Atzinums

Likumprojekts paredz paplašināt pašvaldības kompetenci un atbildību gaisa aizsardzības nodrošināšanas jomā, piem., likumprojekta 16. panta otrā daļa paredz pašvaldības pienākumu, izstrādājot teritorijas attīstības plānošanas dokumentus veikt gaisa piesārņojuma izkliedes modelēšanu un novērtē paredzamās satiksmes intensitātes pieaugumu, kas ir finansiāli ļoti ietilpīgi pasākumi. Tā, piemēram, Ventspilī gaisa piesārņojuma modelēšana teritorijas plānojuma ietvaros 2018.gadā izmaksājusi ap 30 000 EUR. Savukārt, lai pamatotu saistošo noteikumu izdošanu un stingrāku prasību piemērošanu gaisa kvalitātes nodrošināšanai vai traucējošo smaku ierobežošanai, nepieciešami akreditētu laboratoriju mērījumi vai piesārņojuma izkliedes modelēšanas veikšana, iespējams, arī ekspertu slēdzieni, bet Valsts SIA ”Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, kura darbības mērķis ir sabiedrības un valsts un pašvaldību institūciju nodrošināšana ar vides informāciju, vides monitoringa veikšanu nodrošina par maksu, atzīst un uzrauga valsts vai pašvaldības iestādes vai tās struktūrvienības kompetenci veikt gaisa kvalitātes testēšanu, ievērojot testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības. Pēc šādi veidotas sistēmas pašvaldību ieinteresētība gaisa kvalitātes uzlabošanā netiks panākta.

-

Ņemot vērā, ka nav skaidrs, kādā termiņā monitoringa tīkls tiks paplašināts citu valstspilsētu teritorijās, kā tas ir norādīts Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Ziņojumā par Valsts atmosfēras gaisa kvalitātes monitoringa tīkla izvērtējumu (2021.), likums šobrīd ir attiecināms tikai uz Rīgu, Liepāju, Rēzekni un Ventspili, jo tikai šajās pilsētās tiek veikts gaisa monitorings.

-

1. pants. Likumā lietotie termini   

Saistībā ar likumā lietotiem terminiem 10); 13) lūdzam skaidrot vēl šādus terminus:
Atbilstības novērtēšanas institūcija,
Gaisa kvalitātes monitoringa stacija,
Ticama un reprezentatīva informācija par gaisa kvalitāti.

Papildināt skaidrojumu terminam “references laboratorija” – vai un kā tiek vērtētas metodes, ko lieto gaisa piesārņojuma līmeņa novērtēšanai (ja atbilst).
 

-

2. pants. Likuma mērķis
            Likuma mērķis ir aizsargāt vidi un cilvēku veselību no gaisa piesārņojuma un traucējošu smaku negatīvās ietekmes.

Ierosinām papildināt ar:
… balstoties uz ticamas un reprezentatīvas informācijas par gaisa kvalitāti un smaku intensitāti.
 

-

Likumprojektā tiek lietoti dažādi formulējumi:  atbilstība cilvēka veselības aizsardzībai noteiktajiem gaisa kvalitātes normatīviem (4.panta pirmā daļa); atbilstība gaisa kvalitātes normatīviem (5.panta pirmā daļa). Savukārt ar 11.pantu netiek noteikts atsevišķs normatīvs cilvēka veselības aizsardzībai, bet gan normatīvi, gan citi rādītāji ir noteikti, lai novērstu vai mazinātu piesārņojuma ietekmi uz cilvēka veselību un vidi.
 

-

Lūdzam precizēt attiecīgās normas.  

-

Zinātnieki un industrija strādā pie esošo standartos metožu tehnoloģiju attīstības un jaunu metožu radīšanas, pārbaudēm, salīdzināšanas ar esošajām un ieviešanas,  tādēļ 5.2. būtu jāpapildina, piemēram, šādi:

Ministru kabinets nosaka mērāmās gaisu piesārņojošās vielas atbilstoši ES gaisa direktīvām, gaisa kvalitātes novērtēšanas paņēmienus un mērījumu metodes, kā arī tām pielīdzinātas jaunu tehnoloģiju metodes.

-

7.3. Tas balstās uz standartu LVS EN ISO/IEC 17025:2018*


*LVS EN ISO/IEC 17025:2018 ir starptautisks standarts, kas nosaka prasības laboratoriju kompetences un akreditācijas sistēmai. Tas nodrošina, ka laboratorijas darbojas atbilstoši atbilstošiem kvalitātes un kompetences standartiem, lai nodrošinātu, ka testēšanas, kalibrēšanas un analīzes rezultāti ir ticami un atbilstoši. Šis standarts ietver prasības laboratorijas personālam, dokumentācijai, procesiem un resursiem, kā arī testēšanas, kalibrēšanas un analīzes procesam un kontrolei. Šis standarts ir piemērots jebkurai organizācijai, kas veic testēšanu, kalibrēšanu vai analīzi, neatkarīgi no tā, vai tā ir valsts, privāta vai nevalstiska organizācija. Tas palīdz nodrošināt, ka laboratorijas rezultāti ir uzticami un atbilstoši, un ka laboratorijas ir kompetentas savās jomās.

