Atzinums

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka 1. pants ietver svarīgāko terminu skaidrojumus, kas tiek lietoti likumprojektā, lai varētu uztvert likumprojektā iekļauto normu būtību, tomēr no likumprojekta nevar izdarīt viennozīmīgu secinājumu, uz kādām degvielām attiecināms termins “flotes degviela”, it īpaši, ņemot vērā to, ka īpaši ir izdalīts viens atsevišķs degvielas veids – gāzeļļa. Līdz ar to, lūdzam papildināt likumprojektu ar termina “flotes degviela” skaidrojumu vai arī, ja tas ir norādīts citā normatīvajā aktā, tad lūdzam sniegt tā skaidrojumu anotāciju.

-

Likumprpjekts 16.panta otrajā daļā paredzēts, ka Valsts ieņēmumu dienests veic gāzeļļas un flotes degvielas tirgus uzraudzību.
 Valsts ieņēmumu dienestam ar likumprojektu tiek deleģēti nodokļu un muitas jomai neraksturīgi uzdevumi vides aizsardzības pasākumu īstenošanā.
Likumprojekta 2. pants paredz, ka likuma mērķis ir aizsargāt vidi un cilvēku veselību no gaisa piesārņojuma negatīvās ietekmes. Likumprojektu virza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas arī organizē un koordinē vides un dabas aizsardzību, un veido nozares politiku.
Valsts vides dienesta funkcijās ietilpst vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veikt vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas valsts kontroli Latvijas teritorijā, kontinentālajā šelfā un Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskajā zonā, ievērojot  Ministru kabineta 2004. gada 23. novembra noteikumu Nr.962 “Valsts vides dienesta nolikums” 3.1.apakšpunktu.
Savukārt  likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 1.  pantā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī iekasē nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam, īsteno muitas politiku un kārto muitas lietas.
 Tādējādi Valsts ieņēmumu dienesta funkcijās neietilps gāzeļļas un flotes degvielas tirgus uzraudzība, bet gan tās ir Valsts vides dienesta funkcijas veikt dabas resursu izmantošanas valsts kontroli.
2006.  gada 11. maijā tika pieņemts likums “Par 1973. gada 2. novembra Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar 1978. gada Protokolu, 1997.  gada 26. septembra Protokolu (konvencijas MARPOL 73/78 VI pielikums)", ar kuru apstiprināts  1973.gada 2.novembra Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar 1978.gada Protokolu, 1997.gada 26.septembra Protokols (konvencijas MARPOL 73/78 VI pielikums) (turpmāk — Protokols). Minētā  likuma 3. pantā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests pilda saistības, kas paredzētas Protokola  pielikuma 18. noteikuma septītās daļas “a”, “b”, “c” un “d” punktā, t.i.:
•         uztur vietējo degvielas piegādātāju reģistru;
•         saskaņā ar šo noteikumu pieprasa vietējiem piegādātājiem izsniegt degvielas piegādes pavaddokumentu un degvielas paraugu, kā pieprasīts šajā noteikumā, piegādātājam apliecinot, ka degviela atbilst šī pielikuma 14. noteikuma un 18. noteikuma prasībām;
•         pieprasa vietējiem piegādātājiem degvielas piegādes pavaddokumentu saglabāt vismaz trīs gadus ostas valsts inspekcijām un pārbaudēm, ja tas būs nepieciešams;
•         veikt attiecīgos pasākumus pret degvielas piegādātājiem, ja atklāts, ka viņu piegādātā degviela neatbilst tai, kāda norādīta degvielas piegādes pavaddokumentā.
