Atzinums

Ziņojuma 120.lpp. 24. tabulai ir virsraksts "Sastādītie administratīvā pārkāpuma protokoli un uzsāktie administratīvo pārkāpumu procesi nepilngadīgām personām 2021. un 2022.gadā". Pašā Ziņojumā tekstā tiek minēts, ka sakarā ar izmaiņām normatīvajos aktos no 2020. gada 1. jūlija netiek sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli." Lūdzam atbilstoši minētajam precizēt 24. tabulas virsrakstu (120.lpp.).

-

Ziņojuma 54.lpp. cita starpā norādīts: "IeM, VP, LM un VBTAI amatpersonas piedalījās ar TM 2022. gada 29. septembra rīkojumu Nr.1-1/267 izveidotajā TM darba grupā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas pilnveidošanai. Darba grupas mērķis ir izstrādāt nepieciešamos grozījumus likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”, kā arī izstrādāt rīcības modeli sociālās korekcijas ietvaros ar nemotivētu bērnu un nemotivētu ģimeni."
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši TM 2022. gada 29. septembra rīkojumā Nr.1-1/267 ietvertajiem uzdevumiem, darba gupai ir uzdevums izstrādāt nepieciešamos grozījumus likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem" attiecībā uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē – piemērošanu un izpildi, kā arī  izstrādāt priekšlikumus par rīcības modeli sociālās korekcijas ietvaros ar nemotivētu bērnu un nemotivētu ģimeni. Tāpat vēršam uzmanību, ka minētajā darba grupā piedalījās pārstāvji no Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Valsts probācijas dienesta, Valsts policijas, Izglītības kvalitātes valsts dienesta, Rīgas rajona tiesas, Rīgas valstspilsētas pašvaldības, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības, Tukuma novada pašvaldības, Latvijas Pašvaldību savienības, biedrības "Latvijas Samariešu apvienība", Rīgas Stradiņa Universitātes, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra, VSIA ''Bērnu klīniskā universitātes slimnīca'', SIA ''Bērnu un pusaudžu resursu centrs'', biedrības "RESILIENCES CENTRS", Adventure Therapy Latvia, biedrības ''Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija'' un nodibinājuma ''C Modulis''.
Lūdzam attiecīgi precizēt informāciju, lai gan kopumā attiecībā uz bērnu stāvokli Latvijā 2021. un 2022. gadā šādai informācijai (īpaši par dalībniekiem) nav būtiskas nozīmes, līdz ar to Tieslietu ministrijas ieskatā Ziņojumā būtu iekļaujama informācija tikai par darba grupu un tās uzdevumiem.

-

Ziņojumā norādītā informācija, kas attiecas uz Juridiskās palīdzības administrācijas (turpmāk - JPA) kompetenci ir atbilstoša un korekta, vienlaikus papildu vēlamies norādīt:
            [1] Komitejas ieteikums: nodrošināt kvalificētu un neatkarīgu juridisko palīdzību bērniem, kuri nonākuši konfliktā ar likumu, jau agrīnā procesa stadijā un visas tiesvedības gaitā.
            Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 20.panta pirmo un trešo daļu katrai personai, par kuru izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ir tiesības uz aizstāvību, tas ir, tiesības zināt, kāda nodarījuma izdarīšanā to tur aizdomās vai apsūdz, un izvēlēties savu aizstāvības pozīciju. Likumā noteiktajos gadījumos aizstāvja piedalīšanās ir obligāta.
            Kriminālprocesa likuma 83.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka aizstāvja piedalīšanās ir obligāta kriminālprocesā, ja tiesības uz aizstāvību ir nepilngadīgai vai ierobežoti pieskaitāmai personai.
            Vienlaikus Kriminālprocesa likuma 79.panta trešā un ceturtā daļa noteic, ka aizstāvis piedalās lietā no vienošanās noslēgšanas brīža, ja aizstāvāmā persona ieguvusi tiesības uz aizstāvību šajā likumā noteiktajā kārtībā. Aizstāvis nevar bez aizstāvāmā piekrišanas atteikties no aizstāvēšanas, kas jāveic saskaņā ar vienošanos. Savukārt valsts nodrošināts aizstāvis piedalās lietā no uzdevuma pieņemšanas brīža līdz kriminālprocesa pabeigšanai, izņemot gadījumus, kad viņš tiek uzaicināts nodrošināt aizstāvību atsevišķā procesuālā darbībā. Aizstāvības veikšana atsevišķā procesuālā darbībā neuzliek advokātam pienākumu uzņemties aizstāvību visā kriminālprocesā.
            Savukārt JPA saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” veic samaksu valsts nodrošinātajam aizstāvim par aizstāvības nodrošināšanu pirmstiesas procesā, tiesas sēdē, juridiskajām konsultācijām, kas saistītas ar attiecīgajām darbībām, kā arī iepazīšanos ar lietas materiāliem un nepieciešamo dokumentu sagatavošanu minēto noteikumu noteiktajā apmērā.
            Tādējādi secināms, ka bērniem, kuri nonākuši konfliktā ar likumu, jau agrīnā procesa stadijā un visā tiesvedības gaitā ir tiesības saņemt kvalificētu un neatkarīgu, tai skaitā arī valsts nodrošinātu juridisko palīdzību.

