Atzinums

Lūdzam pamatot likumprojektā "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā" (turpmāk – projekts) paredzētās izmaiņas saistībā ar informāciju par administratīvajiem pārkāpumiem, proti, izslēgto norādi "par kuriem reģistrē pārkāpumu uzskaites punktus".

Projekta 10. pantā paredzēts: "Noslēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošināšanas prēmijas apmērs transportlīdzekļa īpašniekam tiek noteikts, izvērtējot iepriekšējo apdrošināšanas līgumu darbības laikā izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību skaitu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konstatēto gadījumu skaitu, kad transportlīdzeklis vadīts, izdarot administratīvus pārkāpumus un noziedzīgus nodarījumus pret satiksmes drošību [..]." Līdzīgi grozījumi paredzēti arī projekta 22. pantā.

Projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (turpmāk - projekta anotācija) šobrīd ir iekļauts tikai informatīvs skaidrojums, nevērtējot izdarītos grozījumus pēc būtības: "Likumprojekts paredz grozījumus OCTA likuma 13. panta pirmajā daļā, paredzot, ka apdrošinātājs, slēdzot  apdrošināšanas līgumu, izvērtē iepriekšējo apdrošināšanas līgumu darbības laikā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konstatēto gadījumu skaitu, kad transportlīdzeklis vadīts, izdarot administratīvus pārkāpumus (tajā skaitā tādus, par kuriem reģistrē pārkāpumu uzskaites punktus), neaprobežojoties tikai ar tiem administratīvajiem pārkāpumiem, par kuriem reģistrē pārkāpumu uzskaites punktus. Pašlaik pārkāpumu uzskaites punktus reģistrē, ja transportlīdzekli aptur, bet gadījumā, ja pārkāpumu fiksē ar tehniskajiem līdzekļiem, pārkāpumu uzskaites punktus nereģistrē."

1. Līdzšinējam regulējumam, ka izvērtē tikai tos administratīvos pārkāpumus, par kuriem reģistrē pārkāpumu uzskaites punktus, vajadzētu būt pieņemtam, lai sasniegtu noteiktu mērķi. Citiem vārdiem sakot, vajadzētu pastāvēt iemeslam, kāpēc ir bijis izvēlēts tieši šāds ierobežojums, t. i., sasaiste ar pārkāpumu uzskaites punktiem. Projekta anotācijā nepieciešams ietvert atbilstošu skaidrojumu, kāpēc šāds regulējums ir bijis pieņemts, un raksturot tās izmaiņas, kas ir projektā paredzētā regulējuma pamatā.

2. Gadījumu, kad transportlīdzeklis vadīts, izdarot administratīvo pārkāpumu, loks var būt visai daudzveidīgs. Plašākā skatījumā transportlīdzeklis var tikt iesaistīts dažādu administratīvo pārkāpumu izdarīšanā (piemēram, atkritumu apsaimniekošanas jomas pārkāpumos, pārvietošanās, apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšana Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā). Atšķirībā no noziedzīgiem nodarījumiem pret satiksmes drošību projektā administratīvie pārkāpumi nav ierobežoti pat ar noteiktu jomu. Turklāt pārkāpumam kaut kādā veidā vajadzētu būt saistītam ar grozāmajā Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (turpmāk – likums) ietverto apdrošināšanas regulējumu. Piemēram, teorētiski nav izslēdzama situācija, ka pat Ceļu satiksmes likumā ietverts administratīvais pārkāpums nekādā veidā nav saistāms ar iespējamu ceļu satiksmes negadījumu.

3. Projektā paredzēts, ka izvērtē "normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konstatēto gadījumu skaitu, kad transportlīdzeklis vadīts, izdarot administratīvus pārkāpumus". Lūdzam projekta anotācijā iekļaut skaidrojumu, ko šajā gadījumā ietver pazīme: 1) "normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā", 2) "konstatēto gadījumu skaits".

Piemēram, ja ar konstatēto gadījumu skaitu saprastu izdarīto administratīvo pārkāpumu skaitu, tad jāievēro, ka šāds rādītājs ir visai nosacīts. To ietekmē gan pastāvošā normatīvā sodīšanas pieeja (salīdzinājumam skatīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 35. pantu un Administratīvās atbildības likuma 22. pantu), gan piemērošanas prakse. Šobrīd vērojama nepamatota prakse atsevišķu ilgstošu administratīvu pārkāpumu gadījumā administratīvo atbildību piemērot katru reizi, kad pārkāpums fiksēts, izmantojot tehniskos līdzekļus. Neskatoties uz šādi fiksētu pārkāpumu skaitu, persona patiesībā var būt izdarījusi tikai vienu administratīvo pārkāpumu.

Tāpat jāpievērš uzmanība apstāklim, ka administratīvā pārkāpuma process nav obligāts. Ne visos gadījumos pārkāpumu fiksē, un pat fiksētu pārkāpumu gadījumā ne vienmēr administratīvā pārkāpuma process tiek uzsākts. Pastāv arī iespēja maznozīmīga pārkāpuma gadījumā neuzsākt vai izbeigt administratīvā pārkāpuma procesu, nepiemērojot sodu. Virknē gadījumu, kad pārkāpumi tiek fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, transportlīdzekļa īpašnieka atbildība tiek prezumēta.