No minētā izriet, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir jāveic uzraudzība pār piegādāto degvielu, kontrolējot degvielas kvalitāti un tās atbilstību normatīvajiem aktiem, nevis jāveic tirgus uzraudzība.
Valsts ieņēmumu dienesta ieskatā uzdevumu deleģējums ir jāpārskata atbilstoši esošajai situācijai valstī, jo esošais deleģējums ir novecojis un nav efektīvs valsts resursu izmantošanā. Faktiski likumprojekts šādā redakcijā var apdraudēt Latvijas Republikas starptautisko saistību izpildi, kas tieši deleģētas Valsts ieņēmumu dienestam.
Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde laikā no 2017. līdz 2020. gadam ir organizējusi sanāksmes ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Valsts vides dienesta un VAS “Latvijas Jūras administrācija” pārstāvjiem, lai izstrādātu iespējamos risinājumus Latvijas starptautisko saistību un normatīvo aktu vides aizsardzības jomā izpildei.
 Apzinot situāciju par MARPOL konvencijas piemērošanu citās valstīs, kā arī izvērtējot Baltijas valstu muitas dienestu pieredzes apmaiņas seminārā iegūto informāciju, Valsts ieņēmumu dienests secināja, ka flotes degvielas uzraudzību šajās valstīs veic kompetentās iestādes, tādas kā vides aizsardzības iestādes vai jūras un ostu administrācijas, kas vēl jo vairāk apliecina, ka citas Eiropas Savienības dalībvalstis šo funkciju nesaista ar muitas uzraudzības un kontroles ietvaru.
Likumprojekta 16. panta trešā daļa nosaka, ka Valsts vides dienests kontrolē pieļaujamo sēra saturu un izmantošanas nosacījumu ievērošanu lietošanā esošajā smagajā degvieleļļā un flotes degvielā, tai skaitā, ņem flotes degvielas paraugus no kuģiem, kā arī izsniedz un anulē atļaujas smago degvieleļļu izmantošanai.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta sestajā daļā noteikts, ka valsts pārvalde savā darbībā pastāvīgi pārbauda un uzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tās pienākums ir vienkāršot un uzlabot procedūras privātpersonas labā. Šā panta  desmitajā daļā noteikts, ka valsts pārvaldi organizē pēc iespējas efektīvi. Valsts pārvaldes institucionālo sistēmu pastāvīgi pārbauda un, ja nepieciešams, pilnveido, izvērtējot arī funkciju apjomu, nepieciešamību un koncentrācijas pakāpi, normatīvā regulējuma apjomu un detalizāciju un apsverot deleģēšanas iespējas vai ārpakalpojuma izmantošanu.
Pašreizējā likumprojekta redakcijā konstatējams neefektīvs funkciju dalījums, Valsts ieņēmumu dienestam deleģējot degvielas paraugu ņemšanu no komersantiem, kas realizē gāzeļļu un flotes degvielu, savukārt Valsts vides dienestam paraugu ņemšanu no kuģiem. Pastāvot šādam funkciju sadalījumam, papildus tam, ka Valsts ieņēmumu dienests pilda sev neraksturīgas funkcijas, attiecībā uz konkrēto jomu -  vides un cilvēku veselības aizsardzību saistībā ar flotes degvielas apriti - samērā nelielā valstī (Latvijas Republikā) ir noteiktas divas kompetentās valsts pārvaldes iestādes. Apvienojot procesa uzraudzību vienas kompetentās iestādes ziņā, procesi notiktu ekonomiskāk un lietderīgāk.
Pamatojoties uz minēto, likumprojekta 16. panta otrajā daļā Valsts ieņēmumu dienests nav nosakāms kā atbildīgā iestāde par  gāzeļļas un flotes degvielas tirgus uzraudzību.
Ievērojot minēto, precizēt likumprojekta 16.pantā otrajā daļā noteikto pienākumu Valsts ieņēmumu dienestam, kā arī precizēt likumprojekta anotāciju.
 

