Atzinums

Lūdzam precizēt noteikumu projekta izdošanas tiesiskajā pamatojumā minētā likuma nosaukumu atbilstoši grozījumiem, kas stājušies spēkā 2013.gada 6.decembrī, proti, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta un Eiropas transporta tīkla projektu īstenošanas un uzraudzības likums (turpmāk - Uzraudzības likums) .
Tāpat lūdzam saskaņot noteikumu projekta 1.punktu un noteikumu projekta izdošanas tiesisko pamatojumu, piemēram, atsaucoties tikai uz Uzraudzības likuma 5.panta otrās daļas 3.punktu, vai arī  precizējot projekta 1.punktu.


 

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 2.1.apakšpunktu un 2.2.apakšpunktu. 
No Uzraudzības likuma grozījumu (tiesību akts 22-TA-2107 “Grozījumi Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likumā” turpmāk – likumprojekts) saskaņošanas laikā Satiksmes ministrijas sniegtā pamatojuma, tai skaitā skaidrojuma par Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 7. jūlija Direktīvas 2021/1187/ES par pasākumu racionalizēšanu ar mērķi veicināt Eiropas transporta tīkla (TEN-T) ieviešanu (turpmāk – Direktīva) piemērošanu, izriet, ka atļauju piešķiršanas procedūra pēc būtības ir process (laika posms), kura laikā projekta virzītājs izpilda normatīvajos aktos noteiktos sagatavošanās pienākumi un saņem visas normatīvajos aktos paredzētās atļaujas, licences, sertifikātus, būvatļaujas, ietekmes uz vidi novērtējumus u.tml., kas nepieciešami transporta infrastruktūras posma būvniecības vai pārbūves ieceres īstenošanai. Izraudzītā iestāde koordinē minēto procesu, konsultē projekta virzītāju u.tml. Direktīva neparedz privātpersonas pienākumu saņemt vēl vienu atļauju projekta īstenošanas procesā, bet gan uzliek dalībvalstīm pienākumu koordinēt un optimizēt savas procedūras tādā veidā, lai kopējais termiņš nepārsniegtu četrus gadus.
Ja visas minētās procedūras noteiktajā termiņā ir pabeigtas, iestāde konstatē (piemēram, sniedz atzinumu), ka projekta virzītājs ir izpildījis visas iepriekšminētās prasības un var bez šķēršļiem īstenot attiecīgo būvniecības ieceri. Kā skaidrots likumprojekta saskaņošanas laikā, “pilnvarojuma lēmumu nav plānots noformēt atbilstoši Administratīvā procesa likuma 67.panta nosacījumiem un attiecīgi Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā nodrošina Eiropas transporta tīkla projektu atļauju piešķiršanas procedūru uzraudzību netiks paredzēts izdot  administratīvos aktus”. Arī no Direktīvas 2.panta, lasot to kopsakarībā ar Direktīvas 4.pantu, izriet, ka “pilnvarojuma lēmums” ir lēmums vai lēmumu kopums [..], t.i., tas raksturo kopējā atļauju piešķiršanas procesa rezultātu, bet nav uzskatāms par vēl vienu lēmumu (administratīvu šķērsli), kas nepieciešams, lai persona varētu īstenot projektu. Arī Direktīvā minētā atļauju piešķiršanas procedūra Tieslietu ministrijas ieskatā nav pēc būtības jauna procedūra, bet gan jēdziens, kas apraksta valstī pastāvošo procedūru/lēmumu kopumu, kas nepieciešams, lai persona būtu tiesīga īstenot būvniecības ieceri. Dalībvalstis var paredzēt, ka izraudzītā iestāde pati veic izvērtējumu par visiem atļauju piešķiršanas procedūras aspektiem un pieņem šādu gala lēmumu (t.i., deleģēt visām nepieciešamo atļauju u.tml. piešķiršanas lēmumu izraudzītajai iestādei), tomēr tā ir valstu izvēles brīvība, kuras īstenošana no Uzraudzības likuma neizriet. Līdz ar to Uzraudzības likuma izpratnē pilnvarojuma lēmumam ir informatīvs raksturs. 
Savukārt noteikumu projekta 2.punktā ietvertā pilnvarojuma lēmuma definīcija t.i., “pilnvarojuma lēmums – lēmums, ar kuru nosaka, vai projekta virzītājam ir vai nav tiesības īstenot projektu” pēc būtības apraksta administratīvo aktu, t.i.,  uz āru vērstu tiesību aktu, ko iestāde izdod publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatējot faktisko situāciju. Proti, piedāvātajā redakcijā ar minēto lēmumu personai tiek piešķirtas noteiktas tiesības vai atteikts piešķirt noteiktas tiesības.
Ievērojot iepriekšminēto, lūdzam precizēt noteikumu projekta 2.1.apakšpunktu, piemēram, nosakot, ka pilnvarojuma lēmums ir izraudzītās iestādes atzinums par visu to procedūru pabeigšanu, kas nepieciešamas, lai projekta virzītājs varētu īstenot transporta infrastruktūras posma būvniecības vai pārbūves ieceri.
Atbilstoši minētajam nepieciešams precizēt arī noteikumu projekta 2.2.apakšpunktu, 11.punktu un citas projekta normas, ņemot vērā arī nepieciešamību pēc iespējas samazināt projekta virzītājam radītos administratīvos šķēršļus.
Tieslietu ministrija ņem vērā, ka noteikumu projekta normās daudzviet burtiski pārrakstītas Direktīvas tiesību normas, tomēr vērš uzmanību, ka piedāvātās redakcijas Latvijas tiesību sistēmas ietvaros ir neskaidras un pārprotamas, rada bažas par pretrunu augstāka juridiska spēka tiesību aktiem, nesasniedz Direktīvas mērķi, un to piemērošana būs apgrūtināta vai pat neiespējama. Tāpat skaidrojam, ka no Līguma par Eiropas Savienības darbību 288.panta ieriet arī dalībvalstu tiesības pārņemt direktīvu normas savā tiesību sistēmā, tā, lai tiktu sasniegts direktīvas mērķis, vienlaikus izvēloties pārņemšanas formu un metodes (tai skaitā nacionālo tiesību sistēmu).
 

