Projekta ID
24-TA-2839Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
25.11.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts
Priekšlikums
Anotācijā ir sniegta informācija, ka ņemot vērā plānoto Centra kompetenci un finansējuma modeli (nav peļņas gūšanas rakstura), kā atbilstošākā juridiskā forma ir izraudzīta nodibinājuma veidošana. Izvērtējot iespējamos variantus Centra juridiskam ietvaram, secināts, ka izveidojot Centru kā nodibinājumu, ir iespējams dibinātāju sastāvā iekļaut ne tikai valsti (VARAM personā), bet arī privātā sektora un nozares organizācijas. Papildus tam nodibinājuma darbības virzieni nav tikai pārvaldes uzdevumu veikšana, bet daudz plašāks kompetences loks, piemēram, Centram ir svarīga iespēja veidot, pielāgot partnerības ar vietējiem un ārvalstu partneriem, dalībniekiem, citām pētniecības organizācijām.
Lūdzam pārskatīt likumprojektā paredzētā Centra tiesisko statusu un veiktās izmaiņas saskaņā ar Biedrību un un nodibinājumu likumu, publisko nodibinājumu aizstājot ar nodibinājumu. Vēršam uzmanību, ka Biedrību un nodibinājumu likuma 6.panta otrā un sestā daļa noteic, ka nodibinājuma nosaukumā jāietver vārds "nodibinājums" vai "fonds". Nodibinājumu nosaukums nedrīkst sakrist ar valsts vai pašvaldību institūciju (iestāžu) nosaukumiem, kā arī ietvert maldinošas ziņas par to, ka biedrība vai nodibinājums ir apveltīts ar publisku varu. Savukārt minētā likuma 87.pants paredz, ka nodibinājumu dibina, pamatojoties uz personas lēmumu par nodibinājuma dibināšanu vai testamentu.
Vienlaikus biedrībai vai nodibinājumam jāatbilst konkrētiem kritērijiem, proti: 1) tā ir nevalstiska – ne valsts, ne pašvaldība nenosaka vajadzību to izveidot un neietekmē mērķus, darbības metodes, pārvaldes institūciju; 2) tā ir sabiedrības iniciēta; 3) tai nav peļņas gūšanas mērķa, pamatmērķis ir biedrošanās brīvība; 4) tās saimnieciskā darbība kalpo vienīgi kā instruments pamatmērķa sasniegšanai.
Papildus kā jau tika norādīts iepriekšējā Tieslietu ministrijas atzinumā, ja tiek veidots publisks nodibinājums, tad uz to nav attiecināms Biedrību un nodibinājumu likumā ietvertais regulējums (sk. Biedrību un nodibinājumu likuma 12.pantu). Šobrīd valstī nav vienota tiesiska regulējuma par publiskām biedrībām un publiskiem nodibinājumiem. Ja valsts līmenī tiek veidoti publiski nodibinājumi, tad par katru tiek pieņemti atsevišķi likumi. Piemēram, Valsts kultūrkapitāla fonds ir publisks nodibinājums, kas veidots, pamatojoties uz speciālu likumu.
Līdz ar to ir precizējams likumprojekts un attiecīgi arī anotācija.
Lūdzam pārskatīt likumprojektā paredzētā Centra tiesisko statusu un veiktās izmaiņas saskaņā ar Biedrību un un nodibinājumu likumu, publisko nodibinājumu aizstājot ar nodibinājumu. Vēršam uzmanību, ka Biedrību un nodibinājumu likuma 6.panta otrā un sestā daļa noteic, ka nodibinājuma nosaukumā jāietver vārds "nodibinājums" vai "fonds". Nodibinājumu nosaukums nedrīkst sakrist ar valsts vai pašvaldību institūciju (iestāžu) nosaukumiem, kā arī ietvert maldinošas ziņas par to, ka biedrība vai nodibinājums ir apveltīts ar publisku varu. Savukārt minētā likuma 87.pants paredz, ka nodibinājumu dibina, pamatojoties uz personas lēmumu par nodibinājuma dibināšanu vai testamentu.
