Atzinums

Lūdzam likumprojektā skaidrot terminu “brāļu kapi”, jo ne cits likums, ne šis likumprojekts neskaidro šādu terminu.
 

-

Latvijas Pašvaldību savienība ir biedrība tāpat kā 3. panta trešās daļas 8. punktā minētā biedrība "Brāļu kapu komiteja", turklāt tās nav institūcijas Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. pantu institūcija ir iestāde vai publiskas personas orgāns. Tādējādi lūdzam precizēt šo tiesību normu, kā arī pārskatīt 3. panta trešās daļas ievaddaļu.
 

7) biedrības "Latvijas Pašvaldību savienība";

Lūdzam svītrot vārdus “Pašvaldības, fiziskas un juridiskas”, ja bez komisijas atļaujas nevar veikt neviena persona kara upuru pārapbedījumus, būvdarbus kara upuru apbedījuma vietās, kapsētās, kā arī izveidot jaunas kara upuru apbedījuma vietas. Turklāt izvērtējama šāda aizlieguma noteikšana tieši pašvaldībām, bet ne citām publiskām personām. Tāpat vēršam uzmanību, ka arī pašvaldības ir juridiskas personas, savukārt, fiziskas personas un privāto tiesību juridiskas personas iespējams apzīmēt ar terminu "privātpersonas", jo saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. panta 11. punktu privātpersona ir fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai šādu personu apvienība. Līdz ar to aicinām pārskatīt likumprojektā lietoto terminoloģiju.
Vienlaikus aicinām izvērtēt šīs normas sistēmisku iekļaušanu citā likumprojekta pantā, jo tā neregulē kara upuru apbedījumu saglabāšanas organizāciju.
 

Bez komisijas atļaujas ir aizliegts veikt kara upuru pārapbedījumus, veikt būvdarbus kara upuru apbedījuma vietās, kapsētās, kā arī izveidot jaunas kara upuru apbedījuma vietas.

Lūdzam pārskatīt normu daļā, jo saskaņā ar Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likuma 8. panta 12. punkta d) apakšpunktu datu sniedzēji par objektiem un to robežām sniedz šādus datus, proti, attiecīgo objektu īpašnieki (valdītāji) vai atbildīgās institūcijas — par kapsētām. Nepieciešamības gadījumā izvērtējama nepieciešamība veikt grozījumus arī minētajā likumā, attiecīgu informāciju norādot likumprojekta anotācijas 4. sadaļā.
 

-

Precizējama norma, jo tajā nav precīzi lietots likumprojekta 1. panta 4. punktā skaidrotais termins "kara upuru kapsēta un atsevišķa kapuvieta".
 

-

Likumprojekta 1. panta 3. punkts noteic, ka kara upuru apbedījumu vieta ir dabā neatzīmēts kara upuru mirstīgo atlieku apbedījums vai vieta, par kuru ir liecības par apbedījumu esamību. Līdz ar to nav noteiktības, kā pareizi saprast terminu “jauna kara upuru apbedījuma vieta”.  Vienlaikus lūdzam paredzēt, ka saskaņojums tiek prasīts no pašvaldības, nevis no pašvaldības būvvaldes, jo šādu saskaņojumu var sniegt arī cita pašvaldības iestāde. Lūdzam svītro vārdu “vietējās”, jo valstī ir viena līmeņa pašvaldības.
 

-

Ja ar juridiskām personām netiek saprastas arī publiskas personas, lūdzam normā aizstāt vārdus "fiziskām un juridiskām personām" ar vārdu "privātpersonām", jo saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. panta 11. punktu privātpersona ir fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai šādu personu apvienība.
Vienlaikus aicinām normu redakcionāli pārskatīt, nodrošinot tiesisko skaidrību par to, vai Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā komisija izsniedz atļauju [..] kara upuru pārapbedīšanai, vai arī vispār nosaka kārtību [..] kara upuru pārapbedīšanai.

