Atzinums

Papildināt noteikumu grozījumu projekta anotāciju par 4. pielikumā, kurā ir iekļauts teritorijas izmantošanas veida koda 12010 apraksta paplašinājums - mājas (istabas) dzīvnieku audzētavas.

Dzīvnieku aizsardzības likuma 5.panta otrās daļas 2. un 3. punktā noteikts, ka dzīvnieka īpašnieka pienākums ir rūpēties par labvēlīgu sabiedrības attieksmi pret viņa īpašumā esošo dzīvnieku un nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus.
Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja 2025.gada 1.augusta atzinumā pārbaudes lietā Nr. 2024-71-22F (turpmāk - Tiesībsarga biroja atzinums) norādīts, ka, izvērtējot spēkā esošo normatīvo regulējumu, tā pieņemšanas procesu un realizāciju praksē, ņemot vērā pašvaldību viedokli un statistiku, kad dzīvnieka radīts traucējums nav saistīts ar labturības noteikumu pārkāpumu, secināts, ka šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums nav pietiekami efektīvs, lai samērīgi aizsargātu apkārtējo cilvēku tiesības uz labvēlīgu vidi no mājas (istabas) dzīvnieka gaudošanas, riešanas, smakām u.c. traucējuma.
Atzinumā uzsvērts, ka valstij ir pozitīvs pienākums rūpēties, lai tiktu izstrādāts tāds tiesisks regulējums, kas var pasargāt iedzīvotāju tiesības uz labvēlīgu vidi un veselību dzīvnieku radīto traucējumu gadījumā. Kompetentās iestādes saņem iedzīvotāju sūdzības par mājas (istabas) dzīvnieku traucēšanu.

Tiesībsarga biroja atzinumā norādīta statistika par Pārtikas un veterinārajā dienestā saņemtajām sūdzībām par iespējamiem dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem – 2022. gadā saņemtas 875 sūdzības, 2023. gadā – 910 sūdzības, savukārt 2024. gada pirmajā pusē –567 sūdzības. Minētajās sūdzībās ir norāde uz labturības prasību pārkāpumiem, tostarp dzīvnieku gaudošanu, riešanu un radītajām smakām.
Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija norādījusi, ka 2023.gadā uzsākti 84 administratīvie pārkāpumu procesi, 2024. gadā līdz 17.maijam – 21. Savukārt kopš 2024. gada 1. jūlija Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu un vides departaments ir saņēmis vienu iesniegumu, bet Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijā reģistrēts 151 notikums.
Lielākajos novados vai valstspilsētās sūdzību skaits attiecīgi ir lielāks, piemēram:
1) Liepājā saņemtas 13 sūdzības par dzīvnieku radītajiem traucējumiem, tostarp, par gaudošanu, riešanu, smakām;
2) Daugavpilī saņemtas septiņas sūdzības par suņu riešanu, 18 izsaukumi par riešanu un viens izsaukums par smaku;
3) Kuldīgas novadā saņemts viens iesniegums par suņa riešanu un gaudošanu un 34 izsaukumi par dažādiem mājdzīvnieku radītiem traucējumiem (gaudošana, riešana, klaiņošana);
4) Jēkabpilī reģistrēti 33 notikumi, no kuriem vienā gadījumā iedzīvotāji sūdzējušies par suņa gaudošanu un riešanu un trīs gadījumos - par smakām un antisanitāru apstākļu radīšanu;
5) Aizkraukles novada pašvaldībā saņemtas astoņas sūdzības par suņa riešanu, smakām, gaudošanu, kas arī ir aktuālākie iedzīvotāju miera traucēšanas iemesli.
Šo noteikumu izpratnē mājas (istabas) dzīvnieku (suņu un kaķu) audzētava ir dzīvnieku faktiska turēšanas vieta un darbojas kā audzētavas uzņēmums, kurai piemīt organizēta struktūra un iekārtas, kurā pastāvīgi vai īslaicīgi tiek turēti, pavairoti mājas (istabas) dzīvnieki (suņi vai kaķi) ar mērķi nodrošināt to kontrolētu pēcnācēju iegūšanu. Šāda audzētava ir pakļauta valsts un pašvaldību noteiktajai uzraudzībai un kārtībai. Mājas (istabas) dzīvnieku atrašanās vietu apdzīvotās teritorijās un šādu vietu ierobežojumus nosaka pašvaldība. Audzētava nav nejauša vai gadījuma rakstura dzīvnieku turēšanas vieta, bet gan plānveida un regulāra darbība, kuras mērķis ir dzīvnieku pārošanu un dzīvnieku pēcnācēju  radīšana.

