Atzinums

Biedrība Latvijas Pilsoniskā alianse (turpmāk – LPA) ir iepazinusies ar saskaņošanai nodoto Valsts pārvaldes godprātības un interešu konflikta novēršanas likuma likumprojektu (turpmāk – Likumprojekts) un uztur atsevišķus publiskās apspriešanas laikā izteiktos iebildumus un priekšlikumus, jo vairāki LPA norādītie riski pēc būtības nav novērsti.

-

Aicinām papildināt Likumprojekta anotāciju, paredzot, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam jānodrošina mērķētas apmācības publiskas personas institūciju vadītājiem un darbiniekiem, kā arī jāizstrādā vienoti metodiskie materiāli par likuma piemērošanu praksē.
LPA atkārtoti aicina anotācijā paredzēt KNAB pienākumu nodrošināt metodisko atbalstu un mērķētas apmācības publiskas personas institūcijām. LPA pozitīvi vērtē norādi par vadlīniju izstrādi, tomēr uzskata, ka vienota regulējuma piemērošana praksē nav iespējama bez sistemātiskas apmācību un skaidrojošā darba veikšanas. Īpaši būtiski tas ir situācijā, kad tiek ieviesta jauna pieeja interešu konflikta risku pārvaldībā un ievērojama atbildība tiek deleģēta pašām institūcijām.
 

-

LPA uztur priekšlikumu paredzēt obligātu interešu deklarāciju ieviešanu amatos ar augstu korupcijas un interešu konflikta risku. KNAB skaidrojums faktiski saglabā brīvību iestādes vadītājam izlemt, vai šāds instruments vispār tiks izmantots. LPA ieskatā tas rada būtisku risku, ka tieši augsta riska jomās, piemēram, publiskajos iepirkumos, būvniecībā, uzraudzības funkcijās vai ES fondu administrēšanā u.c. interešu deklarācijas netiks ieviestas vienveidīgi vai nepietiekamā apjomā. LPA ieskatā interešu deklarēšanai augsta riska amatos jābūt nevis fakultatīvam, bet sistēmiski obligātam mehānismam.
 

Lai nodrošinātu iekšējās kontroles sistēmas darbību, publiskas personas institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona ievieš interešu deklarācijas institūcijā nodarbinātajiem, kuru amata pienākumi ir saistīti ar augstiem korupcijas riskiem. Citos gadījumos institūcijas vadītājs var ieviest interešu deklarācijas, balstoties uz risku novērtējumu. Interešu deklarācija ir paziņojums, kuru aizpilda un iesniedz valsts pārvaldē nodarbinātais, lai atklātu personiskās intereses, kas varētu radīt interešu konfliktu.

Pats likumprojekts paredz deklarāciju publiskošanu 15 gadu periodā, tādējādi atzīstot ilgtermiņa caurskatāmības un sabiedrības kontroles nepieciešamību. Līdz ar to normas daļa, kas paredz deklarāciju publiskās pieejamības pārtraukšanu pēc personas nāves, neatbilst šī regulējuma mērķim un rada iekšēju pretrunu pašā likumprojektā. Deklarāciju publiskā pieejamība ir būtiska arī pilsoniskās sabiedrības lomai korupcijas novēršanā, jo biedrības un nodibinājumi, pētnieki un mediji veic neatkarīgu uzraudzību, analizē publiski pieejamos datus un identificē sistēmiskus riskus vai iespējamus interešu konfliktus. Būtiski, ka šāda analīze nereti notiek retrospektīvi, tostarp izvērtējot amatpersonu pieņemtos lēmumus ilgākā laika periodā. Tādēļ deklarāciju pieejamības pārtraukšana personas nāves gadījumā var nesamērīgi ierobežot sabiedrības iespējas īstenot demokrātisku kontroli pār publisko varu. Vienlaikus KNAB sniegtajā skaidrojumā nav ietverts detalizēts juridisks vai praktisks pamatojums, kādēļ deklarāciju publiskās pieejamības pārtraukšana pēc personas nāves būtu nepieciešama vai samērīga, īpaši ņemot vērā, ka pats likumprojekts paredz ilgstošu deklarāciju publiskošanu tieši caurskatāmības un sabiedrības uzticēšanās nodrošināšanas nolūkā.
 

Valsts ieņēmumu dienests nodrošina mantiskā stāvokļa un interešu deklarāciju publisko pieejamību 15 gadus no deklarāciju publiskošanas dienas. Deklarācijas iesniedzēja nāve nav pamats deklarācijas publiskās pieejamības pārtraukšanai pirms šā termiņa beigām.