-

Valsts ieņēmumu dienesta ieskatā noteiktu pārbaužu biežumu skaitu nevar uzskatīt par pietiekami efektīvu, jo netiek ņemta vērā flotes degvielas piegādātāju aptvertā tirgus daļa – katrs uzņēmums apkalpo noteiktu klientu loku, piemēram, apgādā regulāro kuģa līniju, apgādēm ir sezonāls raksturs, piegādes tūrisma sezonā vai zveju kuģiem, vai apgādēm ir gadījuma raksturs. Tādējādi nav lietderīgi noteikt vienādu pārbaužu skaitu visiem piegādātājiem, jo daži uzņēmumi degvielas apgādes veic regulāri, bet daži tikai vienu vai divas reizes gadā. Līdz ar to minētā norma ir formāla, neatbilst labas pārvaldības principiem un nepamatoti rada administratīvo slogu.
 Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9.oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu 46. pantu muitas iestādes muitas kontroles veic saistībā ar kopēju riska pārvaldības sistēmu un riska pārvaldībā ietilpst, piemēram, datu un informācijas vākšana, riska analīze un izvērtēšana, rīcības izvēle un īstenošana, kā arī šā procesa un tā rezultātu regulāra pārraudzība un pārskatīšana, balstoties uz starptautiskiem, Savienības un valsts avotiem un stratēģijām. 
  Pamatojoties uz minēto likumprojekta 16. panta otrās daļas 1. punktu nepieciešams izteikt šādā redakcijā “izlases kārtībā veic gāzeļļas un flotes degvielas paraugu ņemšanu komersantam, kurš realizē gāzeļļu un flotes degvielu”.
  Ja tomēr tiek uzturēta prasība par gāzeļļas un flotes degvielas paraugu ņemšanu katram komersantam ne retāk kā divas reizes gadā, tad nepieciešams papildināt anotāciju ar šīs uzraudzības metodes efektivitāti un lietderību nepieciešamā rezultāta sasniegšanai.
    Turklāt saskaņā ar 1973. gada 2. novembra Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar 1978. gada Protokolu, 1997.  gada 26. septembra Protokolu (konvencijas MARPOL 73/78 VI pielikums), pielikuma 18. noteikuma septītās daļas “b” punktu dalībvalstis apņemas nodrošināt, ka viņu nozīmētās attiecīgās institūcijas pieprasa vietējiem piegādātājiem izsniegt degvielas piegādes pavaddokumentu un degvielas paraugu. Tātad konvencija neparedz, ka kompetentā institūcija nodrošina degvielas paraugu ņemšanu, kā tas noteikts likumprojekta 16. panta otrās daļas 1. punktā.

 

izlases kārtībā veic gāzeļļas un flotes degvielas paraugu ņemšanu komersantam, kurš realizē gāzeļļu un flotes degvielu

