Atzinums

SASKAŅOTS (AR PRIEKŠLIKUMIEM) 
LU atbalsta IZM sagatavoto virzību uz jaunu akadēmiskās karjeras ietvaru un sniedz šādus priekšlikumus ziņojuma perfekcijai, lai sasniegtu jaunā ietvara izveides mērķus. 
Priekšlikumi: 
Ņemot vērā, ka aktuālajā konceptuālā ziņojuma redakcijā ir izslēgti jautājumi, kas skar finansiālo ietekmi, un tas paredz augstu augstskolu institucionālās autonomijas līmeni, ietvara ieviešanu augstskolu budžetu ietvaros, kā arī dažādus potenciālos darbā pieņemšanas un personāla attīstības modeļus, aicinām skaidri definēt tenūrsistēmā nodarbinātā akadēmiskā personāla mērķus, lai mazinātu neskaidrības augstskolām piemērojot (izvēloties) dažādus konceptuālajā ziņojumā iekļautos risinājumus, izsakot ziņojuma sadaļas “2.2.TENŪRAS SISTĒMA” pirmo rindkopu šādā redakcijā: 
“Jaunais akadēmiskās karjeras ietvars sniedz iespēju zinātniskajām institūcijām ieviest labai starptautiskai praksei atbilstošu  trīs pakāpju tenūras sistēmu. Tenūras sistēma ir starptautiski izplatīta un atpazīstama akadēmiskās karjeras sistēma, kas paredz akadēmiskā personāla amata vietu ieviešanu ar īpašiem nosacījumiem. Visu vai tikai atsevišķu tenūras sistēmas pakāpju ieviešana ir pamatota tikai tad, ja zinātniskajai institūcijai ir stratēģiska iecere stiprināt izcilību, un ja ir pārliecība, ka konkrētais akadēmiskā personāla loceklis (pretendents) ar savu akadēmisko kapacitāti un starptautisko konkurētspēju spēs piesaistīt ārējo finansējumu, veicināt pētniecības un studiju attīstību un stiprināt institūcijas starptautisko reputāciju, tādēji sniedzot būtisku pienesumu institūcijai – tādu, kas zinātniskajai institūcijai nes finansiālu ieguvumu ilgtermiņā pēc šīs tenūras sistēmas akadēmiskā amata vietas izveides un uzturēšanas izmaksu atskaitīšanas. Šīs sistēmas ietvaros nodarbinātajam akadēmiskajam personālam ir piemērojami augstāki augstskolas noteiktie vērtēšanas kritēriji (t.sk. obligāta ārējā finansējuma piesaiste), attiecīgi arī augstāka darba samaksa. Akadēmiskā amata izveide tenūras sistēmā ir veiksmīga tad, ja ilgtermiņā tā zinātniskajai institūcijai rada pozitīvu finansiālu ietekmi, t.sk kopā rēķinot vienas amata vietas visas tenūras pakāpes (darbinieka izaugsmi pa gadiem). 
Tenūras sistēmas ieviešana cels augstākās izglītības, zinātniskās darbības un mākslinieciskās jaunrades kvalitāti un veicinās izcilību, piedāvājot prognozējamas un pievilcīgākas individuālās akadēmiskās karjeras veidošanas iespējas. Tenūras sistēma sekmēs lielāku konkurenci uz vakantajām pamata akadēmisko amatu vietām, sniedzot zinātniskajām institūcijām iespēju piesaistīt un motivēt akadēmiskajā darbā gan labāko Latvijas akadēmisko personālu, gan arī akadēmisko personālu no Latvijas diasporas un ārvalstīm.” 
Papildus, aicinām konceptuālajā ziņojumā ar atsauci iekļaut vispārēju vadlīniju tenūras sistēmā ieviesto akadēmisko amatu diferenciācijai statistikas, finanšu pārraudzības un ar darba tiesisko attiecību saistītos nolūkos, piemēram, “Zinātniskās institūcijas tenūras sistēmas ietvaros ieviesto akadēmisko amatu diferenciācijai var piemērot amata nosaukuma īpašu atzīmi “tenūra” vai “tenūrgaita” – piemēram, “profesors (tenūra), docents (tenūrgaita), asociētais profesors (tenūrgaita)”, lai iekšējām un ārējām vajadzībām nošķirtu tenūras sistēmā nodarbināto personālu. Tenūras sistēmas ietvaros nodarbinātais personāls ieņem pamata akadēmiskā personāla amatus, un netiek veidoti jauni amati”. 
