Atzinums

Noteikumu projekta 4. un 5.punktā, kas paredz tiesību aktu papildināt ar 28.² 2. un 28.³ punktu, ir paredzēts, ka iepakojuma pārstrādājamība ir apliecināma ar “dokumentu”. LTRK ieskatā ir nepieciešams precizēt, kas konkrētā normatīvā akta tvērumā ir uzskatāms par dokumentu, lai nodrošinātu tā izmantošanu tiesību īstenošanai vai likumisko interešu aizstāvībai. Proti, atbilstoši Dokumentu juridiskā spēkā likuma 4.pantā noteiktajam, lai dokumentam būtu juridisks spēks, tajā iekļauj šādus rekvizītus: dokumenta autora nosaukums, dokumenta datums, paraksts (izņemot likumā paredzētus gadījumus). LTRK ieskatā noteikumu projektā ietvertā prasība pārmērīga un rada nesamērīgu administratīvo slogu uzņēmumiem. Jāņem vērā, ka ievērojama daļa no iepakojuma ražotājiem un/vai iepakotājiem, ir ārvalsts uzņēmumi, tostarp, trešās pasaules valstis, tāpēc visām dokumentu pazīmēm atbilstošus apliecinājumus saņemt var būt apgrūtinoši vai pat neiespējami. Tāpat jāņem vērā, ka arī elektroniski parakstīti dokumenti no atsevišķām Eiropas valstīm, Amerikas vai trešām pasaules valstīm var būt neizmantojami Latvijā tehnisku iemeslu dēļ, proti, šajā valstīs izmantotie tehniskie risinājumi elektroniskai dokumentu parakstīšanai netiek atpazīti Latvijā izmantotajās parakstīšanas platformās.
LTRK ieskatā tiesību aktā noteiktā mērķa sasniegšanai ir samērīgi un pietiekoši paredzēt, ka minētie apliecinājumi var tikt iesniegti elektroniskā formā, bez kvalificēta elektroniskā paraksta, skanētā (*.pdf) formā, dokumentu kopiju formā, vai jebkādā citā formā, kas ļauj nodokļa maksātājam saņemt tiesību aktā noteikto pienākumu īstenošanai nepieciešamo informāciju par iepakojuma materiālu.
 

-

Noteikumu projekta 6.punktā ir paredzēts tiesību aktu papildināt ar 28.⁴ 2.punktu, kas nosaka nodokļu maksātājam pienākumu informēt apsaimniekotāju, iesniedzot pamatojošos dokumentus, ja mainās iepakojuma pārstrādes iespējas. LTRK ieskatā šāda pienākuma noteikšana nodokļa maksātājam ir nepamatota un nesamērīga, tāpēc aicinām 28.⁴ punktu šādā redakcijā:
“28.⁴ Ražotājam (nodokļa maksātājam) attiecībā uz iepakojumu, kas pilnībā vai daļēji sastāv no plastmasas (polimēru) izejmateriāliem, ir pienākums uzskaitīt, cik liels apjoms no ražotāja (nodokļa maksātāja) tirgū laistā iepakojuma ar šo noteikumu 28.2 punktā noteiktajiem kritērijiem ir atzīts kā pārstrādājams.”
LTRK ieskatā nodokļu maksātājs būs apsaimniekotājam iesniedzis saņemtos apliecinājumus un informāciju par tā tirgū laistā iepakojuma materiālu un tā pārstrādes iespējām. Savukārt par jebkādām izmaiņām pārstrādes iespējā attiecīgajā rūpnīcā vai jaunām pārstrādes iespējām būs informēts un būtu jābūt informētam tieši apsaimniekotājam kā attiecīgās nozares speciālistam.
LTRK ieskatā minētais nosacījums var tikt piemērots, bet tikai pretējā formā, proti, apsaimniekotājs informē nodokļu maksātāju, ja mainās kāda no viņa sniegtajā informācijā norādītajām pārstrādes iespējām, aicinot nodokļu maksātāju šajā saistībā saņemt jaunus/aktualizētus apliecinājumus no iepakojuma ražotāja vai iepakotāja.
 

-