Atzinums

Biedrība "Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija" (LPPA) ir izskatījusi Satiksmes ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (23-TA-1533) un informē, ka neatbalsta likumprojekta tālāku virzību, ņemot vērā biedru izteiktos iebildumus un viedokļus. 
No likumprojekta un tā anotācijas nav precīzi izprotama likumprojekta 6.panta jeb likuma 14.1 panta 22  daļas izteikšanas jaunā redakcijā ietekme uz pilsētas nozīmes maršrutu pārvadājumiem. Proti, nav precīzi izprotams, vai:
pilsētas nozīmes maršrutos varēs tikt turpināta arī valstspilsētas pašvaldības noteikto elektroniskās identifikācijas līdzekļu izmantošana;
pilsētas nozīmes maršrutos valstspilsētas pašvaldības noteikto elektroniskās identifikācijas līdzekļu izmantošanai obligāti  paralēli būs jānodrošina arī personas apliecības (eID), kas papildināta ar speciālo funkcionalitāti, lietošana.
Ievērojot minēto, vēršam uzmanību uz sekojošo.
1) Būtiskāko ietekmi rada izmaiņas, kas paredz uzsākt jau ilgstoši plānoto un no 2022.gada 1.janvārā juridiski pastāvošo, bet praksē vēl nerealizēto pasažieru kategoriju, kuru braukšanas maksas atvieglojumi tiek kompensēti no valsts budžeta, piešķirto braukšanas maksas atvieglojumus izmantošanas uzskaites procesu, pasažieriem sabiedriskajā transportlīdzeklī elektroniski identificējoties ar personas apliecību (eID), kas papildināta ar speciālu funkcionalitāti (lietotni).
Satiksmes ministrijas izstrādātie grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, cita starpā, paredz, ka likuma 14.1 panta 2.2 daļu pilsētas nozīmes maršrutos piemērošanas uzsākšana tiek pārcelta, sākot no 2024.gada 1.jūlija, līdz ar ko jāsecina, ka faktiski tiesību normām, kas paredzēja personas apliecību (eID), kas papildināta ar speciālu funkcionalitāti (lietotni), ieviešanu no 2022.gada 1.janvāra, tiek piemērots atpakaļejošs spēks. Vienlaikus jānorāda, ka likumprojekta anotācijā netiek skaidrots, ne kādēļ šīs normas piemērošana no 2022.gada 1.janvāra netika uzsākta kā tas bija paredzēts, ne arī, kādā veidā tās piemērošanas uzsākšana tiks nodrošināta, nenovēršot problēmas, kas liedza tās piemērošanas uzsākšanu īstenot savlaicīgi.
 Nenoliedzami, likumprojekta pieņemšana attiecībā uz reālu likumprojekta 14.1 panta 2.2 daļas piemērošanas uzsākšanu sākot no 2024.gada 1.jūlija (atbilstoši Pārejas noteikumu 35. un 36.punktam),  ir saistīta ar lielām finansiālajām izmaksām gan valstij, gan pārvadātājiem, lai arī anotācijas 3.sadaļā norādīts, ka likumprojekta pieņemšana neskar valsts un pašvaldības budžetu.
Būtu nepieciešams pirms sistēmas ieviešanas to pasažieru kategoriju, kuru braukšanas maksas atvieglojumi tiek kompensēti no valsts budžeta, piešķirto braukšanas maksas atvieglojumus izmantošanas uzskaitei, sabiedriskajā transportlīdzeklī elektroniski identificējoties ar personas apliecību (eID), kas papildināta ar speciālu funkcionalitāti (lietotni), apzināt šī procesa ieviešanas reālās izmaksas un izvērtēt to ietekmi uz kopējām sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas izmaksām.
Ja šādi aktuālie dati tomēr ir pieejami, izvērtēt personu ar invaliditāti pārvadāšanas uzskaites izmaksu samērīgumam attiecībā pret aprēķināto kompensāciju par piemērotajiem braukšanas maksas atvieglojumiem, lai neveidojas situācija, kad jauna veida uzskaites sistēmas izmaksu lietderīgums ir nesamērīgs vai apšaubāms.
Šobrīd, kad nav izstrādāts konkrēts kompensācijas mehānisms pārvadātāja izmaksu segšanai, nepieciešams gūt skaidrību, ko darīt un kam būtu jāsedz starpība starp aprēķināto kompensāciju un izmaksām par tādu personu ar I vai II invaliditātes grupu un personu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kā arī personu, kas pavada personu ar I grupas invaliditāti vai personu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti pārvadāšanas uzskaiti, kas pārsniedz faktisko pakalpojuma sniedzēja noteikto braukšanas maksas (biļetes cenas) apmēru konkrētajam pakalpojumam. Iespējams, ka praksē šādas situācijas varētu gadīties, jo pārvadātājam ir pienākums veikt uzskaiti, bet pasažieriem nav pienākums kaut kādā konkrētā apmērā pārvadātāja pakalpojumus izmantot. Rezumējot, nav skaidrs, ko darīt situācijā, ja pakalpojumu izmanto ļoti neliels skaits pasažieru ar valsts noteiktajiem braukšanas maksas atvieglojumiem.
