Atzinums

1. Apbūves tiesības jāpiešķir uz vienādiem noteikumiem, neatkarīgi no subjekta
Noteikumi, cita starpā,  paredz, ka “87.1 Lēmumu par neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības piešķiršanu stratēģiski nozīmīgu vēja elektrostaciju izvietošanai, valsts stratēģijas klimatneitralitātes sasniegšanai vai enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai tādam tiesību subjektam, kura kapitāla daļas vai akcijas pieder publiskai personai, var pieņemt Ministru kabinets. (..)
87.13 Apbūves tiesības piešķīrējs publicē šo noteikumu 34. vai 35. punktā minētajās tīmekļvietnēs, paziņojumu par pieteikšanos publiskai izsolei uz noteiktiem vēja elektrostaciju izvietošanai paredzētiem zemes gabaliem. Apbūves tiesības piešķīrējs nosaka minimālo vēja elektrostaciju jaudu izpētes platībai.  (..)
87.15 Šajos noteikumos noteikto izsoles rīkošanas kārtību nepiemēro, ja lēmumu par neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības piešķiršanu ir pieņēmis Ministru kabinets.”
Tādējādi, lai gan Noteikumi paredz izsoļu rīkošanu attiecībā uz apbūves tiesības iegūšanu vēja elektrostaciju izvietošanai uz publiskas personas zemes, tie vienlaikus arī paredz iespēju, ka “lēmumu par neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības piešķiršanu stratēģiski nozīmīgu vēja elektrostaciju izvietošanai tādam tiesību subjektam, kura kapitāla daļas vai akcijas pieder publiskai personai, var pieņemt Ministru kabinets, nerīkojot izsoli.” Turklāt, noteikumu anotācijā ir teikts: “Izņēmums no vispārējās kārtības rīkot izsoli, kas noteikta nacionālajos tiesību aktos, ir atzīstams par tiesisku. Raugoties no ES konkurences tiesību perspektīvas, tiesiski ir arī citi risinājumi, kas nodrošina efektīvu valsts mantas izmantošanu, piemēram izmantojot neatkarīgas ekspertīzes noteiktu tirgus cenu aplēsi. Līdz ar to likumdevējam ir rīcības brīvība noteikt apbūves tiesību piešķiršanas kārtību arī atšķirīgu no šobrīd tiesību normās noteiktā pienākuma rīkot izsoli. Apbūves tiesības maksa vēja elektrostacijas inženierizpētes un projektēšanas, būvniecības un ekspluatācijas stadijā ir noteikta pēc vienādiem principiem visiem vēja elektrostaciju attīstītājiem. Savukārt gadījumos, kad paredzēts izbūvēt vēja elektrostacijas, kas kalpos valsts stratēģijai klimatneitralitātes sasniegšanai un enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai, maksas apmēru par tiesībām noslēgt apbūves tiesības līgumu noteiks atbilstoši neatkarīga vērtētāja sniegtajam vērtējumam."

Ievērojot minēto regulējumu un visnotaļ lakonisko skaidrojumu par tā novērtējumu konkurences tiesību aspektā, mūsuprāt, pastāv risks, ka izņēmuma attiecināšana uz izsoles rīkošanu stratēģiski nozīmīgu vēja elektrostaciju izvietošanai tādam tiesību subjektam, kura kapitāla daļas vai akcijas pieder publiskai personai, nav pietiekoši vērtēta no konkurences tiesību viedokļa. Zemāk esam ieskicējuši potenciālos riskus, kas Noteikumu kontekstā būtu pienācīgi analizējami, tostarp konsultējoties ar kompetentajām iestādēm – Konkurence padomi (KP) un Finanšu Ministrijas Valsts atbalsta kontroles departamentu.

