Atzinums

Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 25. aprīļa noteikumos Nr. 339 "Noteikumi par prasībām bīstamo ķīmisko vielu un ķīmisko preparātu (produktu) uzglabāšanas rezervuāru projektēšanai, uzstādīšanai, par to atbilstības novērtēšanas kārtību un tirgus uzraudzību"" (turpmāk – projekts) sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (turpmāk – anotācija) 1.3. apakšsadaļā ir norādīts, ka Ministru kabineta 2006. gada 25. aprīļa noteikumu Nr. 339 "Noteikumi par prasībām bīstamo ķīmisko vielu un ķīmisko preparātu (produktu) uzglabāšanas rezervuāru projektēšanai, uzstādīšanai, par to atbilstības novērtēšanas kārtību un tirgus uzraudzību" (turpmāk – noteikumi) 3.3. apakšnodaļā ir noteikts, ka metinātājiem un defektoskopistiem ir jābūt sertificētiem atbilstoši normatīvajos aktos par metālmateriālu metinātāju profesionālās kvalifikācijas sertifikāciju reglamentētajā sfērā noteiktajai kārtībai, proti, atbilstoši Ministru kabineta 2006. gada 18. jūlija noteikumu Nr. 588 "Metālmateriālu metinātāju un defektoskopistu sertificēšanas kārtība reglamentētajā sfērā" (turpmāk – noteikumi Nr. 588) prasībām.
Noteikumos Nr. 588 ir noteikts, ka metinātāji un defektoskopisti drīkst veikt darbus reglamentētajā sfērā, ja viņu profesionālo kvalifikāciju ir atzinusi sertifikācijas institūcija saskaņā ar noteiktajiem standartiem.
Vienlaikus anotācijas 1.3. apakšsadaļā ir norādīts, ka noteikumos Nr. 588 minētās atsauces uz standartiem nav aktuālas, netiek līdzi attīstībai un progresam nozarē un attiecīgajiem standartizācijas procesiem. Attiecīgi šādos gadījumos nepieciešams veikt regulārus grozījumus noteikumos Nr. 588, lai precizētu un atjaunotu atsauces uz standartiem. Līdz ar to nozare izmanto aktuālos standartus vai aktuālās standarta versijas un darbojas nereglamentētajā jomā. Vienlaikus nākotnē ir plānots apsvērt šī normatīvā regulējuma atcelšanu, jo attiecīgā nozare ir pilnībā spējīga darboties nereglamentēti no normatīvā regulējuma viedokļa, bet atbilstoši nozarē esošajiem metinātājiem un defektoskopistiem saistošajiem piemērojamajiem standartiem.

No iepriekš minētā izriet, ka, lai izdarītu grozījumus noteikumos, nepieciešami attiecīgi grozījumi noteikumos Nr. 588. Savukārt no anotācijā ietvertās informācijas neizriet, ka attiecīgie grozījumi ir izstrādāti, kaut arī abiem grozījumiem būtu jāstājas spēkā vienlaikus.

Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt iepriekš minēto informāciju un precizēt to, kā arī nepieciešamības gadījumā attiecīgi precizēt projektu.

 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likums paredz, ka iestādes izdotu administratīvo aktu var apstrīdēt augstākā iestādē, bet augstākas iestādes izdotu administratīvo aktu var pārsūdzēt tiesā.
Savukārt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ir norādīts, ka sertifikācijas institūcijas lēmumu var apstrīdēt Ekonomikas ministrijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, bet šobrīd sertifikācijas institūciju lēmumi vairs netiek pārsūdzēti Ekonomikas ministrijā.
Turklāt no projektā paredzētajā noteikumu 67., 76., 87. un 96. punktā ietvertā regulējuma izriet, ka sertifikācijas institūcijas lēmumus var tikai apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju par attiecīgo lēmumu apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā precizēt projektā paredzēto regulējumu.
 

-

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 9.19. apakšpunktu (sk. arī Vadlīnijas tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai Vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā), lūdzam izvērtēt noteikumu projekta atbilstību Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām un, ja ar noteikumu projektu tiek ieviestas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, piemēram,  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (turpmāk - Regula Nr. 1272/2008) prasības (sk., piemēram, 1. punktu), - aizpildīt anotācijas 5. sadaļu.
Papildus lūdzam izvērtēt un projektā atsaukties uz konkrētām Regulas Nr. 1272/2008 vienībām, tādējādi atvieglojot projekta piemērošanu praksē.

