Atzinums

Lūdzam precizēt sagatavoto likumprojektu un attiecināt nosacījumus par iespēju atkārtoti lemjot padarīt par saistošiem visiem dzīvokļu īpašniekiem lēmumus, kas pieņemti ar vairākumu no nobalsojušajiem (nevis “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem), tikai uz gadījumiem, kad:
1.dzīvokļu īpašnieku kopsapulce un atkārtotā sapulce tiek sasaukta, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti;
2.dzīvokļu īpašnieku kopība lēmumu pieņem nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci (aptaujas formā). Aptauju gadījumā aicinām arī paredzēt, ka pamatnosacījums šādai lēmumu pieņemšanas formai ir oficiālās elektroniskās adreses esamība dzīvokļu īpašniekiem. Vienlaikus paredzot izņēmuma gadījumus, kad dzīvokļa īpašnieks sniedzot attiecīgu pamatojumu var atkāpties no pienākuma izveidot savu oficiālo elektronisko adresi, un lēmuma pieņemšanā piedalīties saņemot lēmuma projektu un iesniedzot lēmumu papīra formā. Attiecīgo informāciju rakstveidā sniedz pārvaldniekam un tā ir ievietojam mājas lietā.

Lūdzam precizēt sagatavoto likumprojektu un attiecināt nosacījumus par iespēju atkārtoti lemjot padarīt par saistošiem visiem dzīvokļu īpašniekiem lēmumus, kas pieņemti ar vairākumu no nobalsojušajiem (nevis “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem), tikai uz gadījumiem, kad:
dzīvokļu īpašnieku kopsapulce un atkārtotā sapulce tiek sasaukta, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti;
dzīvokļu īpašnieku kopība lēmumu pieņem nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci (aptaujas formā). Aptauju gadījumā aicinām arī paredzēt, ka pamatnosacījums šādai lēmumu pieņemšanas formai ir oficiālās elektroniskās adreses esamība dzīvokļu īpašniekiem. Vienlaikus paredzot izņēmuma gadījumus, kad dzīvokļa īpašnieks sniedzot attiecīgu pamatojumu var atkāpties no pienākuma izveidot savu oficiālo elektronisko adresi, un lēmuma pieņemšanā piedalīties saņemot lēmuma projektu un iesniedzot lēmumu papīra formā. Attiecīgo informāciju rakstveidā sniedz pārvaldniekam un tā ir ievietojam mājas lietā.

Anotācijā minēta argumentācija, ka, lai risinātu iespējamo problemātiku, kas saistīta ar negodprātīgu rīcību, piemēram, sasaucot fiktīvu kopsapulci, lai novirzītu jautājuma lemšanu uz atkārtotu kopsapulci vai aptauju, tādējādi atvieglojot atsevišķu lēmumu pieņemšanu, kopības lēmuma pieņemšana atkārtotā procedūrā pieļaujama tikai tad, ja sākotnējā un atkārtotā sapulce / aptauja veidota, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmu. Tajā pašā laikā anotācijā arī norādīts, ka atkārtota kopsapulce ar to pašu darba kārtību sasaucama mēneša laikā, bet ne agrāk kā divas dienas pēc sākotnējās kopsapulces. Proti, izmantojot minimālo termiņu (2 dienas), kuru laikā sasaucama atkārtota kopsapulce, pastāv iespēja sasaukt fiktīvu sapulci, lai pieņemtu formālu vai šauram personu lokam izdevīgu lēmumu, pārējiem kopīpašniekiem liedzot iespēju piedalīties kopības lēmuma pieņemšanā. Šis var būt īpaši aktuāli tām daudzdzīvokļu mājām, kur ir liels dzīvokļu īpašumu skaits un, lai informētu visus dzīvokļu īpašniekus, divas dienas var būt par maz.
Iestāžu praksē pieņemts, ka pasta sūtījums uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā, elektronisks sūtījums – otrajā dienā pēc nosūtīšanas.
Arī Dzīvokļu īpašuma likuma 19.panta ceturtā daļa noteic, ka uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulci ne vēlāk kā septiņas dienas iepriekš uzaicināms katrs dzīvokļa īpašnieks.
Piedāvājam aizstāt minimālo termiņu (2 dienas) ar 7 dienu termiņu, vai arī lūdzam anotācijā papildus skaidrot, kuros gadījumos nav pieļaujams vai pretēji – ir pieļaujams noteikt 2 dienu termiņu atkārtotas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces organizēšanai.

-