            [2] Komitejas ieteikums: palielināt kompensāciju cietušajiem bērniem, tostarp izmantojot JPA starpniecību.
            Kā jau ziņojumā norādīts, tad JPA maksā valsts kompensāciju cietušajiem, tai skaitā, nepilngadīgajiem par tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājušos personas nāvi, aizskartu tikumību vai dzimumnaizskaramību, nodarītiem smagiem vai vidēja smaguma miesas bojājumiem, cilvēku tirdzniecības upuriem, kā arī personām, kas inficētas ar cilvēkimūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu.
            Maksimālais valsts kompensācijas apmērs ir piecas minimālās Latvijas Republikā noteiktās mēneša darba algas, brīdī, kad persona atzīta par cietušo kriminālprocesā. Valsts kompensācijas apmēru aprēķina procentuāli pēc smaguma sekām. Nepilngadīgajiem cietušajiem valsts kompensācija tiek maksāta 100% apmērā, ja iestājusies personas nāve, 90% apmērā, ja nepilngadīgajam cietušajam nodarīti smagi miesas bojājumi, cietušais ir cilvēku tirdzniecības upuris vai aizskarta nepilngadīgā cietušā tikumība vai dzimumneaizskaramība un 70% apmērā, ja nepilngadīgajam cietušajam nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi, kā arī ja nepilngadīgais cietušais inficēts ar cilvēkimūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu.
            Likuma “Par valsts kompensāciju cietušajiem” regulējums attiecībā uz izmaksājamās kompensācijas apmēru nepilngadīgajām cietušajām personām ir labvēlīgāks par izmaksājamās kompensācijas apmēru pilngadīgajām personām, ja noziedzīga nodarījuma rezultātā ir iestājušās vienāda smaguma sekas.
            Saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumiem Nr.656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros 2023.gadā ir 620 euro. Tādējādi, 2023.gadā palielinoties minimālajai mēneša darba algai ir palielinājies arī maksimālais valsts kompensācijas apmērs salīdzinot ar 2021. un 2022.gadu.
            Vienlaikus jāpiemin, ka valsts kompensācija nepilngadīgajiem cietušajiem, pret kuru tikumību vai dzimumneaizskaramību izdarīti tīši noziedzīgi nodarījumi, tiek izmaksāta par katru izdarīto noziedzīgo nodarījumu balstoties uz kriminālprocesā iegūtajiem pierādījumiem un procesa virzītāja sniegto informāciju. Piemēram, ja viena kriminālprocesa ietvaros pret vienu nepilngadīgo cietušo izdarīti trīs atsevišķi noziedzīgi nodarījumi, tad valsts kompensācija tiek izmaksāta par katru noziedzīgo nodarījumu, proti, par trīs atsevišķiem noziedzīgiem nodarījumiem.
            Tā pat joprojām ir aktuāls jautājums par personu loku paplašināšanu un valsts kompensācijas izmaksāšanu cietušajām personām, ja noziedzīgs nodarījums izdarīts aiz neuzmanības, kā arī valsts kompensācijas maksimālā apmēra palielināšana. Attiecīgie priekšlikumi papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai ir iesniegti prioritāro pasākumu sarakstam, kuru paredzēts izskatīt Ministru kabinetā un Saeimā.

-

Kopumā Ziņojums par bērnu stāvokli valstī 2021.un 2022.gadā ir ļoti apjomīgs, tajā tiek iekļauta ļoti plaša informācija, piemēram, kādas aktivitātes institūcija ir veikusi sociālajos tīklos, cik lielu mērķauditoriju konkrētais ieraksts ir sasniedzis, tomēr Tieslietu ministrijas ieskatā šādai informācijai attiecībā uz bērnu stāvokli valstī nav nekādas slodzes. Tāpat, piemēram, ziņojumā tiek iekļauta informācija no IeM pārskata par nepilngadīgo noziedzības stāvokli un noziedzīgajos nodarījumos cietušajiem bērniem 2022. gadā. Proti, tā tiek dublēta. Līdz ar to Tieslietu ministrijas ieskatā, veidojot nākamos ziņojumus par bērnu stāvokli valstī vajadzētu apsvērt iespēju veidot tos saturiski kvalitatīvākus, īsākus, nedublējot vai neiekļaujot informācijum, kurai nav slodzes. 

-