Atzinums

Lūdzam Noteikumu projektā (sk. Noteikuma projekta 16.punktā) nepārprotami skaidri norādīt, pēc kādiem kritērijiem jāvērtē pienākumu nozīmīgums, ja amata pienākumi ietilpst vairākās saimēs (apakšsaimēs). Vēršam uzmanību, ka tiesību normai jābūt skaidrai, lai tās lietotājs un piemērotājs gūtu nepārprotamu priekšstatu par saviem pienākumiem un tiesībām.

-

Lūdzam Noteikumu projekta 2.punktā norādīt to, ka noteikumi neattiecas arī uz pedagoģiskajiem amatiem valsts izglītības iestādēs un valsts izglītības atbalsta iestādēs. Ja Valsts kanceleja Noteikumu projektā min amatu saimju un apakšsaimju veicēju raksturīgākos amatu nosaukumu piemērus, kā piemēru nevar minēt pedagogu profesiju un amatu sarakstā iekļautos amatus. Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta 2011.gada 10.maija noteikumi Nr.354 „Noteikumi par pedagogu profesiju un amatu sarakstu” nosaka pedagogu profesiju un amatu sarakstu, un uz amatiem, kuri iekļauti šajos noteikumos minētajā pedagogu amatu sarakstā, attiecas tikai Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta astotā un devītā daļa, līdz ar to Noteikumu projekts neattiecas uz pedagoģiskajiem amatiem. Tā kā pedagoģiskos amatus neklasificē, Noteikumu projektā kā amatu nosaukumu piemērus (sk. piemēram, Noteikumu projektā 90.2.apakšpunktā minēto amata nosaukumu „speciālais pedagogs”) nevar minēt pedagogu profesiju un amatu sarakstā iekļautos amatus.

-

Noteikumu projekta 7.punkts paredz, ka saimē un apakšsaimē amatus sadala pa līmeņiem, kas raksturo galvenās atšķirības starp vienas saimes amatiem, ņemot vērā pienākumu sarežģītību, atbildību, vadības funkcijas un amata pienākumu izpildei nepieciešamo izglītību un profesionālo pieredzi. Vēršam uzmanību uz to, ka tikai 3 saimēm (apakšsaimēm) līmeņu aprakstos amatam izvirzītas izglītības prasības, kā arī no vairāk kā 400 līmeņu aprakstiem tikai 13 līmeņu aprakstos amatam izvirzītas profesionālās pieredzes prasības. Ja starp vienas saimes amatiem viena no galvenajām atšķirībām, kas raksturo līmeņus, ir profesionālā pieredze, nav saprotams, saskaņā ar kādiem kritērijiem sagatavoti amata saimju raksturojumi, jo tikai 9 saimēm (apakšsaimēm) līmeņu aprakstos amatam ir izvirzītas profesionālās pieredzes prasības.

-

Vēršam uzmanību, ka Noteikumu projekta 19. un 20.punkts pēc to satura vairāk atbilst Noteikumu projekta 2.nodaļas nosaukumam. Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam attiecīgi precizēt noteikumu projekta 2.nodaļu.

-

Lūdzam pārskatīt un precizēt Noteikumu projekta 26.6.apakšpunktu, novēršot tehnisku kļūdu (nav norādīts, kā iedalīt iestādi, kurā ir nodarbināta 1501 amatpersona (darbinieks)).

-

Noteikumu projekta 28.punkts noteic, ka grupai (komandai) var būt vadītājs vai vadošais eksperts, kurš ir atbildīgs par uzdevuma izpildes nodrošināšanu un uz grupas vadības laiku ir pielīdzināms attiecīga lieluma struktūrvienības vadītājam. Noteikumu projekta 30.punkts noteic, ka vadošā eksperta amatu, kam ir unikāla kompetence specifiskā vai šauri specializētā iestādes atbildības jomā, var pielīdzināt vadītāja amata līmenim. Vienlaikus Noteikumu projekta anotācijā skaidrots, ka amata kataloga izmaiņas radīs jaunas iespējas unikālus ekspertus pielīdzināt (zemākā līmeņa) vadītājiem. Attiecībā uz terminiem „vadošais eksperts" un „unikālais eksperts" nav viennozīmīgi skaidrs minēto jēdzienu tvērums un saturs, proti, ja izmantojot dažādus terminus izteikts viens jēdziens, nav skaidri saprotams, kādam vadītāja amata līmenim pielīdzināms amats. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām viena jēdziena izteikšanai normatīvajos tiesību aktos jāizmanto vieni un tie paši termini. Iekšējā terminoloģiskā konsekvence veicina normatīvā akta skaidrību, novēršot pretrunīgus viedokļus vai šaubas par dažādu terminu saturu. Ievērojot minēto, lai nodrošinātu skaidras tiesību normas, lūdzam precizēt Noteikumu projektu un papildināt anotāciju ar skaidrojumu, jo pretējā gadījumā var rasties normu interpretācijas un to piemērošanas problēmas..