-

Esošajā redakcijā nav skaidrs, vai Ministru kabinets jebkurā gadījumā nosaka papildu prasības atsevišķam nozarēm, vai tikai gadījumos, ja tiek pārsniegti šī likuma 9.pantā noteiktie gaisa piesārņojuma samazināšanas mērķi vai ir nopietns risks tos pārsniegt un ja šāda regulējuma izstrādi paredz šajā pantā minētais gaisa piesārņojuma samazināšanas plāns, kā arī, vai ir jāizpildās abiem nosacījumiem vienlaikus. Šobrīd esošajā Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2020.-2030.gadam šāds pasākums nav paredzēts.
Ja nosacījums attiecas tikai uz 9.pantu, ierosinām izteikt šādā redakcijā:

“Lai īstenotu gaisa piesārņojuma samazināšanas plānā noteiktos pasākumus un nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto emisijas samazināšanas un gaisa kvalitātes mērķu izpildi, gadījumos, ja tiek pārsniegti šī likuma 9.pantā noteiktie gaisa piesārņojuma samazināšanas mērķi vai ir nopietns risks tos pārsniegt, Ministru kabinets nosaka papildu prasības dažādu tautsaimniecības nozaru radītā gaisa piesārņojuma ierobežošanai.”

-

13. pantā noteikts, ka ilgtermiņa gaisa kvalitātes uzlabošanas plāns ir jāizstrādā, ja pārsniegts gaisa kvalitātes normatīvs vai brīvprātīgi. Savukārt 15. pants paredz obligātu plāna izstrādi un šeit veidojas pretruna. Lūdzam precizēt attiecīgās normas.

Papildus vēršam uzmanību, ka kvalitatīva plāna izstrāde izmaksā ievērojamus līdzekļus.
Ja pašvaldībām tiek dots uzdevums izstrādāt plānus, tad jautājums, kas to finansē?
 

-

Svītrot 13.panta trešo daļu, jo 15. pantā ir noteikts, ka pārrobežu gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Bez tam dokumentu izstrāde ar citu valsti ir valsts kompetence nevis pašvaldības kompetence.

-

(2)
Teritorijās, kur tiek pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi vai kur pastāv risks tos pārsniegt, kā arī, kur jaunu objektu būvniecība var radīt smaku robežlielumu pārsniegumus, pašvaldība, izstrādājot teritorijas attīstības plānošanas dokumentus:
...

3)
neplāno jaunu dzīvojamo ēku un publisko ēku izvietošanu.



Prasības teritorijas plānojuma izstrādei primāri nosaka Teritorijas attīstības plānošanas likums, Ministru kabineta noteikumi Nr.628 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas noteikumi” un Ministru kabineta noteikumi Nr.240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi.” (turpmāk-MK 240 noteikumi)
Tāpēc Likumprojekts ir jāskata kontekstā ar minētajiem normatīvajiem aktiem.
Saskaņā ar MK 240 noteikumu 147.punktu, plānojot jaunas vai paplašinot esošās dzīvojamās un publiskās apbūves teritorijas, tās paredz vietās, kur autoceļu, dzelzceļu un lidlauku, kā arī piesārņojošo objektu ietekme nepārsniedz piesārņojuma robežlielumus, kas noteikti normatīvajos aktos vides aizsardzības jomā.
Vienlaikus MK 240 noteikumi nosaka, ka esošajās dzīvojamās un publiskās apbūves teritorijās, kā arī jauktas centra apbūves teritorijās autoceļu, dzelzceļu, lidlauku un piesārņojumu radošu objektu tuvumā pašvaldība var noteikt pasākumus trokšņa mazināšanai, piesārņojuma un citu negatīvu faktoru novēršanai tādā kārtībā un apjomā, kā to nosaka normatīvie akti vides aizsardzības jomā.
Mūsu ieskatā Likumprojektā ietvertais priekšlikums, kas nosaka, ka teritorijās, kur tiek pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi vai kur pastāv risks tos pārsniegt, kā arī, kur jaunu objektu būvniecība var radīt smaku robežlielumu pārsniegumus, pašvaldība, izstrādājot teritorijas attīstības plānošanas dokumentus neplāno jaunu dzīvojamo ēku un publisko ēku izvietošanu, ir nesamērīgi ierobežojoša prasība attiecībā uz privātīpašuma izmantošanu un ir pretrunā ar ilgtspējīgas attīstības principiem par esošo apgūto teritoriju efektīvu izmantošanu. Īpaši tas ietekmē pilsētas teritorijas, kuras jau ir apbūvētas, bet ir iespējas to intensificēšanai, un revitalizācijai, izmantojot jau esošo izbūvēto publisko infrastruktūru.
Atbilstoši MK 240 noteikumu prasībām, plānojot jaunu saimniecisko darbību, pašvaldība vispirms izvērtē iespēju izmantot degradētās, pamestās un neapsaimniekotās teritorijas ar esošo infrastruktūru. Šādas teritorijas atrodas arī pie maģistrālām ielām vai dzelzceļiem.
Likumprojekta norma izslēdz iespēju degradētās teritorijās veidot dzīvojamo vai publisko apbūvi, kas varētu būt viens no attīstības scenārijiem, ar nosacījumu, ka tiek īstenoti prettrokšņu aizsardzības pasākumi vai gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumi.
Vēršam uzmanību, ka kopš š.g. februāra ir īstenojams jaunais Rīgas teritorijas plānojums, kas apstiprināts ar Rīgas domes 15.12.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 103 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi”.
Likumprojekta norma paredz kardinālas izmaiņas arī jaunā Rīgas teritorijas plānojuma risinājumos. Līdz ar to rodas jautājums par pēctecības un paļāvības principa ievērošanu un nodrošināšanu teritorijas plānojumā.

