Atzinums

Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar informāciju, ka inkasācijas veikšanā zīmogošana varētu būt daudz drošāks veids - ieviešot eletronisko zīmogu, tiktu samazināts papīra dokumentu apjoms, kas tiek parakstīts ar fizisku parakstu, kā arī tiktu izslēgts cilvēciskā faktora kļūdas risks (ja tiek aizmirsts parakstīt inkasācijas dokumentu), kā arī tiktu digitalizēta dokumentu aprite.
 

-

Strukturēto datu apstrādei ir nepieciešams automatizēts risinājums, kas šobrīd ir iespējams tikai ar uzlabota risinājuma ieviešanu. Gadījumā, ja normatīvajos aktos ir paredzēts izmantot kvalificētu elektronisku zīmogu, šī risinājuma ieviešana ir nesamērīgi dārga un pat bieži vien nav iespējama.  
Eiropas Savienības līmenī vairākos regulējumos ir izvirzīta prasība vismaz uzlabota (advanced) līmeņa zīmoga esamībai. Savukārt Latvijas regulējums paredz, ka elektroniskam dokumentam ir nepieciešams arī kvalificēts laika zīmogs un tam ir jābūt pievienotam paraksta/zīmogošanas brīdī. Piemēram, Lietuvā laika zīmogu var pievienot post factum un tāpēc Latvija bieži saskaras ar to, ka šādu dokumentu nav iespējams novalidēt.
Ņemot vērā minēto, Latvijas iestādēm citkārt nākas ieguldīt finansējumu un izstrādi veikt divām tehnoloģijām: Latvijas vajadzībām nodrošināt kvalificēta e-zīmoga risinājumu, bet datnēm uz Eiropas Savienību - uzlabotu zīmogu (VID ir konkrēts piemērs). Līdz ar to uzskatām, ka kvalificēta e-zīmoga izmantošanas noteikšana, kas ir “stingrāka” par Eiropas regulējumu, ir ekonomiski nepamatota un daudzos gadījumos pat nevajadzīga, jo nenes nekādu pievienotu vērtību un iestādēm jāļauj izmantot uzlabotu e-zīmogu sistēmas līmenī.  
Ņemot vērā minēto, lūdzam atspoguļot informāciju par minēto problēmjautājumu informatīvajā ziņojumā. 
Papildus norādām, ka, ieviešot kvalificētu elektronisko zīmogu klientiem, kas nodrošinātu automatizāciju, izmaksātu pat līdz 30 000 EUR. VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" veic izpēti, kā šādu risinājumu nodrošinātu savā infrastruktūrā, lai varētu piedāvāt tirgū nomas risinājumu, samazinot klienta izmaksas. Taču arī šis risinājums ietvers apjomīgas investīcijas gan finanšu, gan laika izteiksmē, kas kavēs e-zīmoga pilnvērtīgu izmantošanu. 
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka darba grupā nav ņemta vērā reālā situācija un iesaistīti klienti, kas šobrīd jau izmanto elektronisko zīmogu un saskaras ar nepieciešamību digitalizēt datu apmaiņu, kā arī jau izmanto strukturētus datus, lai padarītu to drošāku un izvairītos no sistēmpierakstu izmantošanas, kas negarantē pierādāmu saikni ar uzņēmumu un nenodrošina datu integritāti. 

