Projekta ID
22-TA-1414Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
28.09.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
MK sēdes protokollēmuma projekts
Iebildums
Lūdzam svītrot Tieslietu ministriju no MK sēdes protokollēmuma 4. punkta, kā vieno no atbildīgajām ministrijām Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma pilnveidošanā. Atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumiem Nr. 474 “Tieslietu ministrijas nolikums” Tieslietu ministrijas kompetencē nav jautājumi par rīcību ar publiskas personas nekustamajiem īpašumiem, tajā skaitā atsavināšanu, kā arī Tieslietu ministrija neizstrādā publiskas personas mantas pārvaldīšanas politiku.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
No normas būtības un anotācijā skaidrotā izriet, ka normas mērķis ir atsavināt publiskas personas nekustamo īpašumu, ja zemes vienības sadale ir iespējama, bet nav lietderīga.
Tādējādi minētā norma teorētiski varētu radīt nepamatotu vēlmi būvju īpašniekiem iegūt visu publiskas personas zemi, kaut gan sadale ir iespējama. Ja publiska persona būtu veikusi zemes sadali un īpašumu nodalīšanu, tad šādos gadījumos nemaz nebūtu jautājums, vai sadale bija vai nebija lietderīga, jo persona nekad neiegūtu tiesības ierosināt šāda apbūvēta zemesgabala atsavināšanu (proti, ja nekustamo īpašumu sadalītu, tad uz atdalīto zemi nevarētu izmantot 4.pantā ceturtajā daļā minētās tiesības). Turklāt atdalītais zemesgabals, ja vien nebūtu nepieciešams publiskai personai, vienmēr tiktu pārdots izsolē publiskā piedāvājumā, uzvarot augstākajam cenas piedāvājumam, nevis par nosacīto cenu atsavināts kaimiņam.
Tāpēc ir jābūt skaidriem piemēriem un pamatojumam, kā minētais lietderības kritērijs ļaus izvairīties no tādiem gadījumiem, kad aiz lietderības tiek paslēpta nevēlēšanās vai necaurspīdīgas intereses neveikt zemesgabala sadali konkrētas privātpersonas interesēs, piemēram, ka ēkām ir jābūt funkcionāli saistītām vai privātpersonas ēkas funkcionāla izmantošana nav iespējama bez tās zemesgabala daļas, uz kuras atrodas šī nedzīvojamā ēka vai ka atsevišķa zemesgabala pārdošana izsolē nebūtu iespējama ar argumentiem, kas šādu neiespējamību pamatotu.
Tieslietu ministrijas ieskatā faktiski ir jābūt atrunātam, ka normu var piemērot tikai tad, ja atdalot arī pastāvētu 4.pantā ceturtā daļā paredzētās tiesības, ja ar sadali tiesības zūd, tad lietderības apsvērumi sadales neveikšanai nav pamatoti.
Ņemot vērā minēto, lūdzam normā vai anotācijā to skaidri norādīt.
No valsts puses ir nekorekti izmantot lietderības apsvērumus, tur, kur valsts pati ir radījusi situāciju un atsākās no seku novēršanas. Ņemot vērā Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas mērķi un skatoties no zemes reformas skatu punkta, situāciju, kad uz vienas valstij piederošas zemes vienības ir vairākas patstāvīgas būves, radīja pati valsts, turklāt to nenovērsa sākotnēji. Tādēļ valsts rīcība to tagad nenovērst ir apšaubāma un būtu jādomā par regulējumu, kā sadali ir iespējams veikt.
Tādējādi minētā norma teorētiski varētu radīt nepamatotu vēlmi būvju īpašniekiem iegūt visu publiskas personas zemi, kaut gan sadale ir iespējama. Ja publiska persona būtu veikusi zemes sadali un īpašumu nodalīšanu, tad šādos gadījumos nemaz nebūtu jautājums, vai sadale bija vai nebija lietderīga, jo persona nekad neiegūtu tiesības ierosināt šāda apbūvēta zemesgabala atsavināšanu (proti, ja nekustamo īpašumu sadalītu, tad uz atdalīto zemi nevarētu izmantot 4.pantā ceturtajā daļā minētās tiesības). Turklāt atdalītais zemesgabals, ja vien nebūtu nepieciešams publiskai personai, vienmēr tiktu pārdots izsolē publiskā piedāvājumā, uzvarot augstākajam cenas piedāvājumam, nevis par nosacīto cenu atsavināts kaimiņam.
Tāpēc ir jābūt skaidriem piemēriem un pamatojumam, kā minētais lietderības kritērijs ļaus izvairīties no tādiem gadījumiem, kad aiz lietderības tiek paslēpta nevēlēšanās vai necaurspīdīgas intereses neveikt zemesgabala sadali konkrētas privātpersonas interesēs, piemēram, ka ēkām ir jābūt funkcionāli saistītām vai privātpersonas ēkas funkcionāla izmantošana nav iespējama bez tās zemesgabala daļas, uz kuras atrodas šī nedzīvojamā ēka vai ka atsevišķa zemesgabala pārdošana izsolē nebūtu iespējama ar argumentiem, kas šādu neiespējamību pamatotu.
Tieslietu ministrijas ieskatā faktiski ir jābūt atrunātam, ka normu var piemērot tikai tad, ja atdalot arī pastāvētu 4.pantā ceturtā daļā paredzētās tiesības, ja ar sadali tiesības zūd, tad lietderības apsvērumi sadales neveikšanai nav pamatoti.
Ņemot vērā minēto, lūdzam normā vai anotācijā to skaidri norādīt.
No valsts puses ir nekorekti izmantot lietderības apsvērumus, tur, kur valsts pati ir radījusi situāciju un atsākās no seku novēršanas. Ņemot vērā Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas mērķi un skatoties no zemes reformas skatu punkta, situāciju, kad uz vienas valstij piederošas zemes vienības ir vairākas patstāvīgas būves, radīja pati valsts, turklāt to nenovērsa sākotnēji. Tādēļ valsts rīcība to tagad nenovērst ir apšaubāma un būtu jādomā par regulējumu, kā sadali ir iespējams veikt.
Piedāvātā redakcija
-