Lai arī grozāmā likuma 13. pantā ir noteikts, ka apdrošināšanas prēmijas apmērs tiek noteikts, izvērtējot gadījumu skaitu, kad transportlīdzeklis vadīts, izdarot administratīvus pārkāpumus, likums neatklāj, kāda konkrēti nozīme ir šo gadījumu skaitam.
 

-

Lūdzam projekta anotācijā neiekļaut atsauci uz Ceļu satiksmes likuma 43.⁷ panta otro daļu kā pamatojumu datu apstrādei administratīvā pārkāpuma procesā.

Projekta anotācijā norādīts: "Piemēram, Valsts policija atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 43.⁷ panta otrās daļas regulējumam visu informāciju par administratīvajiem pārkāpumiem, kas tiek fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, apstrādā valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" pārziņā esošajā valsts informācijas sistēmā "Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs", kurā tā tiek arī glabāta."

Minētais regulējums nav attiecināms uz administratīvā pārkāpuma procesu un tā rezultātā konstatētajiem administratīvajiem pārkāpumiem (izņemot atsevišķas tehniska rakstura darbības – lēmuma nosūtīšana, atgādinājuma par naudas soda brīvprātīgas izpildes termiņa beigām). Tas skar vienīgi pārkāpumu fiksēšanu ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, līdz ir iegūtas ziņas par iespējamu administratīvu pārkāpumu un radies pamats administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanai.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka likuma 11. panta otrajā daļā ir ietverta norāde par saīsinājuma "Garantijas fonds" lietošanu turpmākajā tekstā. Savukārt projekts paredz izslēgt likuma 11. pantu un neparedz grozījumu par saīsinājuma "Garantijas fonds" lietošanu turpmākajā tekstā, kaut arī likumā tāds tiek lietots. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt projektu ar attiecīgu grozījumu.
 

-

Ņemot vērā projekta 15. pantā ietverto regulējumu, kas paredz gadījumus, kad apdrošināšanas atlīdzību trešajai personai izmaksā apdrošinātājs, kas apdrošinājis piekabes (puspiekabes) īpašnieka civiltiesisko atbildību, lūdzam izvērtēt un papildināt projektu arī ar regulējumu, kas paredz minētajam apdrošinātājam tiesības vērsties pie apdrošinātāja, kas ir apdrošinājusi velkošo transportlīdzekli, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. novembra direktīvas (ES) 2021/2118, ar ko groza Direktīvu 2009/103/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību, 1. panta 14. punktā norādīto.

-

Lūdzam projektā atsauces uz Eiropas Komisijas īstenošanas regulu, ar ko nosaka noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra direktīvas 2009/103/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību piemērošanai attiecībā uz formu un saturu, aizstāt ar atsaucēm uz Eiropas Komisijas īstenošanas regulu, ar ko nosaka ziņojuma par prasījumu vēstures paraugu (vai, piemēram, - izņemot projekta 23. panta gadījumā - Eiropas Savienības tieši piemērojamiem normatīvajiem aktiem par ziņojuma par prasījumu vēstures paraugu ), tādējādi atvieglojot attiecīgo atsauču uztveramību un piemērošanu praksē.

-

Lūdzam redakcionāli precizēt projekta 23. pantā ietvertā likuma pārejas noteikuma 27. punktu.

"27. Šā likuma 1. panta 8.¹ punkts, grozījumi 13. panta pirmajā daļā, 13. panta trešā un ceturtā daļa, grozījumi 50. pantā attiecībā uz pirmās daļas 1. punkta papildināšanu stājas spēkā 2024. gada 23. aprīlī vai datumā, ar kuru ir piemērojama Eiropas Komisijas īstenošanas regula, ar ko nosaka ziņojuma par prasījumu vēsturi paraugu, atkarībā no tā, kurš termiņš iestājas vēlāk."

Lūdzam izslēgt projekta 23. pantā ietverto likuma pārejas noteikuma 29. punktu. No projekta anotācijas izriet, ka attiecīgā pārejas noteikuma mērķis ir direktīvas prasību pārņemšanu, kuras bija jāpārņem līdz 2023. gada 23. decembrim. Tomēr vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. pantu "direktīvas tām dalībvalstīm, kurām tās adresētas, uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu varasiestādēm noteikt to sasniegšanas formas un metodes”. No minētā izriet, ka dalībvalstis atbilstoši savas nacionālās tiesību sistēmas prasībām var izvēlēties direktīvas pārņemšanas formu un metodes, vienlaikus nodrošinot, lai direktīvas pārņemšanas rezultātā tiktu sasniegts direktīvas mērķis. Saistībā ar minēto norādām, ka Latvijas tiesību sistēmā nav piemērojamas tiesību normas ar atpakaļejošu spēku. Proti, Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums 9. panta ceturtā daļa noteic, ka normatīvajiem aktiem nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus.
Skaidrojam, ka izņēmums, ievērojot tiesiskās paļāvības principu, tostarp varētu pastāvēt situācijā, ja privātpersonai attiecībās ar valsti tiek paredzēts labvēlīgāks tiesiskais regulējums. Tomēr, ņemot vērā, ka projekta 23. pantā paredzētais regulējums skar apdrošinātāja, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja, trešo personu u.c. privātpersonu savstarpējās privāttiesiskās attiecības, tad tiesību normu piemērošanai ar atpakaļejošu spēku nav pamata.

-