-

Lūdzam izvērtēt un anotācijā skaidrot noteikumu 10. punktā plānotos grozījumus un to atbilstību Līgumā par Eiropas Savienības darbību nostiprinātajam brīvas preču aprites principam. Proti, vai, nosakot, ka, gadījumos, kad Latvijā tirgū tiek piedāvāti rezervuāri, kuru izcelsmes valsts nav Latvija, attiecīgās valsts tiesiskajam regulējumam jānodrošina līdzvērtīgu šo noteikumu prasību izpildi, netiek ierobežota rezervuāru kā preces, brīva aprite tirgū (attiecīgajā gadījumā anotācijā sniedzot tiesību normās balstītu ierobežojuma attaisnojamības pamatojumu). Nepieciešamības gadījumā lūdzam svītrot vai precizēt projekta 8. punktu.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 67. panta otrajā daļā ir noteiktas rakstveidā izdota administratīvā akta sastāvdaļas, kas cita starpā paredz, ka administratīvajā aktā ietver administratīvā akta pamatojumu, it sevišķi ietverot lietderības apsvērumus (Administratīvā procesa likuma 65. un 66. pants). Ievērojot minēto, lūdzam svītrot projektā paredzētajā noteikumu 67. punktā minētos vārdus "precīzi norādot šāda atteikuma iemeslus".

Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmā un otrā daļa noteic, ka, ja ārējā normatīvajā aktā vai pašā administratīvajā aktā nav noteikts citādi, administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Veids, kādā administratīvo aktu paziņo adresātam – rakstveidā, mutvārdos vai citādi – , neietekmē tā stāšanos spēkā. Administratīvo aktu paziņo adresātam atbilstoši Paziņošanas likumam. Ja iestāde izvēlas sūtīt nelabvēlīgu administratīvo aktu pa pastu, to noformē kā ierakstītu pasta sūtījumu.

Papildus vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.2. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu.
Ievērojot minēto, lūdzam svītrot projektā paredzētajā 67. punktā vārdus "un attiecīgi informē ražotāju".
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 67. panta otrajā daļā ir noteiktas rakstveidā izdota administratīvā akta sastāvdaļas, kas cita starpā paredz, ka administratīvajā aktā ietver administratīvā akta pamatojumu, it sevišķi ietverot lietderības apsvērumus (Administratīvā procesa likuma 65. un 66. pants).

Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmā un otrā daļa noteic, ka, ja ārējā normatīvajā aktā vai pašā administratīvajā aktā nav noteikts citādi, administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Veids, kādā administratīvo aktu paziņo adresātam – rakstveidā, mutvārdos vai citādi – , neietekmē tā stāšanos spēkā. Administratīvo aktu paziņo adresātam atbilstoši Paziņošanas likumam. Ja iestāde izvēlas sūtīt nelabvēlīgu administratīvo aktu pa pastu, to noformē kā ierakstītu pasta sūtījumu.

Papildus vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.2. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektā paredzētajā noteikumu 76., 87. un 96 punktā ietverto regulējumu.
 

-

Ievērojot, ka, piemēram, projekts neparedz izteikt noteikumu 3. un 8. punktu jaunā redakcijā, lūdzam attiecīgi precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju par to, ko paredz projekts.
 

-

Aicinām izvērst skaidrojumus, kas saistīti ar projekta 1., 2. un 3. punktā plānotajiem grozījumiem. Proti, ne tikai skaidrot nepieciešamību izteikt noteikumu 3. punktu jaunā redakcijā, lai precizētu vielu un maisījumu klasifikāciju atbilstoši Regulā Nr. 1272/2008 noteiktajām vielu bīstamības kategorijām, bet arī pamatot, kādēļ nepieciešams paredzēt tieši konkrētas kategorijas. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Regulai Nr. 1272/2008, piemēram, vielām ar toksisku ietekmi uz konkrētiem mērķorgāniem pēc vienreizējas vai atkārtotas iedarbības ir vairāk par vienu kategoriju, taču projekta 3. punktā noteikta tikai 1. kategorija. Tāpat, nosakot konkrētas prasības šķidro un gāzveida bīstamo ķīmisko vielu un šķidro un gāzveida ķīmisko preparātu (produktu) uzglabāšanai rezervuāros atbilstoši Regulai Nr. 1272/2008 un tajā noteiktajām kategorijām, lūdzam projektā lietot minētajai regulai atbilstīgus kategoriju nosaukumus vai, atšķirīgu nosaukumu gadījumā, anotācijas 1.3. apakšsadaļā skaidrot, ka projektā minētā kategorija Regulā Nr. 1271/2008 definēta atšķirīgi, kā arī skaidrot minēto kategoriju būtību, tādā veidā tiesību normu adresātiem nodrošinot korektu un viennozīmīgu projekta izpratni un savstarpējo kontekstu.

-