Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar Klimata un enerģētikas ministrijas atkārtotā saskaņošanā nodoto plāna projektu “Smalko daļiņu, amonjaka, slāpekļa oksīdu, gaistošo organisko savienojumu un sēra dioksīda emisiju samazināšanas plāns 2025.–2030. gadam”, kas nosaka pasākumu kopumu minēto emisiju samazināšanai, kā arī atbildīgās institūcijas, īstenošanas termiņus un izvērtēšanas kārtību. LTRK atbalsta mērķi uzlabot gaisa kvalitāti un mazināt piesārņojumu, tomēr vienlaikus vērš uzmanību uz būtiskiem riskiem plāna īstenošanā, kas var radīt nesamērīgu administratīvo un finansiālo slogu Latvijas ražotājiem, īpaši kokapstrādes nozarē.

LTRK norāda, ka praksē jau šobrīd Valsts vides dienests, balstoties uz ļoti plašu un pārlieku piesardzīgu risku interpretāciju, apseko un soda ražotājus, tostarp situācijās, kad uzņēmumam tiek pārmests tas, ka tas nav pierādījis, kādas vielas nonāk gaisā, sadedzinot līmi saturošus koksnes atgriezumus, pat ja izmantotās līmes atbilstoši CLP regulējumam ir klasificētas kā nebīstamas. Šāda pieeja ir pretrunīga un rada apgrieztu pierādīšanas pienākumu, proti, ja uzņēmums tehniski nespēj pierādīt katras atsevišķas atgriezumu partijas emisiju sastāvu, tiek prezumēts, ka tā ir bīstama. LTRK ieskatā šāda prasība neatbilst Eiropas Savienības labākas regulēšanas principiem, nav savienojama ar piesārņotājs maksā gadījumos, kad piesārņojums nav pierādīts, un veicina sodīšanas kultūru, nevis atbilstības nodrošināšanu.

Vienlaikus LTRK uzsver, ka aprites ekonomikas, pilna cikla un bezatlikumu ražošanas kontekstā ir loģiski un ilgtspējīgi, ka koksnes atgriezumi tiek izmantoti enerģijas ieguvei apkurei, un šo atgriezumu dedzināšana pati par sevi nedrīkst tikt uzskatīta par šķērsli uzņēmējdarbībai. Prasība pierādīt, kādas vielas izdalās no katra atsevišķa atgriezuma, ir tehniski neizpildāma, ņemot vērā atgriezumu heterogēno sastāvu, praktiskas iespējas veikt individuālas laboratoriskās analīzes un to, ka Eiropas Savienības tiesību akti neparedz nepārbaudāmu un objektīvi neizpildāmu pienākumu uzlikšanu uzņēmumiem. Īpaši problemātiski tas ir mazajiem un vidējiem ražotājiem, kuri nevar atļauties augstvērtīgas un dārgas aspirācijas vai emisiju monitoringa sistēmas, un šo situāciju nav iespējams atrisināt tikai ar inovāciju vai pētniecības un attīstības fondu atbalstu.

LTRK ieskatā samērīgs un mūsdienīgs risinājums būtu riskos balstīta pieeja, kādu aktīvi veicina Eiropas Savienības politika, proti, ka ražotājs deklarē izmantotās līmes un saistvielas, apliecinot, ka tās ir nebīstamas saskaņā ar CLP regulējumu un ka netiek izmantoti aizliegtie pārklājumi, uztur līmju drošības datu lapas un nodrošina iekšējo kontroli, savukārt uzraugošā iestāde pārbauda sistēmu kopumā, veic izlases pārbaudes un reaģē gadījumos, kad konstatētas faktiskas novirzes. LTRK aicina Klimata un enerģētikas ministriju plāna projekta turpmākajā pilnveidē izvairīties no pārmērīgas regulēšanas un nodrošināt, ka emisiju samazināšanas pasākumi tiek īstenoti samērīgi, nepamatoti nepasliktinot Latvijas ražotāju konkurētspēju salīdzinājumā ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmumiem.

Tāpat lūdzam arī vērst uzmanību uz informatīvā ziņojuma atsauci Nr. 24 (18. lpp.), kurā ietverta norāde uz Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumiem Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”. Ņemot vērā plānotās izmaiņas publisko iepirkumu regulējuma jomā un, visticamāk, virzību uz atteikšanos no minētajiem noteikumiem, aicinām izvērtēt nepieciešamību saglabāt attiecīgo atsauci vai attiecīgi precizēt teksta redakciju.

-