Atzinums

Ja tiek izlemts, ka ir nepieciešams papildināt MK noteikumus ar 116.¹ punktu, lūdzam papildināt anotāciju ar apsvērumiem, kādēļ šis ir labākais veids, kā sasniegt mērķi, kā arī ietvert pamatojumu, kādēļ vienlaicīgi netiek līdzīgas prasības izvirzītas likumprojekta pārejas noteikumu noformēšanai. Tāpat arī lūdzam papildināt anotāciju ar piemēriem, kas raksturotu 116.¹2. un 116.¹3. (īpaši akcentējot atšķirības, kādēļ šeit nosakāmā piemērošanas kārtība nav uzskatāma par tādu, kas darbojas patstāvīgi) apakšpunktā ietvertos veidus.

-

       Lai nodrošinātu nepārprotamu normatīvā akta regulējuma izpratni tā piemērotājiem, ja vienīgais normatīvā akta veids, kādu atvasināta publiska persona izdod, ir noteikumi, tas arī tieši būtu rakstāms normā, neizmantojot plašāku normatīvo aktu apzīmējumu un iekavās norādot tā sašaurinājumu. Vienlaikus šāds sašaurinājums varētu būt nepamatots, ja ņem vērā, ka tiesību norma paredz, ka personām ir jāievēro arī noteikumu 7. nodaļas prasības, savukārt iekšējo normatīvo aktu veidi ir vairāk kā tikai iekšējie noteikumi. Bez tam, ņemot vērā, ka atvasināta publiska persona ir arī pašvaldība, kuras dome izdod pašvaldības saistošos noteikumus, aicinām tiesību normā atstāt plašāku normatīvo aktu apzīmējumu par noteikumiem.
        Tāpat, iespējams, ir arī jāpārdomā esošais normas formulējums, visticamāk atrunājot, ka norma nav jāpiemēro pašvaldībām, jo patlaban tas pašvaldībām, kas atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. panta 2. punktā noteiktajam ir viens no atvasinātas publiskas personas veidiem, nosaka pienākumu neievērot Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi”  (turpmāk – MK  noteikumi) 3.5. apakšnodaļā (Noteikumu projektā ietvertais pilnvarojums pašvaldību domei) minētās prasības, savukārt nav paredzēts pienākums pašvaldībai ievērot MK noteikumu 6. nodaļā (Pašvaldību saistošo noteikumu projektiem piemērojamās prasības) ietvertās prasības. Vienlaikus, ja šajā tiesību normā ir paredzēts ietvert regulējumu, kas ir piemērojams gan pašvaldībai, gan arī citai ar likumu vai uz likuma pamata izveidotai publiskai personai, tad formulējumu būtu iespējams veidot, paredzot, ka atvasināta publiska persona ievēro šajos noteikumos noteiktās prasības, izņemot šo noteikumu 2. nodaļā un 3.6. apakšnodaļā noteiktās prasības. Šādā veidā tiktu aptverts arī nepārprotams pienākums ievērot noteikumu 1. nodaļā ietvertās vispārīgās prasības (iespējams, jau patlaban spēkā esošajā MK noteikumu 5. punkta redakcijā ir vērts ietverto uzskaitījumu papildināt arī ar 1. nodaļu).
         Papildus, lai nodrošinātu nepārprotamu normatīvajā aktā ietvertā regulējuma izpratni tā piemērotājiem, lūdzam papildināt tiesību normu vai vismaz anotāciju ar norādi, kas netieši atgādinātu, ka atvasinātas publiskās personas šajos MK noteikumos ietvertās prasības ārējo normatīvo aktu izstrādē piemēro, ja tām likumā ir noteiktas tiesības tādus izdot.
        Piedāvātā redakcija ir veidota, pieņemot, ka normas mērķis ir noteikt vienotas prasības atvasinātām publiskām personām, izņemot pašvaldības.

5. Sagatavojot normatīvā akta projektu, atvasinātas publiskas personas, izņemot pašvaldības, ievēro šo noteikumu 1., 3., 4., 5. un 7. nodaļā minētās prasības, izņemot šo noteikumu 3.5. un 3.6. apakšnodaļā minētās prasības. Vārdus “Ministru kabinets” attiecīgā locījumā aizstāj ar iestādes nosaukumu attiecīgā locījumā. Ārējus normatīvos aktus persona sagatavo, ja likums tai paredz tādu kompetenci.  
 

Ņemot vērā priekšlikumā pie MK noteikumu 5. punkta izteiktos apsvērumus, lūgums izvērtēt, vai šajā  nodaļas nosaukumā nav jāietver atruna, ka regulējums neattiecas uz vienu no atvasinātās publiskās personas veidu – pašvaldību.
 