Diemžēl likumprojekta anotācija šādus datus nesatur, kā arī nesatur informāciju, kādēļ šis process, kuru ar 2020.gada 17.decembra grozījumiem Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā bija plānots uzsākt jau no 2022.gada 1.janvāra, netika uzsākts. Anotācija arī nesatur informāciju, kādēļ likumprojekta virzītāji, ņemot vērā šīs sistēmas ieviešanas lēno gaitu uzskata, ka tas izdosies līdz 2024.gada 1.jūlijam (2024.gada 31.decembrim). Jebkuras jaunas funkcionalitātes ieviešanai esošajās biļešu sistēmās ir nepieciešams laiks sistēmu salāgošanai un attiecīgi arī finansējums risinājumu izstrādei un testēšanai. Tā kā kopš 2022.gada 1.janvāra RP SIA “Rīgas satiksme”, kas ir valstī lielākais pasažieru pārvadātājs, nav nodota ne datu apmaiņas protokoli ne cita veida tehniskā informācija, kas būtu pamats esošo biļešu sistēmu salāgošanas uzsākšanai ar eID tehnisko risinājumu, kāds ir pamats domāt, ka to varēs izdarīt līdz 2024.gada 1.jūlijam?
Vēršam uzmanību, ka RP SIA “Rīgas satiksme” kā pilsētas nozīmes pārvadātājam nav skaidrs, kādā veidā pēc 2024.gada 1.jūlija Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 14.1 panta 22 daļa piemērojama attiecībā uz tās veiktajiem pārvadājumiem, jo RP SIA “Rīgas satiksme” pilsētas nozīmes maršrutā to personu identifikācijai, kuru braukšanas maksas atvieglojumi tiek kompensēti no valsts budžeta, izmanto pašvaldības noteikto elektroniskās identifikācijas līdzekli (RP SIA “Rīgas satiksme” gadījumā tas ir personalizētais e-talons), bet no Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma normām un arī piedāvātā likumprojekta nav skaidrs, vai arī RP SIA “Rīgas satiksme” papildus e-talona sistēmai ir jāievieš arī sistēma, kas uzskaita ar personas apliecību ar speciālu funkcionalitāti reģistrējamos braucienus. Ja tā ir, jau šobrīd ar lielu varbūtību varam apgalvot, ka tik īsā laikā šādu jaunu sistēmu bez nepieciešamās tehniskās informācijas un papildus finansējuma nevarēsim ieviest un realizēt.
Vēršam uzmanību, ka Rīgas valstspilsēta bija pirmā, kas ieviesa šādu personalizētu elektroniskās identifikācijas līdzekli pilsētas sabiedriskajā transportā  (jau 2009.gadā) un tas sekmīgi darbojas vēl joprojām. Personalizēto braucienu uzskaiti izmanto ap 30 000 personu ar invaliditāti, kuru braukšanas maksas atvieglojumus kompensē no valsts budžeta, kā arī ap 700 šo personu pavadoņu. Nav saprotams, kādā veidā personu ar invaliditāti pavadoņi varēs izmantot šos braukšanas maksas atvieglojumus jaunajā sistēmā, kur pasažierim jāreģistrē brauciens ar jaunā parauga personas apliecību.  Papildus vēlamies norādīt, ka arī  ap 19 000 personu ar III grupas invaliditāti izmanto Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumus, identificējoties elektroniski ar personalizēto e-talonu.
            Aicinām risināt jautājumu par pasažieru ar valsts noteikto braukšanas maksas atvieglojumu pārvadāšanu un uzskaiti sistēmiski un šo pasažieru interesēs, nevis formāli labojot likumā ietverto sabiedriskā transporta pakalpojumu definīciju, lai dublētu Latvijas Republikas Satversmē un Invaliditātes likuma 12.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktos principus, lai nenonākam pie rezultāta, kas, pārrakstīšanās kļūdas dēļ ir norādīts anotācijas 8.1.9.sadaļas pēdējā teikumā, proti:
            “Ar jauno tiesisko regulējumu tiek likvidētas iespējas personām ar invaliditāti izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus visa veida maršrutos (gan dotētajos, gan komerciālajos).”
            Aicinām labot šo pārrakstīšanās kļūdu, jo jālikvidē būtu nevis šīs iespējas, bet gan ierobežojumi, kas liedz tās izmantot.