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīva (ES) 2016/802, ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem (turpmāk – Direktīva Nr. 2016/802) paredz dalībvalstīm izveidot un uzturēt publiski pieejamu vietējo flotes degvielas piegādātāju reģistru.
            Taču likumprojektā nav noteikta komersantu, kuri piegādā flotes degvielu Latvijas teritorijā, uzskaites kārtība, kā arī likumprojekts neparedz deleģējumu šādas kārtības noteikšanai. Tā kā no likumprojekta un tā anotācijas neizriet, kas šā likuma izpratnē ir komersants, kurš realizē gāzeļļu un flotes degvielu, kas ir komersants, kurš piegādā gāzeļļu un flotes degvielu, tad Valsts ieņēmumu dienests nevar izpildīt likumprojekta 16. panta otrajā daļā paredzēto gāzeļļas un flotes degvielas tirgus uzraudzību.
Atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 22. augusta noteikumiem Nr. 500 “Muitas noliktavu, pagaidu uzglabāšanas un brīvo zonu noteikumi” kuģi – bunkurētāju atļauts izmantot kā muitas noliktavu[1] vai pagaidu uzglabāšanas vietu[2]. Līdz ar to Valsts ieņēmumu dienests var uzskaitīt tikai tos bunkurētājus, kuri ir saņēmuši Valsts ieņēmumu dienesta atļauju muitas noliktavas vai pagaidu uzglabāšanas vietas darbībai, taču pašlaik attiecībā ne uz vienu kuģi – bunkurētāju nav spēkā esošas atļaujas muitas noliktavas vai pagaidu uzglabāšanas vietas darbībai. Turklāt bunkurēšanu Latvijas ostās veic ne tikai ar kuģiem - bunkurētājiem, bet arī ar autotransportu (autocisternām), pie stacionārajām iekārtām piestātnēs, pieslēdzoties cauruļvadam.
Kuģu bunkurēšanu organizē arī kuģu aģenti, kas iesaista transporta uzņēmumus. Tātad, pakalpojumus sniedz ne tikai ar kuģiem - bunkurētājiem, attiecībā  uz kuriem ir muitas atļauja, bet arī citā veidā. Faktiski tirgū var darboties jebkurš uzņēmums, tai skaitā arī Latvijā nereģistrēts, kas var piegādāt degvielu līdz ostu piestātnēm, nokārtojot muitas tiesību aktos paredzētās formalitātes par kravu izvešanu, neprecizējot, ka kravas piegāde ir kuģa apgāde ar degvielu. Šādos apstākļos, kad kuģu apgāde ar degvielu (bunkurēšana) nav regulēta, Valsts ieņēmumu dienests nevar garantēt piegādātās flotes degvielas atbilstošu kvalitātes pārbaudi. Turklāt personas, kas piedāvā bunkurēšanas pakalpojumus, var neuzņemties atbildību par piegādātās degvielas kvalitāti, jo tām nav zināma skaidra loma flotes degvielas piegādes ķēdē (nevar viennozīmīgi noteikt, kurš no iesaistītiem uzņēmumiem ir faktiskais degvielas piegādātājs).
Ņemot vērā minēto, Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā nav atbilstoša kontroles mehānisma, kā arī nav pietiekošas ar normatīvajiem aktiem noteiktas tiesības, lai īstenotu Direktīvas (ES) 2016/802 un MARPOL VI noteiktās prasības. Ievērojot  minēto, lūdzam papildināt  likumprojektu, skaidri definējot prasības, kurus komenršantus reģistrē vietējā flotes degvielas reģistrā, kā arī noteikt reģistrācijas kārtību, vai minētais pienākums ir reģistrēties komersantam pašam vai, izpildoties noteiktiem nosacījumiem, Valsts ieņēmumu dienests reģistrē noteiktu komersantu loku vietējo flotes degvielas piegādātāju reģistrā.
Pamatojoties uz minēto, likumprojektu nepieciešams papildināt, nosakot flotes degvielas piegādātāju reģistrēšanu (piemēram, atļaujas vai apliecības izsniegšana), kā arī jāizveido flotes degvielas piegādātāju publisks reģistrs un jānodrošina tā uzturēšana tīmekļa vietnē.
Ministru kabineta 2017. gada 22. augusta noteikumu Nr. 500 “Muitas noliktavu, pagaidu uzglabāšanas un brīvo zonu noteikumi” 13.8. un  25.7. apakšpunkts.
Vienlaikus  likumprojektā ir jāparedz arī vietējo flotes degvielas piegādātāju reģistrā publiskojamo datu apjoms.

 

-

Valsts pārvaldes funkcijās ietilpst pārbaudīt, vai flotes degviela atbilst normatīvajām prasībām, savukārt, vai piegādātā degviela atbilst vai neatbilst degvielas piegādes pavaddokumentā norādītajam, ir civiltiesisko attiecību jautājums. Pamatojoties uz minēto, lūdzam svītrot vārdus “neatbilstošas degvielas piegādes pavaddokumentā norādītajai degvielai neatbilstošas vai”.
Turklāt atbilstoši šīs normas redakcijai administratīvā pārkāpuma sastāvu veido arī apstāklis, kad degviela pēc jebkura no parametriem faktiski ir kvalitatīvāka, nekā norādīts tās pavaddokumentos.
 

Par prasībām neatbilstošas flotes degvielas piegādi piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrsimt līdz četrtūkstoš naudas soda vienībām.