-

Ieviešot digitālus risinājumus, arvien biežāk valsts iestādes un komersanti saskaras ar tādu problēmu, ka netiek sagatavots dokuments, bet datne apzīmogota un nodota sistēmas līmenī, kas nozīmē, ka ieraksts tiek veikts sistēmā strukturētu datu formātā un informācija tiek nodota automātiski vai pēc pieprasījuma sistēmas līmenī, piemēram, līdzīgi kā Eiropas Komisijas prasības CESOP
(Central Electronic System of Payment information) gadījumā, kur prasības definētas par labu uzlabota zīmoga izmantošanai, lai nodrošinātu veiksmīgu starpsistēmu datu nodošanu, validāciju un veicinātu procesu automatizāciju. CESOP gadījumā kā piemēru var minēt Valsts ieņēmumu dienestu, kas izmanto uzlabotu elektronisko zīmogu, kā pamatā ir VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (turpmāk - LVRTC) izsniegts kvalificēts elektroniskā zīmoga sertifikāts un kvalificēts laika zīmogs. Eiropas Komisija to validē atbilstoši uzticamo pakalpojumu sniedzēju kvalificētam sertifikātam uzticamo pakalpojumu sarakstā.
Strukturētu datu nepieciešamība kļūst arvien aktuālāka un arī šo datu izmantošanas gadījumā būtu jāparedz zīmogošana.
Piemēri, kur jau tagad dokumentu vadības sistēmu uzturētāji un LVRTC atbalsta, ka būtu nepieciešams zīmogs ir, piemēram e-adrese. Scenārijs  - iestāde A izsūta 100 dokumentus/vēstules - tos saņem LVRTC, ja šīs datnes būtu apzīmogotas, tad automātiski būtu iespēja tās validēt kā ienākošās datnes no konkrētas iestādes/tajā, skaitā integrācijā ar Uzņēmumu reģistru. Lūdzam atspoguļot informāciju par augstāk minēto problēmjautājumu informatīvajā ziņojumā.

 

-

Informatīvajā ziņojumā ir minēts: "Šobrīd netiek saskatīts lietderīgums noteikt vienotas prasības visām nozarēm EDL, paredzot, kuros gadījumos obligāti nepieciešams izmantot e-zīmogu dokumenta juridiskā spēka nodrošināšanai. Katrai nozarei, informācijas sistēmai, datu aprites risinājumam var būt savas specifiskas prasības, kas attiecīgi izvērtējamas un nosacījumi par e-zīmoga izmantošanu iekļaujami speciālajos tiesību aktos" (9.lpp)
Ja e-zīmoga izmantošana tiks definēta  atsevišķi  katrai iestādei un  ja katra iestāde e-zīmoga izmantošanas nepieciešamību vērtēs atsevišķi, to paredzot atsevišķos normatīvajos aktos, pastāv iespēja, ka iestādēm nebūs pilnīga un vienota izpratne par e-zīmoga izmantošanas iespējām  Tāpat tas neveicinās digitālo transformāciju, jo iestādēm visbiežāk trūkst eksperta redzējums un nav iespējams paredzēt jaunus nākotnes risinājumus un to attīstību, kā arī jāņem vērā, ka katra atsevišķa normatīvā akta izmaiņas vai jauna normatīvā akta izstrāde prasa papildu resursus un ievērojamu laiku.
Ievērojot minēto, lai atrisinātu minēto situāciju, visvienkāršāk ir atrunāt tieši Elektronisko dokumentu likumā e-zīmoga juridiskā spēka noteikšanas un izmantošanas gadījumus, definēt, kas ir  datnes, kas  būtu jāparaksta, kā arī atrunāt Elektronisko dokumentu likumā, ka e-zīmogu var izmantot tādos dokumentos kā: sistēmu izraksti, sertifikāti, izziņas (iespējams arī citi dokumenta veidi), lai iestādēs, kas šos dokumentu veidus izsniedz, nebūtu fiziski jāparaksta šāda veida dokumenti, kur pietiktu ar e-zīmogu un tiktu ietaupīts laiks un resurss.
Lūdzam informatīvajā ziņojumā atspoguļot minēto problēmu un tā risinājumu.

-

Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar informāciju, ka arhīva jomā e-zīmogs izmantojams, lai laika gaitā periodiski pārapzīmogotu jau iepriekš parakstītus dokumentus vai papīra dokumentus pārvērstu digitālos dokumentos, piemēram, iestādes vai valsts arhīvā esošus elektroniski parakstītos dokumentus būtu periodiski jāpārapzīmogo, lai nodrošinātu to integritāti ilgtermiņā. Elektroniskais paraksts, attīstoties tehnoloģijām, mainās uz drošākiem algoritmiem un laika gaitā, piemēram, pirms 10 gadiem parakstīti dokumenti vairs var nebūt droši pret to viltošanu.
 

-