Atzinums

Likumprojekta 2.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Fonds ir ar šo likumu izveidots publisks nodibinājums un otrajā daļā - ka Fonds ir atvasināta publiska persona. Anotācijā minēts, ka Fonds ir ar šo likumu izveidota atvasināta publiska persona (publisks nodibinājums). Nepieciešams salāgot likumprojekta normu ar anotācijā noteikto, piemēram, likumprojektā nosakot, ka Fonds ir atvasināta publiska persona (publisks nodibinājums), un anotācijā skaidrojot, ka Fonds ir no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona Likuma par budžetu un finanšu vadības izpratnē. Tas nepieciešams tiesiskās skaidrības noteikšanai attiecībā uz Fonda finansēšanas kārtību, finanšu uzskaiti un pārskatu sniegšanas kārtību atbilstoši Likumam par budžetu un finanšu vadību.

-

Tiesiskās skaidrības noteikšanai, aicinām saņemt Ekonomikas ministrijas (Centrālās statistikas pārvaldes) viedokli par to, kurā institucionālajā sektorā tiks klasificēts Fonds, atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 10.decembra noteikumiem Nr.1456 "Noteikumi par institucionālo sektoru klasifikāciju". Saņemto Ekonomikas ministrijas viedokli iekļaut Anotācijā.

-

Atkārtoti norādām, ka šajā daļā minētie Fonda  uzdevumi pārklājas ar Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta apakšprogrammas 09.07.00 “Dotācija sporta organizāciju, programmu un pasākumu atbalstam” mērķiem. Attiecīgi lūdzam papildināt anotāciju ar detalizētāku skaidrojumu par minētās apakšprogrammas funkcijām, kuras turpmāk īstenos Valsts sporta fonds un kuras funkcijas turpinās īstenot Izglītības un zinātnes ministrija, nodrošinot funkciju un tām plānotā finansējuma nepārklāšanos.

-

Ņemot vērā, ka Fonda uzdevumu ietvaros ir paredzēti publisko līdzekļu piešķīrumi un anotācijā ir skaidrots, ka: “Fonds, piešķirot publiskos līdzekļus finansējuma saņēmējiem, tai skaitā sporta organizācijām, biedrībām, nodibinājumiem, pašvaldībām vai saimnieciskās darbības veicējiem, nodrošina Eiropas Savienības komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma ievērošanu un piemērošanu atbilstoši konkrētā atbalsta veidam un finansējuma saņēmēja statusam”, nepieciešams paredzēt, pienākumu noteikt arī komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus no Fonda līdzekļiem. Skaidrojam, ka, izstrādājot un īstenojot komercdarbības atbalsta pasākumus, ir jābūt skaidriem visiem ar komercdarbības atbalsta piešķiršanu saistītajiem nosacījumiem. Lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 3.panta otrās daļas 3.punktu

-

Ņemot vērā šajā normā minēto un anotācijā skaidroto, ka: “atsevišķos gadījumos Fonds var īstenot arī ar saimniecisko darbību saistītas aktivitātes, piemēram, īstenojot sadarbības projektus, piesaistot ārējo finansējumu vai nodrošinot citas ar Fonda mērķiem tieši saistītas darbības”, lūdzam papildināt likumprojektu ar kārtību, kādā tiks piešķirti publiskie līdzekļi fonda saimnieciskās darbības veikšanai, tai skaitā, piešķirot līdzekļus fonda dibināšanai šādam mērķim, un noteikt iestādi, kas nodrošinās atbilstību piemērojamajiem komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumiem.

 

-

Lūdzu Anotācijā sniegt skaidrojumu, kādas darbības, funkcijas vai uzdevumus nodrošinās Fonda izpilddirektors, zem noteiktā - nodrošina Fonda darbības caurskatāmību un atskaitspēju. Pašlaik tie ir tikai deklaratīvi vārdi.