No likumprojekta 15.pantā iekļautā regulējuma izriet, ka par tādu krāsu un laku tirdzniecību vai iegādi, kuru sastāvā ir paaugstināts organisko šķīdinātāju saturs, nepieciešams saņemt licenci. Minētais regulējums tiek pārņemts no Ministru kabineta 2007.gada 3.aprīļa noteikumiem Nr.231 “Noteikumi par gaistošo organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no noteiktiem produktiem”.
Darbība - licences izsniegšana atsevišķu darbību veikšanai - pēc būtības atbilst valsts nodevas objektam saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 2.punktā noteikto valsts nodevas definīciju. Tādējādi lūdzam izvērtēt, vai par iepriekš minētās licences izsniegšanu nebūtu nosakāma valsts nodeva un papildināt likumprojekta anotāciju ar minēto informāciju, kā arī papildus lūdzam sniegt skaidrojumu, vai par minētās licences saņemšanu šobrīd ir veicams kāds maksājums.
Vienlaikus lūdzam anotācijā detalizētāk raksturot likumprojekta 16.pantā noteikto atļauju - atļauja smago degvieleļļu izmantošanai un jauna emisijas samazināšanas paņēmiena izmēģinājuma atļauja - būtību un sasniedzamo mērķi, kā arī papildināt ar informāciju, kurš normatīvais akts šobrīd paredz šādas atļaujas un vai par šo atļauju izsniegšanu ir veicams kāds maksājums (ja tādas atļaujas jau pastāv).

-

Lūdzam aizpildīt 3.sadaļu, ņemot vērā, ka likumprojektā ir noteiktas normas attiecībā uz administratīvo atbildību, kā arī noteiktas funkcijas likumprojekta izpildē iesaistītajām institūcijām, proti:
- attiecībā uz administratīvo atbildību lūdzam novērtēt ietekmi uz ieņēmumiem saistībā ar soda naudu piemērošanu vai situācijā, ja ietekme nav precīzi nosakāma, tad 6.punktā norādīt, ka ietekme saistībā ar administratīvo atbildību (soda naudu piemērošanu) nav precīzi aprēķināma, un punktā “Cita informācija” sniegt skaidrojumu, kādēļ aprēķinus nav iespējams veikt un kādas ir sagaidāmās izmaiņu tendences;
- attiecībā uz izdevumiem, lūdzam norādīt budžetā plānotos izdevumus, kas paredzēti likumprojektā noteikto funkciju izpildei vai arī 3.sadaļas punktā “Cita informācija” norādīt, ka likumprojekta izpildē iesaistītās institūcijas tām noteiktās funkcijas nodrošinās tām piešķirto budžeta līdzekļa ietvaros.

-

Likumprojekta anotācijā sadaļā 5.34.1. tabula “Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem” satur norādi, ka Direktīvas Nr. 2016/802 6. panta 9. punkts pilnībā ieviests ar likumprojekta 16. panta otro daļu. Direktīvas 6. panta 9. punkts nosaka, ka saskaņā ar MARPOL VI pielikuma 18. noteikumu dalībvalstis:
- uztur publiski pieejamu vietējo flotes degvielas piegādātāju reģistru;
- nodrošina, ka visas to teritorijās pārdotās flotes degvielas sēra saturu piegādātājs dokumentē degvielas piegādes pavaddokumentā, kam pievienots aizzīmogots paraugs, kuru paraksta saņēmēja kuģa pārstāvis;
- veic pasākumus pret flotes degvielas piegādātājiem, ja konstatēts, ka tie piegādājuši degvielu, kas neatbilst degvielas piegādes pavaddokumentos norādītajai specifikācijai;
- nodrošina, ka tiek veikta koriģējoša darbība, lai konstatēto neatbilstīgo flotes degvielu piemērotu prasībām.
Likumprojekta 16. panta otrajā daļā, kur noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests veic gāzeļļas un flotes degvielas tirgus uzraudzību, tajā skaitā: 1) ne retāk kā divas reizes gadā nodrošina gāzeļļas un flotes degvielas paraugu ņemšanu katram komersantam, kurš realizē gāzeļļu un flotes degvielu;
2) veic to komersantu uzskaiti, kuri piegādā flotes degvielu Latvijas teritorijā.  
Minētas direktīvas prasības nav pārņemtas tādā apjomā, kādā to paredz direktīva.

-