1.1.Konkurences neitralitātes ievērošana
Saskaņā ar Konkurences likuma (KL) 14.1 pantu, kas regulē publisku personu un to uzņēmumu pienākumu nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci: „(1) Tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādei, kā arī kapitālsabiedrībai, kurā publiskai personai ir izšķiroša ietekme, aizliegts ar savu darbību kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci, kas var izpausties arī kā:
1) tirgus dalībnieku diskriminācija, radot atšķirīgus konkurences apstākļus;
2) priekšrocību radīšana kapitālsabiedrībai, kurā publiskai personai ir tieša vai netieša līdzdalība; (..)“
Neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības piešķiršanu stratēģiski nozīmīgu vēja elektrostaciju izvietošanai tādam tiesību subjektam, kura kapitāla daļas vai akcijas pieder publiskai personai bez izsoles, mūsuprāt, rada tiešu 14.1 panta pārkāpuma risku.
Kā skaidrots Konkurences padomes Konkurences neitralitātes izvērtēšanas vadlīnijās[1] (Vadlīnijas) par minēto KL regulējumu, tā: „pamatmērķis ir nodrošināt brīvus un vienlīdzīgus konkurences apstākļus tirgū starp valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībām un privātajām kapitālsabiedrībām, ievērojot publisko personu pieņemto lēmumu un rīcības ietekmi uz konkurenci, valsts un pašvaldības iesaistīšanos komercdarbībā, un to kapitālsabiedrību paralēlu darbību tirgū ar privātajiem uzņēmumiem (tā dēvētie jauktie tirgi). (..) Valstij un pašvaldībām, lemjot par iesaisti komercdarbībā, tās turpināšanu vai paplašināšanu atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantā ietvertajiem nosacījumiem, ir jāizvērtē, vai iesaiste komercdarbībā ir tiesiski pamatota un kāda ir tās paredzamā ietekme uz tirgu, kā arī kapitālsabiedrības paredzamo darbību atbilstība konkurences neitralitātes principiem un publiskai personai KL noteiktajam aizliegumam kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci."
Lai nodrošinātu, ka realizējot Noteikumu 87.15  punktā minēto izņēmumu tiek respektēts konkurences neitralitātes (KN) princips un ievērotas Valsts pārvaldes iekārtas likuma (VPIL) 88. prasības, būtu veicami vismaz šādi soļi (publiski nav pieejama informācija par to, ka tie būtu veikti):
- jāveic Noteikumu 87.15  punktā minētā izņēmuma ietekmes uz konkurenci izvērtējums, sniedzot detalizētu šāda regulējuma pamatojumu, tostarp atbilstoši VPL 88. panta[2] otrās daļas noteikumiem, kas paredz šāda izvērtējuma veikšanu;
- jākonsultējas ar Konkurences padomi (KP), ievērojot KL 14.1 panta noteikumus, kas paredz „Lai nodrošinātu šā panta pirmās daļas ievērošanu, Konkurences padome veic pārrunas ar tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādi, kā arī kapitālsabiedrību, kurā publiskai personai ir izšķiroša ietekme.“ Turklāt KP Vadlīniju 13. punktā norādīts, ka KP arī aicina iestādes un publiskas personas kapitālsabiedrības (PPK) jau laicīgi rosināt pārrunu uzsākšanu.

Ja ietekmes uz konkurenci novērtējums ir veikts, tad Noteikumu autoriem ir pienākums šādu izvērtējumu publiskot, lai sabiedrība un tirgus dalībnieki varētu pārliecināties par to, ka valsts ir pamatoti paredzējusi Noteikumu 87.15 punktā noteikto ierobežojumu kā patiešām efektīvāko risinājumu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 22.02.2022. sēdes protokola Nr. 9  52. §, valdība šajā sēdē ir skatījusi Informatīvo ziņojumu "Stratēģiskie vēja enerģijas ražošanas attīstības projekti valsts meža zemēs" (Ziņojums), kas klasificēts kā ierobežotas pieejamības informācija.[3] Ja augstāk minētā ietekmes uz konkurenci izpēte ir ietverta Ziņojumā, tad sabiedrībai un tirgus dalībniekiem ir jādod iespēja iepazīties ar Ziņojumu vismaz tādā apjomā, kas ļauj pārliecināties, ka ir izpildītas KL un VPIL prasības.