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 4.punktu, piemēram, svītrot vārdu "prasības". Vēršam uzmanību, ka no Direktīvas, tai skaitā tās 4.panta 3.punkta, kas pārņemts ar noteikumu projekta 4.punktu,  dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai projektu virzītājiem sniegtu viegli pieejamu informāciju par konkrētā projekta izraudzītās iestādes identitāti. Minētās Direktīvas normas mērķis ir palīdzēt projekta virzītājam īstenot atļauju piešķiršanas procesu, nevis izvirzīt tam vēl jaunas, papildus prasības, proti, Direktīvā ir noteikts iestādes, nevis personas pienākums. 

-

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 6.punktu vai arī pamatot šāda regulējuma nepieciešamību. Norādām, ka šāda norma pēc būtības paredz jaunu posmu (birokrātisku šķērsli) būvniecības ieceres īstenošanā.Tieslietu ministrijas ieskatā no Direktīvas neizriet prasība pieņemt šādu lēmumu, tāpat arī Uzraudzības likums neparedz pilnvarojumu šāda papildus lēmuma pieņemšanai (turklāt vēršam uzmanību, ka šāds lēmums pēc būtības ir administratīvais akts).
No Direktīvas 4.panta 4. un 5.punkta izriet, ka dalībvalstis var pilnvarot izraudzīto iestādi pieņemt pilnvarojuma lēmumu. Ja izraudzītā iestāde ir pilnvarota pieņemt pilnvarojuma lēmumu saskaņā ar pirmo daļu, izraudzītā iestāde pārbauda, vai ir saņemtas visas pilnvarojuma lēmumam nepieciešamās atļaujas, lēmumi un atzinumi, un par pilnvarojuma lēmumu paziņo projekta virzītājam. Savukārt,  ja izraudzītā iestāde nav pilnvarota pieņemt pilnvarojuma lēmumu, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka projekta virzītājs tiek informēts par pilnvarojuma lēmuma pieņemšanu. Tā kā ne no Uzraudzības likuma, ne noteikumu projekta neizriet, ka izraudzītā iestāde ir tiesīga pieņemt atļauju piešķiršanas procedūrā paredzēto lēmumu kopumu (būvatļaujas u.tml.), secināms, ka iestāde tikai koordinē šo procedūru un informē projekta virzītāju gan par normatīvajos aktos noteiktajām prasībām projekta tālākai virzībai, gan par atļauju piešķiršanas procedūras (vai tās atsevišķu posmu) pabeigšanu. 

