Atzinums

MK 01.04.2025. noteikumi Nr.212 "Kārtība, kādā nodod lietošanā vai apgrūtina valstij piederošo vai piekrītošo zemi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā" (turpmāk - MKN 212)  10.punkts nosaka, ka Energoapgādes komersants, elektronisko sakaru komersants un ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs attiecīgi Enerģētikas likumā, Elektronisko sakaru likumā vai Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā paredzētajos gadījumos maksā pārvaldītājam par zemes lietošanas tiesību aprobežošanu noteikto atlīdzību atbilstoši attiecīgās jomas normatīvajiem aktiem par šādas atlīdzības noteikšanu. Ja normatīvie akti nenosaka atlīdzības par zemes lietošanas tiesību aprobežošanu piemērošanu attiecīgajā jomā un:
10.1. pārvaldītājs ar komersantu nav vienojušies par atlīdzības apmēru, tad minētās atlīdzības noteikšanai pārvaldītājs var pieaicināt neatkarīgu vērtētāju. Neatkarīgā vērtētāja atlīdzības izmaksas pārvaldītājam kompensē komersants;
10.2. publiskas personas zemi paredzēts nodot lietošanā komersantam saimnieciskās darbības veikšanai, un samazinātas zemes lietošanas atlīdzības piemērošanas gadījumā atbalsts komersantam tiktu kvalificēts kā komercdarbības atbalsts, tad pārvaldītājam ir pienākums noteikt minētās atlīdzības apmēru atbilstoši neatkarīga vērtētāja noteiktajai tirgus maksai. Neatkarīgā vērtētāja atlīdzības izmaksas pārvaldītājam kompensē komersants.

Vēršam uzmanību, ka attiecīgais noteikumu punkts "runā" par zemes lietošanas tiesību aprobežošanu un tā atlīdzības noteikšanu atbilstoši nozares normatīvajiem aktiem, savukārt, Finanšu ministrijai nav saprotams, kādēļ sagatavotā informatīvā ziņojumā tiek norādīta atsauce uz MK 19.06.2018. noteikumiem Nr.350 "Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi". 

Vienlaikus informatīvā ziņojumā arī norādīts, ka: "Attiecībā uz ministriju īpašumā vai valdījumā esošo nekustamo īpašumu nodošanu lietošanā vai apgrūtināšanā, ministrijas ir izvērtējušas to kompetencē esošos normatīvos aktus un secināja, ka spēkā nav neviens normatīvais akts, kas noteiktu īpašu kārtību, kādā ministriju valdījumā vai īpašumā esošie nekustamie īpašumi tiek nodoti lietošanā. Minētais notiek atbilstoši vispārējam normatīvajam regulējumam par publisko personu zemes nomu vai noteiktajai kārtībai, kādā tiek nodota lietošanā publiskas personas manta."

Lūdzam skaidrot minētā secinājuma ietveršanu informatīvajā ziņojumā, ņemot vērā dotā protokollēmuma uzdevumu, īpaši - kā uz lietošanas tiesību aprobežojumu attiecas abi informatīvā ziņojumā norādītie normatīvie akti (MKN 350 un MKN 97). Lūdzam no informatīvā ziņojuma attiecīgi svītrot šo informāciju, vai arī sīkāk skaidrot kopsakarību ar MKN 212 10.punktu. 



 