Vienlaikus biedrībai vai nodibinājumam jāatbilst konkrētiem kritērijiem, proti: 1) tā ir nevalstiska – ne valsts, ne pašvaldība nenosaka vajadzību to izveidot un neietekmē mērķus, darbības metodes, pārvaldes institūciju; 2) tā ir sabiedrības iniciēta; 3) tai nav peļņas gūšanas mērķa, pamatmērķis ir biedrošanās brīvība; 4) tās saimnieciskā darbība kalpo vienīgi kā instruments pamatmērķa sasniegšanai.
Papildus kā jau tika norādīts iepriekšējā Tieslietu ministrijas atzinumā, ja tiek veidots publisks nodibinājums, tad uz to nav attiecināms Biedrību un nodibinājumu likumā ietvertais regulējums (sk. Biedrību un nodibinājumu likuma 12.pantu). Šobrīd valstī nav vienota tiesiska regulējuma par publiskām biedrībām un publiskiem nodibinājumiem. Ja valsts līmenī tiek veidoti publiski nodibinājumi, tad par katru tiek pieņemti atsevišķi likumi. Piemēram, Valsts kultūrkapitāla fonds ir publisks nodibinājums, kas veidots, pamatojoties uz speciālu likumu.
Līdz ar to ir precizējams likumprojekts un attiecīgi arī anotācija.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts
Priekšlikums
No regulējuma priekšlikuma un skaidrojumiem anotācijā un izziņā saprotams, ka tajā minētais Centrs ir privāto tiesību juridiskā persona – nodibinājums un līdz ar to ir paredzēts, ka Centru reģistrē biedrību un nodibinājumu reģistrā, kuru ved Uzņēmumu reģistrs, un no anotācijā un izziņas atsevišķos punktos ietvertajām norādēm secināms, ka Centra darbībai piemērojams tostarp Biedrību un nodibinājumu likums.
Uzņēmumu reģistra ieskatā, vērtējot kopsakarā likumprojektā paredzēto un Biedrību un nodibinājumu likuma regulējumu, nav saprotama abu regulējumu korelācija. Uzņēmumu reģistra ieskatā minētā regulējuma piemērošana var radīt grūtības Centra darbībai. Lai novērstu minētās bažas situācijā, kad Centrs ir privāto tiesību juridiskā persona – nodibinājums, likumprojektā būtu skaidri jānosaka, kāds regulējums piemērojams konkrētās jomās. Uzņēmumu reģistra ieskatā attiecībā uz privāto tiesību juridisko personu – nodibinājumu būtu paredzams, ka ir piemērojams Biedrību un nodibinājumu likums, vienlaikus no tā atšķirīgo regulējumu nosakot likumprojektā. Uzņēmumu reģistra ieskatā būtiskās regulējuma jomas, attiecībā uz kurām būtu jānosaka piemērojamās tiesību normas (Biedrību un nodibinājumu likums / likumprojekts / citi normatīvie akti (nosaucot jomas)) un kuras Uzņēmumu reģistram kā piemērotājam ir būtiskas, tostarp ir: nosaukuma veidošana, dibināšanas kārtība, reģistrā ierakstāmās ziņas, iesniedzamie dokumenti, pārvaldes struktūra, statūti un tajos norādāmās ziņas (t.sk. attiecībā uz tajos norādāmo ziņu apjomu, grozījumu izdarīšanu statūtos), izmaiņas nodibinājuma pārvaldē, likvidācija, reorganizācija, īpaši saistībā ar pārvaldes struktūru, pārvaldes lēmumu pieņemšana.
Papildus vēršam uzmanību, ka atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam nodibinājuma dibinātāja statuss nav mantojams, un to nevar nodot trešajām personām.
Papildus arī vēršam uzmanību, ka, ievērojot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteikto un nodibinājuma būtību, uz nodibinājuma patieso labuma guvēju ir attiecināmas tiesību normas par juridiskā veidojuma patieso labuma guvēju.