Kā skaidrots KP Vadlīniju 32. punktā: “PPK un to privātā sektora konkurentu pakļaušana vienādam tiesiskajam regulējumam ir būtisks KN ievērošanas priekšnoteikums, nodrošinot, ka privātie uzņēmēji netiek diskriminēti. Privātā sektora konkurenti nedrīkst tikt pakļauti stingrākam vai nelabvēlīgākam regulējumam nekā PPK vai publiskās personas saimnieciskā darbība. KN principi paredz, ka visiem uzņēmumiem, neatkarīgi no to piederības, ir jānodrošina un jāpiemēro vienāds regulējums, savukārt piederība publiskai personai nedrīkst radīt priekšrocības tās kapitālsabiedrībai. Aizliegums radīt priekšrocības kapitālsabiedrībai, kurā publiskai personai ir tieša vai netieša līdzdalība, izriet arī no KL 14.1 panta pirmās daļas 2. punktā noteiktā pārkāpuma sastāva.” Latvijā šobrīd aktīvā attīstības stadijā ir virkne vēja parku projektu, kurus realizē pieredzējuši starptautiski nozares spēlētāji. Tātad jau šobrīd Latvijas tirgū ir privātie tirgus dalībnieki, kam ir gan attiecīgās zināšanas, gan pieredze, lai iesaistītos arī stratēģiski nozīmīgu vēja elektrostaciju izvietošanā. Šādas pieredzes turpretim šobrīd nav nevienai Latvijas PPK.

Tāpēc likumdevējam būtu īpašs pienākums pamatot, kāpēc privātie tirgus dalībnieki, kuriem ir atbilstoša pieredze un zināšanas, nevar iesaistīties valsts stratēģiskas nozīmes Vēja elektrostaciju projekta realizācijā izsoles kārtībā, bet šādas tiesības ir ekskluzīvi rezervējamas PPK. Iespējams, ka konkurences (izsoles) apstākļos izvēloties valsts nozīmes stratēģiskās vēja elektrostacijas realizētāju,  izvēlētais risinājums būtu efektīvāks, tostarp, izmaksu un ieviešanas termiņu ziņā.

1.2. Valsts atbalsts
Saskaņā ar ES konkurences tiesībām[4], kopumā valsts atbalsts ir aizliegts, un jebkurš nelikumīgs valsts atbalsts, ir jāatgūst no saņēmēja uzņēmuma. Tādējādi uzņēmums, kas to saņem, uzņemas nelikumīga valsts atbalsta risku. Tāpēc uzņēmumiem ir svarīgi noteikt, vai pastāv valsts atbalsta risks. Ja tā, tad būtu jāveic atbilstoši pasākumi, lai panāktu atbilstību noteikumiem par valsts atbalstu vai jāsniedz paziņojums par šādu atbalstu Eiropas Komisijai (EK).
ES konkurences tiesībās valsts atbalsts ir definēts kā priekšrocība jebkurā veidā, ko valsts iestādes ir piešķīrušas uzņēmumiem selektīvi. Tāpēc šis aizliegums neattiecas uz piešķirtām subsīdijām vai vispārējiem pasākumiem, kas pieejami visiem uzņēmumiem, un tie nav valsts atbalsts (piemēri ir vispārīgi nodokļu pasākumi).

Lai pasākums būtu valsts atbalsts, tam ir jābūt šādām iezīmēm:
- finansiālās palīdzības saņēmējs ir saimnieciskās darbības (aktivitātes) veicējs (piemēram PKK, kam tiks piešķirtas ekskluzīvas tiesības (bez izsoles) neapbūvēta zemesgabala apbūves tiesības saņemšanai stratēģiski nozīmīgu vēja elektrostaciju izvietošanai[5]);
finansiālu palīdzību tieši vai pastarpināti sniedz no valsts, pašvaldības vai ES finanšu līdzekļiem un/vai valsts institūcijām ir kontrolējoša ietekme pār finanšu līdzekļiem (jāvērtē maksa par tiesībām noslēgt apbūves tiesības līgumu, ko atbilstoši Noteikumu anotācijā skaidrotajam noteiks atbilstoši neatkarīga vērtētāja sniegtajam vērtējumam[6]);