            Ievērojot minēto, LPPA uzskata ka likumprojektā paredzētais pienākums par personas apliecību (eID), kas papildināta ar speciālu funkcionalitāti (lietotni), ieviešanas termiņš obligāti ir jāsasaista  ar VSIA “Autotransporta direkcija” izstrādājamiem kritērijiem un kārtību, kas saskaņota ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi,  un šādas apliecības lietošanas ieviešana nevar notikt ātrāk kā 12 mēnešu laikā (ņemot vērā budžeta izstrādi, IT specifikācijas izstrādi un iepirkuma procesa veikšanu) no izmaiņu spēkā stāšanās (vēršam uzmanību, ka RP SIA “Rīgas satiksme” ir pašvaldībai piederoša komercsabiedrība, kurai jāievēro publiskā iepirkuma regulējums un attiecīgi tajā noteiktie termiņi utml.).
            Līdz ar to LPPA nevar piekrist likumprojekta 9.pantam par pārejas noteikumu 36.punktā paredzēto termiņu – 2024.gada 1.jūlijs.

2) Likumprojektā saskatāma nevienlīdzību attiecībā uz komersantiem, kuri nodrošina pilsētas nozīmes pārvadājumus.
Ja saskaņā ar pašreiz Sabiedriskā transporta likuma 14.panta 22 daļu pilsētas nozīmes maršrutos to personu identifikācijai, kuru braukšanas maksas atvieglojumi tiek kompensēti no valsts budžeta, var tikt izmantoti arī valstspilsētas pašvaldības noteiktie elektroniskās identifikācijas līdzekļi, tad saskaņā ar grozījumiem iespējams tiek paredzēts, ka pilsētas nozīmes maršrutos jau no 2024.gada 1.jūlija obligāti ir jāizmanto personas apliecību (eID), kas papildināta ar speciālu funkcionalitāti (lietotni), savukārt, reģionālo pārvadājumu maršrutos šāds obligāts pienākums būs tikai no 2024.gada 31.decembra, neskaidrojot šo termiņu atšķirības pamatojumu. Šāda norma ir diskriminējoša un nevienlīdzīga salīdzinoši ar reģionālo maršrutu pārvadājumiem, kur saskaņā ar pārejas noteikumu 35.punktu faktiski tiek pieļauta šāda obligāta nosacījuma ieviešana tikai no 2024.gada 31.decembra.

Likumprojekta 4.pants paredz izdarīt grozījumu likuma 12.panta pirmajā daļā, paredzot - ja sabiedriskā transporta pakalpojumiem vai pakalpojumos izmantojamajam inventāram vai aprīkojumam valsts vai pašvaldība papildus sabiedriskā transporta pakalpojuma pasūtījuma līgumos vai maršruta atļaujā noteiktajam nosaka prasības, kuru ieviešana tam rada papildu izdevumus, pārvadātājam ir tiesības prasīt no valsts vai pašvaldības šo izdevumu saprātīgo izdevumu kompensēšanu.
Sabiedriskā transporta likuma 12.panta pirmā daļa līdz šim sniedza precīzu regulējumu, kura būtība ir kompensēt tādus izdevumus, kuri pārvadātājam ir radušies sakarā ar jaunām prasībām pārvadājumu veikšanā.
Ņemot vērā minēto, un kontekstā ar neskaidrajiem nosacījumiem par personas apliecību (eID), kas papildināta ar speciālu funkcionalitāti (lietotni), ieviešanu, nav izprotams, kas likumprojekta autoru izpratnē ir “saprātīgie izdevumi”. Līdz ar to likumprojekta 4.pantā par likuma 12.panta pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā ir jānosaka precīzi, kas būtu saprotams ar “saprātīgiem izdevumiem”, kā arī anotācijā ir jāsniedz izsvērts juridiskais vērtējums šādas jaunas prasības ieviešanai, vai arī šai normai ir jānosaka pārejas periods jeb atruna, ka tā neattiecas uz jau esošajiem pārvadājumu pasūtījumu līgumiem.

-