-

Atbilstoši likumprojekta anotācijā norādītajam Fonds nav budžeta iestāde, bet ar likumu izveidota atvasināta publiska persona (publisks nodibinājums), kuras finansēšanas modelis paredz valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu kopā ar iespēju piesaistīt papildu privāto, starptautisko un mērķfinansējumu.
Grāmatvedības likums attiecas arī uz budžeta iestādēm, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē, citām publiskām personām un iestādēm, kā arī patstāvīgajām iestādēm. (likuma 3.pants).
Grāmatvedības likuma 18. panta pirmā daļa nosaka, ka  par katru pārskata gadu sagatavo gada pārskatu, kura struktūra, apjoms un saturs, kā arī sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtība noteikta Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, finanšu tirgus dalībnieku darbību reglamentējošajos likumos un uz to pamata izdotos normatīvajos aktos, neatkarīgās vai autonomās valsts iestādes darbību reglamentējošajos likumos vai saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību pieņemtajos normatīvajos aktos. Komercsabiedrības darbības apturēšana, pamatojoties uz komersanta lēmumu, neatbrīvo komercsabiedrību no gada pārskata sagatavošanas.
Tātad Grāmatvedības likums paredz, ka uzņēmumi par katru pārskata gadu sagatavo gada pārskatu, bet neparedz uzņēmumu pienākumu sagatavot pārskatu par finanšu līdzekļu izlietojumu.
 
 
Ņemot vērā minēto, lūdzam likuma 12.panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā:
(1) Fonds kārto grāmatvedības uzskaiti atbilstoši Grāmatvedības likumam un iesniedz pārskatu par finanšu līdzekļu izlietojumu atbilstoši šī likuma un citu normatīvo aktu prasībām. Fonds nodrošina gada pārskata sagatavošanu atbilstoši ārējo normatīvo aktu prasībām.
 
Likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā “Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi/ Risinājuma apraksts norādīts, ka Fonda grāmatvedības uzskaite, finanšu pārskatu sagatavošana un publiskā pārskata sniegšana tiks nodrošināta atbilstoši normatīvajiem aktiem par grāmatvedību, budžetu un finanšu vadību, publisku personu finanšu pārvaldību un citiem piemērojamajiem normatīvajiem aktiem.
Savukārt likumprojekta anotācijas 1.6.sadaļā “Cita informācija” sniegta informācija, ka Fonds nav budžeta iestāde Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē, tādēļ uz tā grāmatvedības un pārskatu sagatavošanas kārtību nav tieši attiecināms budžeta iestāžu finanšu uzskaites regulējums. Vienlaikus Fonds nodrošina publisko līdzekļu izlietojuma uzskaiti, pārskatāmību un publisku pārskatu sagatavošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem un labas pārvaldības principiem.
Ņemot vērā minēto, likumprojekta anotācijā nepieciešams skaidri norādīt, pamatojoties uz kādu ārējo normatīvo aktu Fonds sagatavos gada pārskatu.
 

-

Aicinām saskaņot likumprojekta tekstu ar Anotācijā aprakstīto - Fonds nav budžeta iestāde, bet ar likumu izveidota atvasināta publiska persona (publisks nodibinājums), kuras finansēšanas modelis paredz valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu kopā ar iespēju piesaistīt papildu privāto, starptautisko un mērķfinansējumu. Fonds nav budžeta iestāde Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē, tādēļ uz tā grāmatvedības un pārskatu sagatavošanas kārtību nav tieši attiecināms budžeta iestāžu finanšu uzskaites regulējums.
Atbilstoši likumprojektā noteiktajam, fonds pakļaujas Likuma par budžeta un finanšu vadību normām, t.sk. finanšu uzskaites (grāmatvedības) un pārskatu sniegšanas jomā. Līdzīgi arī atvasināta publiska persona - pašvaldība, augstskola, cita atvasināta publiska persona vai publisks nodibinājums (Valsts kultūrkapitāla fonds) pakļaujas Likuma par budžeta un finanšu vadību normām.

