Atzinums

Vārds "darbinieks" visā Noteikumu projekta tekstā (1., 5.,6.,7., 9., 10., 11. punktā) jāaizstāj ar "darbinieks vai pakalpojuma sniedzējs", jo, kā norāda Rīgas valstspilsēta, Rīgas Bērnu, jauniešu un ģimeņu sociālā atbalstā centrā, iepirkuma rezultātā katru gadu tiek nodrošināts SOS mammas pakalpojums, persona/iestāde nav centra darbinieks.
SOS mammas pienākumos ir nodrošināt bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem diennakts aprūpi, dzīvesvietu, sociālo rehabilitāciju, kā arī veicināt bērna un ģimenes atkalapvienošanos vai jaunas ģimenes iegūšanu. Aprūpes mērķis ir radīt bērnam aizsargātības sajūtu, nodrošināt apstākļus viņa attīstībai un labklājībai, atbalstīt bērna centienus būt patstāvīgam, tajā skaitā bērni kopā ar SOS mammu savu ikdienu pavada maksimāli pietuvināti ģimenes modelim, kopā ejot uz veikalu pēc produktiem u.c. nepieciešamajām lietām. Attiecīgi SOS mamma avansa norēķina veidā saņem naudas līdzekļus funkciju izpildei.

-

Nepieciešams precizēt/konkretizēt 8.9. punktu, nav saprotams, kas domāts ar "saprātīgā termiņā".

-

Kopumā ar Noteikumu projektu.

Līdz šim iestādei plānotie un piešķirtie naudas līdzekļi tiek plānoti, ņemot vērā iestādē esošo bērnu individuālās vajadzības, bet budžeta tāmē sadalīti pa pozīcijām (ekonomiskajiem kodiem) proporcionāli plānotajam bērnu skaitam atbilstoši institūcijā reģistrēto vietu skaitam.
Bērniem un jauniešiem, kuri saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā, nav liegts apgūt prasmes pārtikas, apģērba, remonta materiālu, medikamentu un citu iepirkumu veikšanai kopā ar darbinieku jau šobrīd. Darbinieki pārrunā ar bērniem viņu vajadzības, pieejamo budžetu,  sastāda iepirkumu (piem. pārtika, apģērbs, apavi, kancelejas preces) sarakstus, dodas uz veikalu kopā ar vienu vai vairākiem bērniem, lai bērni paši izvēlas preces pēc saraksta budžeta ietvaros, vienīgi maksājums par izvēlētajām precēm tiek veikts uz rēķina pamata ar pārskaitījumu. Mainot sistēmu, ir jāmaina vispār budžeta plānojums institūcijai budžeta gadam. To nav iespējams izdarīt budžeta gada vidū. Kā tad turpmāk uzskaitīt piešķirtā finansējuma izlietojumu, ņemot vērā ka naudas līdzekļu izlietojums un proporcionalitāte starp bērniem var atšķirties? Pie tam institūcijām pastāv zināmi noteikumi, kā notiek uzskaite par piešķirto finanšu līdzekļu izlietošanu un atskaitīšanos par to atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam.
 Ir daudz neskaidro jautājumu, piemēram - kā plānot ēdināšanu, grupā, ja viens bērns būs iztērējis (varbūt arī nelietderīgi) savus līdzekļus un viņam vairs nebūs naudas ēdiena iegādei, kā rīkoties iestādes vadītājam, kur atrast līdzekļus bērna ēdināšanai, ja viņš sev pienākošos līdzekļus ir iztērējis? Vai ģimeniska vide neparedz, ka maltītes tiek kopīgi plānotas, pārrunātas, bērni tiek iesaistīti pārtikas produktu sarakstu sastādīšanā, iegādē un piedalās ēdiena pagatavošanā, kā tas notiek šobrīd? Vai, atļaujot katram pirkt savu ēdienu, tas veicinās ģimenisku vidi vienā dzīvoklī dzīvojošo bērnu starpā? Ģimenēs taču katrs neēd savā istabā, bet ietur kopīgas maltītes.
Mūsu darbā praksē ir pierādījies, ka bērni un jaunieši var mainīt attieksmi vienam pret otru un to aktīvi demonstrēt, ja kāds tiek izcelts vairāk un šis būtu tas gadījums. Ņemot vērā bērna vecumu, brieduma pakāpi vai veselības stāvokli,  kāds šī iemesla dēļ varētu nesaņemt naudas līdzekļus, lai pats dotos iepirkties, līdz ar ko pastāv bažas, ka citi bērni to var izmantot, lai norobežotos vai izsmietu, pazemotu šo bērnu. Pie tam nereti ir situācijas, kad bērni manipulē ar citiem bērniem, liekot atdot savus naudas līdzekļus vai iegādāties viņiem nepieciešamās lietas. (Jau šobrīd nākas strādāt ar šo problēmu saistībā ar normatīvajos aktos noteikto un bērniem izsniedzamo kabatas naudu, ne vienmēr darbinieki savlaicīgi uzzina par kāda bērna izmantošanu vai pret viņu vērstām  “manipulācijām”).
Uzskatām, ka ne visiem jauniešiem var uzticēt atvēlētos naudas līdzekļus patstāvīgiem iepirkumiem, apzinoties jauniešu uzvedības izpausmes, atkarības problēmas un vispārēju atbildību pret uzticētām lietām.
Vienlaikus norādām, ka darbinieku trūkuma, mainības un maiņu darba dēļ var rasties problēmas ar atskaitīšanos par piešķirto līdzekļu  izlietošanas kārtību un mērķiem, kā piemērs, varētu būt veikalā nepaņemts čeks u.tml. Normatīvā dokumentā paredzētais viennozīmīgi atkal palielina administratīvo slogu iestādes darbiniekiem un vadītājam. Pie tam pastāv korupcijas, krāpšanās risks, ja darbinieki ir negodprātīgi. 
Lai maksimāli stimulētu ikdienas iemaņu un finanšu pratības apguvi, normatīvajos aktos būtu jānosaka lielāka kabatas nauda institūcijās esošajiem bērniem un/vai jānosaka papildus naudas līdzekļi, tieši katram institūcijā esošajam bērnam un jaunietim ikmēnesi, kā papildus ieguvumu, kā bonusa sistēmu, kuru kopā ar darbinieku pārrunājot varētu izlietot savām vajadzībām, piemēram, izklaides braucienam, vai kādai precei, kura nav pamatvajadzība, bet motivē bērnu/jaunieti censties, krāt, lai to iegādātos.
Priekšlikums: pirms atkārtotas projekta saskaņošanas organizēt sarunu ar pašvaldībām un sociālo pakalpojumu sniedzējiem, lai pārrunātu neskaidros jautājumus.
 