-

Lūdzam precizēt Noteikumu projekta 29.punktu,  nodrošinot skaidras tiesību normas definējumu, proti, nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem jāvērtē funkciju ietekme iestādes stratēģisko mērķu sasniegšanā.

-

Lūdzam izvērtēt un precizēt Noteikumu projekta 5.2.5.sadaļu, jo 5.saimes „Augstskolu pārvaldība” apraksts, kā arī attiecīgajiem amatiem atbilstošo pamatpienākumu saraksts ir izstrādāts, balstoties novecojušā informācijā vai dokumentos, izmantotu terminoloģiju, kas nav aktuāla. Aicinām attiecīgo sadaļu izstrādāt ciešā sadarbībā ar Latvijas Universitāšu asociāciju, kā arī saskaņot ar Rektoru padomi. Vēršam uzmanību, ka Noteikumu projekta pašreizējā redakcija var radīt nopietnus šķēršļus augstskolām, kuras vēlas modernizēt savus iekšējās pārvaldības procesus.

-

Ievērojot to, ka Noteikumu projekta 39.1.1.apakšpunktā minētais pienākums pēc būtības ir dekāna uzdevums, lūdzam, svītrot minēto apakšpunktu.

-

Lūdzam izvērtēt 22.saimes „Inovācija un pakalpojumu dizains” amatu līmeņus un to atbilstību mēnešalgu grupām. Ministrijas ieskatā, vērtējot amatu līmeņus un to atbilstību mēnešalgu grupām, pēc apraksta sarežģītības un atbildības II līmenis 11.mēnešalgu grupā ir Noteikumu projektā klasificēts zemākā līmenī, līdz ar to tas būtu iekļaujams 1.saimē „Administratīvā vadība” I līmenī, jo ietver vadības funkciju: „vada dizaina grupas, komandas, darbnīcas vai sprintus”.

-

Vēršam uzmanību, ka nav saprotama 24.saimē „Juridiskā analīze un pakalpojumi” izdalīto VII līmeņa pienākumu attiecināšana tikai uz Valsts kancelejas juridisko dienesta amata pienākumu izpildi. Lūdzam izvērtēt un precizēt Noteikumu projekta 77.7.apakšpunkta attiecināšanu arī uz nozares ministriju juridiskās struktūrvienības nodarbinātajiem, jo  nozaru ministrijas nodarbinātie pilda tostarp arī minētajā līmenī norādītos pienākumus. Ministrijas ieskatā, nav pamata izdalīt un noteikt atsevišķus līmeņus, kādai konkrētai valsts pārvaldes iestādei, tādējādi radot nevienlīdzīgu attieksmi amata pienākumu pildīšanā, izvirzot kādas valsts pārvaldes iestādes juristus priviliģētākā stāvoklī.

-

Lūdzam precizēt Noteikumu projekta 5.2.33.sadaļas nosaukumu (33.saime). Vēršam uzmanību, ka pedagoģija ir audzināšanas zinātne. Tā pētī sabiedrības uzkrātās pieredzes nodošanu nākamajai paaudzei un šās paaudzes sagatavošanu tālākai apgūtās pieredzes attīstīšanai. Pedagoģija ir zinātņu sistēma, kurā ietilpst vairākas relatīvi patstāvīgas pedagoģiskas zinātnes: vispārīgā pedagoģija, audzināšanas teorija, mācību metodika, skolvadība, speciālā pedagoģija, pedagoģijas vēsture, salīdzinošā pedagoģija. Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam 33.saimes nosaukumā lietot „Pedagoģiskās darbības atbalsts”, jo zinātni, jeb zinātņu sistēmu nebūtu pareizi nosaukt kā darbību, vai arī lietot nosaukumu „Pedagoģijas atbalsts”. Vēršam uzmanību, ka pedagoģiskā darbība ir izglītot un audzināt bērnus jebkurā vecumā.