Uzņēmumu reģistra ieskatā, ņemot vērā likumprojektā paredzēto un tam pievienotajos dokumentos minēto, ja tajos paredzētais Centrs būtu publisks nodibinājums (fonds), kas tiktu izveidots ar likumu, augstāk minētās regulējuma grūtības un piemērošanas problēmas nepastāvētu. Ņemot vērā visu augstāk minēto, aicinām izvērtēt iespēju paredzēt, ka Centrs ir publisks nodibinājums – publisko tiesību juridiskā persona (kā tas bija paredzēts likumprojekta sākotnēji saskaņošanai sagatavotajā regulējumā), kas darbojas saskaņā ar likumprojektā paredzēto likumu, citiem normatīvajiem aktiem (bet ne Biedrību un nodibinājumu likumu) un tā nolikumu, kuru apstiprinātu Ministru kabinets.
Attiecībā uz nodibinājuma dibinātājiem Biedrību un nodibinājumu likums noteic, ka nodibinājumu var dibināt viena vai vairākas personas. Ņemot vērā, ka regulējums neierobežo nodibinājuma dibinātāju – personu – loku, Uzņēmumu reģistra ieskatā apstāklis, ka kāda nodibinājuma dibinātājs ir publisko tiesību juridiskā persona, nebūtu pamats nodibinājuma reģistrācijas atteikumam. Vienlaikus tiesību normā gan būtu nosakāms, kas rīkojas konkrētās publisko tiesību juridiskās personas vārdā, jeb ar kā starpniecību publisko tiesību juridiskā persona konkrētajā gadījumā darbojas.
Uzņēmumu reģistra ieskatā, vērtējot kopsakarā likumprojektā paredzēto un Biedrību un nodibinājumu likuma regulējumu, nav saprotama abu regulējumu korelācija. Uzņēmumu reģistra ieskatā minētā regulējuma piemērošana var radīt grūtības Centra darbībai. Lai novērstu minētās bažas situācijā, kad Centrs ir privāto tiesību juridiskā persona – nodibinājums, likumprojektā būtu skaidri jānosaka, kāds regulējums piemērojams konkrētās jomās. Uzņēmumu reģistra ieskatā attiecībā uz privāto tiesību juridisko personu – nodibinājumu būtu paredzams, ka ir piemērojams Biedrību un nodibinājumu likums, vienlaikus no tā atšķirīgo regulējumu nosakot likumprojektā. Uzņēmumu reģistra ieskatā būtiskās regulējuma jomas, attiecībā uz kurām būtu jānosaka piemērojamās tiesību normas (Biedrību un nodibinājumu likums / likumprojekts / citi normatīvie akti (nosaucot jomas)) un kuras Uzņēmumu reģistram kā piemērotājam ir būtiskas, tostarp ir: nosaukuma veidošana, dibināšanas kārtība, reģistrā ierakstāmās ziņas, iesniedzamie dokumenti, pārvaldes struktūra, statūti un tajos norādāmās ziņas (t.sk. attiecībā uz tajos norādāmo ziņu apjomu, grozījumu izdarīšanu statūtos), izmaiņas nodibinājuma pārvaldē, likvidācija, reorganizācija, īpaši saistībā ar pārvaldes struktūru, pārvaldes lēmumu pieņemšana.
Papildus vēršam uzmanību, ka atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam nodibinājuma dibinātāja statuss nav mantojams, un to nevar nodot trešajām personām.
Papildus arī vēršam uzmanību, ka, ievērojot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteikto un nodibinājuma būtību, uz nodibinājuma patieso labuma guvēju ir attiecināmas tiesību normas par juridiskā veidojuma patieso labuma guvēju.
Uzņēmumu reģistra ieskatā, ņemot vērā likumprojektā paredzēto un tam pievienotajos dokumentos minēto, ja tajos paredzētais Centrs būtu publisks nodibinājums (fonds), kas tiktu izveidots ar likumu, augstāk minētās regulējuma grūtības un piemērošanas problēmas nepastāvētu. Ņemot vērā visu augstāk minēto, aicinām izvērtēt iespēju paredzēt, ka Centrs ir publisks nodibinājums – publisko tiesību juridiskā persona (kā tas bija paredzēts likumprojekta sākotnēji saskaņošanai sagatavotajā regulējumā), kas darbojas saskaņā ar likumprojektā paredzēto likumu, citiem normatīvajiem aktiem (bet ne Biedrību un nodibinājumu likumu) un tā nolikumu, kuru apstiprinātu Ministru kabinets.
