Atzinums

Nav iebildumu, ja Finanšu ministrija citās procedūrās izvērtēs visus esošos ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamos objektus, tomēr LPS šī likumprojekta sakarā lūdza izvērtēt un sniegt pamatojumu, ja tāds ir, tikai šādu  3 neapliekamo objektu saglabāšanai, savukārt, ja pamatojuma nav vai tas ir apšaubāms, lūdzām jau šinī likumprojektā tos izslēgt no neapliekamajiem objektiem:
- Komersantiem piederošās neapliekamās inženierbūves – izvērtējumā iekļaujot pamatojumu kāpēc vieniem komersantiem piederošās inženierbūves ir pamatoti nepalikt situācijā, kad tādas pašas inženierbūves, kas pieder citiem komersantiem ir jāapliek ar nodokli,
- Valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, kas nav nodots lietošanā vai iznomāts- Izvērtējumā iekļaujot datus par šiem objektiem, kā arī pamatojot – vai neaplikšana ar nodokli īstenībā rada stimulu valstij nesakārtot savas īpašuma tiesības un neierakstīt tās Zemesgrāmatā, kā arī pamatot vai ir pieņemami, ka valstij piekritīgie nekustamie īpašumi ilgstoši netiek nodoti lietošanā, tātad arī netiek apsaimniekoti.
- Ēkas vai to daļas (telpu grupas), kuras izmanto no valsts budžeta finansētās iestādes.
Tā kā izziņā nav sniegts ne pamatojums, ne izvērtējums, tad acīmredzot šādi neapliekamie objekti ir jāizslēdz no likuma. Vienlaikus tā kā FM maija beigās publicētajā Nekustamā īpašuma objektu aplikšanas ar nodokļiem izvērtējumā arī nav sniegts šo neapliekamo objektu neaplikšanas izvērtējums, bet attiecībā uz Valstij piekritīgo nekustamo īpašumu un Ēkām vai to daļām (telpu grupam), kuras izmanto no valsts budžeta finansētās iestādes, bez pamatojuma un izvērtējuma, minētajā FM politikas dokumentā  ir paredzēts šos neapliekamos objektus arī turpmāk saglabāt kā ar nodokli neapliekamos,

lūdzam šinī likumprojektā paredzēt izslēgt no ar nodokli neapliekamo objektu loka:
- Valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, kas nav nodots lietošanā vai iznomāts- Izvērtējumā iekļaujot datus par šiem objektiem, kā arī pamatojot – vai neaplikšana ar nodokli īstenībā rada stimulu valstij nesakārtot savas īpašuma tiesības un neierakstīt tās Zemesgrāmatā, kā arī pamatot vai ir pieņemami, ka valstij piekritīgie nekustamie īpašumi ilgstoši netiek nodoti lietošanā, tātad arī netiek apsaimniekoti.
- Ēkas vai to daļas (telpu grupas), kuras izmanto no valsts budžeta finansētās iestādes.
kā arī veikt izvērtējumu par Komersantiem piederošajām neapliekamajām  inženierbūvēm un atbilstoši izvērtējumam, papildināt šo likumprojektu.

-

Ņemot vērā faktu, ka nav pamatoti neaplikt saimnieciskajā darbībā ( NIN likuma izpratnē) neizmantotu nekustamo īpašumu, ja saimnieciskajā darbībā izmantotu nekustamo īpašumu, tādejādi veicinot ēku neizmantošanu un turēšanu tukšā veidolā, tādejādi bieži arī neveicot nepieciešamos uzturēšanas darbus,  lūdzam grozīt terminu ‘izmantotu’ uz ‘izmantojamu’.

-

Gadījumā, ja Finanšu ministrija nevis ņems vērā LPS iebildumu - precizēt Anotāciju, bet vēlēsies precizēt likumprojektu, saglabājot pašvaldībām pienākumu pārliecināties, ka kultūras piemineklis, tā daļa un zeme tā uzturēšanai nav dzīvojamā māja, telpu grupa un zeme tās uzturēšanai, kā arī nav izmantots saimnieciskajā darbībā (jo tad kultūras piemineklis un tā daļa neskatoties uz atrašanos pašvaldībām nodotajos datos, būs jāapliek ar nekustamā īpašuma nodokli), tad 

iebilstam pret termina “rādītāja noteikšanai”, “nosaka pirmajā punktā minēto rādītāju un, izmantojot šo rādītāju” lietojumu likumprojektā.

