Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar Zemkopības ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu “Par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildi” un izsaka sekojošus iebildumus.
Lūdzam papildināt arī ar turpmākajiem soļiem mitrāju kategorijas emisiju uzskaites pārskatīšanā tuvinot tos faktiskajiem emisiju apjomiem. Tā kā nenoteiktības dēļ šobrīd uzskaitītās emisijas neatspoguļo zinātniskajā literatūrā aprakstītās labās prakses un neatspoguļo faktisko emisiju apjomu, bet gan būtiski augstākas vidējās vērtības. Tā kā Latvijas Republika piemēro vienu no neprecīzākajam uzskaites metodikām nosakot emisiju apjomu, kas radies kūdras ieguves rezultātā, izmantojot vienkāršotu aprēķinu, balstot to IPCC noklusējuma vērtībās – bet tas rezultējās, būtiski augstākās emisijās no kūdras ieguves vietām un produktiem, kā, piemēram, kūdras substrātiem(dārzkopības), pakaišu kūdrai(lopkopības), inovatīviem kūdras produktiem – cietajam ogleklim, dizaina produktiem, būvniecības produktiem u.c
Vēršam uzmanību, ka augstas ticamības datu trūkums un neprecīza uzskaite var rezultēties arī  ar būtiski apgrūtinātu ZIZIMM sektora mērķu sasniegšanu vai apdraudēt kūdras ieguves rūpniecības pastāvēšanu ilgtermiņā.
Aicinām ņemt vērā arī to, ka uz augstākas precizitātes nacionālo faktoru izmantošanu norāda arī 2006 IPCC Guidelines for National Greenhouse Gas Inventories Volume 4: Agriculture, Forestry and Other Land Use 2006, kas ir pamats nacionālo inventarizācijas ziņojumu sagatavošanai, kurā aprakstīts, ka valstīm ar augstu kūdras ieguves īpatsvaru būtu vēlams izvēlēties augstāku Tier(līmeņa) pieeju. “Emisijas no dārzkopības kūdras izmantošanas ārpus teritorijas būtu jābūt iekļautām 3. līmeņa metodēs.”, Līdztekus norādot arī uz noklusējuma vērtību nepilnībām un būtisko nenoteiktības faktoru kopumu – “1. Tier aplēses procedūras ir noklusējuma emisijas faktori(7.4. un 7.6. tabula), un citi parametri, piemēram, gais-sausas kūdras mitruma saturs. Emisijas faktori un parametri ir izstrādāti tikai no dažiem (mazāk nekā 10) datu punktiem, galvenokārt mērenā un boreālā klimatā reģionos un var nebūt reprezentatīvs lielām teritorijām vai klimata zonām. Emisijas standarta novirze faktori viegli pārsniedz 100% no vidējā, bet pamatā esošās varbūtības funkcijas, visticamāk, nav atbilstošas. Kūdras īpatnējā svara mainīgums un tās mitruma noturības spēja veido būtisku tā sastāvdaļu nenoteiktība. Atkarībā no kūdras īpašībām, sezonālā nokrišņu daudzuma var ietekmēt organisko vielu sadalīšanos par 25% līdz 100% (Waddington et al., 2002). Kūdras mitruma satura un kūdras mainīgums kvalitāte rada 20% nenoteiktību par oglekļa saturu gais-susā kūdrā. Kopumā valstis tiek iedrošinātas, lai izmantotu diapazonu, nevis standarta novirzi”[1]
Līdz ar to var secināt, ka šobrīd iekļautais emisiju apjoms no mitrāju kategorijas ir maldīgs un neatspoguļo faktisko emisiju apjomu gadā. Kas būtu jāatspoguļo ziņojumā atbilstoši un ievērojot vienlīdzīgas pieejas principus, jāizvirza, kā viens no turpmāk prioritāri pilnveidojamajiem emisiju uzskaites virzieniem, līdztekus citiem informatīvajā ziņojumā uzskaitītājiem turpmākajiem pasākumiem.


[1] https://www.ipcc-nggip.iges.or.jp/public/2006gl/pdf/4_Volume4/V4_07_Ch7_Wetlands.pdf

 

Aicinām papildināt 25lpp:
Sākot ar 2026. gadu, Latvijas noteiktā SEG piesaistes mērķrādītāja izpildei izaicinājumu radīs kūdras ieguve un tās apjoms, jo mitrāji iekļausies ZIZIMM sektora saistību aprēķinā.
Īstermiņā un vidējā termiņā,  Īpašu nozīmi piešķirot, emisiju uzskaites metodikas precizitātei un nepieciešamībai izmantot augstāku Tier pieeju atbilstoši IPCC Guidelines for National Greenhouse Gas Inventories , kuras rekomendē valstīm samazināt nenoteiktību emisiju aprēķinos, tādejādi tuvinot emisiju uzskaiti faktiskajiem apstākļiem atbilstoši Latvijas situācijai.
Citu valstu piemēri ir pierādījuši, ka aprēķinos izmantojot nacionālos faktorus un zinātnisko pētījumu rezultātus, panākams uzskaitīto emisiju apjoma samazinājums ievērtējot tajās arī labas apsaimniekošanas prakses, un līdzīgi, kā koksnes produktiem papildus panākams emisiju samazinājums ne tikai ieguves procesa precīzākā uzskaitē, bet arī produktu līmenī - tādejādi arī veicinot ilgtspējīgāku produktu attīstību ar zemāku ietekmi uz kopējām sektora uzskaitītajām emisijām. 
Jāņem vērā, ka SEG emisiju samazinājuma un piesaistes palielinājuma pasākumi prasa lielus finansiālus ieguldījumus vai atsevišķu tautsaimniecības nozaru ienākumu samazinājumu, tāpēc tas būs jāņem vērā, pieņemot lēmumus par veicamajiem pasākumiem SEG emisiju mazināšanā ZIZIMM sektorā.

Aicinām papildināt 28.lpp
Turpmākie darbi
Lai sasniegtu Latvijai noteiktos paaugstinātos mērķus ne-ETS sektorā, ir nepieciešams noteikt papildu politikas un pasākumus Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam atjaunošanas ietvaros (atjauninājuma projekts EK jāiesniedz līdz 30.jūnijam 2023.gada 30.jūnijam).
Lai nodrošinātu 2030. gada ZIZIMM sektorā noteikto ziņošanas kategoriju mērķu izpildi, kā arī nodrošinātu pāreju uz klimatneitralitāti 2050. gadā, VARAM kopā ar ZM līdz 2023. gada 1. maijam ir jāizstrādā un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par ZIZIMM sektora virzību uz klimatneitralitāti (27.04.2021. MK sēdes protokols Nr.36. §28).
Turpināms darbs pie emisiju uzskaites datu precizēšanas, nenoteiktības samazināšanas un augstāku Tier piemērošanu - īpaši sektoros ar potenciāli lielu ietekmi uz kopējo emisiju apjomu uzskaites kategorijās.
Ņemot vērā pastāvošo sinerģiju starp SEG emisiju samazināšanu/CO2 piesaistes palielināšanu un klimatnoturības veicināšanu, ir būtiski turpināt darbu arī pie klimata risku mazināšanas.