Projekta ID
25-TA-1652Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
13.11.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Iebildums
Noteikumu projektā 2.5. apakšpunktā daļēji pārrakstīts Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, 2. panta 23. punkts.
Vēršam uzmanību, ka Eiropas Savienības regulu prasības ir aizliegts pārrakstīt nacionālajā normatīvajā aktā. Tādēļ ir prettiesiski tādi nacionālie regulas normas īstenošanas mehānismi, kas rada šķēršļus regulas tiešam efektam un apdraud vienlaicīgu un vienādu tās piemērošanu Eiropas Savienībā, bet tai pašā laikā ir jānodrošina to tiešā piemērošana katrā dalībvalstī.
Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projekta 2.5. apakšpunktu, dublējošās normas aizstājot ar atsauci uz minētās regulas attiecīgo(-ām) normu(-ām).
Vēršam uzmanību, ka Eiropas Savienības regulu prasības ir aizliegts pārrakstīt nacionālajā normatīvajā aktā. Tādēļ ir prettiesiski tādi nacionālie regulas normas īstenošanas mehānismi, kas rada šķēršļus regulas tiešam efektam un apdraud vienlaicīgu un vienādu tās piemērošanu Eiropas Savienībā, bet tai pašā laikā ir jānodrošina to tiešā piemērošana katrā dalībvalstī.
Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projekta 2.5. apakšpunktu, dublējošās normas aizstājot ar atsauci uz minētās regulas attiecīgo(-ām) normu(-ām).
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu projekts
Iebildums
Noteikumu projekta 2.6. apakšpunktā sniegta “saistīto uzņēmumu” definīcija, tomēr noteikumu projekta 32.3. apakšpunktā lietots atšķirīgs jēdziens – “saistīto personu grupa”. Ņemot vērā, ka jēdzieni “saistītie uzņēmumi” un “saistītās personas” juridiski nav identiski un var tikt interpretēti atšķirīgi, šāda terminoloģiska nekonsekvence var radīt neskaidrības tiesību normu piemērošanā.
Attiecīgi, lūdzam precizēt 2.6. apakšpunktā ietverto definīciju atbilstoši jēdzienam “saistīto personu grupa”, kāds tiek lietots 32.3. apakšpunktā, vai nodrošināt skaidru atšķirību starp šiem terminiem visā noteikumu projektā.
Attiecīgi, lūdzam precizēt 2.6. apakšpunktā ietverto definīciju atbilstoši jēdzienam “saistīto personu grupa”, kāds tiek lietots 32.3. apakšpunktā, vai nodrošināt skaidru atšķirību starp šiem terminiem visā noteikumu projektā.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Noteikumu projekts
Iebildums
Noteikumu projektā norādīts, ka pasākuma mērķis ir sniegt atbalstu “militāru vai divējāda lietojuma produktu ieviešanai un komercializācijai”. Vēršam uzmanību, ka normatīvajā aktā nav definēts jēdziens “komercializācija”, kas rada tiesisko nenoteiktību attiecībā uz pasākuma piemērošanas tvērumu un mērķiem.
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt noteikumu projektu ar “komercializācijas” definīciju, lai nodrošinātu tiesisko skaidrību un vienotu izpratni par atbalstāmajām darbībām.
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt noteikumu projektu ar “komercializācijas” definīciju, lai nodrošinātu tiesisko skaidrību un vienotu izpratni par atbalstāmajām darbībām.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Noteikumu projekts
Iebildums
Noteikumu projekta terminoloģija attiecībā uz uzņēmumu klasifikāciju lietota nekonsekventi. Lielākajā daļā noteikumu projekta normu izmantoti termini “mazie komersanti”, “vidējie komersanti”, “lielie komersanti”, savukārt 44.4. apakšpunktā lietoti jēdzieni “mazie vidējas kapitalizācijas komersanti”, “vidējas kapitalizācijas komersanti” un “lielie un vidējie uzņēmumi”.
Šāda nekonsekventa jēdzienu lietošana var radīt normu interpretācijas neskaidrību un apgrūtināt vienotu piemērošanas praksi, jo nav skaidrs, vai “lielie uzņēmumi” un “vidējie uzņēmumi” šajā kontekstā aptver “lielos komersantus”, vai arī tiek attiecināti plašākā izpratnē.
Ņemot vērā minēto, lūdzam pārskatīt noteikumu projekta terminoloģiju, lai visā noteikumu projektā tiktu izmantoti vienoti un konsekventi jēdzieni, atbilstoši Komerclikuma un Komercdarbības atbalsta kontroles likuma terminoloģijai (t.i., “komersants”, nevis “uzņēmums”), vai arī sniegt definīciju lietotajiem terminiem, ja to nozīme būtiski atšķiras.
Šāda nekonsekventa jēdzienu lietošana var radīt normu interpretācijas neskaidrību un apgrūtināt vienotu piemērošanas praksi, jo nav skaidrs, vai “lielie uzņēmumi” un “vidējie uzņēmumi” šajā kontekstā aptver “lielos komersantus”, vai arī tiek attiecināti plašākā izpratnē.