- finansiālu palīdzību saņēmušais saimnieciskās darbības veicējs iegūst ekonomiskas priekšrocības, kādas tas nevarētu iegūt normālos komercdarbības veikšanas apstākļos, ja komercdarbības atbalsts netiktu sniegts (līguma slēgšanas ekskluzīvu vai īpašu tiesību piešķiršana nerīkojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru; PKK izmanto valstij vai pašvaldībai piederošu zemi vai infrastruktūras objektus par zemāku cenu nekā tirgus cena[7]);

- finansiālā palīdzība neattiecas uz visiem saimnieciskās darbības veicējiem vienādi, bet ir paredzēta komercsabiedrībām atkarībā no to lieluma, darbības veida vai atrašanās vietas, kā arī citiem diferencējošiem kritērijiem vai arī ir paredzēta tikai konkrētai komercsabiedrībai (te būtu vērtējama tiesību piešķiršana PKK atbilstoši Noteikumu 87.15 punktam. Arī ekskluzīvu vai īpašu tiesību piešķiršana konkrētam/iem saimnieciskās darbības veicējiem veikt pakalpojumu, vai sniegt pieeju konkrētiem valsts vai pašvaldību resursiem, tai skaitā infrastruktūrai/dabas resursiem, nenosakot pienācīgu atlīdzību, kas atbilst tirgus cenai, tai skaitā, ja netiek rīkota atklāta konkursa procedūra, uzskatāma par selektivitāti (priekšrocību piešķiršanu konkrētam/iem uzņēmumam/iem[8]);

- finansiālā palīdzība ietekmē konkurenci un tirdzniecību ES (ES) iekšējā tirgū (Valsts īstenots pasākums var ietekmēt tirdzniecību arī tad, ja konkrētais atbalsta saņēmējs pats neeksportē preces vai pakalpojumus uz citu ES dalībvalsti. Piemēram, subsīdijas var apgrūtināt citu dalībvalstu uzņēmēju ieiešanu tirgū, jo tiek uzturēts vai palielināts vietējais piedāvājums[9]).

Ja plānotais pasākums kvalificējams kā valsts atbalsts, tad ir nepieciešams izvērtēt, saskaņā ar kuru valsts atbalsta regulējumu to plānots piešķirt, un vai ir nepieciešams par to paziņot EK, attiecīgi veicot atbalsta saderības izvērtējumu.
Publiski nav pieejama informācija par to, vai Noteikumos ietverot 87.15 punktu, ir izvērtēti iespējamie valsts atbalsta riski.

2. Vēja elektrostacijai piederīgie un saistītie objekti
Noteikumu 4.1 nodaļas nosaukumā, kā arī citos Noteikumu punktos ir lietotas atsauces tikai uz vēja elektrostaciju, tomēr nav norādīti citu ar vēja elektrostaciju saistītie objekti, kuru izbūvei parasti būtu nepieciešamas apbūves tiesības.
Mūsuprāt, lai neveidotos pretruna par tiesībām izmantot publiskas personas zemi, būtu nepārprotami jānorāda, ka “vēja elektrostacijas” jēdziens ietver sevī arī ar vēja elektrostacijas darbību saistīto objektu būvniecību, proti, vismaz vēja elektrostaciju darbībai nepieciešamās apakšstacijas, vēja masti un citi infrastruktūras objekti.
Papildus, Noteikumu 87.16 punktā atrunāta kārtība par elektriskās infrastruktūras ierīkošanu, norādām, ka ne visi apgrūtinājumu veidi ir paredzēti Ministru kabineta noteikumos, par atlīdzību par energoapgādes objekta ierīkošanai vai rekonstrukcijai nepieciešamā zemes īpašuma lietošanas tiesību ierobežošanu, nav pilnīgs šobrīd spēkā esošo  apgrūtinājumu uzskaitījums. Ņemot vērā tikai plānotos grozījumus Aizsargjoslu likumā – noteikumos nepieciešams paredzēt, risinājumu, līdz grozījumu spēkā stāšanās brīdim. Nosakot, ka maksu par aizsargjoslu ap vēja elektrostaciju netiek piemērota.
Noteikumu 87.17 punktā būtu precīzāk jānosaka personālservitūtu izveides un saskaņošanas, kārtība. Ceļu infrastruktūras izbūve ir viena no būtiskām izdevumu pozīcijām projektu attīstībā, nebūtu pieļaujama atšķirīga attieksme pret apbūves tiesīgajiem. Aicinām svītrot – ja puses nevienojās savādāk. Tā kā šāds regulējums paredz nevienlīdzīgus principus pret apbūves tiesīgajiem. Aicinām papildināt – publiska persona nodrošina apbūves tiesīgajam iespēju saskaņot un izbūvēt personālservitūtus nodrošinot mazākos iespējamās izmaksas un to atbilstību publiskas personas attīstības plānošanas dokumentiem.