-

Saskaņā ar likumprojekta 3. panta pirmo daļu kara upuru apbedījumu saglabāšanu organizē Kara upuru apbedījumu saglabāšanas komisija (turpmāk – komisija). Lūdzam pārskatīt noteiktās tiesības deleģēt kara upuru apbedījumu saglabāšanu organizēšanu, jo, pirmkārt, likumprojekts pietiekami neregulē šo uzdevumu, otrkārt, šis uzdevums pēc savas būtības prasa noteiktu izpildes kārtību, tādējādi tas nav uzskatāms par pašsaprotamu, kuru izpildītājs var piepildīt ar saturu pēc saviem ieskatiem. Turklāt, ja tiek paredzēta iespēja attiecīgu valsts pārvaldes uzdevumu deleģēt citai personai, tad nav noteiktības par šīs personas mijiedarbību ar komisiju, vai, ja deleģēšanas gadījumā komisija var netikt veidota, tad nav saskatāms pamatojums šādas komisijas izveidi un sastāvu noteikt likumprojektā. Šajā sakarā arī anotācijas 7. sadaļā iztrūkst informācija par komisijas izveidi.
 

-

Ierosinām pārskatīt minēto normu vai to izslēgt, jo ārējie normatīvie akti neparedz tiesības privātpersonai saņemt atlīdzību par likumā noteikta pienākuma izpildi attiecībā uz pārvaldi, jo pienākums gulstas uz privātpersonu, nevis pārvaldi.
 

-

Precizējams normas nosaukums, jo tajā nav precīzi lietots likumprojekta 1. panta 4. punktā skaidrotais termins "kara upuru kapsēta un atsevišķa kapuvieta".
 

-

Lūdzam precizēt normu, nenorādot konkrētas personas, bet vispārīgi norādot, ka paredzētais pienākums attiecas uz kara upuru kapsētas un atsevišķas kapuvietas īpašnieku (valdītāju), ja to paredzēts attiecināt uz ikvienu kara upuru kapsētas un atsevišķas kapuvietu īpašnieku (valdītāju).
 

-

Lūdzam pārskatīt šo normu, jo paredzētais pienākums pašvaldībai informēt komisiju par katru bojājumu vai prettiesisku darbību, kas notikusi īpašumā (valdījumā) esošā kara upuru kapsētā vai atsevišķā kapuvietā, ir nesamērīgs, jo šādu informāciju komisija var iegūt no pašvaldības vispārējā kārtībā. Vienlaikus nav atrunāts, kas tiek saprasts ar "katru bojājumu", nav noteikts informācijas sniegšanas termiņš un turpmākā komisijas rīcība ar saņemto informāciju, lai pamatotu šāda administratīvā sloga ieviešanu, kas nav paskaidrota un analizēta arī likumprojekta anotācijā.
 

-

Lūdzam pārskatīt šo normu, jo likumprojekts pēc būtības neregulē jautājumu par pārapbedīšanu, bet noteic, ka Ministru kabinets nosaka kārtību kara upuru pārapbedīšanai (likumprojekta 3. panta septītās daļas 2. punkts), kā arī nav noteiktības, kas ir saprotams ar terminu “ģimenes kapi”, jo ne citā likumā, ne likumprojektā nav lietots un skaidrots šāds termins.
 

-

Lūdzam šajā normā izslēgt vārdu “vai pašvaldība”, jo arī pašvaldība ir persona (publiska persona).
 

Ja starptautiskos līgumos nav noteikts citādi, visus izdevumus, kas saistīti ar kara upuru pārapbedīšanu sedz persona, kura ir ierosinājusi pārapbedīšanu.

Lai izslēgt iespēju, ka pašvaldības policija neveic administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 7. pantā minētajiem pārkāpumiem, kurus izdarījusi pašvaldības institūcija, ierosinām noteikt, ka administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 7. pantā minētajiem pārkāpumiem, kurus izdarījusi pašvaldības institūcija, veic Valsts policija.
 

-

Lūdzam precizēt pārejas noteikumu 1. un 2. punktu, jo nav noteiktības par norādīto personu pienākumu zināt šādu informāciju, kā arī sniegt šādu informāciju.
Vienlaikus precizējama normās lietotā terminoloģija, ievērojot, ka pašvaldības arī ir juridiskas personas, taču tās ir publiskas personas, savukārt fiziskās personas un privāto tiesību juridiskās personas ir privātpersonas.
 

-