-

Informatīvā ziņojuma 2. un 3.lpp. minēts, ka “[..] atlīdzība ir objektīvi noteikta, tā netiek piešķirta konkrētam subjektam selektīvi, izslēgts tirgus cenu ignorēšanas risks, jo atlīdzības aprēķināšanā tiek izmantota izsole vai zemes platības vienības kadastrālā vērtība. Kaut arī kadastrālā vērtība nav tieši tirgus cena, bet tiek noteikta, ņemot vērā līdzīgu īpašumu tirgus datus konkrētā teritorijā, tādējādi pietiekami precīzi atspoguļo tirgus cenu līmeni. Kadastrālā vērtība parasti tiek atjaunota reizi vairākos gados, tāpēc var nedaudz atpalikt no aktuālajām cenām, bet tā saglabā līdzsvarotu saistību ar tirgus tendencēm.” Skaidrojam, ka zemes kadastrālās vērtības izmantošana, lai noteiktu atlīdzību par publiskai personai piederošu zemi neizslēdz komercdarbības atbalsta piešķiršanas risku, jo kadastrālās vērtības izmantošana neatspoguļo patieso nekustamā īpašuma tirgus vērtību. Atbilstoši 2023.gada 2.maija Satversmes tiesas spriedumā lietā Nr.2022-02-01 paustajam secinājumam: “[..] vispārīgā gadījumā nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir atkarīga no tirgus vērtības, jo, nosakot kadastrālās vērtības bāzi, tiek ņemta vērā informācija par situāciju nekustamā īpašuma tirgū. Tāpat jāņem vērā arī tas, ka kadastrālo vērtību bāžu aktualizācija līdz šim bijusi pagarināta trīs reizes (sk. 47 Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumu 32., 36. un 38. punktu) un šobrīd ir paredzēts, ka tā notiks līdz 2023. gada 30. jūnijam un piemērošanai kadastrālo vērtību aprēķinam stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī. Tādējādi likumdevējs ir paredzējis, ka kadastrālo vērtību bāze tikai nākotnē būs saskanīga ar tirgus situāciju”. Tādējādi secināms, ka šobrīd Satversmes tiesas ieskatā kadastrālā vērtība neatbilst tirgus cenai. Turklāt, atbildot uz jautājumu “Vai īpašuma kadastrālai vērtībai nebūtu jāsakrīt ar īpašuma tirgus vērtību" Valsts zemes dienests ir sniedzis skaidrojumu: “Ideālā situācijā tā ir, tomēr cerēt, ka ikviena īpašuma tirgus vērtība sakritīs ar šī īpašuma kadastrālo vērtību, nevar. Tam ir vairāki iemesli – pirmkārt, kadastrālās vērtības (bāzes vērtību) aprēķins notiek masveida procesā, kadastrālo vērtību atbilstību tirgus līmenim nosakot plašākā teritorijā īpašumu grupai ar statistiskām metodēm; otrkārt, kadastrālās vērtības aprēķinam tiek izmantoti tikai pēdējie Kadastra reģistrā reģistrēti dati, kas var būt arī vairākus gadus veci; treškārt, kadastrālajā vērtēšanā tiek izmantoti tikai normatīvajos aktos noteiktie vērtēšanas modeļi, kuri neparedz izvērtēt īpašos apstākļus.” (pieejams: https://www.vzd.gov.lv/lv/par-kadastralo-vertibu). Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam precizēt informatīvajā ziņojumā iekļauto pamatojumu par to, kādēļ ministriju ieskatā līdz ar attiecīgajos normatīvajos aktos noteikto atlīdzības piešķiršanas mehānismu par publiskai personai piederoša nekustamā īpašuma izmantošanu netiek piešķirts komercdarbības atbalsts. Vēršam uzmanību, ka gadījumā, ja ir secināms, ka attiecīgais normatīvais regulējums paredz tādas atlīdzības noteikšanu, kas nepārsniedz tirgus cenu un attiecīgi netiek sniegtas tādas priekšrocības, ko nevarētu gūt parastos tirgus apstākļos, būtu iespējams pamatot komercdarbības atbalsta pazīmes – ekonomiskās priekšrocības – neesamību un attiecīgi izslēgt potenciālu komercdarbības atbalsta piešķiršanas risku saimnieciskās darbības veicējiem. Skaidrojam, ka, tā kā konkrētajā gadījumā atlīdzības apmērs tiek aprēķināts kā daļa no attiecīgā zemesgabala kadastrālās vērtības (kas parasti ir mazāka par zemesgabala tirgus vērtību), pirmšķietami ir secināms, ka līdz ar šādas atlīdzības piešķiršanu konkrētam subjektam netiktu radīta ekonomiskā priekšrocība un tādējādi šādas atlīdzības piešķiršana nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts.
 

-