Teritorijas plānojums ir ilgtermiņa dokuments. Teritorijas plānojuma risinājumiem būtu jābūt vērstiem uz attīstības veicināšanu nevis apturēšanu. Vienlaikus teritorijas plānojumā definējami nosacījumi attīstībai, tāpēc Likumprojekta norma, kas vērsta uz plānošanu, kas balstīta uz nelabvēlīgu esošo situāciju ir pretrunā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Tieši ar plānošanas rīcību kopumu ir jānodrošina tas, lai gaisa kvalitāte uzlabotos nevis saglabātos esošajā līmenī vai pasliktinātos.

-

Lai īstenotu 13. pantā noteiktā plāna īstenošanu, nepieciešams Likumprojektā iestrādāt prasību enerģijas piegādātājiem un sadales operatoriem sniegt informāciju pašvaldībai par enerģijas patērētajiem un patēriņu, lai kvalitatīvi sagatavotu gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu, kā arī veiktu tā monitoringu. Šo prasību būtu iespējams iestrādāt 17.1.3. punktā šādā redakcijā:

“fiziskām, juridiskām personām un sadales operatoriem nosaka pienākumu sniegt informāciju par izmantotajām individuālajām un lokālajām siltumapgādes iekārtām un tajās izmantoto energoresursu veidu un apjomu.””

-

Vēršam uzmanību, ka šobrīd neviens normatīvais akts neregulē jautājumu, kas skar bīstamo vielu transportēšana pa pašvaldības ceļiem un ielām, kas ir ļoti nozīmīgs jautājums sabiedriskās drošības, vides aizsardzības un iespējamo katastrofu novēršanas un reaģēšanas jomā. Bīstamo vielu transportēšana var radīt nopietnas draudus sabiedrības drošībai. Nepareiza, neregulēta transportēšana var izraisīt avārijas un nopietnus negadījumus, kas var ietekmēt iedzīvotājus, īpaši pilsētās, kur apdzīvotības blīvums ir augsts. Tāpēc ir būtiski nodrošināt, ka šīs bīstamās vielas tiek pārvadātas tā, lai samazinātu potenciālo negatīvo ietekmi uz iedzīvotājiem un dabu. Lai nodrošinātu drošu bīstamo vielu pārvadāšanu, kā arī uzlabotu iesaistīto struktūrvienību un sabiedrības sagatavotību reaģēšanai uz potenciālajiem negadījumiem, ir nepieciešams regulēt bīstamo vielu transportēšanu pa pašvaldības ceļiem un ielās.