3. Apbūves tiesības reģistrējamas pēc līguma noslēgšanas
Noteikumi 87.5 punkts paredz, ka “Apbūves tiesība tiek ierakstīta zemesgrāmatā pēc vēja elektrostaciju izvietošanai nepieciešamās platības precizēšanas.”
Šajā sakarā vēlamies vērst uzmanību uz līguma priekšmetu – apbūves piešķirto zemes gabalu, kas atbilstoši Noteikumiem līdz priekšizpētes darbu pabeigšanai pēc būtības nav skaidri definēts. Vienlaikus ar noteikumu, ka apbūves tiesība reģistrējama vien pēc platības precizēšanas, tas rada riskus apbūves tiesīgajam, proti:

- apbūves tiesīgais neiegūst lietu tiesību līdz reģistrācijas brīdim (kas var būt vismaz vairāki gadi), proti, nevar to pilnvērtīgi izmantot attiecībās ar trešajām personām. Ikreiz ir uzrādāms līgums un jāpierāda, ka attiecīgais līgums nav grozīts vai izbeigts;

- gadījumā, ja attiecīgās zemes īpašnieks mainās priekšizpētes laikā, apbūves tiesīgajam nav garantiju, ka attiecīgais līgums paliks spēkā, savukārt tiesības prasīt zaudējumus nebūtu uzskatāmas par pietiekamu tiesisko aizsardzību, jo apbūves tiesību iegūšanas mērķis ir izbūvēt vēja elektrostaciju;

- apbūves tiesīgajam nav paredzēti mehānismi piespiedu ceļā prasīt apbūves tiesības reģistrāciju, ja puses nevienojas vai neparaksta dokumentus reģistrācijai. Proti, apbūves tiesīgais pēc būtības var tikai prasīt apbūves tiesības reģistrāciju, bet šajā ziņā ir atkarīgs no zemes īpašnieka piekrišanas, saskaņojumiem, dokumentu parakstīšanas. Tā kā noteikumi satur pārāk lakoniskus noteikumus par to, kā puses vienojas par platību samazinājumu, tad apbūves tiesīgajam nebūs nekādu garantiju, ka tam būs iespēja īstenot apbūves tiesības reģistrāciju īsā laika posmā.

Samērīgs risinājums būtu paredzēt apbūves tiesību reģistrāciju pēc līguma noslēgšanas, ar pienākumu precizēt platību pēc priekšizpētes darbu pabeigšanas.
Vienlaikus šī punkta grozījumi ietekmētu arī Noteikumu 87.12 punktu, kas paredz, ka “87.12 Līdz apbūves tiesības reģistrācijai zemesgrāmatā zemes gabalu apsaimnieko apbūves tiesības piešķīrējs vai tā noteikts pārvaldītājs. Apbūves tiesības līgumā paredz, ka pēc apbūves tiesības reģistrācijas zemesgrāmatā apbūves tiesīgajam ir pienākums kā krietnam un rūpīgam saimniekam rūpēties par apbūvei nodoto zemes gabalu un uzturēt to atbilstoši normatīvo aktu prasībām.” Tādējādi attiecīgajā punktā “apbūves tiesības reģistrācijas” brīdis būtu aizvietojams ar laiku “no atzīmes būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi vēja elektrostacijas izbūvei”, kas nozīmētu, ka attiecīgie maksājumi veicami kopā ar Noteikumu  brīdi, proti, attiecīgie nodokļu maksājumi tiktu maksāti kopā ar 87.10 punktā paredzētiem maksājumiem.