Attiecībā uz nodibinājuma dibinātājiem Biedrību un nodibinājumu likums noteic, ka nodibinājumu var dibināt viena vai vairākas personas. Ņemot vērā, ka regulējums neierobežo nodibinājuma dibinātāju – personu – loku, Uzņēmumu reģistra ieskatā apstāklis, ka kāda nodibinājuma dibinātājs ir publisko tiesību juridiskā persona, nebūtu pamats nodibinājuma reģistrācijas atteikumam. Vienlaikus tiesību normā gan būtu nosakāms, kas rīkojas konkrētās publisko tiesību juridiskās personas vārdā, jeb ar kā starpniecību publisko tiesību juridiskā persona konkrētajā gadījumā darbojas.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Likumprojekts
Priekšlikums
Lūdzam likumprojektā un tā anotācijā atsauces uz Eiropas Savienības tiesību aktiem noformēt atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 „Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 170.-172. punktam, atsaucē uz Eiropas Savienības tiesību aktu norādot šādu informāciju: institūcija (Komisija, Padome, Eiropas Parlaments), kas izdevusi attiecīgo tiesību aktul; tiesību akta pieņemšanas datums; veids (regula, direktīva, lēmums); numurs un nosaukums atbilstoši tiesību akta nosaukumam latviešu valodā EUR-Lex datu bāzē. Piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija regula (ES) 2024/1689 (ES) 2024/1689, ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (Mākslīgā intelekta akts).
Piedāvātā redakcija
-
4.
Likumprojekts
Priekšlikums
Likumprojekta 4.panta pirmās daļas 6.punkts paredz tiesības Centram izmantot trešo personu datus (izņemot personu datus). Vienlaikus likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka MI risinājumi var tikti izmantoti tīšiem uzbrukumiem, piemēram, datu bojāšanai un manipulācijām, kas var apdraudēt pakalpojumus, datu drošību un sabiedrības uzticību, tāpat likumprojekta anotācijā tiek norādīts, ka viens no uzdevumiem, kas tiek izvirzīts Centram, ir koordinēt speciālās regulatīvās vides (regulatīvās smilškastes) darbību mākslīgā intelekta jomā, sadarbojoties ar komtrolējošām iestādēm, nozaru ministrijām, datu pārziņiem un citām iesaistītajām pusēm. Vienlaikus likumprojekta anotācijā ir aizpildīta 8.1.13. sadaļa par datu aizsardzību norādot, ka mākslīgā intelekta iespēju pilnvērtīgai izmantošanai kritiska sastāvdaļa ir datu pieejamība trenēšanai, lielo valodas modeļu bagātināšanai, kā arī tiesības datus apstrādāt izmantojot mākslīgā intelekta risinājumus. Iespējams būs nepieciešams veikt skaidrojošo darbu, vai regulējuma aktualizāciju, lai atbalstītu mākslīgā intelekta tiesisku un uzticamu pielietojumu arī jomās, kas saistītas ar personas datu apstrādi.
Lūdzam projekta anotācijā skaidrot likumprojekta 4.panta pirmās daļas 6.punktā paredzētas tiesības Centram izmantot trešo personu datus (izņemot personu datus).
Vienlaikus ņemot vērā likumprojekta anotācijā sniegto informāciju attiecībā uz datu jautājumiem, norādām, ka atbilstoši Ministru kabineta kārtības ruļļa 52.2.6.1 apakšpunktam - atzinumu (projekta saskaņojumu) nepieciešams saņemt Datu valsts inspekcijas, ja projekts skar personas datu apstrādes jautājumus, tostarp personas datu apstrādi informācijas sistēmās - attiecīgi lūdzam saskaņot likumprojektu un tā anotāciju ar Datu valsts inspekciju.
Lūdzam projekta anotācijā skaidrot likumprojekta 4.panta pirmās daļas 6.punktā paredzētas tiesības Centram izmantot trešo personu datus (izņemot personu datus).