Saskaņā ar Tiesībsarga biroja atzinumu, kurā Zemkopības ministrijai sniegtajām rekomendācijām par dzīvnieku radīto trokšņu novēršanu, tika organizētas sanāksmes, kurās piedalījās Tieslietu ministrijas, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja, Veselības ministrijas, Veselības inspekcijas, Pārtikas un veterinārā dienesta, Latvijas Pašvaldību savienības, Mārupes novada pašvaldības policijas, Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas un Ādažu novada pašvaldības policiju pārstāvji, Pēc diskusijām secināts, ka dzīvnieku īpašniekam ir pienākumi un atbildība par dzīvnieka radīto sabiedriskās kārtības traucējumu. Gadījumos, kad dzīvnieka riešana, dziedāšana, ņaudēšana vai cita trokšņa radīšana traucē apkārtējo mieru, pašvaldības policijai ir jāizvērtē visi lietas apstākļi par sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas pārkāpj vispārpieņemtās uzvedības normas, un nepieciešamības gadījumā piemērojot administratīvo atbildību saskaņā ar Administratīvā sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas 11.panta pirmo daļu (par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personas mieru, iestādes, komersanta vai citas institūcijas darbu vai apdraudot savu vai citu personu drošību, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz tūkstoš naudas soda vienībām).

Lai nodrošinātu samērīgu līdzsvaru starp dzīvnieka īpašnieka tiesībām turēt mājas (istabas) dzīvniekus un, lai pasargātu apkārtējo iedzīvotāju mieru, naktsmieru un tiesības uz labvēlīgu vidi blīvi apdzīvotās teritorijās, nepieciešams papildināt noteikumus ar prasību, ka mājas (istabas) dzīvnieku audzētavas, kurās patstāvīgi tur mājas (istabas) dzīvniekus ārpus cilvēku dzīvojamām telpām, izvieto ne tuvāk par 50 m no dzīvojamās vai publiskās ēkas, kas atrodas uz blakus esošās zemes vienības. Lai veicinātu iespējas vienoties ar apkārtējiem iedzīvotājiem un novērstu strīdus par mājas (istabas) dzīvnieku atrašanos blakus vai apkārtējo īpašumu tuvumā, noteikumos nepieciešams noteikt, ka minēto attālumu var samazināt, ja mājas (istabas) dzīvnieku patstāvīgai turēšanai ārpus dzīvojamām telpām paredzētās būves atrodas uz vairākām blakus esošām zemes vienībām, kas pieder vienam īpašniekam, vai ir saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka vai tuvākās būves īpašnieka rakstveida saskaņojums.
 

Lūdzu papildināt noteikumu projekta 139.punktu ar mājas (istabas) dzīvnieku audzētavām, kā arī atbilstoši mājas (istabu) dzīvnieku audzētavu atrašanās ierobežojumus šādā redakcijā:
"139. Pasākumus aizsardzībai pret troksni, smakām un citiem negatīviem faktoriem nodrošina tajā zemes vienībā, kurā atrodas lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētās būves, mājas (istabas) dzīvnieku audzētavas, neradot apgrūtinājumus blakus esošo zemes vienību īpašniekiem."

Lūdzu papildināt noteikumu projektu ar 142.¹ un 142.² punktu šādā redakcijā:
"142.¹ Mājas (istabas) dzīvnieku audzētavas, kurās patstāvīgi tur mājas (istabas) dzīvniekus ārpus dzīvojamām telpām, izvieto ne tuvāk par 50 m no dzīvojamās vai publiskās ēkas, kas atrodas uz blakus esošās zemes vienības.

142.² Šo noteikumu 142.¹ punktā minēto attālumu var samazināt, ja mājas (istabas) dzīvnieku audzētavas, kuras patstāvīgai dzīvnieku turēšanai ārpus dzīvojamām telpām atrodas uz vairākām blakus esošām zemes vienībām, kas pieder vienam īpašniekam, vai ir saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka vai tuvākās būves īpašnieka rakstveida saskaņojums."