Atzinums

Lūdzam svītrot norādīto papildinājumu. Pašvaldību dalību biedrībās un nodibinājumos regulē Pašvaldību likuma 79. pants. Šā panta pirmā daļa nosaka, ka pašvaldību kopīgu interešu īstenošanai pašvaldības var dibināt kopīgas biedrības un nodibinājumus, ievērojot šajā likumā un Biedrību un nodibinājumu likumā noteikto. Savukārt minētā panta trešā daļa paredz, ka dome var lemt par pašvaldības dalību biedrībā vai nodibinājumā, kas neatbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajam, ja pašvaldības dalību biedrībā vai nodibinājumā paredz starptautiskie normatīvie akti, likums vai Ministru kabineta noteikumi vai pašvaldības dalība ir nepieciešama sabiedrības virzītas vietējās attīstības īstenošanai.
Kā ir paudis Saeimas Juridiskais birojs, kura viedoklim ministrija pievienojas, “likumdevēja galvenais mērķis, formulējot 79. panta trešajā daļā noteiktos ierobežojumus, bija nepieļaut pašvaldības dalību biedrībā vai nodibinājumā tikai kā pašvaldības autonomās kompetences īstenošanas formu. Proti, pašvaldības dalība šādā biedrībā vai nodibinājumā ir nepieciešama efektīvākai sadarbībai ar privātpersonām (vietējiem iedzīvotājiem un dažādām citām organizācijām), lai īstenotu kādu vietējai kopienai nozīmīgu projektu. Šis aspekts izriet no likumprojektā ietvertās nostādnes, ka biedrības un nodibinājumi ir viena no formām, kādās privātpersonas īsteno Satversmes 102. pantā paredzēto biedrošanās brīvību, nevis forma, kādā pašvaldība īsteno tās autonomo kompetenci.” Turklāt Satversmes tiesa ir skaidrojusi, ka Satversmes 102. pantā ietvertais jēdziens “ikviens” aptver visas personas, kuras var būt pamattiesību subjekts: fiziskās personas, personu apvienības, privāto tiesību juridiskās personas (Satversmes tiesas 2018. gada 26. aprīļa spriedums lietā Nr. 2017-18-01 – 18. punkts. Sal. sk.: Neimanis J. 102. panta komentārs. Grām.: Balodis R. (zin. red.) Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 395.–412. lpp.).  Starp šiem subjektiem nav publiskas personas, tai skaitā pašvaldības.
Papildus informējam, ka likumprojekta “Pašvaldību likums” redakcijā, ko 2021. gada 4. martā apstiprināja Ministru kabinets (protokols Nr. 23, 23. §, redakcija pieejama: https://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40493445&mode=mk&date=2021-03-04), bija paredzēta tikai iespēja veidot pašvaldību kopīgas biedrības, kā to šobrīd paredz Pašvaldību likuma 79. panta pirmā daļa, un likumprojektu šādā redakcijā bija saskaņojušas visas ministrijas, tajā skaitā Labklājības ministrija. Saskaņā ar likumprojekta “Pašvaldību likums” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) sniegto informāciju par biedrībām un nodibinājumiem “pēc būtības šīs sadarbības formas nebūtu piemērojamas valsts pārvaldē, un būtu vērtējamas turpmākās iespējas pašvaldību sadarbības organizāciju veidošanai. Arī nevalstiskās organizācijas ir norādījušas, ka pašvaldību biedrības neatbilst biedrību un nodibinājumu filozofiskajai jēgai un Eiropas Padomes rekomendācijām, kas noteikusi, ka biedrībai un nodibinājumiem jāatbilst sekojošiem kritērijiem (no Eiropas Padomes rekomendācijām (CM/Rec(2007)14): 1) neatkarīga (non-governmental aspect) nedz valsts, nedz pašvaldība nenosaka vajadzību izveidot organizāciju, neietekmē tās mērķus, darbības metodes, pārvaldes institūciju; 2) sabiedrības (vajadzību) iniciēta; 3) nav peļņas gūšanas mērķa (non-profit making) – primārais jeb pamatmērķis ir saistīts ar biedrošanās brīvību; 4) saimnieciskā darbība – kā instruments pamatmērķa sasniegšanai.” Vairāk par pašvaldību dalības biedrībās un nodibinājumos aspektiem aicinām skatīt ministrijas sagatavotajā informatīvajā materiālā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai likumprojekta “Pašvaldību likums” (Nr. 976/Lp13) izskatīšanas ietvaros (Pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimasNotikumi.nsf/0/f2b7be5e8a56ff6fc22587f30032c90a/$FILE/
Pasvaldibu_daliba_biedribas_izvertejums_231121.pdf).
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā jautājumam par pašvaldību dalību biedrībās un nodibinājumos tika pievērsta īpaša uzmanība, ņemot vērā pašvaldības pārstāvošo organizāciju pausto viedokli par šādas dalības nepieciešamību, īpaši uzsverot atsevišķus gadījumus. Rezultātā, izvērtējot pašvaldību pārstāvošo organizāciju apkopoto informāciju par pašvaldību dalību biedrībās un nodibinājumos, kā arī ņemot vērā biedrības un nodibinājuma kā privātpersonu tiesisko interešu īstenošanas formas būtību, tika izvēlēts pašreiz Pašvaldību likuma 79. panta trešajā daļā paredzētais risinājums. Ne pašvaldības, ne nozaru ministrijas, ne citas organizācijas nepauda viedokli, ka likumā būtu jāsaglabā un jānostiprina iespēja pašvaldībām piedalīties citās biedrībās.
Ievērojot minēto, norādām, ka pašvaldības dalība biedrībā nevar būt par priekšnoteikumu vai nepieciešamību pašvaldības funkciju sekmīgai un tiesiskai izpildei. Konkrētajā gadījumā, aicinām Labklājības ministriju izvērtēt citas bāriņtiesu sadarbības tiesiskās formas, piemēram, Labklājības ministrijai vai citai iestādei organizējot informācijas apriti starp bāriņtiesām un citus pasākumus par jomas aktualitātēm, profesionālās pilnveides iespējām.
Papildus aicinām ņemt vērā, ka Biedrību un nodibinājumu likuma 23. panta pirmā daļa kā ģenerālu principu paredz, ka par biedrības dibinātājiem var būt fiziskās un juridiskās personas [..], savukārt no likuma IV nodaļas izriet, ka šīs personas arī uzskatāmas par biedrības biedriem. Tātad par biedrības dibinātāju vai biedru var būt tikai pašvaldība kā juridiska persona. Pašvaldības iestādei nav juridiskas personas statusa, līdz ar to iestāde (tās vadītājs) atbilstoši pašvaldības domes pilnvarojumam (Pašvaldību likuma 79. panta ceturtā daļa) var pārstāvēt pašvaldību biedrībā, bet iestāde nav uzskatāma par biedrības biedru.
 