Vienlaikus ņemot vērā likumprojekta anotācijā sniegto informāciju attiecībā uz datu jautājumiem, norādām, ka atbilstoši Ministru kabineta kārtības ruļļa 52.2.6.1 apakšpunktam - atzinumu (projekta saskaņojumu) nepieciešams saņemt Datu valsts inspekcijas, ja projekts skar personas datu apstrādes jautājumus, tostarp personas datu apstrādi informācijas sistēmās - attiecīgi lūdzam saskaņot likumprojektu un tā anotāciju ar Datu valsts inspekciju.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Likumprojekts
Priekšlikums
Uzņēmumu reģistrs vērš uzmanību, ka paredzētais regulējums attiecībā uz nodibinājuma jeb Centra padomi (kā valdi), direktoru, kas vada nodibinājuma jeb Centra valdi un kuru amatā apstiprina valsts pārvaldes iestāde jeb Sekretariāts, nebūdams valdes loceklis, vada nodibinājuma darbu un pārstāv attiecīgo nodibinājumu, neatbilst Biedrību un nodibinājumu likumam. Ņemot vērā minēto, Uzņēmumu reģistra ieskatā paredzētais regulējums precizējams, tostarp norādot piemērojamās un neattiecināmās tiesību normas.
Papildus Uzņēmumu reģistrs norāda, ka biedrību un nodibinājumu reģistrā ir ierakstāmas un Uzņēmumu reģistrs tehniski var nodrošināt tikai tādu ziņu ierakstīšanu reģistrā, kuru ierakstīšana ir tieši noteikta Biedrību un nodibinājumu likumā, tostarp ziņas par valdes locekļiem. Līdz ar to, ierakstot minētās ziņas, tās tiks ierakstītas reģistrā kā ziņas par valdi (nevis padomi), kā arī tiks darītas pieejamas un publiskotas kā ziņas par valdi (nevis padomi). Ņemot vērā minēto, aicinām precizēt regulējumu tā, lai reģistrā ierakstītās ziņas būtu korektas un atbilstošas tiesību normās noteiktajam, kā arī Uzņēmumu reģistram nebūtu pamata reģistrācijas atteikumam, ja pieteikumā un tam pievienotajos dokumentos norādītas ziņas nav atbilstošas Biedrību un nodibinājumu likumam.
Vēršam arīdzan uzmanību, ka pārstāvības tiesības attiecībās ar trešajām personām saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu ir valdei jeb valdes locekļiem, kas kā tādi ir ierakstīti biedrību un nodibinājumu reģistrā atbilstoši šajā likumā vai statūtos noteiktajam un attiecīgi biedrību un nodibinājumu reģistrā ierakstītajam.
Uzņēmumu reģistra ieskatā, ņemot vērā likumprojektā paredzēto un tam pievienotajos dokumentos minēto, ja tajos paredzētais Centrs būtu publisks nodibinājums (fonds) (kā tas bija paredzēts likumprojekta sākotnēji saskaņošanai sagatavotajā regulējumā), kas tiktu izveidots ar likumu, augstāk minētās regulējuma problēmas nepastāvētu. Ņemot vērā visu augstāk minēto, aicinām izvērtēt iespēju paredzēt, ka Centrs ir publisks nodibinājums – publisko tiesību juridiskā persona, kas darbojas saskaņā ar likumprojektā paredzēto likumu, citiem normatīvajiem aktiem (bet ne Biedrību un nodibinājumu likumu) un tā nolikumu, kuru, savukārt, apstiprinātu Ministru kabinets.
Papildus Uzņēmumu reģistrs norāda, ka biedrību un nodibinājumu reģistrā ir ierakstāmas un Uzņēmumu reģistrs tehniski var nodrošināt tikai tādu ziņu ierakstīšanu reģistrā, kuru ierakstīšana ir tieši noteikta Biedrību un nodibinājumu likumā, tostarp ziņas par valdes locekļiem. Līdz ar to, ierakstot minētās ziņas, tās tiks ierakstītas reģistrā kā ziņas par valdi (nevis padomi), kā arī tiks darītas pieejamas un publiskotas kā ziņas par valdi (nevis padomi). Ņemot vērā minēto, aicinām precizēt regulējumu tā, lai reģistrā ierakstītās ziņas būtu korektas un atbilstošas tiesību normās noteiktajam, kā arī Uzņēmumu reģistram nebūtu pamata reģistrācijas atteikumam, ja pieteikumā un tam pievienotajos dokumentos norādītas ziņas nav atbilstošas Biedrību un nodibinājumu likumam.