Pašvaldībām ir jāsaņem dati par katrā kultūras piemineklī esošo kadastra objektu konkrētas ziņas- kurš kadastra objekts un tā zeme ir pilnībā kā kultūras piemineklis neapliekams, savukārt par daļējiem kultūras pieminekļiem ir nepieciešams nodrošināt precīzus datus- kura kadastra objekta sīkākā daļa un tai atbilstošā zeme ir vai nu pilnībā neapliekams vai neapliekams cik m2 no kadastra objekta un atbilstošās zemes. Pretējā gadījumā tehniski nav iespējams tālāk veikt to konkrēto kadastra objektu aplikšanu ar nodokli, kas lai arī ir kultūras pieminekļu sarakstā un Kultūras mantojuma pārvaldes nosūtītajā sarakstā, bet ir dzīvojamās mājas vai tiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai.  Neaplikšana nevar būt kāds ‘rādītājs’, ar nodokli var neaplikt tikai konkrēta kadastra objekta konkrētus m2 un tikpat konkrētus m2, kas attiecas uz neapliekamā objekta zemi. Ministru kabinets var noteikt – cik m2 netiek aplikti, bet nav pieļaujama situācija, kurā MK noteikumi varētu saturēt ‘rādītāju’, piemēram, 25% no kultūras pieminekļa..  un no šiem % atvasinātus m2, kas neļaus tālāk identificēt – par kuru kultūras pieminekļa daļu atbrīvojums piemērojams, jo papildus ir jāpārbauda – vai attiecīgā kultūras pieminekļa daļa ir dzīvojamā māja un/vai izmantota saimnieciskajā darbībā.

-

Esošā regulējuma problemātika ir saistīta ar faktu, ka ir brīvi tulkojama esošā norma “kā arī zemi tā uzturēšanai”, kā arī ar daudzu kultūras pieminekļu  platību, kad kultūras piemineklis ir tikai daļa no sīkākā pieejamā kadastra objekta vai arī kultūras piemineklis savā sastāvā iekļauj  tik ļoti daudzus un dažādus kadastra objektus, ka ir plaši interpretējams- vai tiešām visi konkrētā kultūras pieminekļa teritorijā esoši kadastra objekti būtu traktējami kā ar nodokli nepaliekami (ja tie nav dzīvojamie vai netiek izmantoti saimnieciskajā darbībā), kā vienu no piemēriem var minēt  šādu  ar 04.02.2014.Ministru kabineta noteikumiem Nr.61 “Noteikumi par Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveidi un uzturēšanu un apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatoru” noteikto kultūras pieminekļa  (tā teritorijas apgrūtinājumu): kods7314010700, nosaukums “kultūras pieminekļa teritorija un objekti, kas atbilstoši UNESCO Konvencijai par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību iekļauti pasaules kultūras un dabas mantojuma objektu sarakstā”. Tādejādi, piemēram visa likumā “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums” noteiktā Rīgas vēsturiskā centra teritorija ir noteikta kā kultūras piemineklis, bet visticamāk likumdevējs nav vēlējies, lai visi Kadastra objekti, tai skaitā visas zemes vienības, kas atrodas šī kultūras pieminekļa teritorijā, bet nav dzīvojamās mājas, vai nav saimnieciskajā darbībā izmantotie kadastra objekti, nebūtu jāapliek ar nekustamā īpašuma nodokli.  Tāpat esošā regulējuma problemātika ir saistīta ar faktu, ka rodas absurda situācija- kultūras pieminekļi, kas vispār netiek izmantoti (bet nav dzīvojamās mājas) nekādai darbībai, stāv tukši, netiek aplikti ar nekustamā īpašuma nodokli, lai arī tie ir izmantojami saimnieciskajā darbībā. Bieži šādu īpašumu neizmantošana rada paša kultūras pieminekļa degradāciju. Tādejādi likuma norma ir pretrunā tās mērķim pēc būtības- veicināt kultūras pieminekļu saglabātību nākamajām paaudzēm.

Lūdzam precizēt likumprojektu.

-

Ņemot grozījumu būtību, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde MK noteiktā kārtībā sniegs pašvaldībām precīzus datus,  lūdzam spēkā esošā likuma 1.panta   (3¹) daļu:
“ Valsts aizsargājamais nekustamais kultūras piemineklis un zeme tā uzturēšanai tiek aplikta ar nekustamā īpašuma nodokli, ja attiecīgais nekustamais īpašums netiek uzturēts atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām. Pašvaldība valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekli un zemi tā uzturēšanai apliek ar nodokli, kā arī pēc attiecīgo trūkumu novēršanas — atbrīvo no aplikšanas ar nodokli, pamatojoties uz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinumu.” 
Pēc būtības iekļaut vienotā sadaļā, kas noteiks, ka visus datus, kas ir Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atbildībā, tā sniegs vienotā Ministru kabineta noteiktā kārtībā! Nevis tikai nomainīt šajā daļā institūcijas nosaukumu un saglabājot 2 dažādas datu sniegšanas kārtības.

