Atzinums

MK noteikumu projekta normu analīze liek šaubīties par to vai un kādu ieguvumu Latvijas sabiedrība un pacienti varēs iegūt tad, ja noteikumos paredzētā kārtība tiktu īstenota. I
r paredzams, ka šāda modeļa īstenošana maz kalpos pacientu un sabiedrības interesēm. 
Veselības ministrija piedāvā ieviest metodiskās vadības modeli, kas ir pretrunā labas pārvaldības, taisnīgas konkurences un zinātniskās izcilības principiem.
MK noteikumu normu projekts paredz plašas interešu konflikta iespējas, dodot varu dažām ārstniecības iestādēm vai vienai augstskolai.  
 

Lūdzu Ministru kabinetu uzdot par pienākumu Veselības ministrijai izstrādāt efektīvu un kvalitatīvu metodiskās vadības institūcijas darbības modeli. 

Ne no šī tiesību akta, ne no Ārstniecības likuma normas nav saprotams kādi mērķi metodiskās vadības institūcijai ir jāīsteno un kādi rādītāji jāsasniedz. 

Iesaku noteikt metodiskās vadības institūcijas darbības mērķus un sasniedzamos rezultātus. 

Nav pamatoti piešķirt metodiskās vadības tiesības, noteikumu projektā ietverto tiesību apjoma ietvaros, kādai vienai konkrētai ārstniecības iestādei. Viena ārstniecības iestāde kā juridiska persona nereti nonāk interešu konflikta situācijā ar pacienta tiesībām un interesēm, piemēram, ierobežojot kvalitatīvu un efektīvu pakalpojumu  saņemšanu iestādes izvēlētu finanšu vai organizatorisku prioritāšu dēļ. Man pieejamie konkrētu pacientu, kuri ir cietuši ārstniecības iestādēs, lietu materiāli liecina, ka iestādes bieži izmanto savas ietekmes tiesības, lai ierobežotu vai aizskartu pacienta likumisko tiesību īstenošanas vai aizsardzības iespējas.  Gadījumā, ja metodiskā vadība, ar auditēšanas, kontroles un nozares ārstniecības satura noteikšanas tiesību apjomu konkrētā medicīnas nozarē tiktu nodota kādas iestādes kontrolē, tā iegūtu ekskluzīvas tiesības īstenot savas individuālās, arī komerciālās, intereses uz pacientu un citu līdzīgu ārstniecības iestāžu tiesību un interešu izmantošanas pamata. Ja viena iestāde iegūtu ekskluzīvas metodiskās vadības tiesības, tas būtiski pasliktinātu iespējas aizsargāt pacientu, īpaši šīs iestādes pacientu, tiesības un intereses dažādo tiesisko konfiktu gadījumos. Ja vienai iestādei dotu tiesības regulēt ārstniecības kvalitātes procesus, nevarētu izvairīties no riska, ka šī iestāde dotās tiesības izmanto savtīgu interešu īstenošanai. Iedodot vienai iestādei noteikumos ir paredzētas auditēšanas un darbības kontroles tiesības, cietīs šīs iestādes pacienti. Nav pieļaujams, ka viena iestāde savā darbībā gan nosaka darbības standartus, gan pati veic auditēšanu un kvalitātes kontroli attiecībā uz savu darbību. Tā kā ir paredzams, ka metodiskās vadības tiesības iegūs lielās slimnīcas, kas ir arī valsts kapiltāsabiedrības, šo iestāžu pacienti neko neiegūs, bet iespējams cietīs, jo ārstēšanas kvalitātes un tās trūkumu vērtēšana būs nodota pašai iestādei. 
Manā ieskatā ir nepieļaujami izniekot tik svarīgo veselības aprūpes kvalitātes uzlabošanas mērķi, izdodot MK noteikumu normas, kuras paredz neefektīvu risinājumu un tāpēc nelietderīgu valsts budžeta līdzekļu tērēšanu.     