Vēršam arīdzan uzmanību, ka pārstāvības tiesības attiecībās ar trešajām personām saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu ir valdei jeb valdes locekļiem, kas kā tādi ir ierakstīti biedrību un nodibinājumu reģistrā atbilstoši šajā likumā vai statūtos noteiktajam un attiecīgi biedrību un nodibinājumu reģistrā ierakstītajam.
Uzņēmumu reģistra ieskatā, ņemot vērā likumprojektā paredzēto un tam pievienotajos dokumentos minēto, ja tajos paredzētais Centrs būtu publisks nodibinājums (fonds) (kā tas bija paredzēts likumprojekta sākotnēji saskaņošanai sagatavotajā regulējumā), kas tiktu izveidots ar likumu, augstāk minētās regulējuma problēmas nepastāvētu. Ņemot vērā visu augstāk minēto, aicinām izvērtēt iespēju paredzēt, ka Centrs ir publisks nodibinājums – publisko tiesību juridiskā persona, kas darbojas saskaņā ar likumprojektā paredzēto likumu, citiem normatīvajiem aktiem (bet ne Biedrību un nodibinājumu likumu) un tā nolikumu, kuru, savukārt, apstiprinātu Ministru kabinets.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Anotācija (ex-ante)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Priekšlikums
Atbilstoši likumprojekta 3. pantam un anotācijas 1. sadaļai likumprojektā ieviesta Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija regula (ES) 2024/1689 (ES) 2024/1689, ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (Mākslīgā intelekta akts). Ņemot vērā minēto, lūdzam aizpildīt likumprojekta anotācijas 5. sadaļu, tai skaitā 5.4.1. apakšpunkta tabulu.
Piedāvātā redakcija
-
7.
Anotācija (ex-ante)
1.1. Pamatojums
Priekšlikums
Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka ir nepieciešams ņemt vērā to, ka ar MI pielietojumiem saistās vairāki riski: a) MI sistēmām kļūstot par būtisku sastāvdaļu tādās nozarēs kā veselības aprūpe, finanšu sektors un valsts pārvalde, tās rada riskus, kas jāņem vērā valsts politikā. Neapzināta nepareiza izmantošana, ko izraisa kļūdas apmācībā vai aizspriedumi datos, var radīt neprecīzus vai diskriminējošus rezultātus, īpaši ietekmējot neaizsargātās sabiedrības grupas; b) Vienlaikus MI risinājumi var tikti izmantoti tīšiem uzbrukumiem, piemēram, datu bojāšanai un manipulācijām, kas var apdraudēt pakalpojumus, datu drošību un sabiedrības uzticību. Pieaugot MI pielietojumam sabiedrībai būtiskos un kritiskos procesos un ar to saistīto risku ietekmei, ir jānodrošina nacionālās spējas pārvaldīt ar MI saistītos riskus, lai nodrošinātu sabiedrības interešu aizstāvību.
Informējam, ka Tieslietu ministrija jau laicīgi vērš uzmanību, ka pie minēto risku konstatēšanas nākotnē būs nepieciešams vērtēt un paredzēt konkrētu kārtību un kritērijus, lai nepieļautu diskrimināciju gan attiecībā uz MI sistēmu radīto rezultātu saņēmēju, gan MI sistēmu īpašnieku, un, ja attiecināms, arī apakšuzņēmēju, proti, katram ierobežojumam būs jābūt konkrēti pamatotam un samērīgam.
Informējam, ka Tieslietu ministrija jau laicīgi vērš uzmanību, ka pie minēto risku konstatēšanas nākotnē būs nepieciešams vērtēt un paredzēt konkrētu kārtību un kritērijus, lai nepieļautu diskrimināciju gan attiecībā uz MI sistēmu radīto rezultātu saņēmēju, gan MI sistēmu īpašnieku, un, ja attiecināms, arī apakšuzņēmēju, proti, katram ierobežojumam būs jābūt konkrēti pamatotam un samērīgam.
Piedāvātā redakcija
-