Atzinums

3.1.5. RPPI sektors [Noteikt pienākumu konkrētām iekārtām uzstādīt oglekļa uztveršanas iekārtas]

Ņemot vērā galveno oglekļa uztveršanas tehnoloģiju energointensitāti un attiecīgās izmaksas, aicinām izskatīt valsts vai ES līmeņa atbalsta iespējas. Turklāt šobrīd nav skaidras gala izmaksas par noglabāšanu “offshore” glabātuvēs (šis tirgus vēl veidošanās stadijā, 2024. gada sākumā plānots sākt darbību Norvēģijas “Northern Lights” projektā kā pirmajā šādā vērtību ķēdē, kura tapusi ar 80% valsts atbalstu), un vēl veicama izpēte, jauni urbumi un testa iesūknēšana, lai pārbaudītu “onshore” CO2 glabātuvju piemērotību Latvijā, Lietuvā. Līdz ar to loģisks pirmais solis būtu iespēju izpēte, gala izmaksu aplēse, lai pārliecinātos par ekonomisko pamatojumu, pirms nospraust oglekļa uztveršanu kā pienākumu lielākajām rūpnieciskajām ETS iekārtām līdz 2035. gadam. Protams, ES ETS kvotu izmaksu iespaidā un arī pašu definēto oglekļa mazināšanas pasākumu ietvaros komersanti jau pēta šādas iespējas.
Kopumā, ņemot vērā rūpnieciskā oglekļa uztveršanas, uzglabāšanas un izmantošanas jomas būtisko īpatsvaru ES plānošanas dokumentos, sevišķi t. s. “hard-to-abate” nozarēs, kurās grūti panākt cita veida būtisku SEG mazinājumu, aicinām nacionālo oglekļa uztveršanas, uzglabāšanas un izmantošanas stratēģiju NEKP ietvaros aprakstīt detalizētāk, tostarp iekļaujot vairāk emitētāju arī no CSA un enerģētikas sektora.

3.1.5. RPPI sektors [Darbības ietvaros būtu nosakāms pienākums nodrošināt uztvertā oglekļa atkalizmantošanu] 

Esošie oglekļa atkalizmantošanas apjomi - daži desmiti tūkstošu tonnu CO2/gadā - ir stipri zem jau šobrīd Baltijas valstīs pieejamiem uztvertā CO2 apjomiem. Tādēļ drīzāk aicinām pētīt, kā atkalizmantošanas apjomus var kāpināt, pirms iekļaut šādu pienākumu. Turklāt e-degvielu ražošana ir ļoti energointensīva un šobrīd nav veiksmīgi komercializējusies. No 2041. gada e-degvielu risinājums var nebūt pieejams, jo industriālās emisijas atjaunīgu e-degvielu ražošanā izmantojamas līdz 2040. gadam – skat. ES deleģēto aktu (EU) C(2023)1086  par SEG ietaupījumu robežvērtībām no pārstrādāta oglekļa degvielām, konkrēti, tā 1. pielikuma punktu 10.a): https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=PI_COM%3AC%282023%291086. Līdz ar to kategoriski iebilstam pienākumam nodrošināt pilnīgu uztvertā oglekļa atkalizmantošanu – tas var būt potenciāli ekonomiski nepamatots, emisiju-intensīvās nozares “gremdējošs” pienākums. Vismaz vidējā termiņā ir jāparedz arī oglekļa noglabāšanas iespēja, kas ir iekļauta ES tiesību aktos. Taču, protams, atbalstām un aicinām uz pēc iespējas lielāka uztvertā oglekļa apjoma atkalizmantošanas un attiecīgo nozaru attīstīšanas veicināšanu.
 

-

3.1.5. RPPI sektors [Noteikt pienākumu konkrētām iekārtām uzstādīt oglekļa uztveršanas iekārtas]

Ņemot vērā galveno oglekļa uztveršanas tehnoloģiju energointensitāti un attiecīgās izmaksas, aicinām izskatīt valsts vai ES līmeņa atbalsta iespējas. Turklāt šobrīd nav skaidras gala izmaksas par noglabāšanu “offshore” glabātuvēs (šis tirgus vēl veidošanās stadijā, 2024. gada sākumā plānots sākt darbību Norvēģijas “Northern Lights” projektā kā pirmajā šādā vērtību ķēdē, kura tapusi ar 80% valsts atbalstu), un vēl veicama izpēte, jauni urbumi un testa iesūknēšana, lai pārbaudītu “onshore” CO2 glabātuvju piemērotību Latvijā, Lietuvā. Līdz ar to loģisks pirmais solis būtu iespēju izpēte, gala izmaksu aplēse, lai pārliecinātos par ekonomisko pamatojumu, pirms nospraust oglekļa uztveršanu kā pienākumu lielākajām rūpnieciskajām ETS iekārtām līdz 2035. gadam. Protams, ES ETS kvotu izmaksu iespaidā un arī pašu definēto oglekļa mazināšanas pasākumu ietvaros komersanti jau pēta šādas iespējas.
Kopumā, ņemot vērā rūpnieciskā oglekļa uztveršanas, uzglabāšanas un izmantošanas jomas būtisko īpatsvaru ES plānošanas dokumentos, sevišķi t. s. “hard-to-abate” nozarēs, kurās grūti panākt cita veida būtisku SEG mazinājumu, aicinām nacionālo oglekļa uztveršanas, uzglabāšanas un izmantošanas stratēģiju NEKP ietvaros aprakstīt detalizētāk, tostarp iekļaujot vairāk emitētāju arī no CSA un enerģētikas sektora.

3.1.5. RPPI sektors [Darbības ietvaros būtu nosakāms pienākums nodrošināt uztvertā oglekļa atkalizmantošanu] 

Esošie oglekļa atkalizmantošanas apjomi - daži desmiti tūkstošu tonnu CO2/gadā - ir stipri zem jau šobrīd Baltijas valstīs pieejamiem uztvertā CO2 apjomiem. Tādēļ drīzāk aicinām pētīt, kā atkalizmantošanas apjomus var kāpināt, pirms iekļaut šādu pienākumu. Turklāt e-degvielu ražošana ir ļoti energointensīva un šobrīd nav veiksmīgi komercializējusies. No 2041. gada e-degvielu risinājums var nebūt pieejams, jo industriālās emisijas atjaunīgu e-degvielu ražošanā izmantojamas līdz 2040. gadam – skat. ES deleģēto aktu (EU) C(2023)1086  par SEG ietaupījumu robežvērtībām no pārstrādāta oglekļa degvielām, konkrēti, tā 1. pielikuma punktu 10.a): https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=PI_COM%3AC%282023%291086. Līdz ar to kategoriski iebilstam pienākumam nodrošināt pilnīgu uztvertā oglekļa atkalizmantošanu – tas var būt potenciāli ekonomiski nepamatots, emisiju-intensīvās nozares “gremdējošs” pienākums. Vismaz vidējā termiņā ir jāparedz arī oglekļa noglabāšanas iespēja, kas ir iekļauta ES tiesību aktos. Taču, protams, atbalstām un aicinām uz pēc iespējas lielāka uztvertā oglekļa apjoma atkalizmantošanas un attiecīgo nozaru attīstīšanas veicināšanu.

 

-