Atzinums

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 4. punktu, lai nebūtu noteikts pienākums katru konstatēto iespējamo neatbilstību vērtēt visām iestādēm - Vadošajai iestādei, Revīzijas iestādei, Atbildīgajai iestādei un Sadarbības iestādei, pat ja konkrētā iestāde nav iesaistīta iesaistītās neatbilstības konstatēšanā. 

-

Lūdzam paredzēt līdzvērtīgu iespēju kā 2014.-2020. gada plānošanas periodā un gadījumos, ja neatbilstības ir konstatētas finansējuma saņēmēja, kas ir pašvaldība, no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona (izņemot plānošanas reģionu), budžeta nefinansēta iestāde, valsts kapitālsabiedrība, kura projektu īsteno tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros, projekta ietvaros paredzēt iespēju ziņot Ministru kabinetam par neatbilstoši veiktajiem izdevumiem un iespēju Ministru kabinetam lemt par, tai skaitā izdevumu segšanu no valsts budžeta līdzekļiem. 
 

-

Lūdzam skaidrot finansējuma plānošanu projekta īstenošanai valsts budžeta iestādei gadījumos, ja sadarbības iestāde neatbilstoši veiktos izdevumus no finansējuma saņēmēja atgūst 12.1. apakšpunktā noteiktajā kārtībā un attiecīgi tiek veikti grozījumi projekta īstenošanas līgumā (samazinot attiecināmās izmaksas par neatbilstoši veiktajiem izdevumiem). Ministru kabineta 17.07.2018. noteikumu Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 24.3. apakšpunkts nosaka, ka "līdzekļus budžeta iestādēm Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu neattiecināmo izmaksu segšanai tikai tajos gadījumos un tādā apmērā, kāds noteikts tiesību aktos vai donorvalsts apstiprinātajos projekta nosacījumos". 
 

-

Ievērojot Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 14. panta 3. daļā  noteiktās Grāmatvedības iestādes tiesības, lūdzam izvērtēt, vai noteikumu projekts nebūtu papildināms arī ar Grāmatvedības iestādi, kā iestāde, kas arī var konstatēt iespējamās neatbilstības. 

-

Lūdzam noteikumu projekta 12.1.3. apakšpunktā norādīt, kam paziņojums par neatbilstoši veiktajiem izdevumiem tiek nosūtīts. 

-

Lūdzam izvērtēt iespēju redakcionāli precizēt noteikumu 12.2. apakšpunktu, ievērojot, ka noteikumu 12.1. apakšpunkts nosaka rīcību pēc neatbilstības konstatēšanas (samazina projekta maksājuma pieprasījumu, izdevumus neatgūst, vai tiek nosūtīts paziņojums par neatbilstoši veiktajiem izdevumiem - tātad, noteikti neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas veidi), savukārt esošā noteikumu 12.2. apakšpunkta redakcija nosaka rīcību, "ja sadarbības iestāde konstatējusi neatbilstību". 

-

Lūdzu anotācijas sadaļā "Risinājuma apraksts" teksta daļā par Ministru kabineta informēšanu precizēt norādīto informāciju, ka atbildīgās iestādes un nozares ministrijas rīcībā ir vispilnīgākā informācija par neatbilstības būtību. Vispilnīgākā informācija par neatbilstības būtību var būt sadarbības iestādei, revīzijas iestādei, savukārt atbildīgajai iestādei tā būs tikai apmērā, kāda informācija pieejama KPVIS (izņemot gadījumus, ja neatbilstību konstatējusi atbildīgā iestāde, kas ir salīdzinoši reti gadījumi). Tātad, informācija ziņošanai Ministru kabinetam par neatbilstību lielākajā daļā gadījumā var tikt sagatavota tikai sadarbībā ar sadarbības iestādi. 
(skat. teikumu 4. lpp.: "Primāri par MK informēšanu ir atbildīga ministrija kā resors, no kā budžeta veikti izdevumi, kas atzīti par neatbilstoši veiktiem, ņemot vērā, ka tieši šo iestāžu rīcībā ir vispilnīgākā informācija par neatbilstības būtību, tās rašanās iemesliem, iestādes veiktajiem pasākumiem līdzīgu situāciju novēršanai, kā arī veiktajiem/plānotajiem pasākumiem, lai kompensētu valsts budžetam nodarītos zaudējumus, kas radušies NVI konstatēšanas rezultātā").

-