Atzinums

Likumprojekta iepriekšējā redakcijā atbilstoši Direktīvā paredzētajam sākotnēji tika lietots termins “piekļuve dzeramajam ūdenim”. Atbilstoši Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas priekšlikumam sasaistē ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma mērķi vārds “piekļuve” tika mainīts pret vārdu “pieejamība”.
Vēršam uzmanību, ka Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā vārds “pieejamība” lietots jēdziena “ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamība” ietvaros, iespējas saņemt ūdenssaimniecības pakalpojumus novērtējuma kontekstā. Ņemot vērā Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā ietverto ūdenssaimniecības pakalpojumu un sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu terminu skaidrojumu, normu skaidrai un vienotai izpratnei Likumprojekta ietvaros ir nepieciešams definēt terminu “dzeramā ūdens pieejamība”, lai būtu nepārprotami skaidrs, vai Likumprojekta ietvaros 6.panta 1.1 daļā ir domāta tikai pa centralizēto ūdensapgādes sistēmu piegādātā dzeramā ūdens pieejamība, vai arī dzeramā ūdens pieejamība kā tāda – gan no centralizētās ūdensapgādes sistēmas, gan no vietējiem ūdens ieguves u.c. avotiem.
Likumprojektā paredzētajā Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 6.panta 1.1 daļas ievaddaļā nepieciešami redakcionāli precizējumi:
1.vārdu “pieejamība dzeramajam ūdenim” vietā korektāk būtu lietot “dzeramā ūdens pieejamība”;
2.vārda “centralizētāso” vietā” jālieto vārds “centralizēto”.
6.panta 1.1 daļas 1. un 2.punktā lietoti jēdzieni “brīvi pieejams dzeramais ūdens” un “brīva pieeja krāna ūdenim”. Lūdzam izvērtēt vārda “brīvi” izmantošanas jēgu un nepieciešamību, ņemot vērā, vai pašvaldībām dzeramā ūdens pieejamību paredzēts apzināt tikai tiem iedzīvotājiem, kuriem ar dzeramā ūdens pieejamības nodrošināšanu saistīto izmaksu apmaksu veiktu pašvaldība, vai tomēr visiem iedzīvotājiem, tostarp tādiem, kuriem dzeramā ūdens pieejamība būtu nodrošināma, paplašinot centralizētās ūdensapgādes sistēmas maģistrālos inženiertīklus un radot iespēju izveidot pieslēgumu centralizētajai ūdensapgādes sistēmai. Ja tomēr ir paredzēts lietot arī jēdzienu “brīva pieeja / pieejamība”, tad šis jēdziens skaidri jānošķir no jēdziena “dzeramā ūdens pieejamība”, skaidrojot tā saturu.
6.panta 1.1 daļas 2.punktā vārdu “iedzīvotāju grupa” vietā atbilstoši 6.panta 1.1 daļas 2.punktam būtu lietojams vārds “iedzīvotājs”. Jo, ja atbilstoši 6.panta 1.1 daļas 1.punktā noteiktajam ir paredzēts apzināt iedzīvotājus, tad arī dzeramā ūdens pieejamības uzlabošanas iespējas jāvērtē šiem iedzīvotājiem. Attiecīgi Direktīvas 16.panta 1.punkta b) apakšpunktā noteikts: “Izvērtē, kādos veidos varētu uzlabot dzeramā ūdens pieejamību šādiem cilvēkiem”. Tādējādi gan veicamie uzlabojumi būs konkrētāki un precīzāk mērķēti, gan arī sasniedzamie rezultāti skaidrāk izmērāmi.
Papildus iesakām vārdus “jo īpaši” aizstāt ar vārdu “tostarp”, jo pēc būtības apzināšanas pienākums attiecībā uz visiem iedzīvotājiem būtu veicams vienādi.
 