4. Apbūves tiesīgā tiesība izbeigt līgumu pirms termiņa
Noteikumu 87.6 punkts paredz, ka “Apbūves tiesības līgumā paredz tā izbeigšanas kārtību, ja apbūves tiesīgais nepilda līgumā noteiktās saistības”. Attiecīgais regulējums paredz iespēju izbeigt apbūves tiesību līgumu tikai tajā noteikto saistību neizpildes dēļ, kas arī, visticamāk, tiks piešķirtas tikai zemes īpašniekam.
Tomēr vēja elektrostaciju attīstība ir saistīta ar būtiskiem riskiem. Tādēļ, lai izvairītos no iespējamiem pārpratumiem par līguma izbeigšanu nākotnē, būtu svarīgi Noteikumos skaidri paredzēt apbūves tiesīgā tiesības izbeigt apbūves tiesību līgumu pirms termiņa, bez soda sankcijām, piemēram, gadījumos, ja priekšizpētes rezultātā apbūves tiesīgais konstatē, ka turpmāka projekta attīstība nav ekonomiski pamatota. 

5. Nesamērīga apbūves tiesības maksas aprēķina metodika
Noteikumu 87.8 punkts paredz, ka apbūves tiesību maksu laika posmam pēc vēja elektrostaciju nodošanas ekspluatācijā aprēķina kā 4% proporciju no vēja elektrostacijas bruto ieņēmumiem, ko iegūst reizinot tīklā nodotās elektroenerģijas apjomu (MWh) konkrētā tirdzniecības intervālā ar tirgus operatora nākamās dienas izsolē noteikto elektroenerģijas cenu (euro/MWh) konkrētā tirdzniecības intervālā.
Lai arī paredzēts, ka apbūves tiesību maksa nedrīkst būt mazāka, kā apbūves tiesību maksa būvniecības stadijā, paredzot maksas slieksni, šādas metodikas pielietošana nākotnē var radīt netaisnīgus apstākļus kā apbūves tiesīgajam, tā arī apbūves tiesību piešķīrējam, iestājoties šādiem apstākļiem:

a) Elektroenerģija netiek nodota tīklā (attiecīgi uzskaitīta), bet patērēta cita veida produktu ražošanā (ūdeņradis, amonjaks, u.c.). Apbūves maksa šāda gadījumā būs minimālajā noteiktajā apmēra, neskatoties uz to, ka vēja elektrostacija gūs pilnvērtīgu labumu no apbūves tiesības;

b) Vēja parks tiks papildināts ar elektroenerģijas uzkrāšanas tehnoloģijām. Tādā darba režīmā elektroenerģija tiklā tiks nodota, un attiecīgi uzskaitīta brīžos, kad tirgus cena ir augstāka. Šādā gadījumā, arī proporcionālā apbūves tiesību maksa kļūs augstāka, neskatoties uz to, ka pienesumu sniedzis ar apbūves tiesību nesaistīts objekts. Veidojas situācija, kad kāpinot vēja elektrostacijas efektivitāti, apbūves tiesīgais tiktu sodīts ar augstāku apbūves tiesību maksu;

c) Vēja parks realizē tīklā nodoto elektroenerģiju ilgtermiņa līguma ietvaros par fiksētu cenu, kas nav piesaistīta izsoles cenām konkrētā intervāla.

d) Strauji palielinoties uzstādītajām vēja parku jaudām, iespējams risks veidoties negatīvam tirgus cenām. Piedāvātā metodika uzliek šādu tirgus risku apbūves tiesību piešķīrējam;

e) Daļa vēja parka atrodas ārpus apbūves tiesības teritorijas, kas padara tīklā nodotās elektroenerģijas uzskaites atšifrēšanu necaurspīdīgu – atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem katra vēja elektrostacija darbojas ar atšķirīgu efektivitāti, kā arī konkrētās elektrostacijas attālums līdz uzskaites punktam rada atšķirīgus elektriskos zudumus. Situācija, kad uz efektīvāku elektrostaciju rēķina, kas atrodas ārpus apbūves tiesības teritorijas, tiek palielināta apbūves tiesību maksa par elektrostaciju, kas ir apbūves tiesības teritorijā nav samērīga;

6. Dabai atbildīgākie risinājumi
Noteikumu 87.13 punkts paredz, ka publicējot paziņojumu par publisku izsoli “Apbūves tiesības piešķīrējs nosaka minimālo vēja elektrostaciju jaudu izpētes platībai.”
Nosakot kritēriju minimālai jaudai, būtu jānosaka arī maksimālais pieļaujamās atmežojamās platības apmērs.

