Projekta ID
26-TA-728Atzinuma sniedzējs
Biedrība "Fintech Latvija Asociācija"
Atzinums iesniegts
08.05.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Izdarīt Finanšu instrumentu tirgus likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 2. nr.; 2005, 10., 14. nr.; 2006, 14. nr.; 2007, 10., 22. nr.; 2008, 13., 14., 23. nr.; 2009, 7., 22. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2011, 16. nr.; 2012, 56., 100., 186. nr.; 2013, 142., 193. nr.; 2014, 92. nr.; 2015, 124., 222. nr.; 2016, 31., 115., 254. nr.; 2017, 196., 222. nr.; 2018, 132. nr.; 2019, 52., 132., 257.A nr.; 2020, 119.A nr.; 2021, 84.B, 110., 193., 200. nr.; 2022, 75.A, 94., 128. nr.; 2023, 221. nr.; 2024, 120.A, 128.A, 193. nr.; 2025, 188. nr.) šādus grozījumus:
Iebildums
[1] Asociācija ir atkārtoti iepazinusies ar Finanšu ministrijas virzīto likumprojektu pakotni, kas izstrādāta, lai īstenotu Ministru kabineta lēmumu par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu, paredzot attiecīgo funkciju nodošanu Latvijas Bankai no 2027. gada 1. janvāra.
[2] Asociācija konstatē, ka pēc iepriekš iesniegto iebildumu un priekšlikumu izvērtēšanas likumprojektu pakotnē pēc būtības nav veikti grozījumi, kas novērstu Asociācijas identificētos sistēmiskos riskus un trūkumus attiecībā uz reformas pamatojumu, proporcionalitāti, tiesisko noteiktību, praktisko īstenošanu un ietekmi uz finanšu pakalpojumu tirgu.
[3] Līdz ar to Asociācija uztur visus iepriekš izteiktos iebildumus un atkārtoti norāda, ka likumprojektu pakotne nav vērtējama kā tehnisku grozījumu kopums vai formāla institucionālās kompetences pārdale. Ar šo likumprojektu pakotni tiek īstenota plaša mēroga institucionāla reforma, kas tieši ietekmē patērētāju tiesību aizsardzības modeli finanšu sektorā, uzraudzības pieeju, normu interpretācijas praksi, tirgus dalībnieku tiesisko paļāvību un finanšu sektora attīstības vidi kopumā.
[4] Asociācijas ieskatā joprojām nav nodrošināts pietiekams un pierādījumos balstīts izvērtējums attiecībā uz reformas nepieciešamību, tās praktiskajiem ieguvumiem, alternatīvajiem risinājumiem, administratīvā sloga izmaiņām, uzraudzības pieejas transformācijas ietekmi, procesuālās pēctecības nodrošināšanu un reformas ilgtermiņa ietekmi uz konkurences apstākļiem, inovāciju vidi un finanšu sektora attīstību.
[5] Vienlaikus Asociācija atkārtoti uzsver, ka uzraudzības funkciju nodošana Latvijas Bankai nevar tikt vērtēta tikai kā tehnisks vai organizatorisks risinājums. Šāda reforma būtiski maina institucionālo ietvaru, kurā tiek īstenota patērētāju tiesību aizsardzība finanšu sektorā, un līdz ar to tai ir nepieciešams īpaši detalizēts juridiskais, ekonomiskais un praktiskais izvērtējums.
[6] Ņemot vērā, ka likumprojektu pakotnē nav novērsti iepriekš identificētie sistēmiskie trūkumi un nav sniegts pietiekami detalizēts pamatojums izvēlētajam reformas modelim, Asociācija uztur iepriekš izteiktos iebildumus pilnā apmērā.
[7] Asociācijas ieskatā likumprojektu pakotne pašreizējā redakcijā joprojām nerada pietiekamu pārliecību, ka tās deklarētie mērķi tiks sasniegti samērīgā, ekonomiski pamatotā, institucionāli konsekventā un tiesiski prognozējamā veidā. Līdz ar to Asociācija atkārtoti aicina pārskatīt likumprojektu pakotni un pirms tās turpmākas virzības nodrošināt pilnvērtīgu, pierādījumos balstītu reformas izvērtējumu.
[2] Asociācija konstatē, ka pēc iepriekš iesniegto iebildumu un priekšlikumu izvērtēšanas likumprojektu pakotnē pēc būtības nav veikti grozījumi, kas novērstu Asociācijas identificētos sistēmiskos riskus un trūkumus attiecībā uz reformas pamatojumu, proporcionalitāti, tiesisko noteiktību, praktisko īstenošanu un ietekmi uz finanšu pakalpojumu tirgu.
[3] Līdz ar to Asociācija uztur visus iepriekš izteiktos iebildumus un atkārtoti norāda, ka likumprojektu pakotne nav vērtējama kā tehnisku grozījumu kopums vai formāla institucionālās kompetences pārdale. Ar šo likumprojektu pakotni tiek īstenota plaša mēroga institucionāla reforma, kas tieši ietekmē patērētāju tiesību aizsardzības modeli finanšu sektorā, uzraudzības pieeju, normu interpretācijas praksi, tirgus dalībnieku tiesisko paļāvību un finanšu sektora attīstības vidi kopumā.
[4] Asociācijas ieskatā joprojām nav nodrošināts pietiekams un pierādījumos balstīts izvērtējums attiecībā uz reformas nepieciešamību, tās praktiskajiem ieguvumiem, alternatīvajiem risinājumiem, administratīvā sloga izmaiņām, uzraudzības pieejas transformācijas ietekmi, procesuālās pēctecības nodrošināšanu un reformas ilgtermiņa ietekmi uz konkurences apstākļiem, inovāciju vidi un finanšu sektora attīstību.
[5] Vienlaikus Asociācija atkārtoti uzsver, ka uzraudzības funkciju nodošana Latvijas Bankai nevar tikt vērtēta tikai kā tehnisks vai organizatorisks risinājums. Šāda reforma būtiski maina institucionālo ietvaru, kurā tiek īstenota patērētāju tiesību aizsardzība finanšu sektorā, un līdz ar to tai ir nepieciešams īpaši detalizēts juridiskais, ekonomiskais un praktiskais izvērtējums.
[6] Ņemot vērā, ka likumprojektu pakotnē nav novērsti iepriekš identificētie sistēmiskie trūkumi un nav sniegts pietiekami detalizēts pamatojums izvēlētajam reformas modelim, Asociācija uztur iepriekš izteiktos iebildumus pilnā apmērā.
[7] Asociācijas ieskatā likumprojektu pakotne pašreizējā redakcijā joprojām nerada pietiekamu pārliecību, ka tās deklarētie mērķi tiks sasniegti samērīgā, ekonomiski pamatotā, institucionāli konsekventā un tiesiski prognozējamā veidā. Līdz ar to Asociācija atkārtoti aicina pārskatīt likumprojektu pakotni un pirms tās turpmākas virzības nodrošināt pilnvērtīgu, pierādījumos balstītu reformas izvērtējumu.
Piedāvātā redakcija
-