-

Ba;stoties uz prakti, priekšlikums neakcentēt darbinieku skaitu (1 vai vairāki), jo , piemēram, Krāslavas novada institūcijā par bērna aprūpi atbild konkrēts maiņas darbinieks (4 maiņas). Iestādē nav atsevišķa cilvēka, kurš nodarbotos tikai ar iepirkumiem. Tāpēc ir 1 bankas konts, kuram piesaistītas  4 kartes.
 

-

Priekšlikums precizēt-kādam nolūkam “Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs” -129.00 ir  paredzēts.
Krāslavas novada institūcijā ēdināšanas izdevumi uz vienu bērnu ir 5,69*30 dienas=170.70 un tad vēl pārējie izdevumi.
 

-

Nepieciešams precizēt.

4. Piešķirot līdzekļus, institūcija nosaka to apmēru, ievērojot šo noteikumu 3. punktā minēto un atbilstoši bērna vecumam un brieduma pakāpei, veselības stāvoklim, kā arī ņemot vērā citus būtiskus apstākļus, kas ietekmē bērna iesaisti piešķirto līdzekļu izlietošanā.

Priekšlikums klāt atzīmēt svarīgus pasākumus -dzimšanas / vārda dienu svinēšana, dāvanas, gadskārtu un valsts svētku svinēšana.

-

Papildināt Noteikumu projekta 9.punktu ar vārdu "institūcijas".

9. Piešķirtos līdzekļus ne retāk kā reizi mēnesī izmaksā no institūcijas finanšu līdzekļiem avansa veidā ar pārskaitījumu uz darbiniekam izsniegto institūcijas maksājumu karti.

Priekšlikums atrunāt -no kura vecuma un kādam nolūkam drīkst naudu pārskaitīt uz bērna kontu un kādos gadījumos drīkst dot skaidru naudu! (Izlietošanas kārtību!) Tas ir nepieciešams, piemēram, klasē vāc naudu klases biedra dzimšanas dienas dāvanai, ekskursijai, izlaidumam utt., taču  dzīvē grūti īstenot, jo grāmatvedībai nepieciešami  naudas izlietojuma apliecinošie dokumenti.      

-

Ja saskaņā ar noteikuma projekta 10.punktu Darbinieks var daļu no piešķirtajiem līdzekļiem izmaksāt bērnam ar pārskaitījumu uz bērna maksājumu karti vai izsniegt to skaidrā naudā, tad nepieciešami papildus skaidrojumi par sekojošiem jautājumiem:
- Vai bērnam jāiesniedz visi pirkuma attaisnojuma čeki?
- Kā kontrolēs, ko bērns ir nopircis (atbilstoši Noteikumu projektu 8.punktam)?
- Vai bērns, kuram būs iedoti naudas līdzekļi, būs tik apzinīgs un čekus paņems no pārdevējiem, kur būs iepircies, un vai čeku kvalitāte, tos, piemēram, saburzot kabatā, atbildīs salasāmības kvalitātei?
- Kā nokontrolēs to, ka bērns aizies uz tirgu un nopirks piemēram, zemenes, par kurām nesaņems attaisnojuma dokumentu – kā darbinieks pārliecināsies, ka nopirktas zemenes nevis kaut kas neatļauts?
- Ja darbiniekam “mammai” uz karti ieskaitīs naudas līdzekļus, piemēram, par trīs bērniem, katram 129 EUR, kurus bērns varēs tērēt visu mēnesi – kā darbinieks “mamma” nokontrolēs cik katrs bērns ir iztērējis, ja minētā summa netiks pārskaitīta vai izmaksāta skaidrā naudā bērnam?
Priekšlikums: ja bērnam (kurš atbilstoši izvērtējumam var patstāvīgi rīkoties ar naudas līdzekļiem) izmaksā naudas līdzekļus konkrētu summu mēnesī (noteikumos minēts 107,50 EUR vai 129 EUR), nevajadzētu par šo summu vākt attaisnojuma dokumentus, bet norakstīt visu summu izdevumos.
Paredzēt, ka par 10.punktā minēto līdzekļu izlietojumu nepieciešamības gadījumā var tikt lūgta informācija no bērna/ jaunieša.

 

Ņemot vērā Bērnu tiesību aizsardzības likuma 42.pantā noteiktajam, ka  Ilgāka bērna atstāšana aprūpes iestādē pieļaujama līdz mācību gada beigām, ja bērns turpina mācības pēc 18 gadu veduma sasniegšanas, nepieciešams papildināt anotāciju ar skaidrojumu par piešķiramās naudas summas apmēru šādā gadījumā.

-