-

Ministrijas Struktūrfondu departaments pilda ministrijas atbildīgās iestādes funkcijas. Atbildīgās iestādes pienākumi noteikti Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.—2020.gada plānošanas perioda vadības likuma (turpmāk – vadības likums) 11. pantā. Izvērtējot Noteikumu projektā norādīto amatu saimju raksturojumu, Struktūrfonda departamenta amati varētu tikt ieklasificēti 36. saimē „Politikas ieviešana” vai 37. saimē „Politikas plānošana”, taču saimju raksturojums neparedz tādu būtiski uzdevumu veikšanu kā specifiskā atbalsta mērķa rezultātu sasniegšanu, tai skaitā iznākuma un rezultāta rādītāju sasniegšanas uzraudzību. Projekta vadīšana un projekta aktivitāšu īstenošana Struktūrfondu departamentā varētu tikt attiecināta tikai uz Tehniskās palīdzības projektu vadītājiem (39.1.apakšsaime), savukārt 39.2.apakšsaime „Projektu uzraudzība”, ņemot vērā Noteikumu projekta 97. punktā noteikto, ir attiecināma pilnībā uz Centrālās finanšu un līguma aģentūras kā sadarbības iestādes pienākumiem (skat. vadības likuma 12.pantu) un neatspoguļo atbildīgās iestādes pienākumus. Līdz ar to, lūdzam precizēt saimju raksturojumu, lai būtu viennozīmīgi skaidrs, kurā saimē klasificējami amati, kas nodrošina ES struktūrfondu atbildīgās iestādes pienākumus (īpaši ņemot vērā anotācijā sniegto skaidrojumu, ka „apvienotas saimes „Projektu vadība" un „Ārvalstu finanšu instrumentu vadība”, izveidota saime „Projektu vadība, īstenošana un uzraudzība" ar trim apakšsaimēm: „Projektu vadība", „Projektu uzraudzība”, „Eiropas Savienības fondu revīzija””, kas varētu likt izdarīt secinājumu, ka atbildīgās iestādes pienākumi būtu klasificējami, kādā no šīm minētajām apakšsaimēm: 39.1., 39.2. vai 39.3. apakšsaime).

-

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka visā Noteikumu projektā bieži lietoti termini „var vadīt”, „var izstrādāt”, „var ieviest”. Ministrija nesaskata iespējamu pamatojumu tam, kāpēc amata līmeņa raksturojumā šādi var formulēt līdz pat četriem pienākumiem (sk. Noteikuma projekta 59.3. un 94.2.apakšpunktā).

Klasificējot amatu 39.saimē „Projektu vadība, īstenošana un uzraudzība”, viens no nosacījumiem ir projekta lielums. Ierosinām Noteikumu projektu precizēt, nodrošinot skaidras tiesību normas, jo no esošās Noteikumu projekta redakcijas nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem 39.saimē „Projektu vadība, īstenošana un uzraudzība” jāvērtē vienkāršus vai neliela apjoma projektus, vidēji lielus vai vidēji sarežģītus projektus.

Ministrijas ieskatā, amati, kuru pienākumi ir saistīti ar palīdzības sniegšanu amatpersonām, kas nodarbojas ar politikas ieviešanu, sniedzot tehnisku un informatīvu atbalstu, būtu klasificējami 42.saimē „Sekretariāts”. Noteikumu projekta 93.1.apakšpunktā uzskaitītie 36.saimes „Politikas ieviešana” I līmeņa pienākumi pēc būtības neatspoguļo Noteikumu projekta 93.punkta ievaddaļā definēto 36.saimes „Politikas ieviešana” aprakstu.

 

-

Lūdzam izteikt 39.5.8.apakšpunktu šādā redakcijā:
„39.5.8. vada studiju programmas akadēmisko personālu;”
 

-

Lūdzam izteikt 60.1.1.apakšpunktu šādā redakcijā:
„60.1.1. iegūst, apkopo, saglabā un sistematizē iekšējā audita veikšanai nepieciešamo informāciju, kas ir atbilstoša audita darba uzdevumam;”
 

-

Lūdzam izteikt 60.2.2.apakšpunktu šādā redakcijā:
„60.2.2. veic iekšējo un ārējo audita un Valsts kontroles ieteikumu ieviešanas uzraudzību;”
 

-

Lūdzam svītrot 60.2.4.apakšpunktā vārdus „var izstrādāt vai”.

-

Lūdzam papildināt Noteikumus ar 60.3.8.apakšpunktu šādā redakcijā:
„60.3.8. uzrauga ārējo auditoru darbu un auditu, ārējo auditu un Valsts kontroles ieteikumu ieviešanu.”
 

-

Lūdzam papildināt Noteikumus ar 60.4.7.apakšpunktu šādā redakcijā:
„60.4.7. pārrauga auditu, ārējo auditu un Valsts kontroles ieteikumu ieviešanas procesu.”
 

