Atzinums

Tā kā nav sniegts nekāds pamatojums 140 000 eur sliekšņa noteikšanai, piemēram, par šādu summu ir iespējams iegādāties vidēji lielas A klases informācijas sistēmas viena gada uzturēšanas pakalpojumu, kas var ietvert kritiska drošības ievainojamības, pielāgošanu jaunai ES regulai, izmaiņas integrācijā ar citām IS, izmaiņas autentifikācijas mehānismā, tad rodas iespaids, ka likuma grozījumi paredzēti cīņai ar problēmas sekām un nevis problēmas cēloņiem. Negodīgs pasūtītājs atradīs veidu kā apiet ierobežojumus, bet godīgs pasūtītājs saņems būtiskus ierobežojumus. Tāpēc  piedāvājam  140 000 eur iepirkuma sliekšņa noteikšanu aizvietot ar iepirkuma pasūtījuma un izpildes kontroli, piemēram:
1) pirms darbu sākšanas jāuzrāda darba uzdevums (sistēma, problēma, sagaidāmais rezultāts, aptuvenās stundas, klasifikācija;
2) stundu uzskaite (katrai stundai Katrai stundai: uzdevuma numurs, izstrādātājs, datums, apraksts, "Git commit", "Jira" uzdevums, nodevums);
3) obligāts nodevums katram pasūtījumam, piemēram, kods, dokumentācija, konfigurācija, tests, migrācija, specifikācija;
4) obligāts neatkarīgs audits (ja iepirkums pārsniedz kādu slieksni, piemēram summu, stundas vai laiku);
5) var veikt produktivitātes analīzi, ja būtiski atšķiras, tad VDAA pieprasa skaidrojumu.

Piedāvājam divus dažādus regulējuma variantus:

1. Programmatūras izstrādes, uzturēšanas un attīstības pakalpojumus Elektronisko iepirkumu sistēmā drīkst iegādāties arī virs 140 000 euro, ja pasūtītājs nodrošina:
apstiprinātu projekta vai darba uzdevumu;
darba apjoma novērtējumu;
katra uzdevuma stundu uzskaiti;
nodevumu pieņemšanu;
darbu sasaisti ar konkrētu informācijas sistēmu;
neatkarīgu kvalitātes kontroli, ja līguma vērtība pārsniedz noteiktu slieksni;
informācijas publicēšanu centralizētā uzraudzības sistēmā.

vai
2. Diferencēts regulējums pēc pakalpojuma rakstura:
Atļauti iepirkumi līdz 1 000 000 eur, ja pakalpojums ir attiecināms uz:
1) Incidentu novēršanu
2) Kiberdrošības ievainojamības novēršanu
3) ES regulējuma izmaiņu ieviešanu
4) Kritiskās infrastruktūras uzturēšanu
5) Nelielu funkcionalitātes attīstību.
Tas neattiektos uz jaunas sistēmas izstrādi, būtisku sistēmas pārbūvi, jaunas platformas izstrādi.