Ņemot vērā minēto, lūdzam pārskatīt noteikumu projekta terminoloģiju, lai visā noteikumu projektā tiktu izmantoti vienoti un konsekventi jēdzieni, atbilstoši Komerclikuma un Komercdarbības atbalsta kontroles likuma terminoloģijai (t.i., “komersants”, nevis “uzņēmums”), vai arī sniegt definīciju lietotajiem terminiem, ja to nozīme būtiski atšķiras.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Noteikumu projekts
Iebildums
Vēršam uzmanību, ka vairākās noteikumu projekta vietās ir novērojama funkcionāli līdzīgu normu dublēšanās, kas negatīvi ietekmē normatīvā akta pārskatāmību, lietojamību un tiesisko skaidrību. Piemēram, 57. punkts daļēji dublē 70.2. apakšpunktu attiecībā uz dokumentu glabāšanas termiņiem; 72. punkts satur līdzīgas prasības kā 70.3. apakšpunkts par darbību un finanšu nodalīšanu; 72. un 69. punkti paralēli regulē komercdarbības atbalsta atgūšanas kārtību, balstoties uz Komisijas regulas pārkāpumiem.
Šāda atkārtotu normu iekļaušana apgrūtina tiesību normas viennozīmīgu piemērošanu un palielina risku interpretācijas neskaidrībām, kā arī ir pretrunā juridiskās tehnikas principiem.
Ņemot vērā minēto, lūdzam pārskatīt visu noteikumu projektu, svītrojot vai apvienojot dublējošas tiesību normas, lai nodrošinātu skaidru, loģiski strukturētu un pārskatāmu regulējumu, kas atbilst Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 24. un 99. punktam.
Šāda atkārtotu normu iekļaušana apgrūtina tiesību normas viennozīmīgu piemērošanu un palielina risku interpretācijas neskaidrībām, kā arī ir pretrunā juridiskās tehnikas principiem.
Ņemot vērā minēto, lūdzam pārskatīt visu noteikumu projektu, svītrojot vai apvienojot dublējošas tiesību normas, lai nodrošinātu skaidru, loģiski strukturētu un pārskatāmu regulējumu, kas atbilst Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 24. un 99. punktam.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Noteikumu projekts
Iebildums
Noteikumu projekta 68.2. apakšpunktā iekļauta atsauce uz Eiropas Komisijas 2023. gada 9. marta paziņojumu "Krīzes un pārkārtošanās pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu" (C(2023) 1711 final). Vēršam uzmanību, ka minētais paziņojums ir juridiski nesaistošs dokuments (soft law), kuram ir rekomendējošs raksturs. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 131. punktu, normatīvajos aktos nedrīkst iekļaut atsauces uz dokumentiem, kuri nav juridiski saistoši Latvijai, nav oficiāli publicēti latviešu valodā un uzliek pienākumus privātpersonām. Turklāt noteikumu projektā paziņojuma saturs netiek konkretizēts, tādējādi šāda atsauce radu tiesisko nenoteiktību un potenciāli neatbilst tiesiskās skaidrības principam.
Ievērojot minēto, lūdzam pārskatīt noteikumu projekta 68.2. apakšpunkta redakciju, svītrojot tiešu atsauci uz minēto paziņojumu. Ja konkrētie paziņojumā ietvertie nosacījumi ir būtiski atbalsta piemērošanai, lūdzam attiecīgo saturu iekļaut tieši noteikumu tekstā, līdzīgi kā tas tiek darīts, pārņemot direktīvu prasības. Vienlaikus norādām, ka šādi dokumenti var kalpot par interpretācijas palīglīdzekli, taču tie nav izmantojami kā tieši saistošu pienākumu avots privātpersonām.
Ievērojot minēto, lūdzam pārskatīt noteikumu projekta 68.2. apakšpunkta redakciju, svītrojot tiešu atsauci uz minēto paziņojumu. Ja konkrētie paziņojumā ietvertie nosacījumi ir būtiski atbalsta piemērošanai, lūdzam attiecīgo saturu iekļaut tieši noteikumu tekstā, līdzīgi kā tas tiek darīts, pārņemot direktīvu prasības. Vienlaikus norādām, ka šādi dokumenti var kalpot par interpretācijas palīglīdzekli, taču tie nav izmantojami kā tieši saistošu pienākumu avots privātpersonām.
Piedāvātā redakcija
-
7.
Noteikumu projekts
Iebildums
Noteikumu projekta 70.1. apakšpunktā norādīta atsauce uz nesaistošiem dokumentiem (vadlīnijām). Ņemot vērā minēto, lūdzam noteikumu projektā svītrot atsauci uz nesaistošiem dokumentiem (vadlīnijām) un minēto informāciju lūdzam norādīt noteikumu projekta anotācijā.
Piedāvātā redakcija
nodrošināt komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060) 47. un 50. pantu, kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā;
8.
Anotācija (ex-ante)
8.1.13. uz datu aizsardzību
Iebildums
Vēršam uzmanību, ka, pretēji anotācijā norādītajam, noteikumu projekta 33. punktā, kā arī citos noteikumu projekta punktos, nav paredzēta personu apliecinošu datu pieprasīšana no Valsts ieņēmumu dienesta. Ņemot vērā minēto, aicinām salāgot anotāciju ar noteikumu projekta tekstu.
Piedāvātā redakcija
-
9.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Noteikumu projekta 16. punktā minēta atlase, tomēr noteikumu projektā nav regulējuma par to, kā šo atlasi izsludina. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt noteikumu projektu ar attiecīgu regulējumu.
Piedāvātā redakcija
-
