Atzinums

Ja atbilstības vērtēšanas laikā tiek konstatētas neatbilstības, komersantam tiek sniegta informācija par konstatētajiem trūkumiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem, un komersants var tos novērst pirms noliktavas ekspluatācijas uzsākšanas. Gadījumos, kad atbilstības vērtēšanas laikā tiek konstatēta neatbilstība, tas nerada komersantam nekādas papildu tiesiskās sekas […]

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izsniegtais atzinums par atbilstību ugunsdrošības prasībām ietver visas konstatētās neatbilstības. Administratīvā procesa izpratnē šis atzinums ir starplēmums ar būtisku ietekmi. Ja atzinumā norādītās neatbilstības novērstas netiks-negatīvais (nelabvēlīgais) atzinums liegs iespēju uzsākt noliktavas ekspluatāciju. Lūdzam precizēt formulējumu attiecībā uz tiesiskajām sekām.
 

-

Abos gadījumos Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic pārbaudi savas kompetences ietvaros un izdod aktu par atbilstību ugunsdrošības prasībām.

Īstenojot Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likuma 10.panta pirmās daļas 5.punktu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests izsniedz atzinumu par atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām ugunsdrošības prasībām, nevis aktu. Lūdzam precizēt.
 

-

Ugunsdrošības prasības, kas piekritīgas munīcijas, pirotehnikas, sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu noliktavām un citām šāda veida būvēm nosaka ne tikai spēkā esošie Ministru kabineta 2012.gada 10.janvāra noteikumi Nr.33 “Kārtība, kādā komersants glabā Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minēto militāro munīciju, militāro pirotehniku, militārās sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises”, bet arī Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumi Nr.238 “Ugunsdrošības noteikumi” (Ugunsdrošības noteikumi). Piemēram, Ugunsdrošības noteikumi nosaka ugunsdzēsības aparātu minimālo dzēstspēju, ugunsdrošībai lietojamās zīmes, kā arī citas prasības.
Veicot ugunsdrošības prasību atbilstības novērtēšanu, VUGD novērtē abu iepriekšminēto Ministru kabineta noteikumu prasības, kur ugunsdrošības prasības viena otru papildina.

Jaunās redakcijas 3.2.apakšpunkts paredz, ka gadījumā, ja komersants izvēlās piemērot NATO standartu, Ministru kabineta 2012.gada 10.janvāra noteikumi Nr.33 “Kārtība, kādā komersants glabā Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minēto militāro munīciju, militāro pirotehniku, militārās sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises” vairs nav jāpiemēro.
Tomēr jauna paredzamā kārtība neatceļ nepieciešamību novērtēt konkrētās būves atbilstību Ugunsdrošības noteikumu prasībām.
Salīdzinājumā ar Ugunsdrošības noteikumiem NATO vadlīnijas var paredzēt atšķirīgas ugunsdrošības prasības un kritērijus. Lietoto terminu tiesiskais tvērums var būtiski atšķirties.
Ministru kabineta noteikumu un vadlīniju ietvertās ugunsdrošības prasības var radīt prasību kolīziju, būt pretrunā viena otrai.
Tad kādā veidā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un komersantam ir jāpiemēro šīs prasības, ņemot vērā to, ka 3.2.apakšpunkta gadījumā jaunas tiesību normas virzītājs pielīdzina NATO vadlīniju prasības obligāti piemērojamām prasībām?

-

Ministru kabineta 2012.gada 10.janvāra noteikumi Nr.33 “Kārtība, kādā komersants glabā Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minēto militāro munīciju, militāro pirotehniku, militārās sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises” ir obligāti piemērojami Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka nacionālās prasības. Šo noteikumu terminoloģija ir mijiedarbībā ar citiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un būvnormatīviem, kā arī piekritīgajiem piemērojamajiem standartiem.
Ja komersants Ministru kabineta noteikumu vietā izvēlēsies īstenot NATO vadlīniju prasības, šīs prasības iegūst citu juridisku spēku, proti, šīs prasības kļūst par obligāti piemērojamām.
Salīdzinājumā ar minētajiem noteikumiem NATO standarts (vadlīnijas) satur atšķirīgas ugunsdrošības prasības un kritērijus. NATO standarta izpratnē esošās prasības, kas noteiktā standarta kontekstā ir vērtējamas kā ugunsdrošības prasības, ne vienmēr ir vērtējamas kā ugunsdrošības prasības Latvijas Republikas tiesību normu izpratnē un ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) kompetencē. Lai VUGD varētu izvērtēt konkrēta gadījuma atbilstību prasībām, šīm prasībām ir jābūt skaidrām VUGD, kā prasību piemērotājam. NATO standarta terminoloģija nav balstīta nedz uz Latvijas Republikas terminoloģiju, nedz arī uz Eiropas Savienībā lietoto terminoloģiju. Šo vadlīniju prasības vairākumā gadījumu ir vispārīgas un nekonkrētas, proti, abstraktas, tātad prasības piemērotājam būs izvēles brīvība attiecībā uz šīs prasības īstenošanu. Konkrētā termina tiesiskais tvērums var būtiski atšķirties. Vai VUGD ir jāpārzina NATO terminoloģija, lai izpildītu jaunajā redakcijā piedāvāto 3.2.apakšpunktā noteikto prasību?
Nav pieļaujama prasību kolīzija. Tiesību normai ir jābūt skaidrai gan komersantam, gan valsts pārvaldei kā uzraugošajai iestādei.
Administratīvā procesa likuma 7.pants paredz tiesiskuma principu — iestāde darbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros un savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši to jēgai un mērķim.
 

-

Atbilstoši Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likuma 8.panta pirmajai daļai valsts ugunsdrošības uzraudzību objektos veic Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, nevis speciālisti.
Lūdzam precizēt.
 

-