Iebilstam pret noteikumu projekta 47.¹ punktu, kas paredz ierobežot darījumu kopsummu Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) programmēšanas pakalpojumu katalogā līdz 140 000 euro (bez PVN) gadā vienam pasūtītājam, neparedzot samērīgu pārejas periodu jaunā regulējuma ieviešanai.
Pamatojums:
1. Pretruna ar līdzšinējo "labo praksi" un Publisko iepirkumu likuma (PIL) ietvaru. Atbilstoši PIL 17. panta septītajai daļai tiešās pārvaldes iestādēm ir pienākums preces un pakalpojumus iegādāties no centralizēto iepirkumu institūcijas vai ar tās starpniecību, ja tie ietilpst MK noteiktajās grupās. Līdzšinējā "labā prakse" un tiesiskais regulējums (PIL 17. panta desmitā daļa) noteica, ka iestāde drīkst rīkot savu atsevišķu konkursu tikai izņēmuma gadījumos – ja tā var dokumentāri pamatot, ka spēs iegūt pakalpojumus par zemāku cenu vai ar labākiem tehniskajiem nosacījumiem nekā EIS. Tas ir veicinājis iestāžu vēsturisku paļaušanos uz EIS kā primāro iepirkumu rīku programmēšanas un uzturēšanas pakalpojumiem, nerīkojot dublējošas iepirkuma procedūras.
2. Kritiskās infrastruktūras uzturēšanas un attīstības pārtraukšanas risks. Noteikumu projekta anotācijā atzīts, ka lielā daļā programmēšanas pakalpojumu pozīciju konkurence nepastāv, jo attiecīgo programmatūru ir tiesīgs modificēt tikai tās izstrādātājs. Strauja 140 000 euro limita ieviešana situācijā, kad iestādēm nav spēkā esošu atklāto konkursu līgumu (jo iepriekš tika izmantots EIS grozs līdz 1 000 000 euro robežai), radīs tūlītēju tiesisku šķērsli turpināt valsts kritiskās infrastruktūras sistēmu uzturēšanu un nepieciešamos attīstības darbus.
3. Administratīvās kapacitātes un laika trūkums iepirkuma procedūru veikšanai. Vispārīgās iepirkuma procedūras (piemēram, atklāts konkurss) atbilstoši PIL 8. panta pirmajai daļai prasa ievērojamu laiku iepirkuma nolikuma sagatavošanai, izsludināšanai (minimālais piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 10 darbdienas vai ilgāk), vērtēšanai un nogaidīšanas periodam pirms līguma slēgšanas. Anotācijā aprēķināts, ka šīs izmaiņas ietekmēs vismaz 49 lielos pasūtītājus, kuru darījumu apjoms veido 95% no visa kataloga apgrozījuma. Šīm iestādēm nav iespējams vienlaicīgi un nekavējoties aizstāt EIS darījumus ar atklātiem konkursiem bez darbības pārtraukuma.
Iebildums: Papildināt noteikumu projektu ar Pārejas noteikumu, kas nosaka: "Šo noteikumu 47.1 punktā noteikto ierobežojumu darījumiem, kas saistīti ar kritiskās infrastruktūras informācijas tehnoloģiju sistēmu uzturēšanu vai attīstību, piemēro ne agrāk kā ar 2027. gada 2. maiju, lai nodrošinātu pasūtītājiem laiku nepieciešamo iepirkuma procedūru veikšanai un pakalpojumu nepārtrauktību."
Bez šāda pārejas perioda jaunais regulējums tieši apdraud valsts informācijas sistēmu stabilitāti un drošību.
 

-

Ievērojot Ministru kabineta 2026.gada 16.jūnija noteikumus Nr.335 "Iekšlietu digitālā centra nolikums", ar kuriem tostarp mainīts līdzšinējā Iekšlietu ministrijas Informācijas centra nosaukums uz Iekšlietu digitālo centru, lūdzam papildināt noteikumu projektu ar grozījumiem Ministru kabineta 2022.gada 20.decembra noteikumu Nr.816 "Publisko elektronisko iepirkumu noteikumi" 1.2., 16.1., 28.1., 32.2 un 33.2.apakšpunktā un 11. un 12.pielikumā, aizstājot vārdus "Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Iekšlietu digitālais centrs" (attiecīgā locījumā).

-

Tā kā pēkšņa pāreja no EIS iepirkumiem uz konkursu iepirkumiem radīs 8-12 mēnešu tehnoloģisku pārrāvumu informācijas sistēmu uzturēšanā, noteikumu grozījumu projektā obligāti ir jāparedz pārejas periods. Piedāvājam šādu pārejas noteikumu redakciju:

1. Vispārīgās vienošanās, kas noslēgtas Elektronisko iepirkumu sistēmā līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai, ir izmantojamas līdz to darbības termiņa beigām.
2. Pasūtītājs ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā pēc šo grozījumu spēkā stāšanās sagatavo un apstiprina plānu pārejai uz atklāta vai slēgta konkursa procedūrām programmatūras izstrādes un uzturēšanas pakalpojumu iegādei.
3. Līdz 24 mēnešiem pēc šo grozījumu spēkā stāšanās EIS vispārīgās vienošanās ir atļauts izmantot arī tādu darbu veikšanai, kuru neveikšana radītu būtisku risku informācijas sistēmas drošībai, pieejamībai, nepārtrauktībai vai normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei.
4. Pēc pārejas perioda EIS izmantošana pieļaujama tikai šajā likumā īpaši noteiktajos izņēmuma gadījumos.


Šāda pieeja ļautu sasniegt likumprojekta mērķi — mazināt negodprātīgu EIS izmantošanu —, vienlaikus nepieļaujot situāciju, kurā valsts iestādes objektīvi nespēj izpildīt citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus par informācijas sistēmu drošību, pieejamību un nepārtrauktību.

Anotācijā ir norādīts:
"Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi? Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem? Nē"

Pašreizējā grozījumu projekta mērķis ir saprotams un pamatots, taču izvēlētais instruments ir nesamērīgi plašs. Anotācijā nav veikta ietekmes analīze uz valsts kritisko informācijas sistēmu uzturēšanu, nav izvērtēta saderība ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 397 prasībām un nav analizētas alternatīvas.

-