-

Aicinām izvērtēt pašvaldības izpilddirektora lomu, veicot bāriņtiesas priekšsēdētāja un bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka profesionālās kompetences novērtēšanu. Kā norādīts likumprojekta anotācijā “bāriņtiesa ir iestāde, kurai uzticēta valstiski svarīga funkcija ļoti sensitīvā tiesību aizsardzības jomā – bērnu un aizgādnībā esošu personu tiesību un interešu aizsardzībā”. Vēršam uzmanību, ka pašvaldības izpilddirektoram var nebūt pieredzes jautājumos, kas saistīti ar bērnu un aizgādnībā esošu personu tiesību un interešu aizsardzību, kas tādējādi viņam liedz vispusīgi izvērtēt bāriņtiesas priekšsēdētāja un bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka profesionālo kompetenci šajos jautājumos. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka “novērtēšanas sistēma ļaus darba devējam sekot līdzi amatpersonu profesionalitātes attīstībai, ievērojot Ministru kabineta noteiktos  novērtēšanas kritērijus (piemēram, kādi ir darba rezultāti (mērķu sasniegšana, uzdevumu kvalitāte un termiņi), piemītošās kompetences (zināšanas un prasmes), uzvedība un attieksme (sadarbība, komunikācija, ētika), profesionālā attīstība (izaugsme, mācību un attīstības aktivitātes)), novērtēšanas principus, novērtēšanas kārtību (metodes, biežums un procedūra) un sasniedzamos rezultātus un to vērtēšanas sistēmu, kā arī identificēt nepieciešamās attīstāmās kompetences un nodrošināt atbilstošas apmācības”. Vēršam uzmanību, ka norādītie kritēriji ir atzīstami par tādiem, pēc kādiem darba devējs pēc būtības vērtē jebkuru pieņemto darbinieku. Līdz ar to nav konstatējama tieši ar bāriņtiesu darbību saistītā specifika. Tāpat aicinām norādīt, kādā termiņā tiks izdoti minētie Ministru kabineta noteikumi.  
 

-