-

Ņemot vērā priekšlikumā pie MK noteikumu 5. punkta izteiktos apsvērumus, lūgums izvērtēt, vai šajā  nodaļas nosaukumā nav jāietver atruna, ka regulējums neattiecas uz vienu no atvasinātās publiskās personas veidu – pašvaldību.
 

-

Ņemot vērā priekšlikumā pie MK noteikumu 5. punkta izteiktos apsvērumus, lūgums izvērtēt, vai šajā  nodaļas nosaukumā nav jāietver atruna, ka regulējums neattiecas uz vienu no atvasinātās publiskās personas veidu – pašvaldību.
 

-

         Lūgums izvērtēt, vai mērķi nav iespējams sasniegt, negrozot MK noteikumus, jo sevišķi, ja vienlaikus netiek veiktas līdzīgas izmaiņas MK noteikumos ietvertajā regulējumā, kas nosaka to, kādā veidā noformē likumprojekta pārejas noteikumus. Proti, valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju sanāksmēs līdz šim ir izdevies panākt vienošanos par dažādu jautājumu risinājumu un ieviest vienveidīgu tiesību normu piemērošanu, kā arī veidu, kādā dokumenti tiek noformēti pirms to iesniegšanas Valsts kancelejā. Vienlaikus Valsts kancelejai ir arī iespējas lūgt sagatavoto tiesību aktu precizēt, ja netiek ievērotas panāktās vienošanās. Uzskatām, ka šādā veidā ir iespējams ātrāk veikt izmaiņas, ja tādas ir nepieciešamas, kā arī tas ļautu laika gaitā pārliecināties par optimālāko šo normu secību.
         Ja tiek izlemts, ka ir nepieciešams papildināt MK noteikumus ar 116.¹ punktu, lūdzam izvērtēt iespēju secību strukturēt, sākot ar jautājumiem, kas aptver visus noteikumus un beigās ietvert tos jautājumus, kuri ar nākotnes grozījumiem var loģiski tikt turpināti, ja ir nepieciešams atsevišķām normām paredzēt pārejas kārtību. Proti, tā varētu veidoties normu secība, kurā sākumā būtu tās normas, kuras laika gaitā nav pamats mainīt un to neietekmētu grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kā arī varētu sakrist ar to, kur persona, kura piemēro vai iepazīstas ar Ministru kabineta noteikumiem, intuitīvi varētu atrast aktuālāko regulējumu. Šādā veidā arī varētu izvairīties no noslēgumu jautājumu veidošanas ar prim punktiem.  Atbilstoši minētajam piedāvājam priekšlikumu punkta redakcijai.

116.¹ Noslēguma jautājumus raksta, ievērojot šādu secību:
116.¹1. norādi, kurus noteikumus atzīt par spēku zaudējušiem, ievērojot šo noteikumu 159. punkta nosacījumus;
116.¹2. noteikumu spēkā stāšanās laiku, ja tā atšķiras no vispārējās kārtības, ievērojot šo noteikumu 156. punkta nosacījumus, un laiku, līdz kuram noteikumi ir spēkā, ja tie ir pieņemti uz noteiktu laiku;
116.¹3. nosacījumus, kas ir nepieciešami tiesiskā regulējuma nepārtrauktības nodrošināšanai un jaunā regulējuma ieviešanai;
116.¹4. norādi uz iestādi (institūciju), kas nodrošinās noteikumos noteikto funkciju izpildi līdz to nodošanai citai iestādei (institūcijai) vai noteikumu izpildei paredzētās jaunas iestādes (institūcijas) izveidošanai;
116.¹5. noteikumu piemērošanas kārtību;
116.¹6 atsevišķu punktu spēkā stāšanās laiku, ja tas atšķiras no visu noteikumu spēkā stāšanās laika, ievērojot šo noteikumu 157. punkta nosacījumus, un laiku, līdz kuram atsevišķas noteikumu normas ir spēkā, ja tās ir pieņemtas uz noteiktu laiku;
116.¹7. atsevišķu punktu piemērošanas kārtību.

 

156. punkta redakcija precizēta atbilstoši tam, ja tiek pieņemts lēmums MK noteikumu projektā iekļaut 116.¹ punktu un atbalstīts Labklājības ministrijas priekšlikums par secību

156. Ja nepieciešams, norādi uz noteikumu spēkā stāšanās laiku raksta pēc norādes, kuri noteikumi tiek atzīti par spēku zaudējušiem, bet, ja notei­kumu projekts iedalīts nodaļās, nodaļā ar nosaukumu “Noslēguma jautājumi” (“Noslēguma jautājums”), ievērojot 116.¹ punktā noteikto secību. Norādē secīgi raksta:

Ņemot vērā iepriekš izteikto priekšlikumu par MK noteikumu papildināšanu ar 116.¹ punktu, ir apsverams, vai šo normu ir pamats svītrot.

-