-

Anotācijas daļa ir pretrunā ar likumprojektā paredzēto:
"Līdz ar to, saņemot Ministru kabineta noteikumu noteiktajā kārtībā informāciju no Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, par pašvaldības administratīvajā teritorijā esošu valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekli (tā daļu), kā arī zemi tā (tā daļas) uzturēšanai, kuram piemēro nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojumu, pašvaldības pārbaudīs, vai uz konkrēto valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekli (tā daļu) attiecas kāds no trīs iepriekš minētajiem ierobežojumiem (dzīvojamā māja, saimnieciskā darbība vai netiek uzturēts atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām) nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojuma piemērošanai.
Savukārt attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piemērošanu nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem, kam pieder valsts aizsargājamais nekustamais kultūras piemineklis, tiek saglabāta līdzšinēja kārtība – pašvaldības savus saistošos noteikumus, kuros paredzēti nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām, var iekļaut nekustamā īpašuma nodokļa maksātājus, kam pieder valsts aizsargājamais nekustamais kultūras piemineklis."

jaunajā likumprojekta redakcijā ir šāds jauns likumprojekta 1.pants:
“ 1. 1.pantā:
izteikt otrās daļas 6. punktu šādā redakcijā:
              "6) ievērojot šā panta piektajā daļā noteikto – valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekli (tā daļu), kā arī zemi tā (tā daļas) uzturēšanai, izņemot dzīvojamās mājas un zemi to uzturēšanai, saimnieciskajā darbībā izmantotu nekustamo īpašumu, kā arī nekustamo īpašumu, kas netiek uzturēts atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām;"
aizstāt 3.1 daļā vārdus “Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas” ar vārdiem “Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes”;
papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
              "(5) Ministru kabinets nosaka:
              1) kritērijus un pazīmes, kas izmantojamas rādītāja noteikšanai, kurš ir pamatā, lai identificētu no nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvoto valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekli (tā daļu), kā arī zemi tā (tā daļas) uzturēšanai;
              2) institūcijas, kura nosaka pirmajā punktā minēto rādītāju un, izmantojot šo rādītāju, nosaka no nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvotā valsts aizsargājamā nekustamā kultūras pieminekļa (tā daļas) apmēru kvadrātmetros un zemi tā (tā daļas) uzturēšanai, kas izteikta kvadrātmetros;
              3) kārtību un termiņus (tai skaitā pirmreizējo informācijas nodošanas termiņu), kādā pašvaldība saņem informāciju, par tās administratīvajā teritorijā esošu valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekli (tā daļu), kā arī zemi tā (tā daļas) uzturēšanai, kuram piemēro nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojumu." “

Tātad Ministru kabineta noteikumu tvērumā ir viss likuma 1.panta otrās daļas 6.punktā noteiktais, visas neaplikšanas pazīmes, kas ir minētajā normā, gan kultūras pieminekļa statuss, gan nosacījums, ka tikai par to kultūras pieminekļa daļu, kas nav dzīvojamā telpu grupa, kā arī tikai par to kultūras pieminekļa daļu, kas nav izmantota saimnieciskajā darbībā.

Savukārt Anotācijā Finanšu ministrija sašaurina pašas radītā jaunā  deleģējuma Ministru kabinetam ietvaru.

Lūdzam precizēt Anotāciju, tajā nepamatoti neradot iespaidu, kas sašaurinot Ministru kabinetam noteikto pienākumu noteikt precīzu neapliekamo daļu, kas atbilst visiem nosacījumiem, kas noteikti likuma 1.panta otrās daļas 6) punktā.
 

-

Anotācijā ir nepareizi norādīts: “ Pašlaik likums "Par nekustamā īpašuma nodokli" paredz, ka nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojumu piemēro visam valsts aizsargājamam nekustamajam kultūras piemineklim, bet neparedz, ka nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojumu piemēro tikai valsts aizsargājamā nekustamā kultūras pieminekļa daļai.” 
Esošā likuma norma ir šāda : “6) valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekli, kā arī zemi tā uzturēšanai, izņemot dzīvojamās mājas un zemi to uzturēšanai, saimnieciskajā darbībā izmantotu nekustamo īpašumu, kā arī nekustamo īpašumu, kas netiek uzturēts atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām;”
Tādejādi, ja kultūras pieminekļa daļā atrodas dzīvojamās telpu grupas vai daļa no kultūras pieminekļa tiek izmantota saimnieciskajā darbībā ( tieši likumā  “Par nekustamā īpašuma nodokli” definētajā  saimnieciskās darbības izpratnē), tad attiecīgo un konkrēto kultūras pieminekļa daļu ir jāapliek ar nekustamā īpašuma nodokli.

Lūdzam izlabot un precizēt Anotāciju
 

-