-

Lūdzam papildināt Noteikumus ar 60.5.4.apakšpunktu šādā redakcijā:
„60.5.4. pārrauga auditu, ārējo auditu un Valsts kontroles ieteikumu ieviešanas procesu.”
 

-

Lūdzam izteikt 67.1.1.apakšpunktu šādā redakcijā:
„67.1.1. iegūst, apkopo un/vai analizē statistisko vai administratīvo datu avotu informāciju nozarē no informācijas sistēmām pēc standartizētas datu izgūšanas metodoloģijas;”
 

-

Lūdzam aizstāt 67.2.4.apakšpunktā vārdus „vienkāršu analīzi” ar vārdiem „vienkāršu informācijas analīzi”.
 

-

Lūdzam aizstāt 67.2.5.apakšpunktā vārdus „datu aprēķinu metožu” ar vārdiem „datu aprēķinu un apstrādes metožu”.

-

Lūdzam izteikt 67.3.2.apakšpunktu šādā redakcijā:
„67.3.2. interpretē rezultātus, identificējot cēloņus un to ietekmi, sagatavo vai iesaistās analītisku pētījumu veikšanā, balstoties uz informācijas analīzes rezultātiem;”
 

-

Lūdzam 90.1.1.apakšpunktā precizēt, kādu atbalstu sniedz pedagogam.

-

Lūdzam izteikt 90.1.3.apakšpunktu šādā redakcijā:
„90.1.3. veido izglītojamo kulturālas uzvedības, sociālas uzvedības un higiēnas iemaņas;”
 

-

Lūdzam svītrot 90.3.2.apakšpunktā vārdu „iestādes”.

-

Lūdzam aizstāt 90.3.4.apakšpunktā vārdus „profesionālo pilnveidi” ar vārdiem „pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi”.

-

Lūdzam aizstāt 90.3.11.apakšpunktā vārdu „vispārējo” ar vārdu „vispārējās”.

-

Lūdzam papildināt 90.5.3.apakšpunktu aiz vārda „analizē” ar vārdiem „izglītības un”.

-

Lūdzam papildināt Noteikumus ar 91.5.8.apakšpunktu šādā redakcijā:
„91.5.8. sniedz metodisku atbalstu personālvadības procesu pilnveidošanai padotībā esošajām iestādēm;”
 

-

Lūdzam papildināt Noteikumus ar 91.5.9.apakšpunktu šādā redakcijā:
„91.5.9. var izvērtēt un saskaņot padotības iestāžu iesniegtos amatu klasificēšanas rezultātu apkopojumus;”

Lūdzam papildināt Noteikumus ar 91.5.10.apakšpunktu šādā redakcijā:
„91.5.10. nodrošina personālvadības procesu attīstību un savstarpējo integrāciju padotībā esošajās iestādēs;”

Lūdzam papildināt Noteikumus ar 91.5.11.apakšpunktu šādā redakcijā:
„91.5.11. atbilstoši kompetencei izstrādā tiesību aktu projektus, kā arī sniedz atzinums par ārējo normatīvo aktu un padotībā esošo iestāžu iekšējo normatīvo aktu projektiem;”

Lūdzam papildināt Noteikumus ar 91.5.12.apakšpunktu šādā redakcijā:
„91.5.12. piedalās disciplinārlietu izskatīšanā vai dienesta pārbaužu veikšanā.”

 

-

Lūdzam izteikt 92.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:
„92. Šajā saimē ietilpst amati, kuri saistīti, piemēram, ar pētniecību, tehnisku darbu veikšanu un palīgfunkciju izpildi zinātniskās darbības nodrošināšanai, studiju procesu un laboratorijas darbu veikšanu, projektēšanu, tehnisko uzraudzību un kontroli vai arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, zinātnes atziņu izmantošanu. Saimē ir šādi līmeņi:”
 

-

Lūdzam izteikt 92.1.4.apakšpunktu šādā redakcijā:
„92.1.4. veic tehniskus darbus zinātniskās darbības nodrošināšanai;”
 

-

Lūdzam aizstāt 92.2.4.apakspunktā vārdu „studiju” ar vārdiem „studiju procesā”.

-

Lūdzam izteikt 92.2.5.apakšpunktu šādā redakcijā:
„92.2.5. veic zinātniskos pētījumus un izmēģinājumus, analizē zinātniskajos pētījumos iegūtos datus, gatavo pārskatus;”
 

-

Lūdzam izteikt 92.3.1.apakšpunktu šādā redakcijā:
„92.3.1. veic pētniecības darbu un izmanto iegūtos rezultātus attiecīgajā zinātnes nozarē;”
 

-