-

Lūdzam izvērtēt un precizēt 7.punkta pirmo teikumu, piemēram, paredzot vispārīgu regulējumu, ka  atļauju piešķiršanas procedūra nepārsniedz četrus gadus un ka izraudzītās iestādes pienākums ir sadarbībā ar citām iestādēm koordinēt un nodrošināt šī termiņa ievērošanu. Atbilstoši lūdzam precizēt arī noteikumu projekta 9.punktu. 
Vēršam uzmanību, ka Direktīvā noteiktā četru gadu termiņa ievērošanas subjekts ir nevis projekta virzītājs, bet gan dalībvalsts, t.i., atļauju piešķiršanā iesaistītās iestādes. T.i., pēc būtības termiņš tiek noteikts iestāžu lēmumu pieņemšanai. Savukārt noteikumu projekta 7.punktu šobrīd iespējams interpretēt arī tādējādi, ka pienākums ievērot termiņu ir projekta virzītājam, ko tas praktiski nevarēs izdarīt.

-

Lūdzam precizēt nosacījumu "neietver laiku, kas nepieciešams, lai uzsāktu apstrīdēšanas procesu tiesā, kā arī laiku, kas nepieciešams, lai īstenotu jebkādus izrietošus lēmumus vai tiesiskās aizsardzības līdzekļus". No minētā regulējuma nav skaidrs, kas saprotams ar laiku, kas nepieciešams, lai uzsāktu apstrīdēšanas procesu tiesā", piemēram, vai tas ietver arī tiesvedības laiku (turklāt norādām, ka, piemēram, administratīvos aktus tiesā pārsūdz, nevis apstrīd), tāpat nav skaidrs, kas ir "jebkādi izrietoši lēmumi" (kas tie par lēmumiem un no kā tie izriet).

-

Lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā svītrot 8.punkta otro teikumu, ņemot vērā, ka personas tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības izriet no Latvijas Republikas Satversmes 104.panta un ir precizētas tai skaitā Iesniegumu likumā un Administratīvā procesa likumā. Līdz ar to noteikumu projekta 8.punktā noteiktais, ka projekta virzītājam ir tiesības sazināties ar atļauju piešķiršanas procedūrā iesaistītajām iestādēm īpašu atļauju, lēmumu vai atzinumu saņemšanai, rada maldinošu priekšstatu, ka personas tiesības vērsties iestādēs ar šo noteikumu projektu tiek sašaurinātas un tādējādi ir pretrunā iepriekš minētajiem augstāka juridiskā spēka tiesību aktiem.

-

Lūdzam precizēt 9.punkta trešo un ceturto teikumu. Pirmkārt, lūdzam precizēt, kas ir "jauns pagarinājums" (piemēram, svītrot vārdu "jauns"), jo no šī paša teikuma izriet, ka procedūru pagarina tikai vienu reizi. Savukārt par 9.punkta ceturto teikumu lūdzam skaidrot, kāda ir izraudzītās iestādes atbildība, ja pagarinājums netiek ievērots cita iemesla, nevis projekta virzītāja dēļ. Tieslietu ministrijas ieskatā 9.punkta ceturtais teikums svītrojams vai arī nosakāms, ka atļaujas piešķiršanas procedūras termiņu nepagarina, ja tas tiek kavēts projekta virzītāja vainas dēļ, vai tamlīdzīgi. Pašreizējā redakcijā noteikumu projekta 9.punkta pēdējais teikums ir nesaprotams un nav praktiski piemērojams.

-

Lūdzam papildināt noteikumu projekta anotāciju ar informāciju par pilnvarojuma lēmuma un  atļauju piešķiršanas procedūras būtību un vietu Latvijas tiesību sistēmā, piemēram, vai minētās procedūras kontekstu ar administratīvā procesu utml. Vēršam uzmanību, ka Uzraudzības likuma 5.panta otrās daļas 3.punkts pilnvaro Ministru kabinetu noteikt Eiropas transporta tīkla projektu atļauju piešķiršanas procedūru organizēšanas un uzraudzības kārtību, bet, ņemot vērā arī Atbilstoši Uzraudzības likuma grozījumu anotācijā (https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS14.nsf/0/12ADC9875A43DDDBC2258A0C003961EE?OpenDocument) skaidrotajam, neparedz tiesības izdot administratīvus aktus.
 

-

Lūdzam izvērtēt, vai jēdziens "pilsētplānošanu vai zemes izmantojuma plānošanu" nav aizstājams ar jēdzienu "teritorijas attšitības plānošana" vai tamlīdzīgi.

-

Lūdzam precizēt, piemēram, nosakot, ka projekta virzītājs ir persona, kas plāno īstenot Eiropas transporta tīkla projektu, vai tamlīdzīgi.

-