Piedāvātā 18. panta redakcija:
18.pants. Īpaša režīma iebraukšanas zonas
(1)Transporta radītā gaisa piesārņojuma samazināšanai pašvaldība var izdot saistošos noteikumus, lai pašvaldības administratīvajā teritorijā vai tās daļā izveidotu:
1) zemo emisiju zonu;
2) maksas iebraukšanas zonu;
3) bīstamo vielu transportēšanas maršrutus pa pašvaldības ceļiem un ielām.
(2)Pašvaldība izstrādā pašvaldības gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu, kurā pamato, ka šī panta pirmajā daļā minētās iebraukšanas maksas noteikšana vai sastrēgumstundas braukšanas maksas noteikšana konkrētās pašvaldības teritorijā palīdzēs atrisināt esošās gaisa kvalitātes problēmas.
(3)Pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt atvieglojumus un atbrīvojumus no pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajām vispārīgajām prasībām;
(4)Lai īstenotu šī likuma pirmajā daļā noteiktos noteikumus, pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka kārtību, kādā īpašā režīma iebraukšanas zonā:
1) notiek transportlīdzekļu iebraukšana;
2)tiek piemērota iebraukšanas maksa;
3)tiek veikta iebraucošo transportlīdzekļu kontrole;
4)tiek administrēti atvieglojumi un atbrīvojumi.
(5) Īpašā režīma iebraukšanas zonas administrēšanas un transportlīdzekļu iebraukšanas kontroles nodrošināšanai pašvaldība var izmantot datus no šādām valsts un pašvaldības informācijas sistēmām:
1)valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" pārziņā esošā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra;
2)Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārziņā esošā Fizisko personu reģistra;
3)Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas;
4)Valsts ieņēmumu dienesta pārziņā esošās informācijas sistēmas;
5)Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas pārziņā esošās Invaliditātes informatīvās sistēmas;
6)valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija" pārziņā esošās informācijas sistēmas.
(6)Pašvaldība Pašvaldību likumā noteiktajā kārtībā nosūta šajā pantā minētos saistošos noteikumus atzinuma sniegšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kā arī citām iestādēm, ja saistošajos noteikumos ietvertās prasības un ierobežojumi skar šo iestāžu kompetenci.
(7) Ieņēmumus, ko pašvaldība gūst, piemērojot iebraukšanas maksu, izmanto pašvaldības gaisa kvalitātes uzlabošanas plānā iekļauto gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumu veikšanai
 

-

Atsevišķas pašvaldības jau ir izstrādājušas vai izstrādā mobilitātes plānus, kuros var tikt atrunātas zemo emisiju un maksas iebraukšanas zonas. Ja pašvaldībai ir izstrādāts mobilitātes plāns, kas šādas prasības ietver, nebūtu lietderīgi tās dublēt gaisa kvalitātes uzlabošanas plānā, kas prasīs papildus resursus. Uzskatām, ka prasību izstrādāt gaida kvalitātes plānu nevajadzētu uzdot kā obligātu, jo šādā gadījumā ir iespējams, ka pilnīgi visās pašvaldībās būs iebraukšanas maksas vai sastrēgumstundas maksas, kaut arī ne visās pašvaldībās tas ir nepieciešams.

Piedāvātā redakcija:
(2) Pašvaldība gaisa kvalitātes uzlabošanas plānā vai mobilitātes plānā var iekļaut, ka šī panta pirmajā daļā minētās iebraukšanas maksas noteikšana vai sastrēgumstundas braukšanas maksas noteikšana konkrētās pašvaldības teritorijā palīdzēs atrisināt esošās gaisa kvalitātes problēmas.
 

-

Piedāvātā redakcija:
(7) Ieņēmumus, ko pašvaldība gūst, piemērojot iebraukšanas maksu, izmanto pašvaldības gaisa kvalitātes uzlabošanas plānā vai mobilitātes plānā iekļauto gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumu veikšanai.

-

Ostu termināļiem ir būtiska saikne starp transporta sistēmām, vidi un ekonomiku. Lai samazinātu negatīvo ietekmi uz vidi, ir svarīgi ņemt vērā un normatīvajā regulējuma paredzēt speciālu regulējumu attiecībā uz ostu termināļu specifisko ietekmi uz vidi.

Piedāvātā 19.panta pirmās daļas redakcija:
“(1) Ministru kabinets nosaka prasības traucējošo smaku ierobežošanai, traucējošu smaku kontroles kārtību un šo smaku noteikšanas metodes, tajā skaitā ostu termināļu darbībai, kam raksturīga specifiska iedarbība uz vidi.”
 

-

30. panta pirmajā daļā minēto kompetento institūciju, kas veic administratīvā pārkāpuma procesu, uzskaitījums ir pārāk plašs, turklāt pastāv iespēja, ka ir pašvaldības, kurās ir minētās institūcijas ar vēl kādu citu nosaukumu. Priekšlikums ir paredzēt pašvaldībai tiesības noteikt kompetento institūciju, kas veic administratīvo pārkāpumu procesu.

Piedāvātā redakcija:
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 27. pantā minētajiem pārkāpumiem veic pašvaldības pilnvarota institūcija vai amatpersona. Administratīvā pārkāpuma lietu par šā likuma 27.pantā minētajiem pārkāpumiem izskata pašvaldības administratīvā komisija.

-