Atzinums

Vairākas definīcijas ir noteiktas Enerģētikas likumā. Piedāvātajos grozījumos tās atšķiras, piemēram, definīcijai “koģenerācija, mājsaimniecības lietotājs, u.c.”. Vēršam uzmanību uz to, ka nozarē un tās normatīvajos aktos būtu jāizmanto vienota terminoloģija.
 

-

1. panta otrā daļa, 31. punkts "mājsaimniecības lietotājs – elektroenerģijas galalietotājs, fiziska persona, kurš elektroenerģijas sistēmas pakalpojumus saņem izmantojot sistēmas pieslēgumu ar spriegumu līdz 0,4 kilovoltiem un ievadaizsardzības aparāta nominālās strāvas lielumu līdz 100A;"

Iebildums
Attiecībā uz 1. panta otrās daļas 31. punktu vēršam uzmanību uz to, ka Direktīva Nr. 2019/944 nenosaka mājsaimniecību lietotājam nenosaka pieslēguma ierobežojumus, kā arī definīcijai nevajadzētu kļūt par ierobežojumu energokopienu ieviešanas ietvaros. Jāvērš uzmanība arī uz šīs Direktīvas 12. panta 5. punktu, kas nosaka, ka Mājsaimniecību lietotāji ir tiesīgi piedalīties kolektīvās maiņas shēmās. Dalībvalstis novērš visus normatīvos vai administratīvos šķēršļus kolektīvai maiņai, vienlaikus nodrošinot sistēmu, kas nodrošina maksimālu patērētāju aizsardzību, lai nepieļautu nekāda veida ļaunprātīgu praksi.

Priekšlikums
1. Izmantot Enerģētikas likumā noteikto definīciju “mājsaimniecības lietotājs”, kas atbilst Direktīvā Nr. 2019/944 noteiktajai redakcijai, ņemot vērā arī citus Direktīvā norādītos aspektus, t.sk. attiecībā uz energokopienu biedriem.
“mājsaimniecības lietotājs – galalietotājs, kurš pērk un izlieto enerģiju savā mājsaimniecībā paša vajadzībām (galapatēriņam), izņemot komercdarbības vai cita veida profesionālās darbības vajadzības”;
2. Izvērtēt nepieciešamību ietvert Likumprojektā arī otru terminu, ko nosaka attiecīgā Direktīva:
“lietotājs, kas nav mājsaimniecības lietotājs – ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk elektroenerģiju patēriņam, kas nav mājsaimniecības patēriņš, tostarp ražotājs, rūpnieciskais lietotājs, mazais un vidējais uzņēmums, darījumdarbības veicējs un vairumlietotājs;”
 

-

1. panta otrā daļa, 47. punkts "tiešā līnija — elektrolīnija, kas sasaista elektroenerģijas ražošanas objektu ar elektroenerģijas sistēmai nepieslēgtu (izolētu) galalietotāja objektu, vai elektrolīnija, kas sasaista elektroenerģijas ražošanas objektu ar attiecīgā elektroenerģijas ražotāja saistītā uzņēmuma objektu;"

Priekšlikums izmantot Direktīvas Nr. 2019/944 otrā panta 47. punktā noteikto:
“tieša līnija – ir vai nu elektrolīnija, kas saista izolētu ražošanas objektu ar izolētu lietotāju, vai arī elektrolīnija, kas saista ražotāju un elektroenerģijas piegādes uzņēmumu, pa kuru notiek tieša piegāde to objektiem, meitasuzņēmumiem un lietotājiem;”

-

1. panta otrā daļa, 5. punkts "aktīvais lietotājs — galalietotājs, kurš ražo elektroenerģiju savām vajadzībām un var saražotās elektroenerģijas pārpalikumu pārdot vai kopīgot, iesaistīties elastības pakalpojumos vai energoefektivitātes shēmās. Aktīvais lietotājs nav energoapgādes komersants;"

Iebildums
Nepieciešams papildināt “aktīva lietotāja” definīciju (1. panta otrā daļa, 5. punkts), iekļaujot tajā atbilstoši Direktīvā Nr. 2019/944 noteiktajam arī elektroenerģijas uzglabāšanu.

-

Likumprojekta 37. pantu “Balansēšana un nebalansa norēķini” papildināt, lielākai atbilstības panākšanai Direktīvas 2019/944 normām, t.sk. tās 17. pantam un lielākas Likumprojekta panta skaidrības ieviešanai, ar piekto daļu sekojošā redakcijā:

“(5) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izstrādā balansēšanas kompensācijas aprēķina metodi.”

-