Kā LU Medicīnas fakultātes pētniece vadu Latvijas zinātnes padomes finansētu pētījumu “Cilvēktiesībās balstīta pieeja pacientu ar garīga rakstura traucējumiem un ierobežotu lemtspēju ārstēšanā: tiesiskā, ētiskā un klīniskā perspektīva", Lzp-2020/1-0397. Šī pētījuma ietvaros esmu savākusi datus par to kā Latvijas psihiatrijas slimnīcas, tajā skaitā SIA RPNC, kura visticamāk varētu iegūt metodiskās vadības iestādes tiesības psihiatrijā, izmanto varas elementus, lai kavētu netkarīgu pētījumu veikšanu pacientu tiesību jomā. Psihiatrijas slimnīcu valdes ne tikai liek nepamatotus šķērļus LU kā pētniecības institūcijai veikt pacientu intervijas, bet arī demonstrē zināšanu trūkumu pacientu cilvēktiesību jautājumos un nevēlēšanos sadarboties, lai situāciju uzlabotu. Pētījumā iegūtie dati liecina, ka slimnīcu valdēm un adminstrācijai nepiemīt nepieciešamās zināšanas, prasmes un kompetences, kas būtu vajadzīgas, lai ievērotu un veicinātu tiesību aktos noteikto pacientu tiesību un interešu aizsardzības ietvaru. Mani pētniecības dati liecina, ka psihiatrijas iestādes ignorēt tiesību aktos noteikto, piemēram, neievērojot ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, normas un     

Mainīt metodiskās vadības institūcijas izveides un darbības kārtību, nepieļaujot, ka šīs tiesības iegūst viena ārstniecības iestāde. Ir jāizstrādā noteikumi, kas novērš interešu konflikta iespējamību, bet garantē zinātnē, zināšanās un praksē iegūtas ekselences nodošanu. 
Iesaku izveidot sistēmu, kura paredzētu, ka metodiskās vadības tiesības iegūst koleģiāla, no ārstniecības iestādēm neatkarīga institūcija, kurā darbojas konkrētās medicības nozares zinātniski, akadēmiski un praktiski pieredzējuši eksperti ne tikai klīniskajā medicīnā, bet arī ētikā, tiesībās un sabiedrības veselībā, kā arī pacientu pārstāvji. 
Es esmu PVO Eiropas biroja Reģionālās komitejas, kuras mērķis ir izskaust HIV pārnesi no mātes uz bērnu, eksperte. Šī komiteja veic PVO Eiropas dalībvalstu auditus norādītajā jomā. Mana pieredze darbā komitejā rāda, ka neatkarīga ekspertu komiteja ar padomdevēja un vērtētāja tiesībām ir risinājums, kas vecina  ārstniecības un citu ar to saistīto pasākumu izvērtēšanu un uzlabošanu kādā svarīgā medicīnas jomā. 

Ir nepamatoti paredzēt, ka metodiskās vadības institūcijas tiesības var iegūt viena no vairāk kā tūkstots ģimenes medicīnas iestādēm. Tikpat nepamatoti ir paredzēt, ka metodiskās vadības tiesības var iegūt viena no divām augstkolām. 
Pievienojos Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas iesniegtajiem iebildumiem 2024.gada 7.jūnijā. Tajos ir detalizēti un pamatoti norādīti iemesli, kuri gadījumā, ja metodisko vadību nodos vienai ārstniecības iestādei vai augstskolai, negatīvi ietekmēs ģimenes medicīnas attīstību un, iespējams, radīs citu personu tiesību un interešu aizskārumu. Lūdzu Ministru kabinetu un citas valsts institūcijas iepazīties ar LĢĀA iesniegumu. 
Kā LU MF vadošā pētniece norādu, ka MK noteikumu projekts nepamatoti paredz privilēģijas akadēmiskai un zinātniskai darbībai tai augstkolai, kura iegūtu metodiskās vadības tiesības, bet mazinātu taisnīgas zinātniskās konkurences un ietekmes iespējas visām citām Latvijas augstskolām šājā jomā. Tādējādi tiktu kavēta zinātniskās izcilības attīstība Latvijā kopumā. 

Lūdzu uzlikt par pienākumu Veselības ministrijai sagatavot priekšlikumu, kurš paredz koleģiālas un neatkarīgas metodiskās vadības institūcijas izveidi ģimenes medicīnas jomā. Paredzēt, ka šajā institūcijā darbojas ģimenes medicīnas, ētikas, tiesību un sabiedrības veselības eksperti, kā arī pacientu pārstāvji. Paredzēt, ka institūcijas ekspertiem ir jādeklarē tās intereses, kas varētu ietekmēt viņu darbību un jāuzņemas pienākums ierobežot interešu konfliktus, ja tādi varētu rasties.