-

Uzturam Finanšu ministrijas iepriekš izteikto iebildumu (izziņas 63. punkts) un nevaram piekrist izziņā norādītajam, ka iebildums ir ņemts vērā, jo likumprojektā joprojām nav skaidri noregulēta Fonda gada pārskata sagatavošanas kārtība, tam piemērojamais normatīvais regulējums, kā arī gada pārskata revīzijas veids, apjoms un veicējs.
Precizētajā likumprojektā un anotācijā joprojām nav noteikts:
- pēc kāda normatīvā regulējuma Fonds sagatavo gada pārskatu;
- vai un kādā kārtībā tiek veikta finanšu pārskatu revīzija, tās veids, apjoms un veicējs.
Ņemot vērā, ka Fonds ir atvasināta publiska persona (publisks nodibinājums), kas nav budžeta iestāde, nepieciešams nodrošināt skaidru regulējumu par gada pārskata sagatavošanu un revīziju, tostarp nosakot revīzijas veidu, apjomu un kompetento struktūru, kā arī skaidri nošķirot zvērināta revidenta un Valsts kontroles kompetenci.
Bez tam anotācijā nav sniegts pamatojums vai izvērtējums, ka likumprojekta 13. panta ceturtajā daļā paredzētie iekšējās kontroles un finanšu uzraudzības mehānismi būtu pietiekami Fonda  gada pārskata pārbaudes nodrošināšanai un to ticamības apliecināšanai, kā arī nav pamatots, kādēļ šādi mehānismi varētu aizstāt neatkarīgu finanšu pārskatu revīziju.
Ņemot vērā minēto, lūdzam:
1) papildināt likumprojektu ar skaidru un nepārprotamu regulējumu, kas nosaka Fonda gada pārskata sagatavošanas kārtību, pārskata veidu, kā arī revīzijas veidu, apjomu un revīzijas veicēju;
2) anotācijā sniegt skaidrojumu par izvēlēto finanšu pārskatu sagatavošanas un revīzijas modeli, kā arī par zvērināta revidenta un Valsts kontroles kompetenču nošķīrumu.”.
Papildus vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta kārtības ruļļa prasībām izziņā ir sniedzams argumentēts un pēc būtības izvērtēts pamatojums par institūciju izteiktajiem iebildumiem. Izziņas 63. punktā ir norādīts, ka iebildums ir ņemts vērā, nesniedzot argumentētu izvērtējumu par finanšu pārskatu sagatavošanas un revīzijas regulējuma pietiekamību, līdz ar to nav izsekojami apsvērumi, uz kuru pamata attiecīgais iebildums uzskatīts par ņemtu vērā.



 

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojektā un anotācijas 1.2. apakšsadaļā “Mērķis” sniegta atšķirīga informācija par termiņu, kad Valsts sporta fonda likums stāsies spēkā (šī gada jūnijs vai jūlijs), lūdzam salāgot norādīto informāciju.

-

Atkārtoti lūdzam papildināt anotāciju ar detalizētu informāciju par Fonda un Izglītības un zinātnes ministrijas savstarpējo funkciju sadali, skaidri norādot, kādas sporta nozares funkcijas un tām plānotais finansējums tiks nodrošināts Fonda darbības ietvaros, savukārt kādas funkcijas un aktivitātes turpinās nodrošināt Izglītības un zinātnes ministrija tai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Vēršam uzmanību, ka finansējums vienam un tam pašam mērķim nevar tikt plānots dubultā, piemērojot atšķirīgus finansējuma sadales principus.