Lūdzam izslēgt no sadaļas “2.2.TENŪRAS SISTĒMA”, apakšsadaļā “otrā tenūras sistēmas pakāpe” tekstu: “Šādā gadījumā ir nepieciešams augstskolas prorektora lēmums, kas balstīts uz dekāna priekšlikumu.”, pamatojoties uz augstskolas iekšējo autonomiju saskaņā ar Augstskolu likumu, un īpaši valsts dibinātām augstskolām – saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. LU kā atvasināta publiska persona sastāv no orgāniem, iestādēm un iestāžu struktūrvienībām, tās fakultātes ir (akadēmiskās) iestādes, un dekāns kā pastarpinātās pārvaldes iestādes vadītājs šajā gadījumā darbojas saskaņā ar LU orgānu (rektors, Senāts, Padome) noteikto kārtību un pilnvarām, kas ievēro Likumus un nacionālā līmeņa normatīvos aktus. Vēršam uzmanību, ka Augstskolu likums ilgstoši nav ticis salāgots ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma normām, bet valsts augstskolām veidojot to iekšējo struktūru, ir jāievēro Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktais tiesiskais ietvars. Plašāk par šo aicinām uzzināt: Danovskis, E. (2023). Valsts Pārvaldes iekārtas Likuma nozīme valsts dibinātu augstskolu pārvaldībā. Tiesību Ierobežojumu Pieļaujamība Un Attaisnojamība Demokrātiskā Tiesiskā Valstī, 267–274. https://doi.org/10.22364/juzk.81.27  
Aicinām precizēt sadaļas “2.3.DARBA LĪGUMI” pēdējo rindkopu “Nodarbinot akadēmiskajos amatos, kuru galvenais uzdevums ir studējošo izglītošana, zinātniskās darbības, tostarp pētniecības, un mākslinieciskās jaunrades darba veikšana, šo darbu veikšanai nedrīkst slēgt uzņēmuma un autoratlīdzības līgumus.”, izsakot to, piemēram, šādā redakcijā: “Uz uzņēmuma vai autoratlīdzības līguma pamata nedrīkst docēt studiju kursus vai veikt pastāvīgus akadēmiskā personāla pienākumus.”, lai augstskolām neradītu negodīgu konkurenci no citu juridisku personu puses (augstāka nodokļa likme augstskolām, nekā, piemēram, komercsabiedrībai vai nodibinājumam), piedaloties, piemēram, publiskos vai privātpersonu iepirkumos, kas skar māksliniecisko jaunradi vai, piemēram, pētniecību un tādējādi nodrošina augstskolām papildu ienākumus, t.sk. akadēmiskā personāla atalgojuma nodrošināšanai un paaugstināšanai. 
Aicinām prezicēt sadaļu “2.10.AKADĒMISKĀ DARBA JOMAS UN PIENĀKUMI”, tajā skaidri iekļaujot sabiedrības izglītošanu (mūžizglītību), pirmo rindkopu izsakot, piemēram, šadi: “Jaunais akadēmiskās karjeras ietvars paredz, ka institūcija akadēmiskā personāla darba laikā iekļauj visus darba pienākumus, ko akadēmiskais personāls veic. Akadēmiskā personāla darba laikā, tāpat kā līdz šim, var ietilpt tādas akadēmiskā darba jomas kā studējošo (studijas) un sabiedrības izglītošana (mūžizglītība), zinātniskās darbības veikšana, tostarp pētniecības veikšana, vai mākslinieciskās jaunrades darba veikšana, kā arī organizatoriskā darba veikšana, trešās misijas darbs u. c. ar akadēmisko darbu saistītas darbības jomas, ja tādas ir.”. 
Lūdzam papildināt sadaļu “2.13.PENSIONĒŠANĀS”, tajā iekļaujot atsauci (piebildi), ka: “Augstskolu likumam tiks piedāvāti papildinājumi  35.¹ panta (2) daļā, vai citā šī Likuma pantā, saskaņā ar Likuma grozījumu projektu, paredzot skaidru iespēju augstskolām izmantot tādus risinājumus kā, piemēram, "exit-granti", saskaņā ar tās personāla atlīdzības un karjeras politiku un augstskolas finansiālām iespējām, arī gadījumos kad attiecīgais zinātnes virziens tiek turpināts (notiek pēctecība) un vienošanās par darba attiecību izbeigšanu starp augstskolu un akadēmiskā personāla locekli ir abpusēja”. 
 
 
 
 

-