(1)1 Lai uzlabotu vai nodrošinātu dzeramā ūdens pieejamību visiem iedzīvotājiem un popularizētu pa centralizēto ūdensapgādes sistēmu piegādātā dzeramā ūdens (turpmāk – krāna ūdens) lietošanu, vietējā pašvaldība:
apzina, vai pašvaldības teritorijā kādiem iedzīvotājiem, tostarp no sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju grupām, nav pieejams dzeramais ūdens vai tā arī pieejamība ir ierobežota, kā arī pieejamības trūkuma vai ierobežojumu iemeslus;
ja pašvaldība atbilstoši šīs daļas 1. punktam konstatē šādus iedzīvotājus, tā izvērtē, kā attiecīgajiem iedzīvotājiem iespējams uzlabot dzeramā ūdens pieejamību ar pašvaldības jau īstenotajiem pasākumiem (piemēram, ierīkotajiem brīvkrāniem vai publiskām vietām, kurās nodrošināta pieeja krāna ūdenim) un, ja nepieciešams, veic atbilstošus papildu pasākumus pieejamības nodrošināšanai vai uzlabošanai;
informē iedzīvotājus vai publiskās vietās nodrošina informāciju par iespējām saņemt ūdenssaimniecības pakalpojumus, kā arī par pašvaldības teritorijā ierīkotajiem brīvkrāniem un to izmantošanas kārtību.

Likumprojekta ietvaros nepieciešams noteikt, kas ir ūdens plūsmas filtrs – komercuzskaites mēraparāta mezgla sastāvdaļa vai atsevišķs elements. Nepieciešams norādīt, kāda ir filtra piederība (pieder lietotājam vai pakalpojumu sniedzējam – līdzīgi kā Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma terminu skaidrojumos ir noteikta komercuzskaites mēraparāta un komercuzskaites mēraparāta mezgla piederība) un kas līdz ar to ir atbildīgs par tā uzturēšanu (apkopi) – lietotājs vai pakalpojumu sniedzējs.
Nepieciešams arī nepārprotami norādīt, kuram ir jāsedz ūdens plūsmas filtra uzstādīšanas un nomaiņas izmaksas. Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 9.panta pirmās daļas 51.punktā ar Likumprojektu paredzēts ietvert nosacījumu (“Ja filtra uzstādīšanu ir pieprasījis pakalpojumu lietotājs, izmaksas par filtra iegādi un uzstādīšanu sedz pakalpojumu lietotājs”), kas liek domāt, ka pretējā gadījumā – pakalpojumu sniedzēja iniciatīvas gadījumā – izmaksas sedz pakalpojumu sniedzējs. Savukārt Likumprojekta 8.pantā Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 9.panta otro daļu paredzēts papildināt ar 9.punktu, pakalpojumu sniedzējam dodot tiesības “izmantot savā rīcībā esošos finanšu līdzekļus ūdens plūsmas filtra uzstādīšanai vai nomaiņai komercuzskaites mēraparāta mezglā, iekļaujot izdevumus pakalpojumu lietotāja rēķinā”. Tas savukārt saprotams tā, ka pakalpojumu sniedzējs atsevišķu samaksu par filtra uzstādīšanu vai nomaiņu var pieprasīt gan tad, ja filtrs uzstādīts pēc pakalpojumu sniedzēja iniciatīvas, gan tad, ja to ir pieprasījis lietotājs. Savukārt anotācija paredz, ka filtra apkopes izmaksas sedz pakalpojuma sniedzējs. Tādējādi bez projekta tekstā paredzētās filtru uzstādīšanas un nomaiņas tiek lietots arī jēdziens “filtra apkope”. Nepieciešams novērst pretrunu starp 9.panta pirmās daļas 51.punktā un 9.panta otrās daļas 9.punktā paredzēto, un iekļaut atbilstošu skaidrojumu anotācijā. Kā arī papildināt likumprojektu ar tiesību normu saistībā ar anotācijā šobrīd aprakstīto “filtra apkopi”.

-

Precizēt normu, ņemot vērā, ka normatīvo aktu izstrādē, ja vien iespējams, jālieto darāmā, nevis ciešamā kārta.

7) kārtību, kādā novērtē ūdens zudumus centralizētajā ūdensapgādes sistēmā, pakalpojumu sniedzējus, kas novērtē ūdens zudumus centralizētajā ūdensapgādes sistēmā, un nosacījumus informācijas par novērtēšanas rezultātiem sniegšanai atbildīgajām iestādēm.”

Nepieciešams redakcionāls precizējums Likumprojekta 8.pantā, svītrojot tā sākumā iekļauto vārdu “Izteikt”.

8. 9.panta otro daļu papildināt ar 9.punktu šādā redakcijā:…