslēgti no apdrošināšanas atlīdzības (morālā kaitējuma) apmēra bērni vecumā līdz 18 gadiem, kas CSNg rezultātā kļuvuši par bērniem ar invaliditāti, jo bērniem saskaņā ar Invaliditātes likumu netiek noteikts invaliditātes iedalījums invaliditātes grupās. Neskatoties uz to, ka saskaņā ar Invaliditātes likumu bērniem līdz 18 gadu vecumam invaliditāti nosaka bez iedalījuma invaliditātes grupās, tomēr bērniem ar invaliditāti zaudējumu apmērs līdzīgi kā personām ar I, II un III invaliditātes grupu būtu jānosaka atkarībā no funkcionēšanas ierobežojuma pakāpes (ļoti smaga, smaga, mērena), kas tiek norādīta arī Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas  (VDEĀVK) lēmumā par invaliditāti. 

Noteikumu projekta pielikuma 6.punkts precizējams (lūdzu skatīt LTAB piedāvāto redakciju), jo OCTA likuma 19.panta otrās daļas 4.punktā noteikts, ka CSNg personai nodarītie nemateriālie zaudējumi (morālais kaitējums) ir zaudējumi, kas saistīti ar sāpēm un garīgām ciešanām sakarā ar apgādnieka, apgādājamā vai laulātā 1.grupas invaliditāti. Tas nozīmē, ka likumdevējs ir vēlējies morālo kaitējumu noteikt tikai un vienīgi tajos gadījumos, kad CSNg rezultātā apgādniekam, apgādājamajam vai laulātajam tiek noteikta 1.grupas invaliditāte. Atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam, proti, Invaliditātes likumam, izriet, ka personai I invaliditātes grupa tiek noteikta tikai un vienīgi pilngadīgām personām no 18 gadu vecuma, turklāt, personai I invaliditātes grupa tiek noteikta par ļoti smagu invaliditāti, kad darbspēju zaudējums ir 80—100 procentu apmērā.  Lai netiku izslēgtas no apdrošināšanas atlīdzības (morālā kaitējuma) apmēra personas, kuru apgādībā ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, kas CSNg rezultātā kļuvuši par bērniem ar invaliditāti, jo bērniem saskaņā ar Invaliditātes likumu netiek noteikts invaliditātes dalījums invaliditātes grupās, noteikumu projektā ir nepieciešams paredzēt, ka tikai tām personām, kuru apgādībā ir bērni līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti ar ļoti smagiem un stabiliem funkcionēšanas ierobežojumiem, tiek noteikta morālā kaitējuma atlīdzība, lai vienlaikus tiktu ievērots arī OCTA likuma 19.panta otrās daļas 4.punktā noteiktais princips, ka apdrošināšanas atlīdzība pienākas par ļoti smagu veselībai nodarīto kaitējumu. Lai arī bērniem invaliditāti nosaka, pamatojoties uz Ministru kabineta 23.12.2014 noteikumu Nr.805 ”Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību” (turpmāk - Noteikumi Nr. 805) 4.pielikumā minētiem kritērijiem, nevis pamatojoties uz funkcionēšanas ierobežojumu pakāpi, kā tas ir I, II, III invaliditātes grupas noteikšanai, tomēr nevarētu teikt, ka bērniem vispār nevērtē funkcionēšanas ierobežojumu pakāpi. Pretējā gadījumā Noteikumu Nr. 805 20.1.2.3.apakšpunktā nebūtu norādīts, ka invaliditāti personai līdz 18 gadu vecumam nosaka uz periodu līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, ja ir stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi, kuru dēļ invaliditāte ir bijusi nepārtraukti noteikta ne mazāk kā vienu gadu. Vienlaikus jāpiebilst, ka bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu piešķirot, VDEĀVK arī sniedz atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību smagu fizisku un funkcionālu traucējumu dēļ.

1. Izteikt noteikumu projekta pielikuma 4.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
 "4.3. ja cietusī persona kļuvusi par personu ar I invaliditātes grupu vai bērnu ar invaliditāti ar ļoti smagiem un stabiliem funkcionēšanas ierobežojumiem, – 10 minimālo mēneša darba algu* apmērā;".

 

2. Izteikt noteikumu projekta pielikuma 4.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"4.4. ja cietusī persona kļuvusi par personu ar II invaliditātes grupu vai bērnu ar invaliditāti ar smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem, – piecu minimālo mēneša darba algu* apmērā;".

 

3. Izteikt noteikumu projekta pielikuma 4.5. apakšpunktu šādā redakcijā:

"4.5. ja cietusī persona kļuvusi par personu ar III invaliditātes grupu vai bērnu ar invaliditāti ar mēreniem funkcionēšanas ierobežojumiem, – triju minimālo mēneša darba algu* apmērā.".

 

4. Izteikt noteikumu projekta pielikuma 6.punktu šādā redakcijā:

"6. Apdrošināšanas atlīdzību par sāpēm un garīgajām ciešanām, kas radušās tādēļ, ka apgādnieks, apgādājamais vai laulātais kļuvis par personu ar I invaliditātes grupu vai apgādājamais bērns līdz 18 gadu vecumam kļuvis par bērnu ar invaliditāti ar ļoti smagiem un stabiliem funkcionēšanas ierobežojumiem, nosaka 20 minimālo mēneša algu* apmērā.".