-

Lūdzam svītrot anotācijas 1.6.sadaļā “Cita informācija” iekļauto rindkopu par potenciālajiem nākotnes mērķiem attiecībā uz iespējamiem sporta nozares finansēšanas mehānismiem, kas saistīti ar ieņēmumiem no izložu un azartspēļu nodokļiem. Atkārtoti norādām, ka nav atbalstāma nodokļu ieņēmumu daļas sasaiste ar kādas nozares izdevumiem, jo finansējuma sasaiste ar ekonomikas izaugsmi pēc būtības paredz, ka finansējums un tā pieaugums kādam mērķim tiktu noteikts automātiski, nevis tiktu izvērtēts kontekstā ar vidējā termiņā pieejamiem resursiem un attiecīgā perioda valdības prioritātēm. Tādā veidā noteiktais algoritms finansējuma izmaiņām sistemātiski ietekmētu pieejamo fiskālo telpu citām nozarēm, pārkāpjot solidaritātes principu.  Tāpat šāda līdzekļu iezīmēšana veido pretrunas ar Latvijas Republikas Satversmē noteiktajām normām, par ko spriedumu ir gatavojusi arī Satversmes tiesa. Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot šo rindkopu.

-

Norādām, ka anotācijas 3.sadaļā “Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem” ir iekļauta savstarpēji pretrunīga informācija, kā rezultātā nav viennozīmīgi skaidrs, vai likumprojektā paredzēto normu īstenošanai ir vai nav nepieciešams papildu finansējums. Atzīmējam, ka šīs sadaļas 1.-5.punktā iekļautā informācija liecina par papildu finansējuma nepieciešamību 600 000 euro apmērā. Tajā pašā laikā šīs sadaļas 6.2.punktā, 7.punktā un apakšsadaļā iekļautā informācija liecina, ka Fonda administratīvās izmaksas tiks segtas piešķirtā finansējuma ietvaros, un to apjoms tiks noteikts atbilstoši normatīvajos aktos paredzētajām prasībām, ievērojot samērīguma principu. No minētās informācijas secināms, ka Fondu ar 10 jaunām amata vietām plānots veidot sporta nozarei plānotā finansējuma ietvaros, kas attiecīgi nozīmē samazinātu finansējumu tieši dažādu sporta projektu/aktivitāšu īstenošanai.
Ņemot vērā minēto, lūdzam korekti aizpildīt anotācijas 3.sadaļu “Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem”. Vienlaikus atzīmējam, ja tiek secināts, ka likumprojekta īstenošanai nepieciešams papildu finansējums, tad anotācija ir papildināma ar informāciju par finansējuma avotu attiecīgo izdevumu segšanai. Atkārtoti atzīmējam, ka fiskālā telpa turpmākajos gados ir negatīva, kas nozīmē, ka papildu finansējums turpmākajiem gadiem bez kompensējošiem pasākumiem, kas, lai nodrošinātu atbilstību fiskālajiem nosacījumiem, primāri sedz negatīvo fiskālo telpu, nebūs pieejams. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē, nav arī pamata sagaidīt, ka fiskālās telpas apmērs tuvāko valsts budžeta likumprojektu sagatavošanai ievērojami uzlabosies. Tādējādi nav atbalstāma tāda likumprojekta tālāka virzība, kura ieviešana uzliek saistības valsts budžetam bez finansiāla seguma.
 

-

Lūgums anotācijas sadaļā “Cita informācija” un likumprojekta 5. panta 6. daļā “budžeta likumu un vidējā termiņa ietvaru” aizstāt ar “valsts budžeta likums” kā citviet likumprojektā.
 

-

Ņemot vērā to, ka likumprojektā ir iekļauta norma par grāmatvedības uzskaiti, aicinām likumprojekta 12.pantā paredzēt arī papildu normu, kas noteiktu pienākumu Fondam nodalīt finanšu plūsmas, kas saistītas ar Fonda saimniecisko darbību no finanšu plūsmas, kas nav saistītas ar Fonda saimniecisko darbību, tādējādi nodrošinot, ka labums no publiskajiem līdzekļiem, kas piešķirti darbībām, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, nepāriet uz Fonda darbībām, kas ir saistītas ar saimniecisko darbību.
 

-

Lūdzam precizēt tekstā likuma nosaukumu "Likumam par valsts budžetu un finanšu vadību" uz "Likumam par budžetu un finanšu vadību".

-