7. Iebildumi un priekšlikumi
Kā skaidrots iepriekš, Latvijā ir pārstāvēti gan vietējie, gan starptautiski uzņēmumi ar pieredzi vēja elektrostaciju projektu attīstībā. Tādējādi, nav saprotams, kāpēc apbūves tiesības piešķiršana stratēģiski nozīmīgu vēja elektrostaciju izvietošanai būtu piešķiramas PPK, nerīkojot izsoli. Ņemot vērā minēto, un balstoties uz publiski pieejamo informāciju par Noteikumu projektu, Vēja enerģijas asociācija iebilst pret  87.15 punkta ietveršanu Noteikumos.
Ja tomēr Noteikumu autori uzskata, ka Noteikumu 87.15 punktā paredzētais izņēmums ir pamatots, lūdzam:

1. iepazīstināt sabiedrību un tirgus dalībniekus ar Noteikumu izstrādātāju veikto izpēti par Noteikumu atbilstību KL 14.1 panta noteikumiem, VPIL 88. panta prasībām, kā arī valsts atbalstu regulējošiem noteikumiem;

2. ja izpēte nav veikta, tad lūdzam šādu izpēti veikt, kā to prasa KL un VPIL normatīvie akti, konsultējoties ar KP (KN jautājumos) un FM (valsts atbalsta jautājumos), iepazīstot ar izpētes rezultātiem sabiedrību un tirgus dalībniekus.

Vienlaikus, aicinām uzlabot Noteikumu projektu, paredzot šādus grozījumus/regulējumu:

1. paredzēt, ka apbūves tiesības vēja elektrostacijai ietver arī tiesības izbūvēt ar vēja elektrostacijas darbību saistīto objektu būvniecību, proti, vismaz vēja elektrostaciju darbībai nepieciešamās apakšstacijas, vēja mastus un citus infrastruktūras objektus;

2. Noteikumu 87.5 punktā paredzēt, ka “Apbūves tiesība tiek ierakstīta zemesgrāmatā viena mēneša laikā no apbūves tiesības līguma noslēgšanas brīža.” Vienlaikus Noteikumu 87.12 punktu precizēt, paredzot, ka “87.12 Līdz no atzīmes būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi vēja elektrostacijas izbūvei saņemšanas zemes gabalu apsaimnieko apbūves tiesības piešķīrējs vai tā noteikts pārvaldītājs. Apbūves tiesības līgumā paredz, ka no atzīmes būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi vēja elektrostacijas izbūvei saņemšanas apbūves tiesīgajam ir pienākums kā krietnam un rūpīgam saimniekam rūpēties par apbūvei nodoto zemes gabalu un uzturēt to atbilstoši normatīvo aktu prasībām.”;

3. paredzēt apbūves tiesīgā tiesības izbeigt apbūves tiesību līgumu pirms termiņa, bez sankcijām, piemēram, gadījumos, ja priekšizpētes rezultātā apbūves tiesīgais konstatē, ka turpmāka projekta attīstība nav ekonomiski pamatota.

[1] Pieejamas šeit: https://www.kp.gov.lv/lv/media/1147/download

[2] Valsts pārvaldes iekārtas likums, 88. pants pieejams šeit: https://likumi.lv/ta/id/63545#p88

[3] Pieejams šeit: https://tapportals.mk.gov.lv/meetings/protocols/e6334f22-7517-473e-ac69-50cd6adcc4c4


[4] Līguma par Eiropas Savienības darbību 1. nodaļas 2. iedaļa „Valsts atbalsts“, t.sk. 107. pants, pieejams šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:12012E/TXT&from=EN

[5] Finanšu ministrijas Valsts atbalsta vadlīnijas, 1. punkts, pieejamas šeit:  https://www.fm.gov.lv/lv/media/507/download

[6] Turpat, 2. punkts

[7] Turpat, 3. punkts

[8] Turpat, 4. punkts

[9] Turpat, 5. punkts
 

-